Sölden - mazā ziemas paradīze!
|
Guna Kviese
|
Šodien, protams, atkal nesnieg. Visi šeit gaida sniegu. Tik silta ziema nav bijusi jau diezgan sen. Laukā ir silti, saulīte silda katru dienu, tāds tīri jauks rudentiņš, tikai ja tagad nebūtu tā kā ziema. Visu šo pasākumu šeit glābj ledājs!
Stāstiņš būs par Austrijas ziemas kūrortu Sölden. Ne īsti parasts ceļojums, bet gan ceļojums sešu mēnešu garumā, jau trešo gadu. Gada sniegotos mēnešus tagad pārziemoju te. Patreizējā situācija – ir trīs dienā, vēl trīs stundas līdz darbam, sēžu gultā un rakstu jums šo mazo gabaliņu, ik pa laikam paveroties pa logu, pašlaik redzu, kā augšā tiek pūsts mākslīgais sniegs, šodien beidzot tiek atklāts arī viens no pacēlājiem, laikam būs jau sapūtuši diezgan daudz, būs vēl viena vieta, kur nodoties ziemas priekiem, pirms sākas lielie sniegi, cerams, ka tie drīz sāks putināt, kaut gan... sola jau rīt pirmo sniegu, bet neviena sejā neredz ticamību šim pasākumam. Jā, vismaz ledājs tepat, tā kā droši var nodoties slēpošanai vai snovošanai. Tā kā nav tik traki, jo ir Austrijā ir vēl tādi kūrorti, kur vispār nav sniega.
Tā - mazlietiņ manas domas, jo Tavas jau nevaru nolasīt, vai ne? Laikam jau man te patīk!
Labi, mazliet par pašu ciemu, par pilsētu laikam to nesauktu, vietējie arī tā nedara. Tā ir maza Tiroles burvība. Sölden ir Ötztal ielejas galvenā saimniece, atrodas 1377 metrus virs jūras līmeņa, starptautiski pazīstama sporta un treniņu vietas, bet būtībā piemērota visiem. Oktobrī šeit bija Pasaules čempionāts slēpošanā, arī Bode Miller, pazīstamais slalomists no ASV, ir Sölden goda cilvēks.
Šeit ir divi lielie pacēlāji – Gaislachkoglbahn un Giggijochbahn, kopējais trašu garums ap 150km visiem līmeņiem, ir trīs virsotnes, kas pārsniedz 3km atzīmi un tiek dēvētas par Big3 - Gaislachkogl (3,058m), Tiefenbachkogl (3,309m) un Schwarze Schneid (3,370m), divi ledāji - Tiefenbach ledājs un Rettenbach ledājs. Tā kā, domājams, izvērsties ir kur.
Un kur tad nu bez Apres –ski, tas ir kaut kas neiedomājams, tiešām un godīgi. Pagaidām gan, kamēr nav pilnībā atvērti visi pacēlāji un sniega vēl nav, ir tā mazliet švakāk, bet, kad sāksies karstā sezona, ciematiņš atmodīsies un neies vairs gulēt līdz aprīļa vidum, kad sezonai būtu jābeidzas. Apres-ski ir visur, padzīvojoties pa kalniem, var piestāt kādā no vidusstacijām, tad mēģināt noslidināties lejā un turpināt iesākto, bet ar to jau viss nebeidzas, visu var turpināt klubos un dažādos bāros, krodziņos, šeit ir viss dažādām gaumēm. Vajag tikai uzkrāt spēkus, jo pēc brīvdienām vajadzēs vēl brīvdienas, lai atgūtos.
Arī veikali šeit ir dažādi, protams, vairums no tiem ir sporta, par cenām jūs jau paši varat iedomāties... Cilvēki šeit ir dažādi, bet, ja šeit iziesi augstpapēžu kurpēs, iesējams Tevi varētu nesaprast vai pārprast, labāk atnāc uz ballīti slēpju vai snova zābakos, būsi savējais, pasmaidi un būs jautrs vakars, cilvēki, kas šeit bijuši, mēdz atgriezties. Man liekas, ka ziemu mīlošie cilvēki tomēr ir īpaša tauta!
Drīz sāksies Krampus laiks - Krampus ir mītisks radījums, kas dažādos pasaules reģionos, bet īpaši Austrijā, Ziemassvētku sezonā pavada Ziemassvētku vecīti. Viņa uzdevums ir sodīt un brīdināt sliktos bērnus. Tas ir dēmoniska paskata radījums. Parasti jauni puiši pirmajās divās decembra nedēļas pārģērbjas par Krampus. Bet kulminācija ir tieši 5.decembra vakars. Tad tie iziet ielās un baida bērnus un sievietes ar neganti skanošiem zvaniem un ķēdēm. Dažos reģionos īpaši tiek uzmanīts, lai pērienu saņemtu jaunas meitenes. Satikt šos radījumus ir īpaši baisi, tiesa, laikam šodien kādus satikšu.
Man tā mazliet pagrūti sniegt noderīgu informāciju par cenām, jo man kā šeit strādājošam pat ski pass visai sezonai maksā tik, cik tūristam vienai nedēļai. Protams, cenas kā jau kūrortā, bet lētāku dzīvošanu iespējams atrast blakus ciematiņos, kas šeit ir diezgan daudz. Tuvākās lidostas ir Insbruka un Minhene.
Izklausās jau diezgan labi, bet, ko lai dara, tā to visu redzu, gaišs skatījums uz dzīvi man laikam ir maza dāvana šodienas laikmetā. Man, piemēram, patīk, ka netālu no mana loga šad tad nolaižas medikopters, man patīk, kad, paskatoties augšā uz kalna virsotnēm, man vienmēr sareibst galva, man patīk tie cilvēki, ko šeit gadu gaitā esmu satikusi, man patīk visi mani lielie un mazie piedzīvojumi, kas likuši gan smieties, gan raudāt, jo tas viss bijis īsts. Jā, un patīk, ka guļot gultā redzu kalnu virsotnes. Man patīk ziema, jo ne velti ir divu vārdu salikums – Ziemas Prieki.
Tad nu es turpināšu gaidīt sniegu, lai izpestītu sen nesatiktu draugu Burton no pagraba gūsta un kopā dotos iekarot kalnus :)
Lai jums balta un jauka ziema,
Guna
