Skolas ceļojums ar laivām Cēsis -Sigulda

  • 1 min lasīšanai
Vidzemes augstskolā mums bija jānopelna 2 kredītpunkti un jābrauc ar laivām Cēsis -Sigulda.'Brauciens bija paredzēts un notika 14 un 15 maijā.Visas iepriekšājās dienas lija lietus-tā kā kursa biedri un es nebijām priecīgi,ka tādā laikā būs japavada laivā un jāguļ teltīs. Sestdienās rītā visi bijām pie Raiskuma tilta un bijām priecīgi,ka lietus sāka mitēties.Kad caur mākoņiem parādijās saulīte-mans garstāvoklis bija pavisam labs.Mēs bijām no Campo izīrējuši 8 kanao laivas un gaidījām,kad tās atvedīs. Viss ritēja savu gaitu,laivās iesēdāmies labi,saulīte spīdēja un mums bija jautra noskaņa. Sēdējām visi laivās un bārstījāmies ar asprātībām un airējām. Pie Kvēpenes pilskalna apstājāmies un aiz pavadoņa,brienot pa Latvijas dabīgiem džuņgļiem , klausījāmies pastāstus par Kvēpenes pilskalnu.Tad cilvēks,kurš it kā zinot atbildes uz visiem pasaules jautājumiem,mums aizveda pie Kvēpenes dižozola,kuru var redzēt arī uz piecu latu naudas zīmes. Noklausījušies stāstus un apbrīnojot skaisto ainavu,mēs ozolam pagriezām muguru un bridām pa mežu atpakaļ uz laivām. Pie laivām jau daži sāka vilkt nost biezās drēbes,jo saulītē tiešām bija silts.Komanda drusku ieēda un padzērās un devāmies turpināt ceļu. Pa ceļam satikām laivas,kuros bija jaunieši no Ogres skolas.Pasveicinājāmies-atkal bira asprātības un smiekli. Pasniedzējs mūs brīdināja,ka aiz Amatas ieteces Gaujā būs krāces.Pabraucām garām Amatas ietecei,kura līdzi nesa saduļķotu ūdeni .Pūta spēcīgs vējš un bija jāsāk vairāk darboties ar airiem........laivu nesa vai nu uz labo vai kreiso Gaujas krastu......tuvojās krāces....pirmā laiva veiksmīgi šķērsoja krāces.Mēs laivā bijām trīs meitenes.tuvojāmies krācēm un pēķšņi priekšā izskalots koks.....ūdens ....aukstums.....nesaprašana.....nav krasta...spēcīga straume.....Un tad balss-meitenes turaties!Divi vīri-gumijas laiva-spēcīga rokas...Pēc dažām minūtēm divas meitenes bija laivā,vairāk piekto cilvēku uzņemt nevarēja.Panikā atlaidu laivu un metos pa krācēm peldēt uz krastu..Mani satvēra roka un atskanēja sauciens,lai turoties un nedarot muļķības..Ūdens bija auksts,drēbes piemirkušas...sašutums...vīri airēja uz krastu,bet krasta nebija-visur ūdens dziļs un neviena vieta,kur izlikt kāju.Kaut kas atsitās pret kāju,vēlāk izrādījās,ka kāds baļķis ,kas gājis pa straumi bija iekrāsojis lillā manu kāju.Beidzot bijām kaut kādā krastā,diezgan stāvā,taciņas nekādas.Turoties aiz koka saknēm rāpāmies augšā pa kalnu.Tur tikām uz taciņas,gājām atpakaļ uz notikuma vietu.Izrādās,ka vēl viena laiva bija aiz mums cietusi.Paldies Dievam,ka meitenes tika vieglāk cauri. Kursabiedrenes izlīdzēja ar siltu apģērbu un malciņu kaut kā grādīga-šoks man bija ne pa jokam.Nebija spējīga parunāt. Mūsu glābēji bija skolotāji no Ogres skolas-liels paldies viņiem-jo laikam es vismaz paldies nepateicu,tikai murmināju-jūs esat glābēji,jūs esat glābeji ?Diezgan muļķīgs jautājums.. Tā,personīgi mans ceļojums beidzās.Sazvanījos ar draudzeni,kura man atbrauca pakaļ.Laivā turpināt ceļu man nebija drosmes. Pārējie-izņemot vēl vienu meiteni,šodien veiksmīgi bija izsēdušies krastā.Vismaz nosauļojušies bija....


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais