Salaca (21.10.2011)

  • 1 min lasīšanai
  • 1 foto
Ejot cauri mežam, mani uzrunā ūdens lāsītes, kuras karājas egļu zaros. Tādas spožas ar saules zaķiem un varavīksnēm. Katras lāsītes krāsa mainās atkarībā no virziena, kādā to aplūko. Dabas skaistums, kas uzrunā dvēseli. Par saņemtajām vērtībām saku dabai pateicību. Mana pateicība ir atkritumu vākšana, jo uzskatu, ka tas ir ērts un efektīvs veids, kā pateikties dabai. Katru reizi, esot pie dabas, savācu vienu maisu ar atkritumiem, lai pēc manis visur paliek tīrāks. Sasniedzis savu mērķi, apsēžos un iekārtojos priedei uz saknes. Domās palūdzu viņai piedošanu un atļauju. Vai viņa man atļauj? Es nezinu. Bet no šejienes paveras brīnišķīga ainava. Esmu augšā. Vienu soli priekšā ir gandrīz vertikāla ieža siena, kas iekrīt tieši upē. Redzu, dzirdu un dažādos citādos veidos jūtu upi, ūdens čalas, iezi, krāsainās koku lapas, sauli, vēju, debesis, mākoņus. Vakarā, kad saule noriet un debesis satumst, šeit, pie dabas paveras elpu aizraujoša zvaigžņu ainava. Redzu daudz dažādu zvaigžņu, varu skaidri sazīmēt zvaigznāju formas, redzu Piena Ceļu un Andromedas galaktiku. Manu uzmanību pēkšņi piesaista briljantiem klātais ceļš upes ūdenī. Vai tā ir Saule? Nē. Vai tas ir Mēness? Nē. Kas tad tas ir? Tas ir spožais Jupiters, kas nesen uzlēcis pie debesīm. Zvaigžņotā debess ar upes čalām fonā ir vēl viens aizkustinošs šīs dienas piedzīvojums. Šādi piedzīvojumi ir ļoti vērtīgi. Tie dod cilvēka dvēselei tik ļoti nepieciešamo smalko enerģiju. Tie palīdz rast atbildes uz dažādiem dzīves jautājumiem. Tie parāda cilvēka dzīvē notiekošos procesus no pavisam cita skatu punkta. Paldies!


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais