Slēpošana Zviedrijā - Āre

  • 5 min lasīšanai

19.03. Sestdiena.

16:10

1,5 h pirms prāmja atiešanas esam „iečekojušies”, stāvam auto rindā.

16:35

Esam uz prāmja, kāpjam ārā no mašīnas.

Pirms auto laiž iekšā prāmī, ostas darbinieks pārbauda „iečekošanas” talonus, pajautā cik cilvēku mašīnā, ar „vienu aci” uzmet skatu mums – tas ir pasažieriem, un pēc minūtes esam jau uz prāmja „Romantika”.

Smaidīgas meitenes norāda virzienu, un dodamies savas kajītes meklējumos. Atrodam ātri un bez maldīšanās, iekārtojamies kajītē.

Atstājam mantas savā istabiņā un dodamies apgūt „Romantikas” plašumus. Izstaigājam visus klājus ( pasažieriem paredzētos) – kopā 9 klāji, iepazīstamies ar nakts programmu, taču ceļojuma mērķis ir slēpošana, tāpēc nakts uzdzīve uz prāmja mums nav primārā.

Tuvojoties Irbes jūras šaurumam, nolemjam pavakariņot.

Tomēr pirmo vakara šovu noskatījāmies, vēl nedaudz paklejojām pa prāmi un devāmies pie miera (jo nākamajā dienā garš ceļš priekšā).

20.03. Svētdiena.

Nakts mierīga, pamodāmies plkst. 7:30. Saģērbāmies un devāmies uz klāja, lai papriecātos par šērām.

Nedaudz izkustējušies, izstaigājušies, saelpojušies dzestro jūras gaisu, devāmies uz bufeti brokastīs.

Precīzi pēc paredzētā laika iepeldējām Stokholmā, kura mūs sagaidīja saulaina un viesmīlīga.

9:30

Nu sākas garais pārbrauciens līdz Ārei.

Pieslēdzām GPS un aiziet!

Ceļam ir sagatavotas kārtis, grāmatas un citas izklaidējošas lietas, bet pagaidām nekas no tā nav nepieciešams, jo apbrīnojam skaistos dabas skatus.

Interesanti, ka uz „autobāņa” joslas ir divkrāsainas, viena tradicionāli pelēka, otra ar sarkanīgu nokrāsu ( izrādās, ka ceļu būvniecībā izmanto granīta šķembas, kuras te pat arī iegūst).

18:30

Sasniedzam Āre, atrodam savu ciematiņu Duved, piereģistrējamies, saņemam atslēgu un namiņā iekšā!

Mājiņa laba, pat ideāla. Būvēta šajā gadā - 2 tualetes, virtuvē trauki (daži vēl pat neatpakoti), dažādas virtuves ierīces. Plauktā stāv spēles, uz galdiņa dažādas kartes, bukleti un ziemas gidi. Serviss lielisks!

21:30

Iekārtojamies un dodamies vakara pastaigā. Baznīcas šeit ir fantastiski skaistas, tā kā „izcakinātas” jaciņas. Konstatējam, ka zviedriski „SKOLA” ir tas pats, kas mūsu skola. Visas pastaigas laikā mums pagāja garām vien 2 cilvēku bariņi un 3 auto. Pārsteidzoši tukšs un kluss.

Atgriežamies mājiņā, kāds dodas gulēt, bet izturīgākie ( vai netīrākie :) ) iet uz saunu.

Mūsu otrā diena ir galā. Bez starpgadījumiem esam sasnieguši Āri, un esam gatavi rīt iekarot Āres kalnus.

21.03. Pirmdiena.

Pamostamies agri – 06:30 pēc vietējā laika (Zviedrijā 1h atpakaļ).

Pagatavojām brokastis un devāmies apgūt Āre virsotnes. Iegādājāmies skipass (pacēlāju kartes, 1 gab. – 1010 sek (3 dienām)) un aidā! Laika apstākļi pirmajā dienā mūs nelutināja – lija lietus, kas ik pa mirklim mijās ar riktīgi slapju sniegu. Pirmo nobraucienu izvēlējāmies pa sarkano trasi – nobrauciena garums 1570 m. Fantastika. Mugura slapja pēc pirmās reizes, bet tas mūs neattur laisties vēl. Trasē daži posmi ir lēzeni, bet vietām ir diezgan pastāvi, kur kājām liela slodze.

Kādā brīdī uz kalna virsotnes uzkaras liels, pelēks, miglains mākonis, bet par laimi pēc brīža pazūd un redzamība atkal ir OK.

Mūsu slēpošanas drēbes nav paredzētas slapjajai slēpošanai, tāpēc pēc 2h jūtam, ka nav īsti labi. Braucam uz mājiņu, ieliekam drēbes žāvējamajā skapī (tā gan ir fantastiska ierīce).

Žigli pagatavojam pusdienas, atpūšamies un atkal uz kalnu. Līdz trases slēgšanai ~35 minūtes, bet arī tās ir jāizmanto, jo tāds jau ir mūsu mērķis – slēpot, slēpot, slēpot!

Vēlāk aizbraucam uz Āres lielveikalu, iepērkam dāvanas mājās palicējiem, nopērkam pienu, lai no rīta varam uzvārīt putru (vēlāk gan atklājam, ka esam nopirkuši kefīru piena vietā :) ).

Vakarā iekurinām kamīnu, uzsildām pirtiņu... Uh, kas kait neatpūsties?

Nogurums ir liels un pirms desmitiem jau miega pele klāt!

22.03. Otrdiena.

No rīta jau 06:00 augšā.

Kāds laiks? Snieg, snieg lēni un biezi. Kalnus neredz!

Pēc stundas sniegs mitējas un skats jau ir cerīgāks, varbūt šodien mūs aplaimos saulīte ar savu klātbūtni?

Andris gatavo brokastis!

Šodien aizbraucam uz citu ciematu – Tagefjāll, pameklēt citas trases.

Ik pa laikam cauri mākoņiem izspraucas saule, un tad atkal aizplīvurojas aiz pelēka necaurspīdīga plīvura.

Atrodam interesantas trases, kas ir gan sarkanas, gan vietām pārvēršas par zilajām (lai kājiņas atpūtinātu). Kad esam jau tā labi iekarsuši, laižam lejā pa neiebraukātām trasēm cauri mežiņam. Interesanti un mums – jaunums. Esam pārsteigti par sevi!

Ap pusdienas laiku sākas stiprs vējš. Kad esam diezgan augstu kalnā un vēlamies uzbraukt vēl augstāk. Pieslēpojam pie viena pacēlāja, bet tas apstājas un mums zviedru meitenes saka, ka tas ir apstādināts stiprā vēja dēļ un augšā tikšana nav iespējama. Nu ko? Mēs, protams, nedaudz „saskābstam”, un laižamies lejā pa meža trasīti (tā saucamo – unsupervised run).

Vējš pieņemas spēkā, kas mijas ar sniegu, asiem sīkiem krusas graudiņiem. Ar to arī mūsu slēpošana izbeigusies. Tiek slēgtas arī tās trases, kas ir augstāk.

Namiņā pagatavojam vakariņas un atlikušo vakaru spēlējam kārtis, lasām līdzpaņemto literatūru, skatāmies TV.

23.03. Trešdiena.

No rīta mostamies agri – ap plkst. 6-iem (gaisma te uzausti jau pēc 5 rītā), ar bažām pieeju pie loga – kādus pārsteigumus šodien mums sagādās laiks? Par laimi vējš ir aprimies, bet snieg, snieg, snieg.

Vietējā televīzija (TV Āre) mudina slēpotājus no paša rīta doties uz kalniem, lai izbaudītu svaigo pūdersniegu.

Žigli uzmeistarojam brokastis un uz kalnu.

Nolemjam, ka dienas pirmo pusi slēposim tur pat, kur vakar, jo tās trases tīri labi atbilda mūsu sagatavotībai (ātri nenogurām, un slēpojām ar baudu).

Pēc pirmā nobrauciena pa biezi piesnigušu trasi, emocijas bija nesaprotamas un divējādas – it kā ir OK, it kā kaut kas īsti nepatīk. Saprotam, ka pa tādu sniegu slēpojot ir jāmaina slēpošanas tehnika.

Pēc trešā nobrauciena esam starā! Atklājam vēl citas trases, citus nobraucienus (labi, ka kabatā ir visu trašu karte, kuru ik pa brīdim apskatām, lai neiekultos kādā melnajā).

Ap pusdienas laiku nolemjam atvilkt elpu un padzert tēju savā namiņā.

Mūsu busiņš iebuksēja un netikām ārā no stāvlaukuma (neliels uzkalniņš). Kāpām ārā un stūmām, bet nekā. Labi, ka tur pat atradās kaste ar sīkām šķembām, uzbirdinājām uz ceļa, aizgāja!

Nepilnas stundas laikā iestiprinājāmies un atkal uz kalnu.

Šī ir pēdējā diena, un tāpēc izmantojam katru minūti!

Drošāki un pārgalvīgāki laidāmies starp eglītēm un koku puduriem. Te arī piedzīvoju savu pirmo kritienu šajā sezonā. Laidos jau pa iebrauktām sliedēm, priekšā egļu pudurs, neliels tramplīniņš, bet bāāc! Galva sniegā, slēpes sapiņķerējušās, atveru acis – balts, balts sniegs! Nāk smiekli, smejos arī, kritiens bija tik mīksts un patīkams. Aiz manis slēpoja Andris. Apstājās, palīdzēja atpiņķerēt kājas un piecelties.

Sajutusies drošāk un stabilāk, sāka meklēt piedzīvojumus un adrenalīnu arī Justīne. Piedzīvoja vairākus kritienus, par laimi – veiksmīgi!

Šajā dienā slēpojām līdz trašu slēgšanai. Ak, cik žēl, ka tik ātri slēdz trases, te tak vēl slēpot un slēpot!!!

Pēdējā pusstundā laiks kļuva gaišāks, sniegs pārstāja snigt, gaiss ~ -2 oC, pat saulīte dāvāja savu smaidu. Jāsaka, ka šajās dienās ar savu smaidu šī diezgan skopojās. Bet bija OK!

Mums ļoti patika! Nolemjam, ka nākamgad brauksim atkal. Jo ceļš nav nogurdinošs un kalni atbilst mūsu sagatavotības līmenim.

Vakarā uzkopjam namiņu, ieejam pirtī un gulēt, jo no rīta agri jāuzsāk ceļš līdz Stokholmai.

24.03. Ceturtdiena.

Plkst. 05:00 augšā, uzvārām kafiju un busā iekšā.

Bet Āre atkal sagādājusi mums pārsteigumu. Izskatās, ka visu nakti ir snidzis un putinājis, un putina vēl, vējš ir ļoti stiprs.

Pie mājiņām, kas izkārtotas rindā, ceļš ir pamatīgi aizvilkts. Busiņš buksē un ne no vietas! Iestājas neliela panika, jo ir taču ļoti agrs, ceļi vēl nav izšķūrēti, ja nu nepaspējam uz prāmi???

Lecam ārā un stumjam busiņu. Par laimi viss izdodas, taču priekšā piesnidzis aizputināts ceļš. Ātrums ar kādu braucam 60-80 km/h! Visi sēž busā klusi un nerunīgi.

Apmēram pēc 100-120 km lielie sniegi beidzas, bet vējš ir ļooti stiprs līdz pat Stokholmai.

Stokholmā esam plkst. 13:20. Laika diezgan, tāpēc nolemjam apskatīt pilsētas centru.

Ostā prāmis Romantika mūs sagaida balts un varens, kajītes mums ir tās pašas, kas šurp braucot.

Visi esam pacilātā garastāvoklī, meitenes paēd vakariņas, un ejam baudīt vakara šovu latino ritmos!

Loterijā atkal neveicas :)! Kad šovs beidzas, ejam meklēt vēl ko interesantu! Pazīstami mūzikas ritmi mūs aizved uz DISKO, kur arī lecam līdz 02:00.

25.03. Piektdiena.

Kad pamostamies, redzama jau Rīga. Rīga mūs sagaida saulaina!

Prieks par fantastisko nedēļu, prieks, ka viss notika bez ievērojamiem „ČP”.

Taciņa ir iemīta, ceram, ka nākamgad brauksim atkal! Ja ne uz Āre, tad uz kādu citu skandināvu slēpošanas kūrortu.

2011



Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais