Baku un tās apkārtne

  • 4 min lasīšanai
  • 70 foto

GATAVOŠANĀS

Informācija. Bija diezgan maz ziņu par Azerbaidžānu, pārsvarā stereotipi. Tāpēc arī nolēmu pastāstīt par saviem iespaidiem. Šo to latviski varēja arī atrast internetā. Izmantoju Mark ELLIOTT grāmatu. Sākumā bija pārsteigums, ka grāmatā visas kartes un attēli ir ar roku zīmēti. Taču Baku karti arī var nopirkt uz vietas, maksāja virs Ls 4.

Biļetes. Izdevās atrast lētas biļetes - vienam cilvēkam turp un atpakaļ maksāja Ls 116. Sākotnēji bija paredzēts tiešais reiss uz Baku, taču vēlāk reisi ir mainīti un bija pārsēšanās Kijevā.

Vīza. Kā jau visiem ES pilsoņiem vīza izmaksāja EUR 60. Vēstniecība Rīgā izgatavoja apmēram nedēļas laikā.

KLIMATS

Azerbaidžānā esot 9 klimatiskās joslas. Baku un tās apkārtne bija kalnaina un bez zaļas zālītes.

Oktobris. Maksimālā temperatūra bija +28 C. Taču vējš pūta no jūras un karsti nebija. Ne par velti Baku sauc par ‘vēju pilsētu’. Temperatūra dienā un naktī īpaši neatšķīrās.

Pludmales sezona, neskatoties uz silto laiku, viņiem ilgst tāpat kā mums - apmēram līdz septembrim.

VĒSTURE, POLITIKA, EKONOMIKA

Naudas vienība – manats (AZN). Viens manats maksāja aptuveni vienu eiro, tā kā matemātika vienkārša. Naudu izmainīt varēsiet tikai Azerbaidžāna, un tāpēc neatstājiet liekus manatus, jo Latvija tos nevarēsiet izmainīt!

Sazinājāmies krievu valodā. Jaunie prot arī angļu valodu. Taču neesat pārsteigti, ja gadās iekāpt taksometrā, kura vadītājs runā tikai savā valodā! Tāpēc jau laicīgi izdomājiet kā vietējā valodā saucas tā vieta, uz kuru vēlaties doties.

Prezidenta Alijeva portreti un citāti bija redzami ne vienā vien sabiedriskā vietā. Jā, var teikt diktatoriski, taču viņiem ir cita mentalitāte. Tomēr korupcija ir liela, piem., gandrīz visi ir spiesti maksāt, lai saņemtu auto vadītāja tiesības.

Pilsētā gatavojas 2012.gada Eirovīzijas koncertam. Notiek rekonstrukcija.

Azerbaidžāni gan pēc valodas, gan kultūras ir līdzīgi turkiem.

TRANSPORTS

Varētu teikt, ka uz ielas bija viens vienīgs ārprāts – visu laiku auto pīpināja, luksafora gaismas un gājēju pārejas netika ievērotas. Taču neskatoties uz to visu viņiem, reakcija ir zibenīga! Tiksi pamanīts un auto apstāsies tieši blakus.

Vēl viena ekstremāla padarīšana ir braukt pārblīvētā sabiedriskajā transportā, kam durvis ir vaļā. Metro viņiem arī ir! Cena bija 12 santīmi par braucienu. Ir jābūt kartei, kuru var papildināt automātos.

Taksometri. Ārprāts, neatceros, kad pēdējo reizi braucu žigulī! Kāds Opel īpašnieks stāstīja, ka nodokļos samaksājis krietni vairāk nekā maksājusi pati mašīna. Cena par braucienu uz lidostu maksāja 30 AZN.

VIETAS

Jaunavu tornis. Kā saka vietējie, ja neesat bijis tur, tad neesat bijis Baku. No jumta paveras burvīgs skats uz visu galvaspilsētu. Tornis ir visvairāk attēlotais simbols suvenīros.

Paklāju muzejs. Ieejas maksa ir 3 AZN un atļauta ir tikai viena fotogrāfija, kura maksā 5 AZN.

Lai labāk iepazītu un izjustu šo valsti iesaku apmeklēt Sirvanšahu pils kompleksu, kas atrodas vecpilsētā. Iekšā ir neliels muzejs.

Vecpilsēta ir unikāls miniatūro grāmatu muzejs. Tajā ir arī grāmatas latviešu valodā. Ieeja bez maksas.

Gar pašu jūras krastu ir parks jeb promenāde (Baku Boulevard), kur ir strūklakas, dažādas izklaides, osta, tirdzniecības centrs.

Strūklakas ir dažādas – krāsainas, muzikālas, grandiozas. Tās ir daudz kur pilsētā. Ir pat tāds ‘Strūklaku laukums’.

ĀRPUS BAKU

Apkārt vieni vienīgi mūri...Esot tā, ka cilvēks atrod brīvu zemes gabaliņu, uzceļ mūri un tad iet reģistrēties.

Uguns kalns. Īsts dabas brīnums - deg no zemes nākusī gāze. Turp izskatījās, ka kursē arī autobuss.

Gobustāna. Apmēram 40 min braucienā ar taksometru, no Baku atrodas klinšu masīvs ar unikāliem klinšu zīmējumiem (sākot no 18 g.p.m.ē), kuros attēloti seno cilvēku kultūra, paražas. Katrs zīmējums ir numurēts. Daļa šo akmeņu atrodas pirms paša kompleksa, tā kā ir iespēja pašiem izstaigāt. Taču, protams, ka nozīmīgākie ir pašā kompleksā. Ieejas maksas 2 AZN. Gobustāna ir iekļauta UNESCO sarakstā.

Turpat netālu atrodas dubļu vulkāni, kuri esot ļoti ārstnieciski.

CILVĒKI

Jauki, izpalīdzīgi cilvēki. Nāk klāt, jautā, runājas. Dzirdējām tikai labus vārdus par Latviju, kāds ir dienējis Alūksnē. Sacīja, ka gribētos atbraukt uz mūsu pusi. Šķita, ka viņi ar sportu nav draugos, grāmatas nelasa. Tādi vairāk ģimenes cilvēki. Redzējām vien dažus riteņbraucējus promenādē un vienu skrējēju. Sadzīviski tehniskās lietās gan ir stipri lēni. Naktīs uz lielas var sastapt tikai vīriešus, taču justies var droši. Pilsēta naktīs ir grezni izgaismota, pat neuzceltās mājas.

Ģērbšanās stils – mūsdienīgs. Bija arī meitenes minisvārkos, un puiši vienādi saģērbušies un lieto vienādas smaržas. Ārpus Baku – kā jau laukos – nav nekādas vajadzības citiem izrādīties.

Reliģija. Katru rītu 06:25 modāmies no reliģiskajām melodijām. Jāatzīst, ka tajā skaņā bija kaut kas fascinējošs. Saucieni un lūgšanu notiekot 4 reizes dienā. Cilvēki izvelk savus paklājiņus un ceļos notupušies lūdzas, arī lidostā.

Kāzas tiek rīkotas jebkurā dienā. Tradīcija tāda - katrs viesis jaunajam pārim dāvina naudu. Vīra māte visu iegrāmato. Tā kā skopuļi tiek paturētu prātā.

No vīriešu puses tikām novērotas un ievērotas. Viss normas robežās, daži bija arī karstasinīgāki. Meitenes neaizmirstiet, ka viņi ir tirgotāju tauta! Kad runā par ģimeni, tad – man ir dēli, divi.

ĒDIENS

Nevarētu teikt, ka viņiem ir plaša izvēle. Interesanti bija tas, ka salāti nesagriezti tika pasniegti atsevišķi. Līdz ar to jebkurā laikā varēja uzgrauzt kinzas kātiņu.

Netiku gan ēdusi, taču man mani ceļabiedri teica, ka jēra kebabi esot bijuši izcili garšīgi. Kaut vai tāpēc, ka svaigi gatavota gaļa. Tas, ko es pagaršoju, bija tikko noķerta zivs no vietējā ezera. Ēd un saproti, ko nozīmē ‘svaigs’! Jebkāda mērce tikai bojātu ēdiena garšu. Zivis viņi pasniedz kopā ar saldo granātābolu mērci.

Kas interesants - gan tirgū, gan veikalā var nopirkt izkaltētu augļu sulu (kā liela pankūka). Tā labi šķist karstā ūdenī.

Tēja. Dzer daudz, visur un melno. Pašas tējas glāzītes ir īpašas – atgādina sievietes figūru (armudi glass) un grezna apakštasīte. Turklāt tur ir sava fizika – tēja sākotnēji atdziest glāzes augšpusē, bet apakšā saglabājas silta. Paciņu tēju viņi neatzīst. Vispār jau melnās tējas dzeršana var aizvietot kafiju.

Visu gan nepaspējām apskatīties. Jā, var piekrist teicienam, ka Baku – tā ir kontrastu pilsēta. Pagaidām valsts nav orientēta uz tūrismu. Varbūt, ka tā arī labāk. Pēc brauciena ir sajūta, ka labprāt Azerbaidžānu apciemotu vēlreiz.



Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais