Sarajevo. Day 3.

  • 3 min lasīšanai
  • 15 foto
Sarajeva. Trešā diena. Sestdienas rīts. Ka tavu neražu. Atkal esmu neizgulējusies, bet tomēr dodos rīta pastaigā. Vēl nav septiņi. Pusastoņos satiekos ar Māru, un kārtējo reizi dodamies uz interneta kafejnīcu. Šoreiz tā vairs nav jāmeklē. Jā, iepriekšējās dienas aprakstā aizmirsu pieminēt, ka vakarpusē atradām vienu interneta kafejnīcu, taču (ka tavu neražu) tajā brīdī visi datori bija aizņemti. Ieejam kafejnīcā. Vai, (ka tavu neražu) internets nobrucis! Iztiksim. Atgriežamies uz brokastīm. Tās gan katru dienu ir identiskas. Tāds nabadzīgs galds, uz kura sakrauta desa, liess siers, medus un marmelādes, kā arī vistas pastētes, margarīna un kausētā siera paciņas... Ir arī vārītas olas (sāli gan neatrast). Kad visi jau paēduši, parasti parādās arī omlete un cepti cīsiņi. Ā, visam pamatā, protams, baltmaizes kukulīši. No dzērieniem – pliekana tēja, kakao (vienīgā ciešamā izvēle), remdena kafija ar jau ielietu pienu, silts piens, auksts piens (visi tādi ļoti aizdomīgi, iepriekš jau dedukcijas ceļā konstatējām, ka virtuvē laikam ir trīs dažādu šķirņu govis, no kurām pa taisno tas jocīgais piens nonāk uz mūsu galda). Nekādas kaites gan nedabūjām. Dienas plāns: pirms pusdienām – sanāksme, pēc pusdienām – pilsētas centra izpēte, vakarā – izēšanās ballīte. Biju domājusi iet uz Goran Karan koncertu, bet nu kaut kā nesanāks. Pieprasām, lai pārvietošanās uz centru notiktu ar tramvaja palīdzību. Tie te tādi paši, kā Liepājā, bet brauc nu tā, ka brīnos, ka nenoskrienam no sliedēm. Visi kompostrējam kioskā pirktās biļetītes un aplūkojam tos dažus nejaušos pasažierus, kas nav no mūsu kompānijas. Un mēs esam kādi trīsdesmit pieci...laikam... Zinu, ka dodos sastapt daudzus vietējos. Taču nu jau zinu arī to, ka ieteikums nekādā gadījumā nepieminēt karu īsti nav īsti pierādījis savu nepieciešamību, jo līdz šim gandrīz visi Sarajevas iedzīvotāji, ar ko esmu runājusi, paši ir sākuši spriest par karu un tā ietekmi uz šodien redzamo. Brauciens ilgst nepilnu pusstundu, un nu jau izkāpjam centrā. Esam sadalījušies grupās un dodamies pētīt ievērojamākās vietas. Ortodoksālā baznīca, musulmaņu mošeja, piemiņas vietas, citas ievērojamas ēkas, kas cietušas karā. Tirgus. Dīvaini, bet novēroju, ka šeit gan neviens tūristus necenšas pakrāt, uzsitot cenas. Dominē sudraba un zelta izstrādājumu veikali, no kuriem gan daudz nesaprotu, bet Māra sakot, ka cenas esot ļoti zemas. Zana apgalvo, ka tas ir lielās konkurences dēļ. Protams, ir arī daudz suvenīru, lupatu un ķīniešu sīkumu veikaliņi. Arī es esmu noskaņojusies pārmaiņas pēc kaut ko nopirkt, tāpēc laikus pārliecinos, ka man līdzās būs bosniete, kas parādīs īstās vietas. Arī Māra ir noskaņota līdzīgi. Cenšos sastādīt iepirkumu sarakstu, jo nevēlos bezmērķīgi vazāties pa veikaliem un tirgiem. Šopings arī Sarajevā ir un paliek kaitinošais šopings... Domās gan jau dalu dažādiem projektiem tos divsimt tūkstošus eiro, kas starptautiskajai sadarbībai atvēlēti vienā no Zviedrijas organizācijām. Prieks. Tā, turpmākās mokošās stundas (nu labi, pārspīlēju, nebija tik traki) neaprakstīsim, informēšu tikai par gala rezultātu: nacionālās čībiņas, koka pildspalva, “Klass” saldumi no firmas veikala... varbūt vēl kas, neatminos vairs. Satiekam vēl dažas grupiņas un dodamies kalnā. Ceļš ved gar baltu krustu laukiem. Augšā ir īpašs laukums, no kura pārredzama visa pilsēta. Iespaidīga sajūta, kuru nedaudz pabojā iedzērušu jauniešu kompānija, kas nolemj paspīdēt ar savām necilajām rupjo anglisko pikaplainu (pickup lines) zināšanām. Bet sīkums. Pārāk ilgi gan nevaram tur uzkavēties, jo lejā pie kaut kāda nenosakāma objekta sarunāta lielā tikšanās, lai dotos vakariņās. Pie minētā objekta notiek kopīgā bildēšanās. Pēkšņi mūsu barā ieskrien vairāki čigānbērni, un, skaļi baurojot, sāk gar mums grābstīties. Arī es jau esmu brīdināta, tāpēc cieši pie sāniem piespiežu somu, un piesargāju arī kabatā esošo mobilo. Pēc trīsdesmit sekundēm mazie saprot, ka nekas nesanāks, un bez kompleksiem metas virsū turpat netālu āra kafejnīcā sēdošajam bariņam amerikāņu. Mūsu vienīgie zaudējumi ir divi no rokām izsisti un zemē nokrituši saldējumi. Es savējos jau biju paspējusi notiesāt. Dodamies uz restorānu. Diezgan svinīga vieta. Tā kā savas vēlmes, iepazīstoties ar ēdienkarti, esam izteikuši jau iepriekšējā dienā, ceram uz ātru apkalpošanu. Tomēr visiem ieteiktais “čevābčiči”, kas atgādina lielu lavašu, kurā sabāzti arī zviedru gaļas bumbām līdzīgi izstrādājumi, ļoti kavējas. Es savas sēnes dabūju pirmā. Starp citu, tā nav pirmā reize, kad izvēlos veģetāru ēdienu – arī viesnīcā šādi var tikt pie krietni veselīgāka un manā izpratnē gardāka ēdiena. Pavadām restorānā vairākas stundas, līdz tiekam galā arī ar saldo. Man tās lietas ātri iet iekšā, tāpēc lielu daļu laika pavadu, izklaidējot kolēģus ar ‘breintīzeriem’ (atjautības spēlēm). Kad dodamies prom (daļa kompānijas restorānā iestrēgusi, jo ne par ko negrib padoties, risinot vienu no uzdevumiem), ārā jau līņā. Tas gan netraucē mums turpināt naksnīgo pastaigu pa pilsētas ielām. Man šķiet, ka jaucu notikumu secību. Nez. Vārdu sakot, esam sapulcējušies tramvaja pieturā, lai dotos mājup. Pulkstenis ir pāri desmitiem. Rajonā pazūd elektrība. Tātad arī tramvajs nevar kustēt no vietas. Gaidām. Pusstundu vismaz. Gatavojamies ņemt taksi. Tā pati nauda vien sanāktu, tik žēl, ka biļetes jau iegādātas. Tumsiņā piestaigāju pie tuvākā kioska. Tajā brīdī pēkšņi elektrības padeve tiek atjaunota, gaismas iedegas un attopos, ka no kioska skatloga uz mani veras daudzas atkailinātas skaistules. Nu, vismaz uz sievietēm mums ar bosniešiem gaume līdzīga. Drīz jau nāk arī tramvajs. Dodamies mājās. Tur, kā jau solīts, notiek lielā nacionālā izēšanās. Esmu savā elementā. Taču drīz vien jau atkal pārāk sagurusi, lai piedalītos nakts ballītēs. Daudzas sievietes man par lielu izbrīnu ir sadraudzējušās ar viesmīļiem, un nu iet vaļā lielā jautrība. Es kā ne pārāk komunikabls cilvēks šādās situācijās no viesmīļu puses izpelnos tikai līdzjūtības apliecinājumus par sagurušo izskatu. Dodos gulēt. Rīt mani gaida pastaigas, bet vēl nenojaušu, ka tās būs desmitiem kilometru garas...


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais