Londona 2 nedēļās

  • 7 min lasīšanai
Tā kā nosēdēt mājās ilgi nav iespējams un iekšas dīdās kā tāda blusa, radās plāns par Ziemassvētkiem Londonā un drīz pēc tam sekoja piedāvājums Jauno gadu nosvinēt Amsterdamā. Domāts darīts. Lētās biļetes kabatā (Air Baltic lidojums no Amsterdamas izmaksāja vairāk kā Rix – Londona – Amst kopā), sesija nokārtota, BAT Ziemassvētku balle aizvadīta un var doties... Londonas apartamenti atradās pašā centrā, kas ļoooti atviegloja dzīvi un ietaupīja laiku. Pretī slavenajam Madame Tussauds. Oyster Karte uzpildīta (7 dienas transporta cena 25 £) un varēja doties pirmajā izbraucienā ar divstāvīgo autobusu uz Hyde Park, kas uz Ziemassvētku laiku pārvērsts par Winter Wonderland. Salaveči, pankūkas, vafeles, karstvīna smarža, runājošs ziemeļbriedis un visādi citādi brīnumi. Kārumi visās malās un traki daudz karuseļu pa Ziemas tēmu. Tā kā manai host personai patīk redzēt kādas izteiksmes man ir kad baidos, izvēlējāmies brīvo kritienu. Nu.... bikses bij’ sausas un spiegt nespiedzu, bet tā sajūta ir awesome. Visas iekšas ne tur kur jābūt un no augšas tā pilsētele naktī diezgan smuka. Kad sāka apnikt lielās burzmas, cauri Wellingtonas arkai (iespaidīga), daži soļi pa Green Park un Bekingemas pils priekšā. Vienmēr bija licies, ka tā mājele ir iespaidīgāka, bet nu... Nothing Spešal. 10 minūšu gājiena attālumā – Big Bens, Parlaments utt. Vispār viss tur ir ļoti kompakti. Tāpēc pirms noguruma paspējām aizčāpot līdz Trafalgar Square pretī Nacionālajai galerijai. Burvīgas strūklakas, dziedošs koris, pārītis, kas 10 minūtes no vietas laizījās un džentlmeņi burvīgos svārciņos ar dūdām un spēcīgu plaušu. Un tika uzņemta tieši tāda pati bilde kā pirms gada Kopenhāgenā ar pasaules garāko cilvēku hehe. Tas tā ievadam... Tad mani aizvilka līdz Oxford street. Nu šopalkoholiķiem paradīze, man – murgs, bet toties no lietus varēja paslēpties tīri feinā ķīniešu ēstuvē (kas to būtu domājis, ka ķīniešu alus pat ir normāls/garšīgs?). Spicy un gardi. Ejam laukā un šeku reku vairāki simti salaveču uz skrituļslidām drāžas pa ielām. Stilīgi! Puspliki/as, bārdaini, resni, tievi utt. Visa buķet’. Tā... tagad noteikti jāpiemin viens Londonas nostūris, kur ir Liverpool Stacija. Tur, varētu teikt, sākas modernā Londona. Stiklotās mājas, kas skrāpē debesis utt. Brauciena mērķis – muzejs. Tā meklēšanā pavadījām 20 minūtes iesaistot visus angliska izskata garāmgājējus, kas visnotaļ laipni palīdzēja (vismaz centās bez panākumiem), bet kad Ieva ieslēdza savu ģeogrāfisko domāšanu, jo man beidzot ļāva izteikties, atradām 2 minūtēs. Parasta izskata māja šķērsieliņā. Tātad Dennis Sever’s House. Māja veidota tā, it kā tajā dzīvotu kāds no 18. gadsimta. Nezinu kā smukāk te izteikties, bet TĀDĀ muzejā nekad nebiju bijusi. Perfekti. Viss noslīpēts līdz sīkumam vēl pieliekot Ziemassvētku tēmu. Viss koncepts un noteikums nesarunāties.. ieejot pirmais – mājīguma lauku smarža. Kadiķis, kanēlis, egļu skuju un degošu sveču smarža, vēl mazliet no citrusaugļiem un kamīnā čurkstošās malkas. Nekāda mākslīgā apgaismojuma, tikai sveces, čerkstoša klusiņa mūzika fonā and tour can begin.. Visi ēdieni virtuvē atstāti tā, it kā kāds tikko būtu gatavojis brangas pusdienas, viesistabā salietas tējas tasītes, kundzes istaba ar brangām koka kumodēm, Ķīnas porcelānu virs kamīna un burvīgu naktsgaldiņu (lieki teikt, ka es tur labprāt dzīvotu. Kaut kāds vecuma auras fetišs :D), ģimenes fotogrāfijas uz galdiņiem, grāmatas ar veco druku, stūrī sēdoša eglīte, kalpu istabas bēniņos ar cauru jumtu kā pienākas. Nu... es sajutos kā 18 gs. Tāds Time traveling uz 2 stundām. Negribējās ne ārā iet . Nopietni. Saimnieks arī teica, ka baigi kaut kā mums noveicies, ka nav burzma kā parasti. Nu jā... tā kā pēc kaut kā tāda negribējās to čalošo pilsētas daļu ne redzēt, uzskrējām virsū Pubam vārdā Dirty Dicks. Tad nu līdām iekšā pārbaudīt kā tad izskatās netīri peņi. Nu netīri nebija, bet toties alus labs. Prasījām bārmenim, kā viņš atbild uz jautājumu: Kur tu strādā? Izsmējāmies tāpat bik, pastāstīja vēl daļas iz vēstures un tā. Patīkams čills. Ā. Un pieminēšu vienu vilšanos šinī pilsētā. Es kā tāda vecu vērtību piekritēja gribēju redzēt īstu Angliju, īstus angļus, bet ko es tur dabūju – Westminsteri, kas tiešām ir angliska paskata, pārējais ir urbāna paskata un daudz ‘krāsainos’ un ‘šķībacainos’. Nu neesmu es rasiste, don’t get me wrong, bet gribējās kā tādam tūristam redzēt īsto zemi. Vot ko tā globalizācija nodara. Katrs desmitais uz ielas, varētu teikt, ir anglis. Pat akcentu īsti nevarēja dzirdēt, vienīgi uz ielas kāds jauks paskata cilvēks ar burvīgu angļu akcentu aiz katra otrā vārda (nepārspīlēju) lietoja fuck dažādos locījumos. Charming. Natural History Museum. Pirmais ieejot – dinozaurs visā garumā. Un Harija Potera filmu uzņemšanas cienīga vieta. Visa tā arhitektūra ar odziņu. Baigi patika. Nu... pavadīt tur var kaut dienu un labākais, ka ieeja pa brīvu, bet tas vairāk interesanti būtu bērniem. Daudz izbāzeņu un visādu citādu dīvainību. Pa ceļam uz centru ieskrējām Harrods veikalā. Koši. Ļoti koši un dārgi. Somiņas sākot no 300£. Uz pārējo nemaz i neskatījos. Nav ko nervus bojāt ;) ok, dimanta gredzeni vēl tīri cērtami bija sākot no 1500£. Lifts Ēģiptiešu stilā vispār wauu. Uz balkoniņa vēl stāvēja operdziedātāja un izklaidēja šopalkoholiķus. Amazing! Un pašā apakšā piemiņas vieta Diānai un viņas līdzbraucējam. Mjā. Ārā neizcepušies tikuši un sākās skatlogi. Ak. Ak. Ak cik skaisti. Kristāli un izdoma un viss tik skaisti. Ek. Viendien doma iepirkties tomēr, bet tā interesantāk, nekā parasti. Domāts darīts. Atgriežamies tanī pašā Liverpool Stacijas apkaimē, ietrāpmies indiešu kvartāliņā un pēc ilgas meklēšanas atradām burvīgu tirdziņu, kur jumts virs galvas. Viss ko kāro... antīkas lietas, jaunas lietas, dažādi pasaules ēdieni utt. Sirds lūza pie domas, ka man ir tikai rokas bagāža. Tāpēc pēc suvenīru iepirkšanas brangi notiesāju Taizemes virtuves bagātības un miers lai sirdī. NOMMM Dienā pirms Ziemassvētkiem izdevās plāns ar Grīnvičas apmeklējumu. Metro līdz Canary Wharf stacijai un ar vilcienu pāri Temzai... Visas metro stacijas vienādas, bet virspusē.. Wow. Nu kā mazā Ņujorkā, visur kur skaties, debesu skrāpētāji. Katru dienu no sava loga redzēju, bet tuvumā izskatās iespaidīgi. Cita Londona. Galapunktā Grīnvičā jau cits stāsts.... mazi veikaliņi, mazas mājiņas un Queens House. Man tanī brīdī viss likās jau tik vienāds, ka nelikās nekas īpašs. Lietus arī nepalīdzēja uzlabot omu. Muzejs un parkā vāveres. Pilns. Royal Observatory man sirdij tāda tuvāka vieta. Zvaigznes, visums kur tik ej. Žēl, ka nesanāca nekas ar to Saturna skatīšanu naktī ar teleskopu, bet toties izmantojām Planetāriju. Atslābinies krēslā un izbaudi... Amizants ‘ceļojuma’ vadītājs un daudz, daudz zvaigžņu. Un variācijas par tēmu, cik cilvēks ir niecīga būtne salīdzinājumā ar visu ārpus pastāvošo. Skats arī tīri iespaidīgs no pašas observatorijas uz Londonu. Un, protams, forši apzināties, ka esi vietā, kur pasaules sākums un gals! Nezinīšiem, tumsiņai austot, tiek ieslēgts lāzers, kas precīzi gaisā atzīmē šo līniju (lietum gāžoties, ideāli varēja redzēt). Tālāk... viendien patrāpījās ideāli saulains laiks, perfekts London Eye apmeklējumam. Long story short, tādu piķi labāk būtu atdevusi par London Tower. Ok, smuka Londona no augšas, bet Nothing Spešal again. Līdzīgs skats no mana 13 stāva apartamentiem tikai bez tās sasodīti netīrās upes. Un BigBens no apakšas izskatās labāk kā no augšas. Bet tad sākās dienas interesantā daļa, vienkārši klejojam, domājam kur iet, apstājamies pie smukas mājeles, kas izrādās UK Supreme Court. Nu neko. Drīkst iet apskatīt, galīgi tukša pašā centrā, ar apsargiem nosmējāmies, ka man ir bumba, jo nebeidzu pīkšķēt metāla detektoru pārbaudē :D nu vēsture tur ir un daudz spriedumu veikts, bet nu pusdienošanas daļa man patika vislabāk. Tad Westminster Abbey. Tā kā tur kāsa normālu piķi un baznīcas esmu atskatījusies, izvēlēta tika blakus esošā necilā baznīca St. Margaret’s, kas bija WIN! Uz sienām šausminoši veidojumi iz seniem gadsimtiem, piemiņas plāksnes kur tik varēts iebāzt utt. Nu ja pastāvēja un palasīja, bija interesanti. Meklējām tālāk ko apskatīt par brīvu (apnika mētāties ar naudiņ’). Nonācām līdz Westminster Collection or smthn. Iespaidīga skata celtne. Bez tūristu čalas. Un satikām Tony, kas piedāvājās mums izrādīt šo foršo vietu, tāpat vien.. WIN again! Izstāstīja baznīcas un tās viņu ticības rašanos, parādīja sējumus ar ziedotāju sarakstiem, lielo zāli, kur saiet vairāk kā 2000 skatītāju un simtiem dziedātāju uz skatuves, ērģeles arī super izgaismotas (5000 stabules un lielākā sver vairāk kā tonnu), parādīja zāli, no kuras reiz tik nozagta Futbola Pasaules kausa trofeja utt. Izstāstīja interesantus notikumus Karaliskās ģimenes kāzu norises laikā, jo visi pasaules labākie fotogrāfi gribēja atrasties tieši uz balkoniņa, kur nesteidzīgi knipsēju W Abbey. Foršākā ekskursija! Ak cik daudz viņš stāstīja, labāk negarlaikošu. Smieklīgi, ka atvadoties mēs jautājām pēc vietām ko vērts redzēt, pienāca apsargs un sāka stāstīt par muzeju, kuru jau plaši apstāstīju, viņš bij’ šokā, ka mēs tādi nekādi zinājām to vietu, jo paši angļi neko tik krutu nezin. Ha! Un un pēc šī apmeklējuma tēja un Cathedral of the Most Holy Blood. Iespaidīgi! Jau atkal. Dziedāja koris.... Tieši kas bija vajadzīgs uz Ziemassvētkiem. Viss jau gandrīz apstāstīts... vēl tik SEA LIFE akvārijs... daudz ūdens, daudz zivju, daudz molusku un citu zvēru. Jūras zirdziņi gan tāda skumja paskata. Zinājāt, ka Temzā iekritis viens ūdens piliens tiek pārstrādāts (izdzerts/izkakāts/utt) 8 reizes pirms ticis līdz jūrai? Tagad ziniet. Visiem iesaku paņemt dažas stundas mieram un pastaigāties pa Jubilee Greeway gar Temzu. Smukiņi. Ā un Regent’s Park, kas pilns visu pasauļu pīļu šķirnēm un Sexy Rexy rozēm (nopietni). Un turpat Baker Street Metro stacija, kas ir vecākā pasaulē. Un, ja brauciet kādreiz Ziemassvētkos, rēķinieties, ka nestrādās ne metro, ne autobusi, ne veikali (tik retais indiešu mazais ‘ūķītis’). Tā lūk. Ak un gandrīz aizmirsu.. viendien pa ceļam uz Londonas tiltu speciāli izkāpām vienu staciju ātrāk, lai apskatītu St. Paul’s Cathedral. Pirmais – pie katedrāles telšu pilsētiņa. Love, peace un protesti pret valdību, uz kāpnēm sēdoši jaunieši, kas kūpina zālīti, brīvais mikrofons uz apskaņotas mini skatuvītes (not bad actually), katedrāle, protams, wow. Tieši sākās dievkalpojums un palikām uz diviem korāļiem. Pusdienot palikām blakus zālīšu pīpētājiem ar Stabucks silto ņammu un mājās taisītām siermaizēm. Tāda nostaļģija... dziesmas... pats pilsētas centrs, blakus teltis... dziesmas, autobusi..... Gribas lai laiks vienkārši apstājas Un uz Londonas Tiltu braucu divstāvīgajā autobusā. Un ne jau parastajā, bet tādā, kur vienkārši var ielekt un izlekt kad sirds kāro. Nu tas oldschool, kur šoferis blakus motoram sēž. Bāc tas bija stilīgi! Priekā par vairāk šādiem ceļojumiem!


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais