PUKKELPOP 2007 ... mazliet par to

  • 4 min lasīšanai
Nu tad tā ! Neizpalika arī šis gads bez kaut kādas vandīšanās apkārt … tātad Beļģija ! Šoreiz uzklupām festivālam ar nosaukumu „Pukkelpop” (kā mums iztulkoja viena beļģiete, tas nozīme pumpaino pops”) … bet par to vēlāk. Kā jau tas pieklājās ieradāmies dienu iepriekš, jo pēc pieredzes zinājām, ka būs grūti ar kempingu. Mūsu „mīkstās” aizdomas par grūtībām nebija bez pamata … ierodoties pareizajā pilsētā … (ar ļoti gūti atceramos nosaukumu). Un izkāpjot no vilciena, ar vēl pāris simtiem … sapratām – O ! oū !!! Gājām plūsmas virzienā, priecājoties par visādiem ērmiem kādi tik tur bija saradušies. Nogājuši kādus 500 m, ievēlāmies gaidošā pūli. Pūlis, kā jau tas bija paredzams, gaidīja to pašu ko mēs … saucamo iečekošanos. Pastāvējuši rindā nonācām caurlaidē. Un tikām apsaitoti ar aprocītēm. Nu viss … ja aprocīte ir, tad jau var sākt iedzīvošanos ! A ha ! Kirdik banāni !!! Nonākot pie kempinga ieejas … rinda vel lielāka. Stāvējām kā „Brāļu kapos” (konservs ar reņģēm un tomātu mērcē). Un kas dīvaini … tantes vienā rindā, bet onkuļi otrā. Jāatdzīst nesaprotams fakts … mums priekša stāvēja divi krāsainie (geji) un pats nesmukākais, ko viņi varēja darīt … ir skūpstīties … neviļus iedomājos ! Ja jau viņi ir pāris, tad vienam no viņiem ir jāpārstāv sievietes dzimumu … un ja sievietes stāv citā rindā tad … ! Ai nu lai paliek … !!! Rindā stāvot, skatījāmies ko drīkst … jeb, pareizāk sakot, ko nedrīkst nest iekšā. Kāpēc tāda interese !? Nu teiksim tā … mums no Amsterdamas bija aizķērušās dabas veltes. Kastītes … ar sēnītēm (tas gan ir cits stāsts un individuāls) . Bet izrādījās … viss OK ! Var !!! Galvenais, lai nav stikls, ieroči, ugunskurs, dzīvnieki, raķetes un kaut kādas bultiņas ! Iegājuši telšu lielpilsētā … bija skaidrs, ka dzīvosim nepavisam centrā. Un tas nemaz nav tik slikti. Spriežot pēc pāris dienām. Atradām vietu blakus medpunktam … nosaucām to par slimnīcu. Uzrāvām savu miteklīti. Atzīmējam ar latvisku uzrakstu. Kas pēcāk izrādījās ļoti veiksmīgs gājiens, jo mūs atrada ari citi tautieši. Nu ko tālāk … gājām ciemos pie tautiešiem (ar visiem sašķidrinātiem ciema kukulīšiem) ! Tā arī pagāja pirmais vakars … Pa nakti lija. Nākošajā dienā mazliet uzražojās dubļi. Ja var ticēt beļģu avīzēm … tad tie 130 000 kas tur esot bijuši … diezgan ātri uzmīcīja tos dublīšus vissvarīgākās vietās. Tie bija celiņi starp telšu masīviem, tualetes, sanitārie mezgli un celiņi starp teltīm, bet tas netraucēja turpmāko dzīvi. Padzērušies rīta kafiju un sapirkušies „snikerus” ierāpāmies teltī, lai pabrokastotu ar Amsterdamas dabas veltēm. Brokastojām 12:00. Tālākas 6 stundas es šajā stāstā neiekļaušu, jo ‘TO” ir grūti izklāstīt, bet vienu gan pateikšu … nepavelti kataloga rakstīts „Effect: A very strong trip with lots of strong visuals.” Nu tad ir jau … 18:00 un varam sākt baudīt arī mūziku. Visas 46 grupas un 9 DJ nevar noklausīties. Pietrūkst laika, izturības un ir vajadzīgi vismaz pāris savu klonu. Pirmā Pukkelpop diena mums īpašu uzsvaru uz kādu no grupām nelikām. Tāpēc haotiski vazājāmies pa 7 skatuvēm. Protam mazliet jau uzvaktējām Rīgā dzirdēto IGGY AND THE STOOGES. Nu !!! Tādas klases mākslinieki slikti neskan. Ir labi ja ir līdzi rakstāmais, jo tad var programmiņā atzīmēt tās grupas kas ir likušas interesantas. Par atcerēšanos no galvas aizmirstiet. Kad jūs pāris stundas pabungā ar basiem … nu labākajā gadījuma zināsiet reizrēķinu un gribēsiet gulēt … bet principa gribās tikai gulēt. Nu, tad kad notirinies tā, ka neko vairs negribas … tad ejot uz savu telti var apciemot tautiešus, jo viņi tikpat kā negulēja. Nu lūk … nākošā diena. 49 grupas un 8 DJ. Jāatdzīst, ka pa dienām ir maz ko darīt. Var aizvilkties uz tuvāko pilsētu, bet pēc Amsterdamas arhitektoniskiem brīnumiem šeit viss liekas mazliet garlaicīgs. Viena no nodarbēm ir stāvēt garajā rindā uz dušām. Nu ! Paliek vēl dārgā kempinga aliņa sūkšana. Bet protams izdevīgāk ir doties uz tuvāko benzīntanku vai veikalu pēc cita vietēja aliņa, kas ir daudzreiz lētāks. Pateikšu uzreiz … ātri apnīk tie aliņi. Konči sākās jau 12:30 … tad nu atkal ir bezgalīgie ceļojumi starp daudzajām skatuvēm un mūzikas sijāšana. Kad mūzikas ir tik daudz, ka galvā veidojās kas līdzīgs vatei … tad var sākt domāt par ēšanu. Pirmais ko pamanīju vietējā virtuvē … sāls un pipari viņiem nav cieņā. Ēdiens garšo vienveidīgi. Protams, šajā gadījuma runa ir par lētiem ēdieniem, kas pieejami „zabigalovkās”. Nekad nebiju ēdis HOT DOG, kas sastāv no maizes, cīsiņa un sautētiem kāpostiem. Būšu godīgs … riju nost tikai tāpēc, ka gribējās šausmīgi ēst. Vairāk tādos eksperimentos nepiedalījos. Vēl viens ēdiens ko negribēšu kādu laiku redzēt ir frī kartupeļi … tad nu kādu dienu atradām koncerta teritorijā starp hot dog, fri kartupeļu, saldo vafeļu, nenormāli uzpūstu picu, un kaut kādu mini nesaprotamas izcelsmes gabaliņu tirdzniecības vietām … spageti makaronus !!! Un kāda bija laime … mums izdevās ieskaidrot, ka mums ir vajadzīgi pipari … Un to pārsteigumu ! Pipari viņiem atradās … sabērām pa visām dienām. Laikam tas arī bija pats garšīgākais ko ēdām. Praktiskais latvietis jau kliedz uz mums … viena plastmasas bļodiņa 6 eiriki. A ko darīt !!! Tad nu atpakaļ pie pasākuma. Pēc visām ēšanām un mūzikas pārklausīšanās … kā vēsta senlatviešu tautas ticējums: „Nesi slinks un paguli.”. ar to pagulēšanu sākumā bija pašvaki, jo cīņai pret dubļiem, tika izmantoti kaut kādu koku mizas, pie kura aromāta mums neizdevās pierast. Nomainot telts atrašanās vietu, visas mums radušās problēmas izzuda. Kad spēki uzkrāti var atkal doties koncīšos … Šīs dienas favorīti bija ARCADE FIRE un THE SMASHING PUMKINS. Laiks starp koncertiem bija īss … tāpēc nācās saīsināti paklausīties DINOSAUR JR. Patikās arī PATRICK WOLF … bet ka jau teicu iepriekš … visus nevar atcerēties. 3. diena - 45 grupas un 6 DJ. Ko dara pa dienām jau teicu iepriekš. Tāpēc, lai neatkārtotos pāriešu pie nākošās dienas vakara. Mūsu favorīts bija SONIC YOUTH. Iespaidīgi ! „Mauca” uz nebēdu … bija vērts gaidīt daudzus gadus lai dzirdētu „pa īstam” ! Pārsteidza NINE INCH NAILS ! Baigi labi izklausījās … klāt pieķērām LCD SUONDSYSTEM … par šiem gan neizteikšos … vai nu bija par daudz mūzikas vai nogurums. Pat nebija vairs spēka noklausīties TOOL līdz galam … Nu tad lūk !!! Īsumā tas viss … beigās piebildīšu. Izvācoties no kempinga, un to darot nesteidzoties, beļģu alus mīļotāji, varēja alu lasīt kā ogas … jo neizdzerto alu viņi līdzi neņem. Atraktīvākie vienkārši sadauza pilnās alus bundžas, bet pamatprincips ir atstāt … Kā saka Latvijā: „Haļava sēr” !!!


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais