Banff NP

Inese Bikshe 19.12.2011 18 min lasīšanai 43 foto

Kanāda, jau pats vārds izraisa pozitīvu smaidu. Kad plānoju ceļojumu, prātā bija tikai Calgary. Domāju, ka tāpēc, ka tur notika 88 gada olimpiskās spēles un mēs toreiz drīkstējām pusnakti sēdēt pie tv aparāta. Pārlasīju daudzus jo daudzus ceļojuma aprakstus vācu valodā, lai noskaidrotu, ko ir vērts apmeklēt un ko labāk ne. Parasti cilvēki Kanādas apmeklējumam atvēl 4-6 nedēļas , mūsu rīcībā bija tikai divas.

Manam vīram bija nepieciešama Kanādas vīza, tāpēc biļetes pasūtījām pavēlu, izmantojām British Airwayslapu, lidojām no Hamburgas uz Londonu un tad tālāk uz Calgary. Kopāar mums lidoja arī mūsu 2 vecākie bērni, abus jaunākos atstājām pie vecmāmiņas Ukrainā.

Ceļojums bija šī gada augustā un septembrī, rakstīju īsus pierakstus dienasgrāmatā, jo ļoti ātri zuda laika izjūta, tāpat arī iespaidu bija tik daudz, ka nākošajā dienā vairs neatcerējāmies, ko darījām iepriekšējā.

Apzīmējumi:

RV – rental vehicles – īrējamas mašīnas(mūsu gadījumā kempingmāja uz riteņiem)

CG- Campground – kempings

NP- Nationalpark – nacionālais parks.

CAD – Kanādas dolārs – 52 santīmi

25.08

Pēc gara ceļa no Ukrainas uz Minsteri, tad uz Dāniju (kur atstājam savu Busiņu), esam atvesti uz Hamburgu (paldies manai māsai), no kurienes drīz vien esam jau Londonā, Hītrovā. Izlidojam 17.30 un vēl tās pašas dienas 19.40 jau lidmašīnas šasija skar Calgary zemi. Biju domājusi, ka lidojums būs nogurdinošs, bet vēl ir gaišs un mēs priecājamies par rietošo sauli. Izejam pasu kontroli, mums pajautā, kādi mums plāni(mēs pat sapratām!), sakām, ka esam noīrējuši RV uz 2 nedēļām. Radi? Draugi? Sakām, nav. Muitnieks atdod dokumentus un novēl skaistu laiku Kanādā....Mums no brīnumiem mutes vaļā palika, bet iztikas līdzekļi, apdrošināšana? (ja tik viegli būtu ES iebraukt). Muita vispār nelikās ne zinis, paņēma lidmašīnā aizpildīto deklarāciju, neuzmetot skatienu, nobāza plauktiņā. Samainījām turpat lidostā naudu, paņēmām taxi, ar grūtībām paskaidrojām šoferītim, kur mūs vest un aiziet uz hoteli. Vakariņās apēdam lidmašīnā dotās maizītes un Plkst. 9 liekamies gulēt nolaista paskata karstā istabiņā, kura mums izmaksāja 120 CAD, bet šī ir tuvākā viesnīca placim, uz kura stāv mūsu RV. Kā par spīti miegs nenāk mūsu abiem bērniem, kuri jau lidmašīnā ir izgulējušies, tieši 10.00 centrā sākas skaista uguņošana. Vai cik jauki, Calgary mūs sagaida ar salūtu!

26.08.

Bērni mūs pieceļ puspiecos, kaut kā nomocījāmies līdz pusseptiņiem, tad aizsūtu tēti ar bērniem uz baseinu, pati mēģinu vēl pagulēt. Neizdodas, labi, jau labi, ceļos un sataisu iepirkumu sarakstu. Pēc deviņiem zvanam uz Canadream (firma, kurā īrējām RV), viņi varot mūs paņemt tikai ap 10.30. Ir jau smieklīgi, atrodamies kilometru no firmas, bet nevaram aiziet milzīgo somu dēļ, kuras bērni tik tālu neaiznesīs...Nu ko, nolemjam iet apskatīt apkārtni, pameklēt banku, kur samainīt vēl naudiņu, varbūt kaut ko paēst. Banku neatrodam, bet McDonaldu gan. Mūs ļoti izbrīnīja milzīgie attālumi starp ēkām, neesoši trotuāri unmašīnas, kas liek tūlīt pa bremzēm tikko kāds cilvēks izrāda vēlēšanos tiktpāri ielai. Ātri norijam maizīti McDonaldā, kafiju paķeram līdzi un nesamies atpakaļ uz hoteli. Nonesam somas, izrakstāmies un sēžam un gaidām....gaidām...vēl gaidām. Pēc stundas ienāk nosvīdis vīrietis ar Canadream logo uz krekla, beidzot! Priekšā busiņā jau sēž pavecāks vāciešu pāris, pēc 5 min esam klāt. Mūssaņem vāciete(paldies Dievam, jo vāciski mēs runājam tomēr labāk,nekā angliski), kura paskaidro kur, kas un kā, nobīstas, ka mūsu rīcībā nav kredītkartes, beigās izlīdzas ar to pašu, ar kuru tika rezervēts un apmaksāts RV. Papīru taisīšana paņem kādu laiciņu, tad tiekam nodoti jauna spāņu vīrieša rokās, kas mūs iepazīstina ar amerikāņu auto. Mans vīrs mācās braukt ar automātu, netikuši pat 20 m tālāk, paliekam stāvot...jāiemācās tikt galā arī ar rokas bremzi.

Lēnām aizripinām uz iepirkšanās centru , kurš ir turpat netālu. Domājām tikt pie Cash, te tev nu bija, pēc 4 stundu malšanās ap vietējām bankām un automātiem, tiekam informēti, ka naudu samainīt var tikai Calgary Airport , vēl ir Scotia Bank, kuradod no kartes.To arī izmantojam. Iepērkam produktus, jo mašīnā ir ledusskapis, saldētava , plīts un cepeškrāsns. Tāpat arī nopērkam navigācijas ierīci ar Ziemeļamerikas kartēm. Nu ko, līdz vakaram jāatrod kāds kempings, jo līgumā rakstīts, ka nakšņot ceļmalā vai pilsētas parkplačos aizliegts. Dodamies ziemeļu virzienā uz Airdrie, pēc tam pagriežam uz austrumiem uz Drumheller. Vēl pat 50 km nebijām nobraukuši, kad mūs aptur policija, nesaprotam, ar ko tādu godu izpelnāmies. Braucam 80 km stundā. Izrādās tas arī ir iemesls mūsu apstādināšanai, lai mēs braucot ātrāk, mēs kavējot satiksmi, ceļš laba autobāņa platumā, bet kanādieši nejēdz mūs pat apdzīt, tā kā mūsu mašīna sver 7 tonnas, piedevām vēl mans vīrs mācās nelietot kreiso kāju, braucam prātīgi. Nonākuši Drumheller, ņemam pirmo CG(CampGround), ko ieraugam, izrādās tas pieder ukraiņu tautības sievietei un viņas vīram. Parunājamies pusukrainiski, pusangliski, vēlāk uzcepam picu un ejam gulēt. Smaga diena bija.

27.08

No rīta dzeram kafiju un pēc deviņiem taisāmies uz Royal Tyrell Museum, kas atrodas 5km ziemeļu virzienā no Drumheller. Ieeja ģimenei ir 30 CAD. Pavadāmtur gandrīz 4 stundas, mācētu mēs labāk angliski, pavadītu vairāk. Mans vīrs beidzot tika pie pārliecības, ka dinozauri nav kāda slima profesora iedomas . Izejam vēl līkumiņu pa "bad lands", ieraugam mūsu pirmo un vienīgo dzīvo čūsku visā Kanādas braucienā. Nopērkam suvenīriņu un laižam atpakaļ uz CG, atstājam mašīnu un dodamies ar kājām uz pilsētas centru, mērķis ir nofotografēties pie lielākā dinozaura pasaulē. Pārejam pāri upei, un nokļūstam pie strūklakas, kur ir pilns ar bērniem.Arī mūsējie velk nost kurpes un skrien pie pārējiem, saule spīd , cilvēki laiskojas, izlemju arī pati iekāpt strūklakas ūdenī, aua, tikpat ātri esmu ārā, šausmīgi auksts!! Aizejam līdz apmeklētāju centram, te nu arī stāv lielākais dinozaurs pasaulē. Paņemam pāris bukletus un ejam meklēt kādu veikalu, vajag atrast maizi, un kaut ko no augļiem, dārzeņiem. Atrodam 2 veikalus, nekur nav svaigu augļu un svaigas gaļas. Neko darīt, ēdīsim kartupeļus, ko vīrs nopirka no amišiem turpat uz CG. Bērni ielīda tai pašā strūklakā uz vēl vienu stundu, ejam uz CG pilnīgi izmirkuši, pa ceļam ieraugam dzērienu veikalu, tur mans vīrs arī nozūd uz 20 min. Atnes alu, limonādi un ūdeni. Atpakaļ CG mūsu vecākā pazūd bērnu placī un aktīvi kontaktējas angliski, stāvam un brīnāmies, cik ātri bērni mācās valodas. Vakarā atrodam nekodētu internetu, pazvanām uz mājām, sakām, ka esam dzīvi, veseli. Apkārt sēž cilvēki pie ugunskuriem, cep marshmellows, smejasbērni, smaržo steiks,pilnīga idille Kanādas nedēļas nogalē.

28.08.

Pamostamies agri, paskatos ārā uz kalna, pie pašas malas stāv briedis saullēktā, nepagūstu paķert fotoaparātu, žēl. Bērni jau atkal ir uz bērnu laukuma. Kaut kā savācamies un dodamies atpakaļuz Calgary, vajag dabūt kaut ko prātīgu ēdamu. Gribās kaut vai banānu, vai desiņu uzcept, viss tikai pusfabrikāti, arī cenas kož. Calgary atrodam Wal-mart, tur arī pavadām kādas 3 stundas, pētām, kas dārgāks, kas lētāks kā Vācijā, Latvijā, vai Ukrainā. Izbrīnīja velosipēdu cenas, arī apavi, džinsi. Nopērku 10 pārus zeķes bērniem pa 5 CAD. Sapirkām produktus, bet stundām pētīju uzrakstus, it kā krējums, bet no piena ne smakas,visos produktos vairāk modificēta nekā dabīga. Dabūjām dārzeņus , gaļu, kārtīgu maizi (vāciešu), paķeram saldējumu un taisāmies ārā. 150 CAD prom, redzēs, cik ilgi varēsim iztikt. Nākošā krustojumā ielejam Regular benzīnu ( 120 CAD= 105 l). Ja tas RV tā nerītu, varētu teikt, ka lēti. Ceļš ved tālāk uz dienvidiem, uz Waterton Lake National Park, tālu netiekam, pēkšņas iegribas vadīti nogriežam uz Chain Lake. Atrodam CG, kaimiņus neredz, naudiņu ieliekam aploksnē, aploksnes pasakni uz stabiņa (self registration) un ejam apskatīt ezeru. Ezers nav tālu, bērniem jauns placis, paliekam turpat uz pāris stundām, skatāmies uz dabu un Atpūšamies. Vēlāk uztaisījām pāris maizes, tādu kā pikniku, pasēdējām pie ezera, pamērcējām kājas, peldēšanai par aukstu. Diena pagājusi.

29.08.

No rīta vēlreiz aizejam līdz ezeram, izpētām izlikto info. Tepat netālu ir Lundreck Falls, braucam apskatīt. Sākumā atrodam CG, kas ne ar ko neatšķiras no vakarējā, bet mums vajag dušas un veļas mašīnu( RV ir duša, bet pamaza). Piebrauc parka sargs, jautā, ka var palīdzēt, mēs gribam zināt, kur ir tas ūdenskritums, izrādās tikai 200 m tālāk pa ceļu, vēl tālāk ir raktuves un muzejs, ja mēs pareizi visu sapratām, bet tas mūs vairs neinteresē. Aizbraucam, apskatam, nobildējamies pie ūdenskrituma, nu ļoti skaisti jau gan ir. Tālāk pieturamies pie maršruta un nonākam pašos Albertas dienvidos, jau redzējām zīmiUSA Border. Par iebraukšanu NP samaksājam 39 CAD, iebraucam Waterton Village un atrodam pilsētas CG, par 2 dienām 65 CAD, bet nav veļas automāta. Nu ko, gan jau , vēl jau kaut kas virsū velkams ir. Atrodam bērnu placi, kur mūsējie abi arī tūlīt nozūd. Uzvāru desiņas ar kartupeļiem un gaidām labāku laiku. Mūs gan laiks bija lutinājis, bet te ir ļoti liels vējš, kas ir perfekts tam vientuļajam vindsērfotājam ezerā. Mūsu puika ir nobijies no daudzajiem padomiem, kā izsargāties no lāča apskāvieniem un ka atšķirt , vai gājis melnais lācis vai grizli. Tepat blakus ir pilns ar zemes vāverēm, burundukiem un red deer.Vakarā vējš norimst, izstaigājam ciemu, atrodam veļas mazgātuvi, interneta kafejnīcu, izstaigājam promenādi. Pretī nāk cilvēki, visi smaida, jauki. Nolemjam no paša rīta aiziet līdz Bertha Lake, esot iecienīta vieta tūristiem, 5 stundu pārgājiens, vidējas pakāpes grūtuma. Uzzinām, ka Waterton Lake ir viena no vējainākajām vietām Kanādā. Tāpat šis NP ir internacionāls, tikai kāda 4 daļa no viņa atrodas Kanadā, pārējā daļa ASV, kur iemaldīties mēs nedrīkstam (laikam esam potenciāli teroristi vīra Ukrainas pases dēļ). Tāpēc arī nevaram izmantot braucienu ar kuģīti pa Waterton Lake. Paspēlējam UNO, ejam dušā (tepat CG tās ir labas) un gulēt.

30.08.

Mostamies agri, kā ar reizi redzam saullēktu kalnos. Vēl laika zonas liek sevi manīt, bet tas labi, visapkārt vēl visi guļ un esam ezermalā tikai kādi 6 cilvēki, vecāks vīrietis skrien pa promenādi un dāma ar sunīti staigā pa krūmiem. Ātri pabrokastojam, sataisu proviantu un ejam meklēt taku uz Bertas ezeru. Ejam gar ezeru, uzduramies kalniem, kur tikai kalnu kazas var pāri tikt, griežam riņķī un ņemam ceļu gar upi, tad pamanām arī mazu norādīti uz Bertha Lake. Taciņa šaura, krūmos kaut kas kust, izrādījās burunduki. Kāpjam augstāk, pašā taciņas vidū pamanām jocīgu čupu, asi ož. Es vēl nosmeju, ka varbūt lācis nolicis, jo var manīt ogu kauliņu atliekas (te nu , ja mēs būtu izlasījuši parka noteikumus, mums būtu jāgriež atpakaļ), kas vēlāk izrādījās taisnība. Bet mēs vienkārši turpinām ceļu. Kāpjam augstāk un augstāk, paliek jau kaut kā grūti, tiekam pieBertha Falls jau krietni piekusuši, tālāk zīme, līdz ezeram 2,4 km. Nolemjam iet. Celiņš stāvus kalnā pa zigzagu. Pāris reizes atpūšamies, bet tiekam augšā un tas bija tā vērts. Ezeriņš skaidrs, skaidrs, ūdens auksts, vēl redzami kalnos sniega pleķīši, no kuriem urdziņas tek ezerā(ir augusta beigas). Paēdam, bērni ielien ezerā līdz ceļiem, puika izģērbjas līdz bikšelēm, vīrs iemieg. Sāk parādīties cilvēki, visi smaida, sveicina. Ejam lejā, pretī nāk daudz cilvēku, kalnu likums, visi sveicinās sava starpā, mēs šodien bijām pirmie.

Lejā CG uzvāru zupu un ejam mazgāt drēbes, ar visu žāvēšanu 5 CAD un esam atkal tikuši pie tīrām drēbēm. Pasēžam bērnu laukumiņā un apejam ciemu no otras puses, skaitām baznīcas, te to ir ap 10, noskatām te kādu mājiņu tikai 100 gadu vecu, koka būvi, kura maksā tikai 500000 CAD. Kas gan te ko tādu pērk?

31.08.

No rīta migla un tā kā smidzina, mākoņi ietinuši kalnus kā pūkainā segā, stāvu un vēroju, kas būs tālāk. Mākoņi nāk lejā, laikam tomēr līs. Sakārtojam RV, braucam uz Dump station(izlejam liekos ūdeņus), ielejam tīru un braucam uz Red Canyon. Jauns parkplacis, jaunas , modernas tualetes ar saules baterijām. Jau daudz cilvēku staigā apkārt, bet red canyon ir garš, visiem vietas pietiek nofotografēties bez liekiem ģīmjiem kadrā. Ir arī pārstājis līt, dodamies arī uz 500 m attālajiem Blakiston Falls. Iespaidi nepārspējami, Red Canyon vienā mirklī pārvēršas black canyon, nu kā tas iespējams, lasām info, bet maz ko saprotam. Ieejam mežā, kurā neviens nekad nav izcirtis nekādus kokus, smaržo pēc kadiķa vai kaut kā tāda, mums neizdodas atrast, kurš krūms smaržo, redzam vāveres , burundukus, kas it nemaz nebaidās. Pēc 2 stundu pastaigas pa mežu un fotografēšanās pie kārtējiem ūdenskritumiem , braucam uz Pincher Creek, kur garāmbraucot bijam manījuši Wal-Martu. Esam izsalkuši un sapērkamies daudz par daudz (vēlāk dažas lietas nonāca arī Ukrainā). Braucam uz Crowsnest Pass, mēģinām ņemt taisnāko ceļu uz Kananaskis Land, kas izrādās ne tas labākais. Neasfaltēts, izdangāts ceļš, pa kuru nogādā līdz ērtākām vietām Kanādas mežus. Esam šokā par Kanādas ceļa kvalitāti, vēlāk izrādījās „trepe” visus 100 km. Labi, ka ielējām benzīnu , jo parādās zīme next GAS-ON 100 km.Braucam 20-30 km stundā. Tik lēnu braucot, pagūstam arī vērot apkārtni, kas ir grandioza, arī red deer un pat koijotu pamanām. Noskatāmies, cik vardarbīgi te tiek izcirsts mežs, jau uz vakarpusi pa krēslu atrodam CG pie Livingston Falls. Jauka vieta, bet nav ne elektrības, ne ūdens. Toties pie pašas upes, dzirdam kā tek ūdens. Vēl tikai pāris fanātisku zvejnieku nakšņos ar mums. Naudiņu iekasē jocīgs vīrelis, kurš te pavadot katru vasaru.

1.09.

Izstaigājam gar upi, nevienu zivi neredzam, bet ķērāju gana. Tepat pa mežu staigā govis, laikam kādiem zemniekiem iedalītas vasaras ganības mežā. Lopi nesajaucās, jo pa mežu stiepjas drāšu žogs, bet pa ceļu robežas vietā tiek ielikti Texas Gate(tādas trubas, kurām neviens staigājošs objekts pāri netiks). Nekā lielas ievērības cienīga, braucam tālāk uz Kananaskis. Gar ceļmalām sniegs, laikam kādi 4-5 cm, bet saules sildīts, tas ātri pazūd.Vēl pēc paris stundām esam Peter Langheed - kalnu un ezeru zemē. Atrodam CG ar elektrību un ūdeni, maksā dārgi, bet skata pēc var arī samaksāt, piedevām līdz kaimiņu kempingam krietni tālu. Domājam aizstaigāt līdz tuvākajam ezeram, bet....visas takas slēgtas lāču aktivitātes dēļ. Ideju neatmetam un ejam pa ceļu, apkārt neviena cilvēka, nostaigājam 2 km, pasēdējām līdz kļuva auksti un devāmies atpakaļ uz māju(RV) un noskatījāmies Notbookā Avataru. Jau ir 12, kad ejam gulēt.

2.09.

Pamostamies, viss pelēks, jau atkal ir kalnos snidzis. Cerējām uz labāku laiku. Aizbraucam vēl uz otru ezeru, nekā interesanta, diemžēl visas takas, kas ved kalnos ciet, tā nu samierināmies ar likteni un dodamies uz Canmore. Laiks skaidrojas. Canmore ir pārāk daudz lielu mašīnu, pārāk šaurs, apstājamies pie Visitor Center, izmantojam labierīcības , aizejam nopirkt Fishing licence un dodamies uz Banff NP. Samaksājam 98 CAD (5 dienas)par iebraukšanu un meklējam pie Two Jakes Lake kādu vietiņu. Viens CGar dušām jau pilns(garā nedēļas nogale Kanādā), ir otrs 400 m tālāk, bet bez extrām. Attopamies dziļā mežā, bez ūdens un elektrības pieslēguma. Jocīgi, jo blakus ir virtuve un tualetes ar ūdeni un elektrību. Labi, ka nopirkām atļauju kurināt uguniun nu 2 reizes pielādējam mašīnu ar malku, ko nedēļas laikā nevarētu nokurināt. Izlādējam to starp 2 kokiem un dodamies uz tuvējo Banff pilsētiņu, izpētīt, kas labs tur atrodams. Banff ir līdzīga Eiropas pilsētiņām, pat ielām ir savi vāŗdi(bebru iela, vilku iela, ūdru iela utt), nevis 1 street, 3 avenija. Maz vietas, lai noparkotos, braucam uz dzīvojamiem rajoniem, noparkojamies Otter street. Aizejam līdz Cascade Gardens, redzams, ka jau gadiem nav ūdens kaskādes tur, kur viņām vajadzētu būt, dārzs iekārtots lielās depresijas laikā, lai būtu ar ko nodarbināt bezdarbniekus, esot skaists vismaz 3 gadalaikos. Bet pergolas, lapenes, tiltiņi ir ļoti skaisti. Aizejam līdz Bow Falls, un tad gar upi atpakaļ uz centru, mūs apsteidz 3 meitenes zirgos, man gan izskatījās pēc zirgu mocīšanas uz asfalta, bet varbūt tā būtu ekoloģiskāk pārvietoties, nevis ar mūsu RV ar 30 litru patēriņu. Meklējam veikalu ar gaļu, atrodam tikai suvenīrus, pamanām arī slaveno Ziemassvētku veikaliņu, kur preces Ziemassvētkiem tiek tirgotas visu gadu. Ar navigācijas palīdzību atrodam arī mazu supermārketiņu, kur dabūjam grildesiņas un marshmellows. Mežā uzradušies tik daudz cilvēku, ka apmulstam un nejūtamiesvientuļi. Dedzinām ugunskuru, cepam desiņas , jūtamies ka kanādieši.

3.09.

No rīta braucam uz Johnston Lake, jo mans vīrs grib noķert lielo zivi. Atbraukuši esam gandrīz pirmie, kāds gleznotājs iemūžina saullēktu. Tie daži cilvēki kadrā nelien un es uzņemu dažas skaistas bildes. Ejam lēnam apkārt ezeriņam, kamēr vienā līcītī pamanām pāris zivis. Tur mani vīrieši paliek uz visu dienu. Es eju atpakaļ, ņemu grāmatu un nosēžu uz piknika soliņa gandrīz līdz pusdienlaikam(traucē tikai viena uzmācīga vāvere, kura nolēmusi, ka man ir kas ēdams pa rokai), tad pēkšņi sarodas ļoti daudz cilvēku un es atdodu savu galdiņu kādai ģimenei. Eju uz mūsu RV taisīt pusdienas, uzrodas arī meita, jau bija paguvusi iepazīties ar vietējiem, paēdam un puikas atkal pazūd līdz sešiem, vakarā atkal desiņas, iemarinēju 2 vistas šašlikam un gulēt.

4.09.

No rīta nolemjam apraudzīt Minnewanka Lake, kamēr vēl nav sevišķi vēls un dabūjami parkplači. Mūsu vīrieši nozūd , bet mēs ar meitiņu pabrokastojam, ņemam grāmatas un ejam skatīt, kur kas te ir. Tepat var noīrēt laiviņas vai izbraukt ar kuģīti pa ezeru. Ezers ir 24 km garš, ar kuģīti 1,5 stundas var redzēt, ko vairāk. Dārgi, izdomājam aiziet līdz Johnson Canyon un uzskrienam virsū otrai mūsu ģimenes pusei, aizejam kopā līdz kanjonam, izskatās dziļi, bīstami. Ejam kaut ko sameklēt pusdienām un vēlreiz aizbraukt līdz Johnston ezeriņam. Puikas aiznesas uz jau zināmo līcīti, mēs ar meitu lēnām sekojam. Apkārt daudz cilvēku, bērni pie ūdens rokās smiltiņās , dažs mēģina peldēties. Aiz mums nāk vēl 2 ģimenes, pēkšņi izdzirdu pavisam latviski vārdus „smiltis”, „zāle”, neticu savām ausīm, apstājamies, saausos, kaut kas krieviski, tad atkal latviski. Saprotu, ka latvieši, bet nesaprotu, kā var pie viena tāda ezeriņa saskrieties tik daudz letiņu. Stāvu , domāju, piesieties, vai nē? Beidzot tomēr ziņkārība ņem virsroku, eju noskaidrot, kas tie tādi un ko te dara. Tā nu sapazināmies ar cilvēkiem, kurus arī Latvijas ekonomiskā situācija bija piespiedusi meklēt citus ceļus dzīvē. Ģimene no Calgary ātri pazūd, bet ar otru pāri mēs vēl ilgi stāvam un runājamies. Kaut kad uzrodās arī makšķernieki(protams, bez zivs), un rodas ideja, cept vakarā šašliku kopā. Tā nu vakars izvēršas reti jauks līdz pat pus divpadsmitiem vakarā. Bērni arī redzēja briežus, uzskrēja virsū, meklējot šašlikam iesmus. Daudz mēs uzzinājām par pozitīvām un negatīvām lietām valstī, ko sauc par Kanādu.

5.09

Sadedzinām pēdējo malku, uzsildām pāri palikušo šašliku un ceļojam uz Lake Louise Village, ko mums bija ieteikuši jaunie paziņas, viņi tur esot nodzīvojuši pusotru gadu. Braucam pa mazāko ceļu, vērojam kā atkopjas mežs pēc ugunsgrēka, vienā vietā ir ļoti daudz mašīnu, nolemjam apskatīt atpakaļceļā, ko tur viņi visi pazaudējuši. Agri nonākam ciematiņā, bez grūtībām atrodam CG, un aizejam līdz apmeklētāju centram, tas ir skaists, noskatāmies arī 2 filmiņas par NP, uzzinām , ka dzīvniekus barot kategoriski aizliegts, tāpat kā apstāties un fotografēt, lai viņi paliek mežonīgi nevis pierod pie cilvēka un vairs nebīstas. Nopērkam ābolus un aizejam līdz bērnu un sporta laukumam, viss tukšs un kluss, esam tevienīgie(skaists recreation center). Aizejam atpakaļ , CG paēdam un uzliekam modinātāju tā paagrāk, kaut kad saprotu, ka negulēsim, jo esam tikai kādus 100 m no Transatlantik Canada Trailway. Vilcieni skaļi ziņo par savu tuvošanos, laikam jau zvēru dēļ.

6.09.

Pamostamies, ak nē, jau 8.05, steidzīgi braucam uz 5km attālo Lake Louise, vēl viss nav pilns, bet daudz ļaužu pie ezera, neizdodas foto bez cilvēkiem. Kaut arī, par ko te visi jūsmo, ezers, kā jau ezers. Bet tad vēl saule nebija pacēlusies virs kalniem...Ejam abi ar vīru atpakaļ, ceļam bērnus, kuri vēl gulēja(laba lieta māja uz riteņiem), ēdam brokastis un domājam iet uz Lake Agnes. Pa vidam uzrodas saule virs ezera, neticu savām acīm, puse ezera izskatās, kā pielieta ar pienu. Pat precīzu krāsu nosaukt nevar. Ezerā neatspoguļojas nekas, jā, dabas brīnumi. Ejam augšā kalnos, pēc pagrūta kāpiena nonākam pie gandrīz izžuvuša ezeriņa, Mirror Lake(fotogrāfijās internetā izskatījās skaistāks), Pasēžam un ejam tālāk, kāpjot augstāk un augstāk Lake Louise paliek jocīgāks un jocīgāks(tas ir jāredz katram pašam) .Gandrīz pie paša Agnes Lake paveras grandiozs skats, tomēr bija vērts kāpt tik augstu!Pats Agneses ezers nav nekas iespaidīgs, var kāpt vēl augstāk, bet nav domāts maziem bērniem, tā nu apskatam tējas namiņu ar dārgu tēju un kāpjam lejā. Atpakal uz CG, pusdienojam un ap sešiem nolemjam braukt uz Moraine Lake.Saprotam, ka esam nokavējuši, saule jau slēpjas aiz kalniem un tikai mazs ezera stūrītis ir slavenajā tirkīza krāsā. Tomēr aizejam līdz otram galam, laikam ezerā ir bijis daudz vairāk ūdens, kaut kā trūkst. Staigājam 2 stundas,gar Moraine Lakeir tāds mežs, ka pēc 3 metriem vairs redzi tikai zaļu, tur man palika pat drusku bail. Var iedomāties, kā te kādreiz indiāņi jutās , tur varēja noslēpties un nemanīts visu vērot. Bērni uzkāpj augšas skatu laukumiņā pa taisno(akmeņi sakrituši, kad kalns lejā nācis), stāvu un pārdzīvoju, nokāpj lejā pa otru pusi, paldies Dievam, dzīvi.Braucam atpakaļ uz CG, vēl tikai 2 dienas mums atvēlētas Kanādai. Žēl paliek.

7.09.

No rīta kā ceļamies, tā veļamies – uz Johnston Canyon( starp Lake Louise un Banff, iepriekš te bijām redzējuši daudz mašīnu).Izstaigājam līdz galam, smejamies un priecājamies, ka nepalaidām garām tādu skaistumu, ūdneskritums aiz ūdenskrituma, mūžzaļš mežs, klintis, cilvēki gan vairs nav tik smaidīgi kā citās kalnu takās, bet dzirdama vācu , krievu, franču valoda. Pēc tam braucam vēlreiz uz Banff, gribam izmēģināt Hot Springs.Domājum, ka ziemas vidū te ir labāk, kad visapkārt ir sniegs. Nav daudz cilvēku, ieeja ģimenei 22,50.Pasēžam 39 grādos, noberžamies dušā un jūtamies, kā pēc kārtīgas pirts, tikai smaržojoši pēc hlora. Nogurums milzīgs. Bērni vēl aizstaigā līdz izstādītajam ledāju busiņam.Iespaidīgi!

Meklējam jaunu CG, bet neveicas,kaut arī ārā plus 30 grādi , daudzi CG jau aizslēgti uz ziemu. Stulbi... Beidzot atrodam arī Amazing Center West Calgary, kam mums ir kupons 60 % atlaidei(paldies kādai kanādietei, kurai to kuponu esot māsa iedevusi), bet jau ir 5 vakarā , bet mums atlaide ir, ja ejam līdz 4 iekšā. Blakus ir skaists CG, bet arī slēgts no vakardienas uz ziemas sezonu.

Beigās tomēr nonākam Calgary West. Atrodam mums ieteikto CG, samaksājam 42 CAD , bet ir baseins, internets,veļas mašīnas , dušas(pabriesmīgas).Mazgājm veļu, lai nav netīra uz Eiropu jāved. Blakus atpūšas kanādietis ar labradoru, tik uzticīgu skatienu reti var redzēt, vienkārši dievina savu saimnieku, ir karsti...Tālumā jau sāk spīdēt Calgary uguņi, mēģinu tumsā uzņemt kādu bildi, vīrs sēž jau vairākas stundas internetā pie ieejas, bēniņu istabā, tur uzraksts :no 18 gadiem. Laikam jau tā vajag, bērniem nav ko meklēt internetā.

8.09.

Modinātāju bijām uzlikuši uz 7.00, bet pamostamies agrāk. Mēģinām apēst visu palikušo pārtiku, ceptas olas, ievārījums, Nutella ar karotēm, siers , maize(kā mēs nepārsprāgām). Izmetam kāpostus, sīpolus, kafiju. Žēl,bet līdzi jau neņemsi. Uzkopjam mūsu mājiņu(tiešām jauka bija). Tad uz Dump Station un no šī brīža jāmeklē citur tualete. Braucam pilsētā, bet ar visu navigāciju nevaram atrast mūsu Canadream, apkārt maļamies, bet klāt netiekam. Velku ārā papīrus, kur uzzīmēts plāns, kā atrast firmu visās pilsētās, kur viņi atrodas, labi, ka tā un drīz vien esam klāt. RV bija jānodod līdz 10.00 esam 15 min agrāk. Par vairāk nobrauktajiem kmmums atvelk 45 CAD, pārbauda mašīnu, vai nav kāds akmens ticis stiklā, un drīkstam iet. Atstājam somas pie viņiem plauktiņā, arī Laptopu un pajautājuši kā tikt līdz centram, ejam meklēt C-Train. Jauki, labi, ka mums iepriekš viss labi bija izskaidrots, esam tomēr no laukiem un ar pilsētas satiksmi uz jūs.

Tieši 12.oo esam augšāCalgary Towel.Biļete ģimenei 42 CAD. Nopētam visu labi, ieraugam interesantu skvēriņu, uz jumtiem uzraksti, lai cilvēki redz, kur muzejs, kur kas cits. Prātīgi un estētiski skaisti noformēts. Visur kaut kas tiek celts(ielas, debesskrāpji). Nopērkam grāmatiņu mazajiem par dzīvniekiem un brieža galvu, ko likt pie ledusskapja(suvenīru cenas visur vienādas).Vēlāk ejam pa Stephen Ave., kur viena daļa atvēlēta kājāmgājējiem. Pakļaujamies bērniem un ieejam McDonaldā, jau atkal burgeri un Cola. Aizstaigājam līdz parciņam, ko no augšas bijām redzējuši, raibās strūklakas dēļ. Bērni jau atkal velk nost zeķes un lien pabradāt. Apkārt cilvēki atpūšas, cits aizmidzis, cits lasa, cits ar bērnu ratiņiem, vēl cits ēd pusdienas, miers visapkārt. Rodas kaut kāda jocīga piederības sajūta, ka esam īstajā vietā, īstajā laikā. Pamanu melnu sievieti neiespējamā apģērbā:zeltīta rokassomiņa, katra čība(ar pušķiem) savā krāsā(oranža un dzeltena, ja nemaldos), austiņas ausīs. Smaidam, jo savādāk nevar, no viņas nāk tāds prieks par dzīvi. Aizejam vēl līdz ChinaTown, tālāk līdz Bow River un pie tilta lejā uz Princes Island Park. Bērnu placis tur liels, ļaujam savējiem vēl patrenēt savus muskuļus.Ieraugam lielas, melnas vāveres, mēģinu fotogrāfēt, bet viņas ir žiglas. Ap 3jiem izdomājam doties uz Canadream, vēl pamanam starp debesskrāpjiem iestādītus tomātus un garšaugus(uzraksti vēsta, ka tas pieder vietējiem iedzīvotājiem), izskatās labi, bet vai ko tādu var ēst? Pamanām tūristiem domātu velosipēdu , kur var sēdēt 33 cilvēki reizē(ar ko tik naudu nepelna!) Tad lecamiekšā C-Train un dodamies pēc savām somām.Canadream pēdējais Shuttle līdz Airportam ir prom, mums tiek izsaukts taxis un arī apmaksāts(ļoti jauki no firmas puses). Tā nu sēžam un gaidam, vēl 4,5 stundas. Labi, ka te Calgary ir bērnu stūrītis ar TV. Būs vieglāk.

Novērojam kārtīgu teātri, kāds apaļīgs vīrietis sašūpojas, apsēdās, tūlīt ieradās security, pārbaudīja tualeti, iestiepa vīrieti tur iekšā, ieradās paramedical uz riteņiem, iegāja iekšā, piebrauca gultu, ratiņkrēslu(jo kurš tad zina, ko vajadzēs?) Beigās, pēc min 10, iznāk vīrietis , viegli paceļ savu smago somu, ko viņam tūlīt atņēma, iesēžas ratiņkrēslā un tiek aizvests uz Chek-in. Somas aizstūma kāds cits darbinieks. Secinājums, ja jūtaties slikti, ejiet uz Calgary lidostu, gažieties gar zemi un jūs momentā izmeklēs. Savādāk tāpat kā te Latvija var gaidīt mēnešiem rindā pie ārsta. Ta lūk!

Izejam drošības kontroli, mums ar vati pārbrauc visiem pār plaukstām, esot ķīmiskā kontrole, jo dažādas vielasvarot ienest dažādi cilvēki(ko? jau atkal mēs teroristi?).Uzzinam, ka lidojums kavēsies 50 min , Hītrova neņemot pretī uz to laiku. Sāku nervozēt, jo starp lidojumiem bija ieplānotas tikai 2 stundas. Viss beidzas labi, pat mūsu somas kopā ar mums nonāca Hamburgā. Māsa mūs savāc un lielais Kanādas piedzīvojums ir beidzies.

Secinajumi? Ja izdosies jau atkal nākamajā gadā dosimies uz Kanādu, jo smaids(kaut arī ne no sirds), paceļ garastāvokli. Cilvēki tur nav pastāvīgā stresā, tāds kā miers staro no visiem. Kaut kāda drošība par sevi , nākotni. Par bērniem tiek domāts jebkur, spēļu plači, sporta laukumi, slēpošanas trases līdz 6 gadi bez maksas. Redzējām ļoti daudz bērnu , lielas ģimenes, viens ratos, viens uz rokām, vēl nākošais jau puncī. Ģimenes iet ārā cik vien bieži laikam var.

Mums paveicās , visu 2 nedēļu laikā tikai 1,5 dienas bija lietus, pārējai laikā 25-30 grādu karstums. Ceru, ka kādam mans stāsts palīdzēs sadūšoties un aizbraukt uz Kanādu. Skaidru naudu mums vajdzēja ļoti maz, visur tikām galā ar mūsu Visa karti. Paldies, ka izlasījāt līdz galam.