Ar pikapu cauri statiem...

  • 4 min lasīšanai
es ar savu gimeni, sogad 1. septembri mes parcelamies dzivot uz ASV, Vilsonvillu (pilseta Oregona netalu no Portlandes). gatavosanas nedaudz ieila, talab mes izbraucam tikai otrdienas pecpusdiena. sakuma izbraucam cauri visadam zinamam vietam, iegriezamies veikalos lai iepirtu nedaudz edienu un dazas citas nepieciesamas lietas. un tad sakas musu celojums, cauri statiem. taja laika tur bija diezgan liela sniega vetra un isakais cels uz musu galamerki, kas iet tiesi gar upi lidz kolorado bija ar sausmigiem sastregumiem un tur gandriz nebija iespejams tikt cauri, jo celi bija slegti un sausmigi slideni. talab mes izvelejmies garako celu. musu galamerkis bija Kolorado stats, tas atrodas pasa amerikas sirdi un mes devamies tur apciemot vecmaminu svinet ziemassvetkus. 1. diena sakuma lija visu laiku. pikapa aizmugure mes salikam visas davanas un ari egli, to mes nopirkam turpat musu mazaja ciemata. bija loti daudz somas. un mes sakam celojumu. sakuma bija diezgan pierasti skati - apsunojusi koku zari un sunas, kalni, pilni ar milzigam sekvojam kuras dazkart pilnigi aizsedza visu celu, un debesis. pirmaja diena mes pat netikam ara no oregonas stata. mes bijam izvelejusies braukt pa soseju cauri floridai, tad nevadai, jutai un tad iebraukt kolorado pa galvenajiem celiem. tadu kursu mes ari uzsakam. tad pa celam, mes iegriezamies vel viena veikala un tetis nopirka vienu programmu, ASV un Kanadas celu karte, kur ir pilnigi visi celi. tad pec zip koda atradam merki, un programma mums uzradija daudz isaku celu, neka mes iedomajamies ieprieks. tas nozime mes nemaz nebraucam cauri Kalifornijai, bet gan pa malu. mes braucam kadas 6 stundas, un tad tetis jutas parak noguris un ari es, mana masa un mamma. mes piestajam viena moteli "Holiday INN".pilseta Grants Pass. taja nakti es un ari neviens cits no musu gimenes nevareja labi gulet. 2. diena pamodos agri no rita. ainava bija izmainijusies. iepriekseja diena pa tumsu mes neko no ta nebijam redzejusi, jo satumsa tik agri, jau ap 4. kalni vairs nebija tik noseti ar kokiem. tas bija gandriz ka tuksnesis. zeme bija lidzena, dazviet pavideja kalni bet tur nebija neviena koka. mes piecelamies, paedam brokastis un bija jadodas talak. driz jau mes skersojam oregonas stata robezu un visi bijam loti laimigi, ka pa divam dienam beidzot esam citur. nu mes bijam Nevada. saja stata agrak masinam nebija atruma ierobezojumu. tas stats ir zinams ari ka azartspelu un kazino stats. katra pilseta, lai ari cik maza ta nebutu, bija kazino. (ASV likumdosana ir pieskirusi tiesibas atvert kazino tikai indianiem, bet nevadas stata vienigaja, to var darit jabkurs, citadi ta ir tikai indianu privilegija) Nevada bija milzigas garas sosejas, neapdzivotas platibas. un milzigi lidzenumi, kur tu vari redzet kilometriem talu. nevada neaug gandriz neiviens koks un vasaras tur ir loti karsts un tuksnesains. bet tagad bija ziema. sur tur iznaca ka mums bija jabrauc pa kalniem. pa dazadiem kalnu celiem, kuriem ir tikai viena josla un nav drosibas apmales. ta ka ja nobrauc no cela var nogazties no kalna, kur krauja bija loti stava un dazkart loti akmenaina, pa tadu varetu krist muzigi. musu cels veda pa daudz tadiem kalnu celiem. driz atkal jau satumsa, bet mes veljoprojam braucam pa nevadu ar atrumu 150-160 km stunda un masina bija uzlikta tada atruma uz autopilotu, ka atrums paliek nemainigs. ta mes braucam pa nevadu, nakts vidu, kur vismaz 100 km apkartne nebija nevienas dzivas dveseles, pa soseju kura bija vismaz 500 km gara un malas tikai nebeidzamas prerijas kuram neredz gala. pilnas ar maziem vermelu kruminiem un smilsu tuksnesu kalniem taluma. mes braucam pa lidzenumu, bet tas bija aptuveni 1 km augstuma, tacu mes to neizjutam tik loti. ja aizmirsu pateikt, mes panemam lidzi ari kaki, jo nezinajam kur lai vinu atstaj uz 2 nedelam. kakene sedeja masina un ja mes uzbraucam kautkur augstu, vina likas ka vinai nebutu kaulu. mes vel nevarejam apstaties, jo soseja bija tik gara un gar malam nevienas pilsetas, ne ciema. pa dienu sur tur vareja manit pa skolas autobusam braucam cauri prerijam. bija jau parak vels, un mums vajadzeja kautkur apstaties un parlaist nakti. apstajamies pilseta saukta Winnemucca (Vinemaka). tas ir indianu nosaukums. nakti pilseta izskatijas tik gaisa ar daudz lampinam. majas ari bija izrotatas. mes atkal izvelejamies to pasu hoteli ko ieprieks, jo visur kur citur bija kaziino un loti daudz dazadas spelu zales. agrak mes domajam braukt cauri Las Vegasai, bet mums nepietika laika. mes greibejam paspet uz kolorado pirms ziemassvetku vakara. 3.diena No rita preti musu motelim atklajas atkal savadaka veida kalni, kautkas lidzigs, ko bijam redzejusi diena. tik tuksnesaini un pamesti tie likas. ari pilsetele bija tada, ka parasti rada filmas amerikas vidiena. likas it ka visa pasaule so vietu butu aizmirsusi un ta ir tikai pati par sevi. mums driz jau bija jadodas cela. mes domajam ka varetu jau tikt uz kolorado taja diena un tapec braucam jau no agra rita. ainava palika arvien savadaka un savadaka. saka izzust tuksnesainie kalni un paradijas vairak tadi ar sniegotam virsotnem un vairak akmeniem. mes bijam sajusma ja gadijas braukt pa bistamam kraujam un gar mums skreja kada maza strauja kalnu upite. tas bija tik jauki. visa celojuma laika mes edam tikai kroasanus ar zavetu italu salami un dzeram uzdeni. ik pa laikam man bija jaielien pikapa aizmugure pa mazo lodzinu un jaiznem kafijas automats, kura mamma varija tetim kafiju. kakene visu laiku sedeja uz priekseja loga ka tada karaliene un katijas apkart pa logu. musu cels arvien vairak ieveda kalnos, un lai ari izskatijas ka mes braucam leja, mes patiesiba braucam tikai augstak un augstak. nu jau mes atradamies vismaz 2 km augstuma. bet vienalga bija tik daudz lidzenumi. driz mes iebraucam Jutas stata. kazino vairak nebija tik daudz, bet apdzivotiba vienalga bija nieciga. visa celojuma laika, mes nesastapam ipasi daudz cilvekus. tikko iebraukusi jutas stata, mes sakam braukt gar milzigo sals ezeru. tas agrak bijis tik milzigs, nu bija izzuivis salidzinosi tik mazs. mes iebraucam sals tuksnesi un tur nebija neka cita ka tikai sali dubli, cik talu vien sniedzas skats. visur tikai sals, sals , sals.... un dazviet vareja redzet kadas nelielas fabrij=kas, kas razo sali. ....turpinajums sekos :)


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais