Jūra (10.11.2011 un 28.12.2011)

  • 1 min lasīšanai
  • 1 foto
10. novembris Ejot cauri mežam, sastopu skudru pūzni, kuru silda daži cauri koku galotnēm izlauzušies saules stari. Izskatās pēc skudru pūžņa, tikai skudras nekur nevar manīt. Laikam šajā rudens dienā visas būs salīdušas iekšā. Toties tagad var ar saviem pirkstiem droši pieskarties šai unikālai celtnei. Interesanti, ka pūžņa celtniecībā tiek izmantotas ne tikai skujas u.c. augu valsts materiāli, bet arī mazi (griķu grauda lielumā) puscaurspīdīgi saules gaismā spīguļojoši akmentiņi. Pēc brīža vietā, kur pieskāros, izlien ārā lēnīga skudra. Ieraudzījusi sauli, tā dodas saules virzienā, uzrāpjas līdz pašam zariņa galam, izstiepj savas priekšējās kājas pretī saulei un ilgi paliek šajā pozā. Naktī bija sals. Tagad nokaltušo zāli klāj balti ledus kristāli. Spožo saules staru izgaismoti, tie mirdz katrs savā varavīksnes krāsā. No dažādām pusēm mani ieskauj gaismas krāsas. Šķiet, ka esmu nokļuvis gaismas valstībā. Mežā, pie jūras sastopu dzeni. Viņš ir aizņemts ar saviem darbiem. Šeit, no stāvkrasta, paveras labs skats uz jūru. Var iekārtoties zaļajās sūnās starp priedēm un baudīt skatu. Pa priedi, kas nogāzusies gar pašu stāvkrasta malu, norāpjos lejā pie jūras. Šodien ir īpaša diena. Skaidrs un saulains. Bezvējš. Jūra ir gluda kā spogulis. Klusums mijas ar ūdens čalām, ko rada mazie vilnīši, sitoties pret krastu. No jūras puses dzirdami kākauļi, bet no krasta puses dzirdams dzenis. Vakarā parādās neliela vēja pūsma, kas jūras gludajā spogulī saceļ sīkus vilnīšus. Netālu no krasta puslokā nostājušies palieli akmeņi. Pusloka centrā vērojams saules riets. Ir nakts. Visapkārt plešas mežs. Klusums. Debesīs spīd pilns mēness. Netālu čaukstina kāds meža zvērs. 28. decembris Ir pirmais ziemas mēnesis. Pa ceļam uz jūru taciņas malā ieraugu uzziedējušu mazu puķīti. Līdzīga pienenei, tikai mazāka – ar dzeltenu vidu un baltām ziedlapiņām. Daba steidz izmantot katru izdevīgu mirkli, lai iepriecinātu pasauli. Šodien pie jūras ir vējains, ar viļņiem un krākšanu. Laiks ir skaidrs un saulains. Pāri visai pludmalei var redzēt vakardienas vētras viļņu atstātās pēdas. Eju pa pludmali un pildu savu maisu ar atkritumiem, kurus jūra man izmetusi. Par saņemtajām vērtībām saku dabai pateicību. Mana pateicība ir atkritumu vākšana, jo uzskatu, ka tas ir ērts un efektīvs veids, kā pateikties dabai. Katru reizi, esot pie dabas, savācu vienu maisu ar atkritumiem, lai pēc manis visur paliek tīrāks. Mans lielais atkritumu maiss nu ir pilns, un šeit ir laba vieta, kur sagaidīt vakaru. Mākoņi pārklāj debesis. Vējš kļūst stiprāks. Apguļos uz muguras sausā zālē, pie pašas stāvkrasta malas. Šeit, pie zemes, mazāk pūš, un var ērti vērot visu, kas notiek augšā, debesīs. Vēroju, kā mākoņi traucas pāri debesjumam. Paldies!


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais