Žaka Kusto eksperimentu liecības.

  • 3 min lasīšanai
Kad stāstīju saviem draugiem, ka esmu nolēmis doties uz Sudānu, daudzi mani centās atrunāt, sak: „Traks esi vai? Tur taču ir karš!”. Patiesībā jau nav tik traki. Tas, ka tur karo, tas gan tiesa, tomēr der precizēt, ka militārās sadursmes notiek valsts rietumos – Darfurā. Pārējā valstī, ja ievērosiet vietējās tradīcijas un likumus, neviens jūs neaiztiks. Turklāt braucot nirt, no valsts tik vien redzēsiet kā Portsudānas, ne pārāk moderno lidostu, pašu pilsētu un ja būsiet ar mieru šķirties no četrdesmit Amerikāņu dolāriem, tad arī vecāko Āfrikas ostu un Suakin pilsētu. Jāteic gan, ka vairāk par drupām, vietā, kur kādreiz bijusi osta, un ļoti netīru tirgu, nav cerību ieraudzīt. Arī drupas nebūs pat līdzīgas mums zināmajām Cēsu vai Bauskas pilsdrupām. Tās drīzāk atgādina nesen sagruvušu, no slikta celtniecības materiāla būvētu māju Maskavas forštatē. Ja dosieties uz Sudānu un Jūsu mērķis ir nirt, tad pilnīgi pietiks, ja apskatīsiet Portsudānu. Tā ir tipiska arābu pilsēta ar tirgu, kurā var iegādāties visu nepieciešamo. Ja gribēsiet fotografēt, vispirms palūdziet atļauju. Lielākoties cilvēki ir atsaucīgi, tomēr daži nevēlas, it sevišķi sievietes. Daži vienkārši palūgs samaksāt. Izņemot tirgu, citu apskates objektu šeit nav. Visur ir militārās formās tērpti cilvēki. Tūristus arī nemana, jo šī zeme nav pārāk iecienīta tūrisma nolūkiem. Lidmašīnas uz Portsudānu lido vien reizi nedēļā. Parasti tas ir sesdienās. Vispirms lidmašīna no Hartumas atlido uz Portsudānu, paņem pasažierus, tad lido uz Kairu. Tur lidmašīna tiek piepildīta ar nirējiem un lido atpakaļ. Citu pasažieru lidmašīnā praktiski nav. Stjuartes, kā jau arābu valstī pienākas, ir tērpušās tumšās aviolīniju formās un ietinušās krāsainos lakatos. Lidojums no Kairas līdz Sudānai ilgst divas ar pus stundas, jo jālido gandrīz tūkstoš kilometru. Interesants ir arī vietu sadalījums lidmašīnā. Patiesībā jau tāda nemaz nav. Lidostā, kad reģistrējieties uz lidojumu, jums piešķir biļeti, kurā piemēram ir norādīta A54 vieta. Tajā brīdī jūs sākat domāt ar kādu tad milzeni lidosiet. Jau brīdī, kad autobuss pievizina pie šī lidaparāta, kas atgādina zināmos Padomju aviācijas modeļus, rodas aizdomas, ka tik daudz vietu tur tomēr nav. Viss, protams, beidzās laimīgi. Kā izrādījās, tad biļetē norādītajam sēdvietas numuram, nav ne mazākās nozīmes. Kur atradi brīvu vietu, tur sēdi. Atpakaļceļā bijām jau gudrāki. Nekaunīgākie tika sūtīti pa priekšu un tie tad arī visiem aizņēma vietas, citādi būtu izkaisīti pa visu lidmašīnu. Patiesībā, ja uz šīm lietām nesaspringst un pieņem visu kā ir, tad nav nekādu problēmu. Ir vērts paciest šīs nelielās neērtības, jo niršana Sudānā ir vienkārši fantastiska. Par labāko sezonu tiek uzskatīts laiks no februāra līdz aprīļa vidum. Šinī laikā ūdens ir vēsāks, līdz ar to ir lielāka varbūtība redzēt āmurhaizivis salīdzinoši nelielā dziļumā, apmēram 20 – 40metros. Jo siltāks ūdens, jo tās dziļāk. Mēs tur bijām marta beigās un redzējām tās 42 metru dziļumā. Atšķirībā no Ēģiptes, Sudānas piekrastē strādā vien pārdesmit niršanas kuģi. Uz katra ir ap 14 – 16 nirēju, tātad maksimālais nirēju skaits piekrastē vienlaicīgi ir tikai 320 nirēji. Rezultāts tam zem ūdens redzams uzreiz. Zivis nav bailīgas. Viena niriena laikā vienuviet redzēsiet pat līdz piecpadsmit rifa haizivīm, lielus barakudu barus, travelerus un daudz citu zivju. Patika arī tas, ka jahtu komandas savā strapā komunicē. Nu piemēram, praktiski ne reizi nebija tā, ka bez mums zem ūdens ir vēl kāda cita grupa, kas visus lielos jūras iemītniekus jau aizbaidījusi. Kā zinām, ja gribi ko redzēt, celies agri un nirsti jau sešos no rīta. Tad ir lielāka iespēja redzēt āmurhaizivis. Niršanas instruktori tad apbraukāja pārējās laivas un sarunāja, kura laiva nākošajā rītā nirs pirmā. Tā kā pie viena rifa atrodaties vairākas dienas un niršanas kuģu nav daudz, tad tas ir iespējams. Reiz, kādā rītā, pirmā niriena laikā, redzējām kādas trīsdesmit āmurhaizivis. Sava brauciena laikā pabijām pie Shaa’b Rumi un Sanganeb rifa, kā arī nirām uz Umbria vraku. Izejot no tā, piedāvāju, manuprāt, labāko niršanas vietu topu: 1) Umbria – absolūtā favorīte. Atrodas netālu no Portsudānas ostas. Rifa tuvums gan padara sliktāku redzamību, tomēr arī ar 15-20 metri nespēj sabojāt šos nirienus. Lai šo kuģi apskatītu, vajadzīgi vismaz divi nirieni – viens ārpusei, otrs iekšpusei. Informāciju par šo kuģi var atrast daudzos interneta saitos un grāmatās. Piebildīšu vien, ka tas ir daudz labāks par Thistlegorm Ēģiptē. Pirmkārt, tam nav korpusa bojājumu, jo nav cietis no torpēdas, bet apkalpe pati to nogremdēja, otrkārt – dēļ mazā nirēju skaita, nav tik izlaupīts. Tur vēl ir ko redzēt! 2) Sanganeb North – laba vieta kur vērot āmurhaizivis. Tur, apmēram 40 metru dziļumā, ir rifa plato, uz kura var sēdēt un vērot kā virs tevis nelielā attālumā riņķo āmurhaizivis. 3) Precontinent – Žaka Kusto sešdesmitajos gados veikto eksperimentu liecinieks. Joprojām saglabājusies zemūdenes „Denīze” garāža, kurā var ienirt, režģis, no kura viņi vēroja haizivis, noliktavas celtne un citas šī laika liecības. 4) Shaa’b Rumi South Point – vēl viena vieta, kur var vērot hammerus. 5) Gan Shaa’b Rumi, gan Sanganeb rifs, pats par sevi ir ļoti skaists. Gan cietie, gan mīkstie koraļļi ir ļoti daudzveidīgi. Vai kāds ir redzējis vīnogkoralli? Atpakaļceļā, tie, kas nav bijuši Kairā, var izmantot izdevību, lai apskatītu piramīdas, apmeklētu Kairas muzeju, iepirktos tirgū, pavizinātos pa Nīlu ar kuģīti un baudītu garšīgas vakariņas. Ir vērts aizbraukt uz Sudānu, kamēr tajā vēl nav sabraukuši tūristu pūļi un saduļķojuši tās ūdeņus.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais