Ainaži, Pērnava, Ogre, Daugavpils - pieturzīmes

  • 1 min lasīšanai
  • 29 foto
Ceļojums sanāca ar īpatnēju maršrutu. 1. dienā lidoju uz Rīgu, dodos uz Ainažiem, tur jūrskolas muzejs un mols tīri romantisks, un Randu pļavas. Pēc tam ar kājām iesoļoju Igaunijā, nostopēju vienu igauni pēc otra un esmu Pērnavā. Tur forši izdomāts, ka strūklakas pludmalē noder kāju noskalošanai, un vispār tīri jauka pilsēta. Nezinu, vai es gribēju paspēt uz pēdējo Rīgas autobusu 22.55, bet es paspēju... 2. diena - Rīgā kapu daudz, Matīsa nebija būts. Nu tāds savdabīgs pamjatņiks. Vagonu depo stacija - lieliska vieta, lai dotos uz Ogri. Ogrē pāreju pār Ogri - upi. Pieeju pie likteņupes Daugavas. Braucu atpakaļ uz Rīgu, tur ar 11. tramvaju uz Mežaparku. Pārsteigums - PSRS laiku atrakciju parks. Izbraucu ar margrietu, jautrajiem kalniem un panorāmas ratu. Jautrīte. Tad nostaigāju atkal baigos km pa Mežaparka alejām, kurām nekādu norāžu nav. Ķīšezera peldvieta.. un uzduros bijušajam bērnu dzelzceļam. Viss, kas no tā palicis ir gulšņi un izdedzināti staciju grausti. Biju par šo dzelzceļu tikai lasījis, tagad dabūju redzēt vaigā. Pašā vakarā vēl izbaudu braucienu trolejbusā - ar 18. turp un atpakaļ, tā teikt, ja bija Mežaparks, tad lai ir arī Mežciems. 3. diena - vēl štukoju, vai neizmēģināt Ērgļu ātrvilcienu, kurš 4 stundās veic 97 kilometrus, bet tomēr izvēlos Daugavpili, šo dīvaino pilsētu... TIC ciet, DU kojas mani atšuj un var piedāvāt nakšņot par 11 Ls. Bet es dodos uz Stropiem, tur tāds Dzintariņš, 4 Ls. Gandrīz jau palieku bez vietas, bet tomēr vieta kaut kā uzrodas... 4. diena - izbraukājos ar visiem Daugavpils tramvajiem, dažiem autobusiem. Apskatu centru un nomales. Nu šis tas tur ir, bet nekas tāds dikti īpašs jau nav. Interesanti tramvajā gadījās - Ļenočka, ģeržis, budu proverjaķ tormozā! - vadītāja pasaka mikrofonā otrā vagona konduktorei un es kā vienīgais pasažieris, kas brauc līdz galapieturai ar daiļskanīgo nosaukumu BUTĻEROVA iela arī apsēžos, bet nu nebija tik traki, laikam jau švakas bremzes, jo vagoni arī visai sagrabējuši. Uz ielas atrodu 75. gada bukletu par D-pili, kur ar sajūsmu stāstīts, piemēram, par Ļeņina komjaunatnes ķīmiskās šķiedras rūpnīcas šķeterētāju Feodosiju Ribakovu, kurai ir Sociālistiskā Darba Varones gods! Njā, nu Daugavpilī arī piemēram Rimi pārdevējas nesaka Labvakar. Viņas saka Dobrij večer. 5.diena - No rīta vēl peldos Stropu ezerā. Sauc mani atkal mājās Pasaules staigātāju.. Ar vilcienu līdz Krustpilij. Jēkabpils tomēr ir liela, kamēr aizeju, nākamais vilciens nokavēts, braucu ar autobusu, un galu galā Liepāju sasniedzu par tādu pašu summu, kā būtu ar vilcieniem, jo autobusu šoferi ir visai korumpēta tauta... Rezultāts - tulznainas, sāpošas kājas, maks par 50 latiem plānāks un daudz iespaidu.. Pievienotā galerija - Daugavpils, skat. arī atsevišķi par Daugavpils cietoksni, Pērnavu, Ainažiem utt. manā albumā. :)


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais