Iz senāko dienu atmiņu klades par to kā braucu arābus lūkoties.

  • 5 min lasīšanai
  • 137 foto
Iz senāko dienu atmiņu klades par to kā braucu arābus lūkoties. Nesen skatījos kādu ceļojuma albumu par braucienu uz Ēģipti, un tad atausa atmiņā manējais. Visnotaļ pats dīvainākais Jaunā gada pasākums, kādu man ir nācies piedzīvot. Tātad visu pēc kārtas…. Ir 2008.gada rudens, prātā iešaujas doma, ka varētu izmēģināt to prieku ienirt zemūdens pasaulē, tāpēc piesakos kopā ar dažiem domubiedriem daivinga klubā uz apmācībām. Visnotaļ veiksmīgi nokārtojam visus eksāmenus un tuvojoties gada nogalei, saņemam niršanas sertifikātus. Daivinga klubs piedāvā mums aizbraukt ienirt Sarkanajā jūrā Eģiptē. Tā kā tie vēl bija „treknie” gadi, domāts-darīts. Braucam ar…. Piedāvājums nemaz tik dārgs nav, viesnīca būšot 3*,bet nu uz sitienu labāku nevarot dabūt. Atsevišķi jāmaksājot tikai par niršanu un kuģa pakalpojumiem. 0.k. piekrītam un 28.12.2008. esam RIX lidostā, lai ceļojums var sākties. Lidostā satiekamies ar vēl pāris līdzbraucējiem un savu instruktoru, jeb kā es saku – pašu feināko skolotāju, kas mani mūžā ir mācījusi Skaidrīti. Viņa iesaka taxfree zonā iepirkt kko jaungada svinībām, jo tur nevarot nekādu alko dabūt. Nu labi- nopērku 1,0 „Russkij standart” , Gatis un citi ar kko nopērk, un tā laimīgi esam lidmašīnā . Nepienāk ne vakars, kad esam Ēģiptē, un izejot cauri muitai,nopērkot vīzas, sakāpjam transfēra busiņā, kas mūs aizvizina līdz viesnīcai. Ārā ir 25*. Un tad sākās…. :) Piereģistrējamies, un dabūjuši numuriņu atslēgas dodamies katrs uz savu numuru, lai iekārtotos un atpūtinātu savus nogurušos locekļus. Bet kas tad tas- mūsu ceļā stāv skaists baseins,un tā vidū bārs. Bāra vidū skaistā piramīdā stāv daudz krāsainu alko pudeļu, uz letes glāzēs salieti visādi jauki kokteiļi. Eu- šitā nevar-jāatzīmē, ka esam ieradušies Ēģiptē. Bet neredz ne bārmeni, ne arī kādu apmeklētāju. Pēc mirkļa uzrodas bārmenis. Uz jautājumu - lai ielej katram pa 50gr šņabīša šamais atbild, ka šņabja neesot. Jautājam lai tad ielej ko citu. Arī nav….. kas tad ir tajās smukajās pudelēs???? Izrādās ka tās tikai smukumam. Alkoholu arābu zemēs nedrīkst dzert!!!! Nabaga arābs redzot mūsu izmisumu , aizskrien , pēc 20sekundēm ir atpakaļ – esot dabūjis 100gr šņabīša, bet tā kā šamējais nācis tik ļoti grūtā ceļā, tad maksāšot 20 dolārus. !!! Normāli! Tak lai aizrijas pats ar to šņabi, kamēr Allahs neredz. Atslēdzam savu numuriņu durvis- forši, gribas iekrist gultā, bet palagi ir tik netīri un saburzīti, noklāti ar visu iespējamo cilvēka izdalījumu sažuvušajām atliekām, ka nu nemaz negribas tajos līst iekšā. Skaidrīte mierina trešajā dienā pieradīsiet un jums būs vienalga kur gulēt. ( tā arī bija).Noliekam somas, bet ēst gribas kā trakam sunim, viss jau slēgts, nekur nekā nav. Atrodam blakus viesnīcai vienu veikaliņu vaļā, protams tur nekas dižs jau nav, bet nu vismaz sulu un cipsus nopirkt var. Uz jautājumu –vai esam pirmoreiz Ēģiptē, atbildam –JĀ. (lielākā kļūda!) Nu protams cenas nav klāt nevienai precei, iedodam EUR naudiņas, šis mums izdod vietējās daudznuļļu banknotes. Laimīgi šo to nopirkuši esam numuriņā, kur tikai otrajā dienā secinam,ka par 2 pakām cipsu un sulas esam samaksājuši 10 euro.Āāāāāāāāāāāa!!!!!! No rīta esam gatavi savam pirmajam ienirienam. Viss skaisti saorganizēts, mūs sagaida vietējā daivinga centra pārstāvis un zemūdens gids Andrejs. Esam uz kuģa ,iebraucam līdz rifiem, saģērbjamies, un aidā ūdenī. Visapkārt nenormāli daudz dažādu krāsu un izmēru zivis. Ūdens kristāldzidrs, redz līdz pašam jūras dibenam,kaut apakšā ap 40 m dziļuma. Pirmais daivs- baig sāp ausis, kamēr aprodam ar apstākļiem. Bet tas superīgais skaistums visapkārt- zivis,murēnas,rajas,jūraseži un visāda citāda zemūdens bara ikdiena. Esmu šokā to ar vārdiem nevar aprakstīt cik tas ir skaisti un feini- principā bezsvara stāvoklī jebkurā tev pieņemamā pozā vērot šo zemūdens pasauli. Šodienas norma ir cauri, braucam krastā, atstājam ekipējumu un dodamies uz viesnīcu. Tā kā diena vēl gara, ejam uz tirgu- nu protams vajag kaut ko vismaz par piemiņu nopirkt. Lielākā mūsu kļūda- atklāti rādīt tiem uzmācīgajiem arābiem savu maku, no pateiktās summas nenokaulēt 90%, kā arī apgalvot, ka esam šeit pirmoreiz. Lai atkautos no šiem tirgoņiem paiet kādas 3 dienas, kamēr aprodam ar situāciju un iemācamies pateikt –nē! Nopērkam kādus niekus, augļus, ēdamo.Pa ceļam uz viesnīcu ielūkojam ceļojumu uz Kairu no vietējās tūrisma firmeles (gods viņiem un viņu sunim viss bij feini un galvenais šausmīgi lēti, piemēram brauciens uz Kairu,ar ekskursiju, gidu ,utt. tikai 40 dolāri) . Ejam tālāk - pašā ielas malā atkal veikaliņi, tur protams uzrodas „draugs” Muhameds, kurš aicina iedzert tēju-atteikt nemākam, . Ejam ar - kas tad slikts no tējas dzeršanas var būt?? Vārds pa vārdam kamēr nopērkam pat to ko mums nevajag, tiek pieaicināts kaimiņu veikala saimnieks, kurš esot šim radagabals. Atkal tēja- diezgan normālas sarunas. ( viņiem pat 5 gadu veci bērni māk vismaz 3 valodas, jo tirgošanās ir izdzīvošanas jautājums). Atkal nopērkam to ko mums nevajag un pie viena secinām ,ka viņiem eur vai dolārs ir vienā valūtas kursā. Līdzīgā dienas ritējumā pienāk 31. decembris. Sajūta, ka tajā viesnīcā uzņem „pieaugušo filmas”. Visapkārt daudz slāvu meiteņu , arābiem meitenes bikini- īsts porno. Liekas ka šamiem acis izsprāgs ārā. Gar baseina malu pastaigājas frīkains džeks sarkanos lateksa stringos…O mai goot!!! Vakars sākas Jaungada svinības, kas iekļautas piedāvājumā. Viss skaisti, mēs kā normāli letiņi paņemam savas taxfree zonā nopirktās pudelītes, kādu sulas paku, apsēžamies pie galdiņiem .Dīvaini citiem neredzu uz galda ne glāžu ne pudeļu ,kaut lielākā daļa slāvu tautas pārstāvji( vēlāk jau to sapratu). Ēdieni iekļauti cenā ( bij ļoti garšīgi, salīdzinājumā ar to hlora garšu ko deva brokastīs). Oficiants atnes mums lielākas un mazākas glāzītes, sākas uzstāšanās, kur dejoja vīrieši( nezinu kā tos dēvē Ēģiptē, bet turkiem tie ir derviši), griežas paši ap sevi ,kamēr man jau slikti paliek. Pie blakus galdiņa pilnīgā vientulībā sēž frīkainais džeks , bet nu jau pufaikā, vāļinkos, biezos dūraiņos un pižikā. Man viņu palika žēl viņš bij tik vientuļš…. Nu neko pasākums iet uz galu-UN pienāk mums klāt tas pats oficiants, kurš pirmīt atnesa glāzes, un paziņo, ka mums jāmaksā sods par atklātu dzeršanu arābu zemē- 40euro no cilvēka!!!!!!!!! Mēs kā džentelmeņi ar Gati šo summu uz diviem sadalījām. Pilnīgs pipec…. Ir pulkstenis 00.30, prātā nupat superdārgais alko…aizejam uz fikso apsveicināties pie drauga Muhameda ( lai cik savādi, viņš tiešām bij ļoti draudzīgs un vairs neuzmācās ar savām precēm). Šis prasa vai mums neesot šņabis??? Arābs arābu zemē prasa alko??? Ai vai ta man žēl- pēc samaksas oficiantam pašam nemaz pat negribas.Es saku kā ta šis dzers- vai ta Allahs neko neteiks? „ Nocju Allah ņe viģit!” skanēja atbilde. Mēs plkst 01.30 esam autobusā ,lai brauktu uz Kairu. Pilnīgs neprāts 1 janvārī kratīties Ēģiptē ar autobusu 9 stundas!!! Autobusā kaut kādi debili angļi sāk demonstrēt savu pārākumu par citām tautām, mūs glābj mans skūtais pauris. Tieku nodēvēts par skinhedu. Ai, vai nav vienalga- man nāk miegs. Un labi ka tā, pamostos tikai Kairā, nogulējis visu ceļu pa tuksnesi. Kairā baismīga nabadzība, netīrība. Mājām lielākajai daļai nav jumtu, gide stāsta, ka tas tāpēc, ka ja mājai jumts-jāmaksā nodokļi, un lietus līstot 2 dienas gadā. Un vispār ja vēl kādam nav kur dzīvot, uzceļ vienu stāvu klāt. Bet visā visumā apskatot visu to vēstures elpu, bij feini. Iedomājoties kā tur pirms 3-7tūkst. gadu staigājuši faraoni,utt. Esam pie Gīzas piramīdām, autobuss apstājas, gide brīdina nekāpt uz kamieļiem,jo varot tuksneša ekskursija būt pa 10 eur, bet tikai vienā virzienā, atpakaļ bez 100 eur nevedīs. Daudzsološi. Blakus stāvlaukumam piramīda apvilkta ar šņori. Pie tās dežurē vietējais ments ar automātu rokās. Mums protams vajag nobildēties tieši pie šīs piramīdas, un tieši aiz šņores. Bet respekts no automāta. Nu beigās šis par 10 eur atļauj. Mēs tā kā mazi bērni –laimīgi…. Ha, bet pārējās piramīdas ir bez ierobežojumiem, bez mentiem un samaksas. Pilnīgs pipec… Ejam, vērojam, atkaujamies no arābu piedāvājuma pirkt mūsu meitenes par 80 kamieļiem. Pienāk mums ments -varot palīdzēt uztaisīt mums kopīgu bildi. Nu ko lai jau palīdz, vismaz būs kāda kopbilde. Bet fotoaparātu bez 10 eur atpakaļ nedod. Un respekts no automāta paliek. Tālāk braucam vēl visur kur papirusu fabrika, kur ļoti maza auguma arābu meitene mums demonstrē papirusu izgatavošanas mākslu, eļļas fabrika. ( starp citu arābu smaržīgās eļļas tiešam ir ļoti noturīgas) Visumā skaisti, netīri uzmācīgi, biedējoši, bet labi. Nākamajās dienās izmantojam vēl vairāku vietējās tūrisma firmeles piedāvājumus. Protams brauciens ar kamieli pa ķipa tuksnesi aprobežojas ar to, ka tiekam aizvesti pāris km aiz tuvākās sētas. Šausmīgi neērti sedli kamieļiem. Man bij sāpīgi. Ai bet vai nav vienalga- bij kā bij, ir kā ir. Jo galu galā mēs braucām nirt. Un lai vai kā gribas atkal turp aizbraukt. Šoreiz jau ar zināmiem priekšstatiem par šo valsti. Ceru,ka kādreiz arī aizbraukšu vēl.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais