2 nedēļas Ķīnā - super !

26.08.2007
36 min lasīšanai

Ievads Šis bija mans nu jau otrais brauciens uz Ķīnu. Atšķirībā no pirmā brauciena pagājušogad, kad Ķīna man bija nezināmais ar lielo burtu, šoreiz jau zināju, ko sagaidīt. Šī brauciena galvenais mērķis nebija vis apskatīt pēc iespējas vairāk tūrisma objektu, bet gan satikties ar iepriekšējā braucienā iepazīto ķīniešu studentu Stīvenu un kopā apmeklēt internacionālo alus festivālu pilsētā Qingdao, kurš tur notiek ik gadu un kura atspoguļojumu iepriekšējā brauciena laikā biju redzējis vietējā ķīniešu TV. Toreiz nodomāju - žēl, ka neesmu tur. Šogad braucu viens, iepriekšējā gada brauciena ceļa biedram Arnim paliekot Latvijā un krājot spēkus/naudu nākamajam mūsu kopīgajam braucienam uz kādu Āzijas valsti. Pirms brauciena biju uzmetis grafiku ar aptuvenu brauciena sadalījumu pa dienām ar domu no Pekinas doties uz Qingdao, pēc tam uz Shanghai un tad atpkaļ uz Pekinu. Nopirku lidojuma biļetes. Šoreiz izvēlējos lidot ar SAS, lai gan cena (525Ls) bija dārgāka nekā krievu aviokompānijai. Piezīme: 1rmb = ~7santīmi 0.diena (05.08.2007 - svētdiena) Latvija - Stokholmas lidosta - nakts lidojums uz Pekinu Lidostā "Rīga" esmu pēc 16.00. Ienākot lidostā pārsteidz lielās rindas pie reģistrācijas, tomēr nav tik traki un pēc kādām 20min esmu iereģistrējies. Lielo somu nododu bagāžā. Lidojuma sākums no Rīgas aizkavējas par 30minūtēm. Beidzot izlidojam 18.50. ~19.40 jau esmu Arlandas lidostā Stokholmā. Lidosta paliela. Cilvēkus īpaši daudz nemana. Izejot drošības pārbaudi pēc kāda laika atklāju, ka uz slīdošās lentes esmu atstājis lielās somas mazo atslēdziņu. BĀC. Tā kā esmu jau lidostas pavisam citā galā iet atpakaļ un meklēt/skaidrot negribas. Nāksies somu Pekinā lauzt vaļā. Līdz lidojumam uz Pekinu 4h laiks. Nopērku kaut kādu ābolu sulu, 2 šokolādes un vafeles. Tas viss izmaksā 70kronas (5.25Ls). Sēžu un gaidu lidmašīnu. Uz blakus krēsliem ķīnieši (spēlē kārtis) un korejieši. Īpaši staigāt pa tax free bodēm negribas, jo tāpat kaut ko īpaši pirkt turp lidojot nav jēgas. Ievēroju kādu vīrieti, kurš iet klāt pie visiem uz krēsliem sēdošajiem pasažieriem un kaut ko jautā un atzīmē plaukstdatorā. Pienāk arī manis. Stādās priekšā kā lidostas darbinieks un viņam interesē atbildes uz jautājumiem par lidostu. Cik varēja noprast visvairāk interesēja, vai esmu apmierināts ar lidostā esošo restorānu/kafūžu servisa līmeni. Neko pateikt par to gan nevarēju, jo biju nopircis tikai iepriekšminētās ēdamlietas kādā Narvesen tipa tirogtavā. Izlidošana kavējas par aptuveni 30minūtēm. Lidmašīna moderna - katram ekonomiskās klases krēslam touchscreen panelis. Man patika iespēja lcd ekrānā vērot attēlu no kamerām - viena izvietota zem lidmašīnas, otra lidmašīnas priekšā. Protams, naktī tur neko daudz redzēt nevarēja, bet no rīta bija smuki. Gulēt lidmašīnā bija samērā grūti (neērti). 1.diena (06.08.2007 - pirmdiena) Pekina Vienos dienā pēc Ķīnas laika esmu Pekinā. Sagaidu bagāžu. Rindas pie muitas kontroles ne mazākas kā iepriekšējā braucienā. Šoreiz priekšā bija lērums ar korejiešu sīkajiem - visi tērpti vienādās formās. Tā arī nesapratu - viņi veselām klasēm brauc uz Ķīnu pavadīt brīvdienas vai tas bija brauciens uz kādu pasākumu (piemēram, dejošana). Izejot muitas kontroli pasē iespiež zīmogu, ka esmu iebraucis Ķīnā. Eju tālāk uz sagaidītāju zāli un momentā ieraugu iepriekšējā braucienā iepazīto ķīnieti Stīvenu, kurš priecīgi māj ar roku. Jēē! Viss notiek kā plānots. Sēžamies Shuttle Bus (2x16rmb) un vālējam uz centru. Iepriecinu Stīvenu, ka somas atslēga ir palikusi Zviedrijā. "No problem". Kaut ko izdomās. Staigājam pa pilsētu ar nolūku atrast kādu darbnīcu, kur varētu atlauzt somu. Pa ceļam gadās tikai visādas tirgotavas. Vadošās norādes (protams, ķīniski), kur atrast vajadzīgo darbnīcu, dod vietējie, kas laiski neko nedarīdami sēž uz saliekamiem soliņiem uz ietves. Izrādās, ka darbnīca nav tālu. Stīvens uzprasa darbnīcā instrumentus un atlauž atslēgu. Turpat blakus bodē par smieklīgiem 6rmb (42sant.) somai nopērku jaunu atslēgu. Made in China! Laiks ir apmācies un miglains. Dodamies uz hoteli, kuru jau iepriekš caur internetu esmu rezervējis un apmaksājis. Nedaudz atpūšos hotelī. Miegs nenāk. Sāk līt lietus. Pagaidām, kamēr tas beidzas un ejam šo to iepirkt. Pēc tam ejam ēst. Kaut kādā ūķī (braucām ar liftu, kuram kabīnē nebija gaisma) iepērkam biļetes (2x250rmb) rītdienai tūrei uz Great Wall @ Mutianyu. Pēc tam dodamies uz bāru, kur kārtīgi (790rmb, hehe) atzīmēju ierašanos Ķīnā. Bārs man patīk - ir pieejamas dažādas galda spēles. Pēc bāra ņemu taksi (20rmb) un braucu uz hoteli. Piezvanu Arnim (LM) uz Latviju. Jau vēls vakars. 2.diena (07.08.2007 - otrdiena) Pekina Vakar, pērkot biļetes, bija sarunāts, ka vietējā ķīniešu tūrfirma 10.30 mūs vedīs uz Great Wall. Stīvens pie manis uz hoteli ierodas laicīgi. Abi gaidām, bet nekas nenotiek. Pēc minūtēm 20 Stīvens uzzvana uz viņu kantori (labi, ka pērkot biļetes vakar biju paņēmis vizītkarti). Izrādās, jautrība sit augstu vilni - hotelī viņiem esot pateikts, ka manā numurā neviens nedzīvo un tad šie esot zvanījuši man uz ķīniešu pre-paid kartes numuru, bet tas arī neesot strādājis, jo vakar runājot ar Arni, bija izbeidzies kredīts un, kā izrādās, tādā gadījumā nevar saņemt ienākošos zvanus (to es, protams, nezināju). Braucienu tūrisma firma atliek uz rītdienas plkst. 8.00. Tas izrādās labi, jo tieši šodien stipri līst lietus. Nopērku atjaunošanas karti par 100rmb. Ejam uz Lama templi (ieeja 2x25rmb), kur apskatāmi dažādi budas. Viens no tiem ir konkrēti milzīgs (18m augsts) un ir pat ierakstīts Ginesa rekordu grāmatā. Pēc tempļa apmeklējuma iepērku vēl šo to. Tad ejam ēst. Pēc tam aizbrienam uz Stīvena draudzenes "art" galeriju - kas reāli ir 2 nelielas telpas ar pie sienām izkarinātām gleznām. Padzeram tēju. Man pastāsta, ka ķīniešiem ir tradīcija, ja ciemiņam ielej tēju līdz trauka malām, tad tas nozīmē, ka viņš ir "not welcomed". Vairāk gan labdarības vārdā un tāpēc, ka nepieklājīgi būtu aiziet tukšām rokām, paņemu 1 gleznu par 200rmb. Stīvena draudzene bonusā vēl iedod 1 savu gleznojumu un piedevām uzdrukā speciāli man laba vēlējumu ar hieroglifiem :) Paciemojušies Stīvena draudzenes galerijā vālējam uz akrobātu šovu, uz kuru biļetes (2x180rmb) mums operatīvi piegādā kaut kāds Stīvena sarunāts riteņbraucējs. Pavisam nedaudz (pāris minūtes) nokavējam šova sākumu. Nekas. Šovs ir OK. Slikti tas, ka pasākuma laikā man baigi nāk miegs (5h laika starpība ar Latviju tomēr..). Smieklīgākais moments visā šovā ir kāds ķīnietis, kurš neveiksmīgi mēģināja izlekt cauri riņķiem sagāžot visu konstrukciju. Izlekt viņam nekādi neizdevās arī pēc vairākkārtīgiem (vismaz 4) mēģinājumiem. Pēc katras reizes viņš paklanījās zālei un mēģināja lēkt atkal. Zāle aplaudēja un smējās :) Šovs ilga ~1h. Pēc šova aizbraucām uz hoteli nolikt sapirktās mantas un pēc tam uz Bar street. Drinki, drinki, drinki. (325rmb) Pēc bāra ar taksi (14rmb) dodos uz hoteli. Jau vēls - 1.17 naktī. Eju gulēt. Interesantākais (smieklīgākais), ka no tūrfirmas man uz mob. dienas laikā piezvana pat 2 reizes, lai pārliecinātos, ka esmu sapratis, ka ekskursija uz Great Wall būs rītdien. 3.diena (08.08.2007 - trešdiena) Pekina un Great Wall @ Mutianyu Ķīniešu tūrfirmām nevar uzticēties. Pick up bija sarunāts 8.00. Nekas nenotiek. Gaidām numurā. Pēc kāda laika zvana numura telefons. Saka, ka nokavēsies. Ok, gaidām. Pēc kāda laika zvana atkal. Esot jāgaida vēl, jo kaut kādi tur citi tūristi kavējas. Ok, gaidām. Laiks iet. Pamazām apnīk gaidīt. Stīvens zvana šiem pats. Un tieši tajā laikā atskan arī zvans uz numura telefonu - esot atbraukuši. Tešamies uz foajē, kur mūs sagaida angliski runājošs ķīnietis - gids ar atvainošanos. Plkst. rāda 9.45. Heh. Iesēžamies nelielā autobusā. Tur satiekam itāli un kādu amerikāņu persiešu izcelsmes ģimeni. Amīši guļ un neklausās gida stāstītajā. Papļāpajam ar itāli. Pa ceļam itālis izmet, ka viņam teikts, ka autobuss brauc uz Badaling mūra sekciju (esmu tur bijis jau iepriekšējā gada braucienā) nevis uz Mutianyu. Huh. wtf. Dīvainie ķīnieši. Nu labi, īstenībā man nav nekas pretī apmeklēt Badaling vēlreiz. Braucot sāk nākt miegs. Stīvens apsēžas pie gida un abi kaut ko pārspriež ķīniski. Uz kādu brīdi laikam iemiegu. Kad atbraucam izrādās, ka esam atvesti uz Ming Tombs. LOL. Arī tur esmu bijis iepriekšējā reizē. Tiesa, šoreiz esam atvesti citā Ming Tombs daļā, kuru apskatījis neesmu. Pastaigājam pa tādu kā parku, kur gar ceļa malām izlikti dažādas dzīvnieku un cilvēku skulptūras. Gids apstāsta kas ir kas. Laiks saulains un karsts. Pēc parka apskates uz amerikāņu ģimenes jautājumu "So, where is tombs?" gids paziņo, ka tepat esot, bet esot jābrauc ēst un kapenes apskatīs pēc tam. Labi. Sēžamies busā un braucam. Aizved uz kaut kādu lielu pērļu pārdošanas veikalu :D Biki apstāsta par pērlēm un iedod laiku veikala apskatei ar domu, ka gan jau kaut ko nopirksim. Skuja. Cenas, protams, ir grandiozas (tūkstošos rmb). Neko nenopērku. Iespējams, ka kaut kādu nieku varētu dabūt arī par normālu cenu, bet pērļu rotaslietas mani galīgi neaizrauj/neinteresē. Izrādās pērļu bode ir apvienota ar restorānu. Tur arī paēdam (ēšana iekļauta tūres cenā). Pēc tam sēžamies busā un braucam atkal. Šoreiz uz Mutianyu Great Wall ! Heh. Kā izrādās, itālis arī grib uz Mutianyu, bet amerikāņu ģimene uz Badaling. Man ir aizdoma, ka liels nopelns, ka braucam tomēr uz Mutianyu, ir Stīvenam, kurš, iespējams, iestāstīja gidam, ka jābrauc tieši uz Mutianyu, jo Badaling esmu jau bijis. Esam klāt Mutianyu. Gids iegalvo, ka lai tiktu līdz mūrim, mums obligāti jāizmanto 'cable car' , jo neesot laika. Nu labi. Neko darīt. Cable car biļetes iekļautas tūres cenā, protams, nav. Iepērkam turp-atpakaļ brauciena biļetes (2x50rmb). Pastaigājam pa mūri. Cilvēku maz, jo Mutianyu neesot tik populārs kā Badaling, tomēr ne mazāk iespaidīgs. Itālim mugurā melns krekls. "Wrong choise for today" kā viņš pats saka :D Amerikāņu ģimenes tēvs knapi velkas. Visiem mums muguras slapjas no sviedriem. Saule cepina ne pa jokam. Kad esam pastaigājuši pa mūri, bet ne tik daudz kā mums būtu gribējies, dodamies atpakaļ pie gida. Braucam lejup ar grabošu 'cable car' :) Sēžamies busā. Mūs aizved uz kaut kādu vāžu izgatavošanas vietu/veikalu. Heh. Atkal neko nenopērku, lai gan izstrādājumi tur tiešām bija skaisti. Amīši nopērk kaut kādus sīkumus. Gids mēģina pierunāt mani, lai nopērku kaut ko. hehe. Nekas viņam neizdodas. Tālāk jau mūs ved atpakaļ uz Pekinu. Mans hotelis ir pirmais, pasaku visiem ātru "goodbye" un kopā ar Stīvenu izkāpjam no busa. Ir jau vakars, ap 19.00. Gribu picu. Braucam ar taksi (12rmb) uz Bar street, tur paķeram Stīvena draudzeni un ejam meklēt kādu picu restorānu. Picas (paņemam 2) izrādās OK un par sakarīgām cenām. Par picām, aliem un 1 kokteili sapiķoju 150rmb. Visapkārt nejēgā lido un kož odi (Pekinas īpatnība). Tā kā nu jau patiešām ir vēls, ņemu taksi (14rmb) un braucu atpakaļ uz hoteli. Rīt jāceļas plkst. 5.00. Priekšā brauciens uz Qingdao. 4.diena (09.08.2007 - ceturtdiena) Pekina - brauciens uz Qingdao Ceļos 4.50. Check-out no hoteļa, ņemu taksi (13rmb) un braucu uz Beijing Railway Station. Stacijā satieku Stīvenu. Neko vēl neesam ēduši. Aizejam uz tuvējo McDonalds, kas neskatoties uz agro rīta stundu ir pilns ar cilvēkiem. Paņemam ēdamo (66rmb) līdznešanai un ejam atpakaļ uz staciju. Uz Qingdao braucam ar pašreiz modernāko ķīniešu pasažieru vilciena tipu - D. Vilciena biļetes Stīvens bija iepircis jau pirms manas ierašanās Ķīnā. Vagonā esmu vienīgais 'foreigners'. Vilciens ir ērts, sēdekļi līdzīgi kā lidmašīnā. Katram pasažierim bezmaksas izdala Tibetas ūdeni, kurš, kā vēsta uzraksti uz pudeles, esot pildīts 5100m augstumā, izmantojot modernāko vācu tehnoloģiju un ir tīrs. Esam atripojuši Qingdao. Nopērkam Qingdao karti. Vilciena stacijas tuvumā nākas atkauties no uzmācīgiem motorrikšu vadītājiem. Apbruņojušies ar pilsētas karti sparīgi dodamies meklēt iepriekš caur internet rezervēto hosteli. Stīvens uzprasa policistam, cik reāli ir līdz tam aiziet ar kājām. Ar kājām būšot pārāk tālu. Jābrauc ar busu. Okey. Aizčāpojam līdz pieturai, Stīvens izstudē karti, atrod busu, kurš mums varētu derēt. Gaidām busu, sēžamies iekšā. Braucam (2x2rmb). Easy :D Izkāpjam no busa kaut kur pilsētā. Stīvens atkal pēta karti. Old Observatory hosteli izrādās atrast samērā vienkārši. Check-in. Mana iepriekš veiktā rezervācija ir saņemta veiksmīgi, samaksāju atlikušo summu, paziņoju hosteļa personālam, ka paliksim 1 dienu mazāk nekā bija rezervēts. Jā, labi, nekādu problēmu. Biki atpūšamies numurā. Ejam ēst. Stīvens atrod kaut kādu mistisku restorānu kādā ķīniešu viesnīcā. Esam tur vienīgie apmeklētāji. Ēdienkarte ķīniešu valodā. Pasūtām ēdamo (46rmb). Izrādās, ka viens no ēdieniem ir "sea-food". Uhh. Neesmu liels jūras ēdienu cienītājs, bet šo ēst var. Sevišķi ar vienmēr klāt esošo alu :) Pēc ēšanas ejam uz pludmali. Miglains. Atrodam avio biļešu tirgošanas kantori. Paņemam lētākās biļetes (2x620rmb) lidojumam uz Shanghai, pēc tam ar taksi (14rmb) vālējam uz Shopping Street. Nopērku 'Samuel & Kevin' veikalā jēdzīgas bikses par mūsu standartiem smieklīgu cenu (160rmb jeb latos 11.2Ls). Tālāk ejam uz Beer Street, kas izrādās vairāk ir restorānu nekā alus iela. Secinu, ka ķīniešiem baigi patīk tusēt pa restorāniem ar ģimeni/draugiem. Atrodam brīvu galdiņu kādā restorānā, kur spēlē dzīvo mūziku. Pasūtām šo to ēdamu un, protams, alu. Ķīniešu. Tumšo. Alus izrādās diezgan īpatnējs. Pēc garšas nedaudz atgādina kvasu. Kopā samaksājam 80rmb. Pēc ēšanas pastaigājam vēl pa pilsētu, atrodam kaut kādu grezna interjēra restorānu un ņemam drinkus :D Ir jau vēls. Redzams, ka restorāna personāls taisās vērt ciet bodīti. Samaksāju (117rmb) un ejam prom. Ņemam taksi (8rmb) un laižam atpakaļ uz hosteli. Plkst. jau 23.36, jāiet gulēt. Pa vietējo TV rīt sola lietainu laiku. Rīt paredzēts Laoshan kalna apmeklējums. 5.diena (10.08.2007 - piektdiena) Qingdao - Laoshan kalns Paēdam brokastis (nekas īpašs) hosteļa virtuvē, ņemam taksi (260rmb) ar kuru sarunājam, ka viņš aizvedīs mūs, pēc tam pagaidīs un tad atvedīs atpakaļ uz pilētu. Vālējam uz Laoshan. Ieejas biļetes kalna apmeklējumam maksā 2x70rmb. Līdz pašam kalnam ar taksi aizbraukt nevar. Jāpērk biļetes (2x15rmb) speciālam mazam busiņam. Sagadāmies kopā ar kaut kādu ķīniešu ekskursantu grupu, nopērkam busa biļetes un pa līkloču ceļu vālējam. Laiks ir apmācies un tik ekstrēmi miglains, ka neko nevar redzēt. Kāpjot kalnā pūš paliels vējš un ik pa laikam līst lietus. Kāpjam un kāpjam, un liekas, ka pakāpieniem gala nebūs. Lejup ejošie ķīnieši "iepriecina", ka mēs vēl neesam pat pusceļā. Doh. Viegli kāpt nav, lai gan saules nav un it kā karsti arī nav. Migla joprojām tāda, ka 5m tālāk neko nevar redzēt. Atrašanās vietas noskaidrošanai lieti noder ar digitālo foto pie ieejas uzņemtā kalna karte. Beidzot uzkāpjam līdz augstākai iespējamai vietai (uz pašu virsotni bez alpīnista ierīkojuma uzkāpt nav iespējams un šāda iespēja arī nav paredzēta). Izdomājam vēl paiet pa taciņu uz priekšu un tad apēst lejā nopirktās maizītes. Slikta doma. Uznāk stiprs lietus. Koki nekādu dižo aizsegu no lietus nedod. Aprijam iepriekš iepirktās maizītes un pa visu lietu laižamies atpakaļ. Samirkstam konkrēti. Satiekam citus ķīniešus, kuri tālredzīgi nogaida lietus beigas zem jumta. Izgriežu ūdeni no sava T-krekla. Kurpes arī slapjas. Tie, kas ir bijušī Ķīnā, zinās, ka koku tuvumā vasaras laikā vienmēr ir dzirdama īpatnēja sīcoša skaņa, kas dažbrīd ir tik spēcīga, ka var apnikt. Izrādās to rada paliela lidojoša vabole. Nospriežu, cik labi, ka tādu nav Latvijā. Kāpjam lejā. Laiks uzlabojas: lietus nelīst, migla izklīst. Beidzot var saprast, kur esam uzkāpuši un sabildēt foto. Atpakaļceļā satiekam daudzus ķīniešu tūristus un gandrīz vai katrs otrais pajautā cik tālu vēl līdz virsotnei. hehe. Kāpiet vien mīļie, vēl ilgi. :D Uzēdam nūdeles (20rmb) sēžot uz saliekamiem soliņiem tur pat pie kalna esošajā ēstuvē-autobusā. Oriģināli. Kāds kalnā satiktais ķīnietis mūs uzcienā ar Laoshan Beer. Savukārt es iepērku Laoshan Cola :) Braucam ar to pašu taksi atpakaļ uz Qingdao. Nedaudz pastaigājam pa pludmali un pilsētu un tad ar to pašu taksi braucam uz hosteli. Hostelī nedaudz atpūšamies (pārmainu mitrās drēbes), ņemam citu taksi (14rmb) un braucam meklēt kādu korejiešu restorānu. Plkst. jau ap 20.30 vakarā. Pirmais, kas pagadās pa ceļam ir ziemeļkorejiešu restorāns. Tādā neriskēju iet, lai gan apmeklētāju ir daudz un restorāns izskatās foršs. Staigājam vēl. Jau tumšs. Atrodam dienvidkorejiešu restorānu. Ēdienkarte ir pat angliski un ar ēdienu bildēm. Forši. Kamēr štukojam ko ņemt, personāls pats piekrāmē pilnu galdu ar kaut kādiem salātveidīgiem uzkožamajiem. wtf :D Kā jau īstenam korejiešu restorānam pienākas ēdienkartē ir vismaz 4 veidu Soju dzēriena (nevis kā kaut kādam Rīgas šrotam, kurš sevi sauc par vienīgo korejiešu restorānu Rīgā un kur personāls pat nezina, kas ir Soju) un zālē rāda korejiešu TV. Protams, pasūtu Soju (19.8% alc). Soju izrādās pēc garšas kaut kas līdzīgs šņabim. Daudz tādu izdzert, šķiet, nevar, tomēr pie korejiešu asajiem ēdieniem Soju ir tieši laikā. Aprobežojamies ar 1 pudeli uz diviem. Papildus restorāna personāla uz galda saliktajiem uzkožamajiem pasūtām kaut kādu sagrieztu gaļu ar dārzeņiem (ēdienkartes bildē izskatās smuki), kā arī pankūkas. Pankūkas manā skatījumā ir supergaršīgas, bet tā gaļa nu gan tā 'so-so'. Ēdiens izmaksā 110rmb. Pulkstenis ir jau ap 22.xx. Ārā gāž lietus. Nesaprotu, kā lai tādā laikā "noķer" taksi totāli neizmirkstot. Mūsu lietussargi, protams, palikuši hostelī (īsti vīri lietussargus neņem līdzi). Taksometra noķeršanā izpalīdz restorāna personāls, ar lietussargu izejot uz ielas un mēģinot noķert taksi. Tomēr tas nav tik vienkārši. Lietus ir pamatīgs ieņēmumu laiks taksometriem, jo nevienam jau negribas samirkt - visi taksometri jau ir pilni. Beidzot tomēr Stīvenam izdodas apstādināt tukšu taksi. Sēžamies iekšā un braucam uz hosteli (22rmb). Hostelī arī jautrība - zibens esot sabojājis sūkni un tāpēc nav ūdens. Nu nekas. Labi, ka vismaz elektrība ir. Rīt - diena, kad tiks atklāts internacionālais alus festivāls, kas man ir galvenais iemesls šim ceļojumam. Smieklīgākais, ka neviens (ieskaitot taksistus un hosteļa personālu) tā arī īsti nezina, cikos alus festivālam ir atklāšanas ceremonija. Hosteļa personāls iesaka nopirkt avīzi - tur būšot info. Tā arī izdarām. Skuja. Ir aprakstīts, kādi alus brandi būs bet cikos atklāšana nav minēts. Ir dots tikai informācijas telefons pa kuru zvanīt. Stīvens uzzvana. Paradoksāli, bet arī pa tel. sazvanītā beibe īsti nav pārliecināta, vai atklāšana būs 8.00 vai 9.00. Stīvens saka, ka jāpaskatās tīklā. Ok, ejam uz hosteļa foajē, sableķojam kaut kādus tur smieklīgi maz rmb, sēžamies pie PC. Ķīnā internets ir mega lēts, bet jārēķinās, ka ārzemju saiti būs lēni un daudz kam būs bloķēta pieeja. Stīvens atrod info, ka atklāšana būs 9.00, bet visas biļetes jau ir izpārdotas neskatoties uz lielo cenu. Nekas. Vismaz tagad noskaidrots, cikos tā štelle būs :D Ejam gulēt. 6.diena (11.08.2007 - sestdiena) Qingdao Jepā! Šodien alus festa atklāšana. Ņemam taksi (30rmb). Pa nakti ir krietni lijis. Brauciena laikā ievēroju, ka visas ielu malas ir pilnas ar tekošu ūdeni - šķērsot ielu nesaslapinot apavus ir neiespējami. Vēlāk vietējā TV pasaka, ka šīs esot bijušās lielākās lietusgāzes 20gadu laikā un parāda dažus applūdušus hoteļus. No rīta ejot ārā no hosteļa dzirdēju kāda krievu val. runājoša cilvēka sarunu pa tel. - "nam prišlos smeņiķ oteļ, potomu čto zatopilo" . Mums ir paveicies, jo Old Observatory hostel atrodas kalnā, kur nekāda lietus ūdens nav un nevar būt. Esam klāt. Opā! Cilvēku jūra, policijas nožogojumi un pie tam vēl sāk līt lietus. Lietussargi, protams, palikuši hostelī.. **** Pastaigājam tur pat apkārt. Atklāšanas ceremonija jau sākusies. Kaut kā veiklie darboņi mēģina pārdot atklāšanas ceremonijas biļetes - sākumā par nominālvērtību (800rmb), pēc tam jau cenu nomet līdz 400rmb un ir gatavi nomest vēl. Biļetes it kā esot paredzētas kaut kādām oficiālajām personām, kuras nav ieradušās. Tomēr nepiekrītu pirkt, jo nav zināms, vai biļetes ir īstas, kā arī pasākums jau sācies un lai tiktu līdz mūsu paredzētajām vietām būtu vajadzīgs ilgs laiks, jo visur policijas nožogojumi un daudz cilvēku. Laika apstākļi arī nav diez ko labi, lai patiešām izbaudītu atklāšanas ceremoniju uz visiem 100%. Ejam uz turpat esošo pludmali. Pa ceļam no aizdomīga izskata (varētu būt kaut kāds mongolis) vīrieša nopērku kaut kādu austrumu saldumu, kurš tiek nogriezts no milzīga izmēra taisnstūrveida šī salduma kluča. Ēst var, bet daudz tādu apēst nevar. Pastaigājam pa pludmali. Negribu samērcēt kurpes, tāpēc diez ko tālu pludmalē nevaru iet. Stīvenam savukārt kājās kaut kādas vakar iepirktas gumijas sandales, un viņš braši bradā pa ūdeni. Lietus sāk līt stiprāk. Ātrā solī ejam atpakaļ meklēt kādu jumtu virs galvas. Par tādu kļūst laukumiņš pie publiskās WC :) Pagaidām kamēr lietus beidzas vai vismaz norimst līdz pieklājīgam līmenim un ejam atpakaļ uz alus festa norises vietu. Pa to laiku atklāšanas pasākums jau ir gandrīz beidzies. Smieklīgākais, ka 1 cilvēks vēl joprojām pārdod biļetes uz to. Lietus tomēr vēl līst, ejam apkārt policijas nožogojumiem ar domu atrast kādu lietussargu vai lietus apmetņu pārdevēju. Jā, tiešām kādā būdā pārdod lietussargus. Pircēju ir daudz - te neskatās uz cenu vai kvalitāti - ņem to, kas ir. Iepērkam 2 zontus arī mēs. Pa to laiku atklāšanas pasākums beidzot beidzies. Tiek atvērti nožogojumi un tauta dodas iekšā 'Beer City'. Arī mēs. Ieeja pagaidām ir bezmaksas. Kad vēl neesam lāgā neko apskatījuši pienāk kaut kāds vietējā rādio žurnālists (ķīnietis), kurš grib uzzināt manus iespaidus par šo pasākumu. Nu kādi te var būt iespaidi, ja mēs tikko esam atnākuši. Tā viņam Stīvens arī pasaka. Visu atlikušo dienu notusējam pa Beer City. Lietus līst konkrēti. Labi, ka ir lielas teltis. Dzeram daudz alu un ēdam daudz visāda ēdiena. Alus cena te vidēji ir 50-60rmb par 1 lielu kausu. Pēc ķīniešu standartiem tas ir dārgi. Pasākums ir pat ļoti OK! Man patīk. Vienīgi varētu vēlēties lielāku dažādu ārzemju alu izvēli. Pārsvarā bija dažādi vāciešu alutiņi. No Ķīnas bija pārstāvēti tikai 3 brendi - Tsingtao, Snow Beer un Laoshan beer. Ķīnieši uz alus festu nāk ar visām ģimenēm. Par bērniem te ir padomāts - vienā Beer City pusē ir dažādas atrakcijas un karuseļi bērniem. Tā teikt, kamēr papucīši drinko alu, mammas ar bērniem var patusēt pa atrakcijām. Redzēju dažādas interesantas atrakcijas bērniem, kuras Latvijā neesmu manījis. Liekas, ka ķīnieši šajā ziņā ir izdomas bagātāki. Pārsvarā visām ķīniešu ģimenēm ir tikai 1 bērns, jo valdība ir ieviesusi 'One child policy'. Vakarā izdzertais alus daudzums jau liek sevi just :) Ņemam taksi (29rmb) un braucam uz hosteli. 7.diena (12.08.2007 - svētdiena) Qingdao Izejam no hosteļa ap plkst. 11. Ņemam taksi (7rmb) un braucam uz Qingdao Ferry. Tā ir pasažieru kuģīšu piestātne. Izrādās, ka neviens pasažieru kuģis šodien nekursē, jo ir lieli viļņi. Aizejam apskatītites - viļņi tiešām palieli. Tomēr uzgaidāmajā telpā (stacijā), kur pārdod biļetes, ir aizdomīgi daudz vietējo. Viņi laikam cer, ka sāks tirgot biļetes. Stīvens pieraksta stacijas info telefonu ar domu piezvanīt vēlāk. Ņemam taksi (7rmb) un braucam uz Qingdao Underwater World - tas ir paliels komplekss-muzejs-apskates vieta par visdažādākajām ūdenī dzīvojošām radībām. Taksists, kurš mūs ved uz šo vietu izrādās haltūrētājs. Kaut kādā pilsētas vietā aptur taksi un saka, ka jākāpj ārā. Labi, izkāpjam. Varbūt jau esam atbraukuši? Nedaudz tālāk pamanu nelielu autobusiņu un galdiņu, kur tirgo biļetes. Stīvens ar taksistu aiziet līdz galdiņam un sāk kaut ko diezgan ilgi pārrunāt ķīniski. Izrādās, taksists viņam esot apgalvojis, ka sakarā ar alus festu un vēl citiem pilsētā notiekošajiem pasākumiem (starptautiska burāšanas regate), taksometriem esot aizliegts braukt uz pilsētas daļu, kur ir Underwater World un te viņš laipni mūs ir aizvedis līdz speciālam autobusiņam, kurš esot no Underwater World un kurš aizvedīs mūs uz turieni. ROFL. Protams, ka tas par taksometru kustības aizliegumu ir totāls bullšits. Stīvens saka, ka tas esot kāda vietējā kantora tūrisma busiņš nevis speciāls buss no Underwater World, kā arī viņš dzirdējis busā jau sēdošo cilvēku pretenzijas, ka buss tik ilgi nekur nebrauc. Stingri atsakāmies pirkt kaut kādas biļetes. Esam atvesti netālu no pludmales, tāpēc nav problēmu atlikušo ceļu līdz Underwater World veikt ar Bus 11 ("You don't know what is Bus nr. 11?" Stīvens man kādā brīdī pajautāja. "Ask Martins & Ieva, sometimes you always have to take Bus nr.11"). Bus 11 nozīmē iet ar kājām :) Braucot ar taksi, pa ceļam pamanīju McDonalds. No rīta neko neesam ēduši, izsaku vēlmi iet uz McDonalds. Aizejam. Tradicionālas rindas. Paēdam (48rmb) un ejam tālāk. Skati 'Underwater world' ir OK. Ieejas biļetes maksā 2x100rmb. Ar foto safilmēju tur arī pāris video. Apmeklētāju ir nejēgā daudz - ķīnieši ar visām ģimenēm. Ejam uz nelielu pussalu. Apejam riņķī pussalai tīksminoties par augstajiem viļņiem, kas pamatīgi apšļāc kādu aizdomājušos ķīnieti :D Ejam atpakaļ pa vienīgo ceļu, kas savieno pussalu ar pilsētu. Ilgu laiku nevaram "noķert" taksi. Visi nez kāpēc brauc pretējā virzienā nekā mums ir vajadzīgs. Beidzot izdodas. Braucam (7rmb) atkal uz Qingdao Ferry. Izrādās, ka kuģi vēl joprojām neiet. Sux. Viļņi man diez ko lieli neizskatās un laiks ir saulains. Nu neko. Aizeju uz WC. Pa to laiku, kamēr esmu WC notiek brīnums, sāk pārdot biļetes. Cena braucienam smieklīgi lēta - 7rmb (49sant.) vienam cilvēkam. Ķīnieši beidzot nolēmuši strādāt un nelaizt garām iespēju pārdot biļetes :D Biļetes pārdod tomēr tikai uz 1 reisu, kurš iet uz kaimiņu pilsētu pāri līcim. Whatever. Ņemam to, kas ir. Uz kuģa aizskrienam vieni no pirmajiem aši uzkāpjot uz visaugstākā iespējamā klāja, no kura pēc laika mūs aizdzen apkalpe. :D Pa kādām 40minūtēm aizkuģojam uz kaimiņu pilsētu. Izrādās, ka kuģi kā ērtu/ātru/nedārgu pārvietošanas līdzekli izmanto arī neskaitāmas mašīnas, taksometri un pat autobusi. Mašīnu izbraukšana no kuģa izvēršanas par smuku šovu - bez maz vai dragrace, kurš izbrauks pirmais :D Izkāpjam no kuģa un aizstaigājam līdz kaut kādai ielai. Stīvens saka, ka īstā pilsēta esot tālāk, te ir tikai osta. Īstas vēlmes staigāt pa svešo pilsētu nav, arī hostelis šai naktij ir paredzēts joprojām Qingdao, tāpēc ejam atpakaļ un ar to pašu kuģi braucam atpakaļ. Pa ceļam man tradicionāli uznāk miegs, tāpēc brauciena laikā sēžu ērtajos krēslos iekšējā klājā. Stīvens nekādu miegu laikam neizjūt un staigā apkārt pa kuģi. Pēc atgriešanās Qingdao atrodas restorānu-ēstuvi un paēdam. Ir jau pievakare. Ņemam taksi (34rmb) un laižam uz Beer City pa ceļam apstājoties hostelī, jo Stīvens grib atstāt tur līdzpaņemtos lietussargus, kuri šodien nebija vajadzīgi (kā zināms lietus nekad nelīst, ja ir paņemti līdzi lietussargi). Esam Beer City. Taksists pasaka Stīvenam, lai pasakot man, ka vajagot labi uzmanīt mantas - kameru un maku, jo ir jau tumšs un apkārt ir lērums ar cilvēkiem. Šoreiz par iekļūšanu alus festā ir jāmaksā. Dabūjam biļetes. Ejam iekšā. Tā kā šis ir pēdējais mūsu alus festa apmeklējums, iepērku suvenīrus - pāris T-kreklus sev un 1 Stīvenam, interesantus pudeļu attaisāmos un Qingdao alus festa medaļu :) Cenas suvenīriem ir pieņemamas. Piemēram, T-krekls ar festa simboliku maksā 25rmb (1.75Ls). Dzeram alu. Ēdam visādu ātro food ķīniešu stilā. Un atkal dzeram alu. Nopērkam popkornu. Popkornam 3 dažādas cenas. Paņemu par 25rmb. Atnes milzīgu ķobi. OMG. Tādu apēst 2 cilvēkiem nav iespējams, kad jau iekšā ir cits foods. Saku, lai Stīvens piedāvā to pretī sēdošajām meitenēm, tomēr viņš, škiet, sakautrējies un negrib prasīt. Es savukārt ķīniski uzprasīt diemžēl neprotu. Nu neko. Vazājos pa visu pasākumu ar savu milzīgo popkorna trauku :D Pasākums jau sāk iet uz beigām. Daudzās teltīs jau sāk krāmēt solus un nekādas uzstāšanās nenotiek. Tomēr ir vēl pāris vietas, kur tusiņš notiek pilnā sparā. Piemēram, japāņu alus Asahi teltī. Tur arī sēžam. Ņemam atkal alu. Stīvens kaut kur aiziet un atgriežas ar 2 nūdeļu traukiem. Paēdam. Arī Asahi teltī tauta jau sāk izklīst un redzams, ka bodīte drīz vērsies ciet. Dodamies uz izeju. Ņemam taksi (35rmb), kuri pie ieejas stāv veselām rindām. Braucam uz hosteli. 8.diena (13.08.2007 - pirmdiena) Qingdao - lidojums uz Shanghai - Shanghai Ceļamies 7.20. Šodien lidojums uz Šanhaju. Iepriekš sarunāts, ka taksometrs gaidīs pie pie hosteļa plkst. 8.30. Gribam brokastot hostelī, bet tur pasaka, ka būs jāgaida 20minūtes. Tas neder, jo varam nokavēt taksometru. Stīvens piezvana taksistam, lai brauc ātrāk. Taksists savukārt iepriecina, ka nokavēs, jo esot "busy traffic". Labi, gaidām. Taksis nokavē tikai 10minūtes. Vālējam uz lidostu (90rmb). Esam laicīgi. Lidostā nopērku šādus tādus niekus, piereģistrējamies. Stīvenam šis ir pirmais lidojums, tāpēc viņš skatās apkārt kā tramīgs zaķis :) Iesēžamies lidmašīnā un... nākas gaidīt ~1h. Ilgā nīkšana sāk apnikt arī citiem pasažieriem un tie izsauc uz "razborku" kapteini, kurš pasaka, ka jāgaida pacelšanās atļauja no lidostas. Esot "busy airtraffic". Neko īpaši "busy" pa lidmašīnas logu gan nemanu. Qingdao lidosta nav sevišķi liela. Beidzot paceļamies. Esam Shanghai. Laiks apmācies un nedaudz līst lietus. No lidostas uz pilsētu braucam ar MagLev vilcienu (2x40rmb). Ātrums iespaidīgs - dažbrīd virs 400km/h. Līdz pašam centram ar MagLev aizbraukt nevar. Pārsēžamies parastajā metro (2x4rmb). Stīvens atrod normālu ķīniešu viesnīcu. Personāls angliski ņe-bum-bum, toties numura cena ir laba (par 2 naktīm samaksājam 400rmb) Kopš rīta neko neesam ēduši, izņemot lidmašīnā dotos riekstiņus. Ar steigu meklējam vietu, kur paēst. Iepērkam vilciena biļetes (2x30rmb) uz Sudzhou. Painteresējos arī, cik maksā vilciena biļetes atpakaļ uz Pekinu. Gribas salīdzināt to cenu ar lidojuma cenu, tāpēc pa visu pilsētu meklējam avio biļešu pārdošanas kantorus. Pirmajā vietā cena ir ļoti laba, tomēr Stīvens domā, ka var atrast vēl lētāk un mēs ejam meklēt vēl citus variantus. Skuja. Pārējās vietās ir stipri dārgāk. Nolemju, ka jāatliek jautājums par izvēli 'lidojums pret vilciena brauciens' līdz rītdienai. Pats gan vairāk esmu noskaņojies braukt ar vilcienu, jo jau sākotnēji man tā bija izdomāts. Ir jau vakars. Pastaigājam pa pilsētu. Šanhaja no citām pilsētām atšķiras ar to, ka te uz centrālajām tūristu ielām tev visu laiku dod visādas reklāmas lapeles un piedāvā pulksteņus, apavus u.t.t. Paēdam vakariņas Pizza Hut (151rmb), kas pēc Stīvena vārdiem ķīniešiem skaitās vislabākais picēriju tīkls. Man liekas, ka pica ir baigi parasta. Nekas īpašs. Tik liela, ka knapi var apēst. Pastaigājam vēl pa pilsētu. Jau satumst. Aizejam uz kādu internet kafūzi (14rmb), pārmetu bildes no xD kartes uz USB stick. Atgriežamies hotelī. Jau plkst. 0:16. 9.diena (14.08.2007 - otrdiena) Shanghai Paziņoju, ka esmu izlēmis, ka brauksim atpakaļ uz Pekinu ar vilcienu. Brauciens ar vilcienu maksā divreiz lētāk par lidojumu. Lai arī jābrauc visu dienu man tas šķiet interesantāk nekā lidot. Nopērkam biļetes. 2 biļetes izmaksā 665rmb. Paēdam (52rmb). Stīvens pastāsta, ka Harbin alus ir vecākais alus Ķīnā. Alus rūpnīcu Harbin pilsētā esot nodibinājis kāds pārbēdzējs no Krievijas tālajā 1900.gadā. Ejam uz Šanhajas muzeju. Ēka no ārpuses izskatās īpatnēji. Ieejas maksa te ir 2x20rmb. Muzejs liels, vairākos stāvos - visu apskatot paiet daudz laika. Te redzu arī daudzus citus ārzemniekus. Pēc muzeja ar taksi (12rmb) braucam uz nelielu Garden, kas arī izrādās atrodas tūrisma industrijas vidū un ap to atrodas n-tie veikali. Pastaigājam pa Garden, visapkārt dažādas tūrisma grupas (piem. jāpāņi). Pēc Garden aizejam uz templi (2x10rmb), kas ne ar ko īpašu neatšķiras jau no n-tajiem redzētajiem tempļiem. Šanhajas TV tornis skaitās baigi slavens. Kur izpaužas viņa īpašais krutums tā arī nepalika skaidrs. Uzbraucām augšā, paskatījamies uz pilsētu no augšas. Tālu redzēt jau nevarēja, jo laiks bija apmācies un visu klāja vai nu migla vai smogs vai abi kopā :) Pēc torņa apskates vālējam ar metro (2x4rmb) uz centru. Šanhaja ir pilsēta, kur ļoti plaši lieto 1rmb monētas. Tās vienmēr izdod atlikumā pērkot metro biļetes u.t.t. Ir jau vakars. Paēdam japāņu restorānā (142rmb). Restorāns izskatās populārs, mums pat ir nedaduz jāgaida, lai atbrīvotos brīvs galdiņš. Pēc restorāna ņemam taksi (25rmb) un laižam uz ICE BAR. Tas ir bārs, kur viss ir veidots no ledus. Pirms ceļojuma lasīju par to tīklā un noteikti nolēmu, ka tas bārs ir noteikti jāapmeklē. Stīvens kaut kur tīklā bija izracis adresi, to arī iebarojām taksistam un braucām. Liels pārsteigums bija, kad aizbraucot nekāda bāra tur nebija. Tur esošajā hotelī paskaidroja, ka bārs esot pārvācies kaut kur citur 1gadu atpakaļ. Huh. Tā nedaudz nokavēts. Tikai 1 gads. :D Es tomēr nezaudēju cerību un saku, lai Stīvens uzzvana kādam uzziņu kantorim. Izrādās neviens bārs ar tādu nosaukumu Šanhajā neesot. Saku, ka jāatrod kāds inet kafūzis, kur atrast īsto adresi. Ejam meklēt. Nekādi nesanāk atrast, pa ceļam vieni vienīgi nekustamo īpašumu kantori, laikam rajons parāk kruts. Beidzot Stīvens atrod vajadzīgos hieroglifus kādā blakus ielā. Speramies iekšā. Tradicionālā pases pārbaude. Samaksājam deposit (parastā prakse Ķīnā) un sēžamies pie PC. Uzreiz atrodu īsto adresi, minēts arī telefons. Vēl paskatāmies tīklā šo to par vilcieniem, es iedrukāju msg savā blogā, paskatos vietējos lv saitus un tinam prom. Stīvens drošības pēc uzzvana šiem un pajautā, vai nav vajadzīga rezervācija. Nē, neesot. Labi, ņemam atkal taksi (24rmb) un laižam uz jauno adresi. Jā, ir ! Jau pie ieejas liels uzraksts. Ar liftu nobraucam 1 stāvu zemāk. Tur paziņo, ka par ieeju jāmaksā 2x130rmb. Ieejas maksā iekļauts 1 dzēriens par brīvu. Uno problemo. Sapiķoju. Mums iedod siltas jakas un cimdus. Un ar liftu nobraucam vēl stāvu zemāk. Esam iekšā. ABSOLUT ICEBAR SHANGHAI izrādās forša vieta, temperatūra telpā mīnus 5grādi. Man kājās šorti :D Neskatījos pulkstenī, cik ilgi mēs tur uzturējamēs, bet varētu būt kāda 1h. Izdzēru 4 alko drinkus. Stīvens - 3. Katrs dzēriens 50rmb. Dzērienus ielej ledus glāzēs. Stilīgi. Pēc ICE bāra uzbraucām augšā, kur pasēdējām pie galdiņa nu jau parastā bārā, paņēmām drinkus un kartupeļu salmiņus (līdzīgus kā McDonalds). Izmaksāja tas viss 121rmb. Braucam ar taksi uz hoteli. Ir jau vēls. Rīt jāceļas 7.00. Brauksim ar vilcienu uz Sudzhou. 10.diena (15.08.2007 - trešdiena) Shanghai - brauciens ar vilcienu uz Sudzhou Ceļamies pēc 7. Vilciens uz Sudzhou plkst.8.58. Ņemam taksi (13rmb), braucam uz Railway Station. Stacija pilna ar cilvēkiem. Mazāk nekā pēc 1h esam jau pilsētā Sudzhou. Nopērkam pilsētas karti un paēdam tur pat vietējā KFC (McDonalds analogs, tikai pamatā orientēts uz visādiem vistu burgeriem), iztērējot 49.5rmb. Pie stacijas pilns ar motorrikšām. Stīvens nokaulē jēdzīgu cenu par braucienu (10rmb) un kratāmies ar motorrikšu uz centru. Pēc nelieliem meklējumiem atrodam normālu vietu, kur palikt - Motel 168 (218rmb). Atstājam somas motelī. Nopērkam vilciena biļetes (98rmb) rītdienai uz pilsētu Hangzhou. Šodien ir doma aizbraukt uz apkārtnē esošo ezeru. Ar taksi aizbraucam līdz autobusu stacijai. Tur izstāvam biļešu rindu, bet pie lodziņa Stīvenam paziņo, ka šajā stacijā biļetes uz busiem, kuri brauktu uz ezeru netirgo. Okei. Stīvens pastudē karti un atrod autobusa numuru, kurš mums der. Pietura esot kaut kur ap stūri :) Labi. Ejam. Man kājās parādījušās tulznas un iet samērā grūti. Kaut kā klunkuroju līdzi Stīvena ātrajam solim. Atrodam autobusa pieturu, sagaidām busu un sēžamies iekšā. Biļešu sistēma autobusā ir interesanta. Nauda ir jāsamet iekšā caurspīdīgā kastē pie vadītāja un atlikumu neviens netaisās izdot. Tāpēc iepriekš jāsagatavo precīza nauda. Brauciens izrādās garš, ap 2stundām, jo tas ir parastais autobuss, kas pietur daudzās pieturās un pa pilsētu nemaz nemēģina braukt īpaši ātri. Man smieklīga šķiet brauciena cena - vienam cilvēkam biļete maksā 5rmb (35sant.). Brauciena laikā par jautrību un vispārēju apkārtējo uzmanību parūpējas kāda jauna ķīniete ar bērnu un kāda pavecāka ķīniete. Abas sēž blakus un pēkšņi starp viņām izceļas asa, skaļa un ilga (vismaz minūtes 15) vārdu pārmaiņa. No runātā nesaprotu pilnīgi neko. Kad vēlāk jautāju Stīvenu, par ko tur bija runa, izrādās, arī viņš gandrīz neko nav sapratis, jo tas bijis vietējais dialekts. Strīds esot bijis saistībā ar bērna uzvedību, kurš, iespējams, ar kājām iesitis vecākai ķīnietei. Beidzot esam atbraukuši. Pēc izkāpšanas savus pakalpojumus sparīgi piedāvā kāds ķīnietis. Piekrītam. Par 85rmb viņš mūs ar motorlaivu izvizina pa ezeru, piestājam 1 nelielā salā, kura arī izveidota kā tūrisma objekts (biļetes 2x30rmb), cilvēku gan daudz tur nav. Pastaigājam apkārt salai pa koka dēlīšu tiltiņu konstrukciju, kas izvietoti virs ūdens visapkārt salai. Izbaudām smuko, saulaino laiku. Ideāla vieta, lai sauļotos. Ar motorlaivu vēl pavizināmies pa ezeru un dodamies atpakaļ. Pa ceļam uz busu mūs panāk tas pats laivas vadītājs un saka, ka viņam tepat ciemā esot 'home cooking style' restorāns, un grib mūs tur aizvest. Ok. Ēst gribas. Ejam. Izrādās, ka tā tiešām ir ģimenes māja. Pirmajā stāvā ir zāle restorānam, augšā istabiņas viesiem (1 nakts cena palikšanai šajā sakarīgajā vietā maksājot 80rmb). Pusdienojam augšā uz balkona. Tas izmaksā 60rmb. Laika apstākļi pa to laiku strauji pasliktinās, ātrā tempā tuvojas draudīgi negaisa mākoņi un sparīgi zēģelē vējš. Tiklīdz esam paēduši, sākas arī lietusgāze. Saimnieki viesmīlīgi piedāvā pagaidīt pie ieejas, kamēr lietus pāries. Tādā laikā doties uz autobusa pieturu būtu neprāts. Totāla izmirkšana. Kamēr gaidām, paņemam vēl katrs pa 1 vietējam alum (2x5rmb). Lietus mitējas. Braucam atpakaļ uz pilsētu ar to pašu sabiedrisko busu. Jau vakars. Aizejam uz moteli un tad staigājam pa pilsētu. Paēdam un ejam atpakaļ uz hoteli. Jau vēls, ap 12 naktī. Rīt celsimies 8.00. 11.diena (16.08.2007 - ceturtdiena) Sudzhou - Hangzhou Pieceļamies ap 9.00 Izrakstāmies no moteļa, jo līdz pievakaram istabu turēt nevar, tad ir jāmaksā papildus. Somas atstājam motelī (bezmaksas pakalpojums). Šodien paredzēts apmeklēt kādu tūrisma objektu pilsētas apkārtnē. Meklēt publiskos busus nav laika. Ņemam taksi. Jautāju Stīvenam, vai tas ir tālu. "Nē, tālu neesot". Izrādās tomēr reāli tālu, man jau sāka likties, ka drīz būsim aizbraukuši līdz Šanhajai :D Sarunājam ar taksistu, ka viņš mūs pagaidīs un aizvedīs atpakaļ, kopā par to samaksājot 400rmb. Cena ir OK, ņemot vērā tiešām nejēdzīgi lielo attālumu. Ieejas maksa - 2x100rmb. Pablandījāmies pa tūrisma objektu pāris stundas. Man patika. Tā bija pilsētiņa uz upes - ķīniešu Venēcija. Daudz visādu ārzemnieku. Piebāzts ar visādiem veikaliņiem ar dažādiem ķīniešu izstrādājumiem. Te tiešām bija milzīga izvēle. Nopirku 2 interesantas kaklasaites, katra izmaksāja 5rmb (35sant). Paēdām turpat kādā no daudzajiem restorāniem, iztērējot 74rmb. Ejam uz izeju. Mūsu taksi nekur nemana. Sākām jau domāt, ka viņš mūs pametis. Tomēr nē, nez no kurienes parādījās īstais taksis :) Izrādās, taksists jau bija sācis mūs meklēt uz savu galvu pats. Braucam atpakaļ uz Sudzhou. 16.58 mums vilciens uz Hangzhou. Ierodamies Hangzhou vakarā. Sameklējam normālu ķīniešu hoteli par sakarīgu cenu (158rmb). Pastaigājam pa pilsētu, paēdam (90rmb), ņemam taksi (18rmb) un braucam atpakaļ uz hoteli. Jau vēls. 12.diena (17.08.2007 - piektdiena) Hangzhou - vilciens uz Shanghai Pie hoteļa ņemam taksi (12rmb) un braucam uz West lake, kuru jau daļēji apskatījām vakar vakarā. Izkāpjam pie pagodas, kura ir ezera krastā. Pagoda interesanta no tāda viedokļa, ka no augšas labi var apskatīt apkārtni. Skaista vieta un skaista pilsēta. Ieejas biļetes pagodā - 2x40rmb. Pagodā pamanām neviena neuzraudzītu bērnu, kurš vārtās pa grīdu un izskatās, kā piedzēries. Tveru kadru. :D Pēc brīža jau parādās bērna vecāki, arī acīmredzami pārsteigti, ko viņu dēls dara uz grīdas, uzšauj viņam pa dibenu, paņem opā un kaut ko saka ķīniski. Ar kājām pastaigājam pa dambi, kas šķērso visu ezeru. Pastaigājam pa pilsētu ieklīstot kaut kādā milzīgā parkā, kur nav neviena cilvēka. Apmaldāmies. Satiekam kaut kādu vietējo, kurš saka, ka jāiet atpakaļ pa to pašu ceļu pa kuru esam nākuši, lai tiktu uz centru. Atpakaļ iet negribas, jo tas ir patālu. Uzprasām ceļu policistam, kurš laiski atlaidies uz soliņa, šķiet, apsargā vietējās privātmājas. Policists saka, ka var iziet arī cauri parkam. Ejam. Jā, tiešām. Pa mazām taciņām izejam līdz lielākai ielai. Tur iekāpjam publiskajā autobusā (2x3rmb). Nauda par braucienu tradicionāli ir jāsagatavo iepriekš un jāiemet caurspīdīgā kastē pie vadītāja. Ievēroju, ka citās pieturās iekāpušie maksā ar monētām. Jo vairāk pieturu brauc, jo vairāk ir jāmaksā, bet kā vadītājs var pārbaudīt, ka iekāpušie iemet tieši tik daudz naudas cik vajadzīgs, man paliek mīkla. Izkāpjam no busa pie kāda tilta, kas lepni slejas pāri visam ezeram. Paēdam pusdienas netālu esošajā restorānā (75rmb), kur personālam, šķiet, aiz bezdarbības galīgi nav ko darīt, bet to, ka varētu saslaucīt grīdu, lai tur nemētājas visāda draza, viņi nav spējīgi iedomāties. Pastaigājam gar ezera malu. Ir nejēdzīgi karsts. Novelku T-kreklu. Stīvenam tas liekas dīvaini - laikam pilsētā tā neviens nedara :D Aizejam līdz autobusa pieturai. Iekāpjam pirmajā atbraukušajā busā. Patīkami vēss (kondicionēšana Ķīnā ir visur vai gandrīz visur!). Uzvelku atkal savu T-kreklu. Izkāpjam kaut kur zem liela tilta. Aizejam uz kādu vecu gājēju ielu, kas tagad kalpo kā tūrisma objekts. Visapkārt daudzi veikali. Apēdu 2 saldējumus. Šovakar jau jābrauc atpakaļ ar vilcienu uz Shanghai. Ejam atpakaļ uz hoteli pēc tur atstātajām somām. Līdz vilcienam vēl kādas 2.5h, ar somām nekur īpaši staigāt negribas, tāpēc aizejam uz dzelzceļa stacijā esošo inet kafūzi (12rmb). Neskatoties uz lielo zāli, gandrīz visi PC jau aizņemti. Apsēžos pie kaut kāda aizvēsturiska monitora, kuram refresh rate laikam ir 60Hz. Normālāku iestatījumu nelieku - ko var zināt varbūt nespēs turēt un nobruks.. Drīz jau esam Šanhajā. Tur pastaigājam pa centru mēģinot atrast viesnīcu, tomēr visas ir vai nu pilnas vai arī mums nepatīk cena. Ejam uz to pašu hoteli, kur apmetāmies Šanhajā iepriekšējā reizē. Jā, te mūs pazīst, iedod to pašu numuru (200rmb), ko bijām aizņēmuši iepriekš. Jauki. Jau vakars. Pastaigājam pa pilsētu. Paēdam kādā ķīniešu restorānā, samaksājot 77rmb. Pēc tam vēl pasūtam picu un singapūriešu Tiger alu kādā liela hoteļa restorānā. Visdārgākais izrādās alus. Kopā samaksājam 166rmb. Pica man garšo. Pasūtu vēl vienu. Jau totāli vēls - 1.16. Ejam atpakaļ uz viesnīcu. Reģistratūrā sēdošā meitene redzot mūsu ierašanos izbrīnīti ķīniski jautā - kur gan mēs tik vēlu varējām būt :) Ejam gulēt. Rīt priekšā garš brauciens ar vilcienu atpakaļ uz Pekinu. 13.diena (18.08.2007 - sestdiena) Shanghai - brauciens ar vilcienu uz Beijing Iepriekšējā vakarā Stīvens saka, ka celties varam 9.30. Laika pietikšot. Vilciens uz Pekinu ir 10.50. HA HA.. Plkst. 10.10 mēs vēl nebijām iztuntulējušies no viesnīcas. Pēc tam uz ielas kādas vismaz minūtes 5 nevarējām noķert taksi. Kad nu beidzot bijām taksometrā (16rmb), braukšana nekādi nevedās - uz ielām baigie sastrēgumi. Laiks līdz vilciena atiešanai palika aizvien maz. Spriežot pēc ceļa zīmēm bijām jau tuvu dzelzceļa stacijai. Priekšā mums jūra ar citiem taksometriem. Mūsu taksists, Stīvena iespaidots, veicot riskantus pārkārtošanas manevrus pa joslām, pīpinot, kaut kā pamanās tikt uz daudz maz brīvas joslas un piebrauc stacijai no citas puses. Laika ir palicis pavisam maz. Ar visām somām sākam skriet. Pa ceļam parādās kaut kādi jaunieši-stacijas darbinieki, kuri saka, ka vairs nav iespējams paspēt uz vilcienu, ja vien neizmantosim viņu pakalpojumus, par kuriem jāmaksā 100rmb. Man tieši kabatā ir 100rmb, iedodu tos viņiem, viņi paķer mūsu somas un mēs joņojam pa kāpnēm uz vilcienu. Traks skrējiens. Tomēr paspējam! Fū.. Esam vilcienā. Kaut kādi ķīnieši jau iesēdušies mūsu vietās, aizdzenam viņus prom. Aizelsušies sēžam. Pa logu ievēroju, ka mēs neesam pēdējie, kas aizkavējušies. Kāda ārzemju tūriste arī bez maz vai lido pa kāpnēm un arī paspēj. Pēc brīža vilciens uzsāk gaitu. Iespējams, būtu paspējuši arī bez 100rmb iztērēšanas, bet varbūt arī nē. Stacija ir monstrīgi liela, un tajā neorientējoties būtu grūti ātrumā atrast vajadzīgo vilcienu. Visa diena paiet vilcienā. Man patīk ķīniešu attieksme pret pasažieriem. Ik pēc katras pieturas pa vagoniem staigāja vērīgs dzelzceļa policijas darbinieks ķīniski izsakot drošības norādījumus ("šis ir publisks vilciens, sargājiet savas mantas, glabājiet vērtīgās mantas drošā vietā u.t.t."). No rīta neko nebijām paspējuši paēst. Aizejam paēst uz restorāna vagonu. Restorānvagonā vieta izrādās diezgan maz (galdiņiem atvēlēta vieta ir aptuveni 1/3 no parastā vagona), visi galdiņi jau aizņemti. Neko darīt, pērkam ēdamo un dzeramo (34rmb) un ejam ēst uz mūsu vietām. Vakarā plkst. 20.50 ieripojam Pekinā. Ar metro aizlaižam līdz centram. Viesnīcu atrast man izrādās problēma. Visur pilns. Ar pilnajām somām staigājam pa cilvēku pārpildīto WangFujing ielu. Kādā ķīniešu hotelī numuri ir brīvi, bet numurā nav loga. Aizejam apskatīties numuru. Nea, gribas kaut ko labāku. Atrodam citu ķīniešu hoteli, arī tur ir brīvs numurs, aizeju apskatīties. Arī diez ko labi neizskatās, lai gan ir logs. Jāmeklē kaut kas labāks. Pa ceļam atkaujamies no uzmācīgiem ķīniešiem, kuri redzot, ka ar pilnām somām ejam arā no hoteļiem piedāvā mistiskas viesnīcas 'God know's where'. Beidzot ieejam kādā palielā viesnīca. Jā, 1 numurs esot. Pēdējais. Aizejam apskatīties. Jā, ir OK. 3-zvaigžņu līmenī noteikti. Cena gan nerullējoša (588rmb par 1 nakti), bet nu tas nav šķērslis, ar pilnajām somām pēc ilgā vilciena brauciena man diez ko vairs negribas staigāt pa naksnīgo Pekinu un meklēt kaut ko lētāku. Atstāju somas numurā, aizejam paēst uz restorānu. Protams, neiztrūkstoša maltītes sastāvdaļa ir alus. Vietējais. Ejam uz bāru, kur jau biju šī brauciena 1.dienā. Bārs izrādās gandrīz pilns, pāris galdiņi tomēr ir brīvi. Neko daudz drinkot neesmu noskaņots, paņemu tikai 1 alko kokteilīti un ceptus kartupeļu salmiņus. Stīvens arī paņem 1 kokteili. Bārā spēlē dzīvo mūziku. Apēdam salmiņus. Paspējam nedaudz galda spēli, kuras būtība ir iedabūt bumbiņu vajadzīgajā bedrītē pārbīdot 2 sviras. Kopā barčikā šoreiz tiek iztērēts 160rmb. Dodamies atpakaļ uz viesnīcu. Pa ceļam vēl iepērku 2 sulas (8rmb). Jau vēls - 2.17 naktī. Pārsteidz tas, ka ķīnieši pa nakti tīra (mazgā!) WangFujing gājēju ielu izmantojot roku darbaspēku. Pārsteidz arī uz soliņiem guļošie normāla izskata un normāli apģērbti cilvēki (ne bomži). Sarunāju, ka Stīvens atnāks uz viesnīcu rīt plkst. 11.20. 14.diena (19.08.2007 - svētdiena) Beijing Ehh. Pēdējā pilnā diena Ķīnā. Nedaudz skumji, ka ceļojums jau tuvojas noslēgumam. Šodien gribu pastaigāt pa bodēm - jaēiepērk visādas lietiņas sev un tuviniekiem. Iepērku papildus somu uz riteņiem, jo lielajā somā, ar kuru atbraucu jau katostrofāli pietrūkst vietas. Par jauno somu samaksāju 330rmb, tomēr man liekas, ka vienalga tas ir pārāk dārgi, lai gan sākuma cenu veiklais tirgonis prasīja 7xx rmb. Lielākā dienas daļa paiet staigājot pa dažādiem veikaliem. Kad daudz maz viss ir sapirkts, aizbraucam to atstāt visu hotelī. Vakarpusē noteikti gribu apēst Pekinas pīli tajā pašā slavenajā restorānā, kur ar Arni bijām iepriekšējā brauciena laikā. Restorāns ir pāris soļu attālumā no mana hoteļa. Ejam iekšā. Huh. Piebāzts. Tā konkrēti. Lai tiktu pie brīva galdiņa ir jāpaņem numuriņš un jāgaida, kamēr atbrīvosies kāds galdiņš. Stīvens paskaidro, ka tagad esot tieši laiks, kad visi iet ēst. Gaidām kādu 1h. Beidzot esam iekšā zālē. Pasūtām pusi no Pekinas pīles, kā arī katram pašu mazāko sēņu zupas porciju. Ar zupām man jau bija pieredze iepriekšējā reizē, kad mums ar Arni atnesa pārlieku lielu ķobi. Protams, paņemam arī alu, lai gan man šodien visu dienu sāp galva un uz lielu dzeršanu neesmu noskaņots. Diezgan ilgu jāgaida, kamēr atnes Pekinas pīli. Sāku jau domāt, ka par mums aizmirsuši un sāku pie sevis dungot "Where is duck, where is soup? :D" Beidzot tiek atnesta pīle un viss pārējais, kas piederas pie Pekinas pīles ēšanas ceremonijas. Jē! Labs. Man tiešām garšo. Nākamreiz noteikti atkal jānāk tieši uz šo vietu. Papildus vēl paņemam kaut kādus "spicy duck wings" , kas izrādās gabaliņos sagriezta pīles gaļa. Ir OK. Kopā par restorānu samaksāju 227rmb. Pēc restorāna pastaigājam pa naksnīgo Pekinu. Dodamies uz Bar street bāru, kur strādā Stīvenam pazīstama meitene. Jūtos nedaudz noguris, neesmu noskaņots daudz drinkot. Man ielej jasmīnu tēju, kura neticamā kārtā noņem galvas sāpes! Sēžam un runājamies, izdzeru tomēr kādus 3 alus. Gribas paildzināt laiku, jo apzinos, ka šis ir pēdējais šī brauciena vakars Ķīnā. Pie blakus galdiņa apsēžas kaut kāda krievu jauniešu kompānija, no kuriem viens pat prot runāt ķīniski. Stīvens paprasa man dažu vārdu nozīmi krieviski, un, šķiet, par to, ka saprotu krievu valodu, ir ļoti pārsteigti blakus sēdošie krievi. heh. Ir jau vēla nakts. Plkst. 2.30? Ar taksi (30rmb) dodos atpakaļ uz viesnīcu. Rīt lidojums atpakaļ uz Latviju. 15.diena (20.08.2007 - pirmdiena) Beijing - mājupceļš uz Latviju Stīvens ierodas pie manis viesnīcā plkst. 11 kā iepriekš bija sarunāts. Visas mantas jau sakrāmētas somās. Ķīnā nopirkto somu ar riteņiem esmu nolēmis ņemt salonā. Ceru, ka lidostā ķīniešiem iebildumu nebūs, jo soma vismaz garuma ziņā atbilst normatīviem (nav garāka par 55cm). Izrakstos no viesnīcas. Saņemu atpakaļ 224rmb. Tā ir parastā prakse ķīniešu viesnīcās, ka reģistrējoties ir jāiemaksā drošības nauda (deposit) parasti 100 vai 200rmb par numura elektronisko atslēgu-karti. Naudu atdod viesnīcu atstājot. Ņemam taksi, ap plkst. 12 jau esam lidostā. Kā jau bija gaidāms - it visur cilvēku pūļi. Aizpildu departure card un muitas deklarācijas karti. Atvados no Stīvena. Saku, ka noteikti tiksimies vēlreiz. Dodos reģistrēties reisam. Rindas lielas. Gaidu kādas 20 minūtes. Pārliecinu reģistrācijā esošo meiteni, ka 1 somu noteikti gribu ņemt līdzi salonā. Viņa piekrīt. Otru lielo somu, kur esmu salicis ne tik nozīmīgas mantas, kuras nebūtu tik ļoti žēl zaudēt, ja nu soma pazūd, nododu bagāžā. Seko patīkams jaunums - reģistrācijas meitene paziņo, ka bez papildus maksas mani pārvieto no 'Economy' klases vietas uz 'Economy Extra', jo reiss neesot pilns. Nodomāju, ka tas ir tāpēc, ka viņiem ērtāk ir apkalpot pasažierus, ja tie sēž vienkopus nevis izmētāti pa visu lidmašīnu atbilstoši sākotnēji piešķirtajām vietām biļešu rezervācijas/pirkšanas brīdī. Izeju drošības kontroli, kur ķīnieši uzprasa, vai man somā esot 'ķīniešu tēja'. Nē, nekādas tējas nav, tomēr šie grib apskatīties. Izrādās tas, ko viņi noturējuši par tēju, ir japāņu konfektes metāla kārbā, kuras Pekinā iepirku kādā pārtikas lielveikalā. No problem. Varu iet. Līdz lidmašīnas atiešanai vēl krietns brīdis. Pastaigāju pa tax free bodēm, nopērku šādus tādus gaidāmo olimpisko spēļu praktiskus suvenīrus, kuri te starp citu maksā lētāk nekā pilsētā (laikam tāpēc, ka nav jāmaksā PVN) un cepumus dāvanai. Paņemu hot dogu un kafiju tajā pašā kafejnīcā, kur iepriekšējā braucienā. Secinu, ka hot doga cena gada laikā ir palikusi nemainīga. Kopā hotdogs un kafija izmaksā 47rmb. Pekinas lidostai ir labs plānojums, tajā ir viegli orientēties. Dodos uz vajadzīgo atiešanas terminālu. Pirms iekāpšanas seko vēl viens patīkams pārsteigums. Personāls paziņo, ka man iepriekš piešķirtajā 'Econonomy extra' vietā ir salauzts krēsls un tur sēdēt nevarēs. Viņi bez maksas pārsēdina mani uz biznesa klasi. Jē! Tas bija pavisam labi - sēdēju kā krutais biznesmens. Mega ērti krēsli, daudz vietas, daudzkārtēja ēdināšana, drinki par free, filmas pēc izvēles (ekonomiskajā klasē nebija iespējas izvēlēties filmu sākuma laiku un nebija iespējas nopauzēt vai pārtīt filmu) u.t.t. Lidojuma laikā noskatījos 3 filmas - ķīniešu drāmu 'After This Our Exile' , amīšu drāmu ar komēdijas elementiem 'In the Land of Women' (beztēma) un amīšu komēdiju 'Wild Hogs' (izsmējos labi). Filmu izvēle bija liela, tomēr daudzas jau biju redzējis. Žēl, ka šoreiz darbojās tikai lidmašīnas priekšā novietotā kamera. Būtu bijis interesanti pavērot skatus no lidmašīnas apakšā izvietotās kameras, jo lidojām dienā. Īsinot laiku nedaudz pageimoju arī kaut kādu klasisku šaudīšanās spēļuku. Lidojums galā, nosēžamies Arlandas lidostā. Turp braucot jau esmu sapratis Arlandas lidostas struktūru, tāpēc tagad ir skaidrs, kur jāiet. Tranzīta pasažieriem ir iespēja turpat terminālī uzreiz pēc izkāpšanas no lidmašīnas gaidīt autobusiņu, kas aizvedīs uz nākamo lidmašīnu, tomēr tas nav interesanti, jo te nav nekādu veikalu. Savukārt, lai tiktu līdz veikaliem jāiziet drošības kontrole un pasu pārbaude. ES valstu pilsoņiem tā nav problēma. Sekojot norādēm soļoju pa lidostas gaiteņiem. Izeju drošības pārbaudi. Esmu veikalu zonā. Secinu, ka Arlandas lidostā ir t.s. "biezais gals" , kur ir kaudze ar visādiem veikaliem un ir otrs stūris, kur veikali ir tikai daži (gate numuri F65 u.t.t.) Airbaltic lidmašīna uz Latviju, protams, lido no ne biezā gala :) Par 25kronām (1.88Ls) padzeru kafiju turpat Arlandas lidostā, iepērku krūzīti par 69kronām (5.18Ls) un lielu šokolādi par 31kronu (2.33Ls). Par visu maksāju ar kredītkarti, tāpēc ka zviedru naudas man nav. Neko daudz staigāt pa bodēm nesanāk, jo laiks starp lidojumiem tikai 1 stunda. Sagaidu iekāpšanu Airbaltic lidmašīnā. Reiss nedaudz aizkavējas, jo neesot pabeigta degvielas uzpilde. Visapkārt skan krievu un latviešu valoda. Drīz būšu mājās! Iekāpjot gaisa kuģī pārbauda ne tikai iekāpšanas karti (boarding pass) bet arī pasi (kārtējā ES jaunā regula). Lidmašīna ir pustukša. Nekādus bezmaksas dzērienus vai uzkodas Airbaltic nepiedāvā. Lidmašīnā nopērku Evian minerālīti un M&M šokolādi samaksājot 3eur. Lidojums no Zviedrijas uz Latviju paiet ātri. Nosēžamies Rīgā! Sagaidu bagāžā nodoto somu. Ir jau vakars. Lieliskais ceļojums uz Ķīnu ir noslēdzies. Aptuvens izmaksu apkopojums: Naktsmītnes (aptuveni 3-zvaigņu līmeņa numurs ar 2 gultām un WC/dušu numurā) - 221 Ls Transports - 305 Ls Ieejas biļetes dažādos tūrisma objektos - 170 Ls Ēdamais/dzeramais - 384 Ls Dažādi pirkumi (suvenīri u.c.) - 220 Ls KOPĀ: 1300Ls Piezīme: Te ietverti tikai tie izdevumi, kas tika veikti brauciena laikā Ķīnā. Jāņem vērā, ka lielākoties es visur maksāju arī par ķīniešu draugu, tāpēc, ja vēlaties uzzināt izmaksas 1 cilvēkam gala summu droši var reizināt ar 0.7. Daži novērojumi/atziņas: - naivi cerēt, ka kaut viens taksists (jebkurā Ķīnas pilsētā) sapratīs angļu valodu; - taksometra braucienu cenas ir lētas, var nobraukt tiešām lielus attālumus un samaksāt par to relatīvi maz; - pērkot feiku branda maku, nav vērts maksāt par to vairāk kā 50rmb; - pērkot feiku branda pulksteni nav vērts maksāt par to vairāk par 100rmb; - pērkot dzeramo ūdeni/sulas vairumā gadījumu nav vērts maksāt vairāk kā 3rmb par ūdeni un 5rmb par pudeli sulas; - lielāko pilsētu bāros alkohola cena ir padārga (alus ap 40-60rmb); - ieejas biļetes dažādos tūrisma objektos lielākoties ir dārgas (100rmb un vairāk); - Pizza Hut (pēc ķīniešu drauga vārdiem tas esot labākais picēriju tīkls Ķīnā) nav nekas īpašs, labāk izvēlēties picas citur, piem. Šanhajā ēdu daudz garšīgāku picu (38rmb) kādā liela hoteļa restorānā; pica tur bija tik laba, ka paņēmu vēl vienu); - ēdienu izvēle ir milzīga, sevišķi lielākajās pilsētās nav problēma atrast vietu, kur paēst arī naktī; - pilsētā Suzhou ir jābūt gataviem atkauties no 'beautiful girls' piedāvātājiem. Noderīgi zināt vārdu 'pujo' jeb 'pujola' - pasakot to, parasti atšujas ātrāk; - Šanhajā ir ļoti izplatītas 1rmb monētas; - Ķīniešu ēdienu garšīgums svārstās no 'so-so' līdz 'cool'; - 'fried rise' bezgaršīgums drastiski mainās uz labo pusi uzlejot tiem virsū kaut kādu aso mērci; - korejiešiem ir garšīgas pankūkas un forši asie ēdieni; - ķīniešiem ir forši aukstie asie ēdieni; - naudu Ķīnā vislabāk ņemt arā no lielāko banku ATM (piem. Industrial and commercial bank of China vai Bank of China); mazāko banku ATM (piem. China Misheng Bank) neskatoties uz to, ka uz tiem ir VISA emblēmas, var 'pateikt', ka naudas izņemšana nav pieejama. Naudas izņemšana no ATM neskatoties uz komisijas naudu sanāks lētāka nekā mainīšana uz vietas Latvijā; - ķīnieši tomātus ēd ar cukuru!!! Ir tāds ēdiens viņiem 'Snowing in volcano' - sagrieztas tomātu škēles uz kurām uzbērts cukurs. Tā kā tomāti man garšo, tad ņēmu to, bet prasīju lai vienkārši sagriež tomātus un atsevišķā trauciņā ieber sāli, kas viņos viesa ļoti lielu (vat ze fak) izbrīnu "Sāls? Kādam nolūkam Jums sāli?" - lielākoties ēdienkartes ķīniešu ēstuvēs ir tikai ķīniski; - tā škiet, ka angļu valodas prasme ķīniešiem ir ekstra. Viesnīca, kurā vismaz kāds no personāla prot runāt angliski var izmaksāt dārgāk nekā līdzvērtīga vai labāka līmeņa viesnīca, kurā neviens angliski neprot; - centrālās gājēju ielas metropoles pilsētās (piem. Wanfujing iela Pekinā) naktī tiek mazgātas izmantojot roku darbaspēku; - nevienu (arī policiju) neizbrīna naktī ielās uz soliņiem guloši normāli (ne bomži) cilvēki; - nevienu neizbrīna, ka mazi bērni (vienalga zēns vai meitene) čurā turpat ietves malā uz ielas vai zālājā; - 2 nedēļu laikā negadījās sastapt nevienu latviski runājošu cilvēku; - ķīniešu tūrisma kantoru politika ir īpatnēja. Ja pasūtat kādu no tūrēm, jābūt gatavam tam, ka pēc izvēlētā objekta apskates jūs 'it kā starp citu' aizvedīs vismaz uz 1-2 citām vietām-tirgotavām, piemēram, uz 'pērļu muzeju', kas reāli ir liela pērļu pārdotava; - Internets ir smieklīgi lēts, bet ārzemju (ne ķīniešu) adreses lādēsies lēni. Izmantojot internetu kafūzī, ir jāuzrāda pase; - publiskais transports ir lēts, piem. 2h brauciens ar autobusu izmaksā 5rmb (36sant.) - lietderīgi atrast viesnīcu pilsētas daļā, kura būtu tiešā metro tuvumā; - metro lielajās pilsētās (Pekina, Šanhaja) ir ērts/lēts/ātrs pārvietošanās veids - vajag tikai 'iebraukt' viņu metro sistēmā; - oriģinālie mūzikas/filmu diski maksā lēti; - viesnīcās/hosteļos pamatā ir pieejams lērums ar TV kanāliem, no kuriem tikai 1 ir angliski (CCTV 9). Izņēmums bija hostelis Qingdao, kur bija angliski bija pieejams CNN, DW, kaut kāds franču kanāls un pat korejiešu TV; - satiksmes kustība pilsētās ir ļoti liela. Ja noteiktā laikā ir jābūt kādā vietā, tad noteikti jāparedz krietna laika rezerve nokļūšanai līdz tai; - uz ielām ir haoss, satiksmes noteikumus pārkāpj visi - gan gājēji, gan braucēji; - sēžot pie galda (un ne tikai) ķīnieši vienkārši nespēj uzvesties klusi; ēdot Pekinas pīli viskrutākajā viņu restorānā troksnis no blakus galdiņos sēdošajiem ķiniešiem bija konkrēti nerullējošs; - pasūtot alu bāros/restorānos jābūt gatavam, ka glāzes lielākoties būs smieklīgi mazas; - jebkurā ziņu izlaidumā vismaz 1 ziņa bija kaut kādā saistītā ar nākamā gada olimpiskajām spēlēm.

2 nedēļas Ķīnā - super !

Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem