Polija - Slovākija - Ungārija

  • 4 min lasīšanai
Tātad ceļā mēs devāmies 18. jūlijā, 2007.gadā. Šajā ceļojumā mēs bijām Polijā, Slovākijā, Ungārijā, braucām ar automašīnu. Gulējām viesnīcās, kempingos un pansijā. 1.diena Pirmajā dienā mēs bijām domājuši aizbraukt gandrīz līdz Ļubļinai (Lublin) un apmesties kādā no mazpilsētām/ciematiem pirms tās, taču tā kā no rīta neizbraucām tik agri kā bijām ieplānojuši, tikām tikai līdz Bielsk Podlaski. Šajā pilsētā ir vairākas viesnīcas, tāpēc sameklēt naktsmājas nav grūti, mēs gulējām „Hotel Unibus” (www.unibus.com.pl). Tajā par salīdzinoši zemu cenu mēs paņēmām apartamentu, kurā bija 2 guļamistabas, virtuve (ar gāzes plīti, traukiem, ledusskapi un pašām nepieciešamākajām garšvielām), tāpat gaitenī pie spoguļa bija rīki apavu notīrīšanai, šķiet, ka pat neliels iepakojums ar zābaku smēri, šūšanas komplektiņi u.c. tas mani patiešām pārsteidza, jo visādi citādi šai viesnīcai bija dīvains telpu izkārtojums (tualete un vannas istaba atradās šķirti katra savā apartamenta galā), sienas bija no finiera un iekārtie griesti bija biku šķībi, un bija arī vēl citas nepilnības. 2.diena Nākošajā dienā mēs braucām uz Ļubļinu, mūsu mērķis bija tikt līdz Krakovai. Pa ceļam mēs sapratām, ka labi vien bija, ka necentāmies aizbraukt tālāk uz Lubartow, jo caurbraucot to, neredzējām nevienu norādi uz kādu viesnīcu, pansiju vai kempingu (kempingi Polijā ir ļoti, ļoti maz izplatīti). Tāpēc iepriekš vienmēr ir jāpaskatās internetā vai tajā apdzīvotajā vietā, kur plāno apmesties, ir kāda viesnīca. Polijai ir raksturīgi tas, ka vai nu viesnīcu pilsētiņā ir ļoti daudz, vai to nav vispār, un to ir neiespējami noteikt pēc lieluma (protams, ja tās ir mazpilsētas). Ļubļina ir pilsēta, ko ir vērts apmeklēt nopietnāk, nekā mēs to darījām. Tā ir pēc izmēra 9.lielākā Polijas pilsēta, ar skaistu vecpilsētu un pili. Vecpilsēta atrodas uz tādiem kā 2 pauguriem – pils ir uz viena un pārējā daļa uz otra. Pils gan izskatās visai drūma un noslēgta, tajā ilgu laiku ir atradies cietums, pati pils ir laika gaitā vairākkārt pārbūvēta un no sākuma varianta ir saglabājies tikai viduslaikiem raksturīgais tornis, kas ļoti atšķiras no pārējām daļām. Tā kā pils pagalmā notika remontdarbi un visu laiku pa vārtiem iekšā un ārā mīņājās traktors, kas veda smiltis, un dusmīgi taurēja, lai tūristi iet malā, mēs iekšā negājām un, lai apskatītu pils muzeju mums nebija laika. Vecpilsētas galvenā iela ir ļoti sakārtota, uz tās atrodas restorāni, suvenīru tirgotavas, vasaras kafejnīcas utt., taču kad atpakaļ no pils nācām uz mašīnu, un nolēmām iet taisnāk, un iegājām daudz nesakoptākā, nolaistā kvartālā, pa kuru maršēja policisti un rūpējās par kārtību, taču šis kvartāls, spriežot pēc vecajām mājām, piederēja pie vecpilsētas daļas. Droši vien pēc pāris gadiem arī tur māju pirmajos stāvos būs ierīkotas kafejnīcas, veikali, jo Polija ļoti strauji kļūst aizvien sakoptāka un tūristiem atvērtāka. Vakarā mēs nonācām Krakovā. Vispirms mēs atradām kempingu („Camping SMOK” – ul. Kamedulska 18, Krakow) – tajā bija gan vieta teltīm, gan iespēja pārnakšņot istabiņās, un, ja palika ilgāk – apmesties treilerā. Un tad, pierakstījuši tā nosaukumu un adresi (pēc gadījuma, kad Hamburgā pagājušajā vasarā mēs smagi apmaldījāmies, lielās pilsētās braukt nezinot, kur ir viesnīca k-kā vairs negribas...), braucām apskatīt pilsētas vēsturisko centru. Bija jau vakars, tāpēc, protams, pils bija slēgta un tāpat arī visi citi tāda veida apskates objekti. Krakovā atrodas vairākas pilis, no tām populārākā ir Wawel, ko mēs nolēmām apskatīt nākošajā dienā. Pilsētas vēsturiskais centrs ir iekļauts UNESCO, jo tajā atrodas milzīgs tirgus laukums (šķiet, ka tas ir lielākais Eiropā), ir daudz vēsturisku ēku, vairākas baznīcas. Vakarā uz šī laukuma uzstājās dažādi mākslinieki, kuri dejoja, staigāja uz koka kājām un pūta milzīgus ziepju burbuļus vai tēloja statujas, viscaur klāti bronzas vai marmora krāsā. Kamēr vēl bija gaišs, uz ielas strādāja gleznotāji, daži mākslinieki piedāvāja uzzīmēt tevi, citi spēlēja kādu mūzikas instrumentu. Vecpilsētā atrodas neskaitāmi kebaba bāri, pārpildītas vasaras kafejnīcas un visur, visur, pilnīgi visur, kur vien skaties, ir tūristi. 3.diena Nākošās dienas rītā mēs braucām uz Wieliczka sāls raktuvēm (www.kopalnia.pl), tās ir ievērojamākais apskates objekts Krakovas apkārtnē. Pirms dodas uz turieni, ir iespējams noskaidrot cikos ir ekskursijas ar gidu angļu, krievu, vācu u.c. valodās, bet mums diemžēl k-kā pārdeva biļetes uz poļu grupu :( Tā nu mēs iekšā gājām neko nesaprazdami, par laimi pāris izpalīdzīgi poļi mums ik pa laikam pāris vārdos iztulkoja krieviski, ko apmēram gids stāsta. Tā mēs gājām apmēram 20 min kopā ar to grupu, līdz kādā lielākā zālē apsteidzām grupu, kuras vadītājs runāja krieviski! Mēs sākām klausīties, ko viņš stāsta un pēkšņi dzirdējām, ka tie, kas ir grupā ar viņu, savā starpā runā latviski! Tā bija grupa no Siguldas, un tālāk mēs gājām kopā ar viņiem :) Par sāls raktuvēm – tās patiešām vajag apmeklēt no rīta, kā es lasīju pirms tam citu aprakstos, jo tad ir maz cilvēku, ap pusdienas laiku rindas ir milzīgas! Ir vērts iegādāties atļauju fotografēšanai un/vai filmēšanai, jo iekšā ir baznīca, neskaitāmas sāls skulptūras utt. Nevajag braukt iekšā pirmajā stāvvietā, ko ierauga, pietiekami daudz vietas ir stāvvietā pie pašām raktuvēm un cenas ir tādas pašas kā privātajās ciemata sākumā, un, ja brauc no rīta (mēs tur bijām ap 9) ir iespēja atrast kādu ielu uz kuras mašīnu var novietot tāpat. Ekskursija pa raktuvēm ilgst pāris stundas (atkarībā no tā vai iet uz muzeju, kas arī atrodas zem zemes) vai apskata tikai pašas raktuves). Pēc tam braucām atpakaļ uz Krakovu un gājām uz Wawel pili. Ja grib apmeklēt pilis Polijā, tad ir labi noskaidrot darba laikus, pārsvarā pilis strādā tikai līdz 4 pēcpusdienā un pirmdienās vairums no tām ir slēgtas. Wawel pils teritorijā ietilpst vairāki apskates objekti, piemēram, pati pils, katedrāle, drakona ala, pareizticīgo mākslas darbu izstāde un valdnieku kapenes. Uz katru no šiem objektiem biļetes ir jāpērk atsevišķi, ir jāievēro arī, ka to darba laiki nedaudz atšķiras, piemēram, drakona ala ir atvērta ilgāk kā pati pils, kā arī noteikumi par fotografēšanu atšķiras (vai nu tā ir aizliegta, vai atļauta). Kāpēc tev vajadzētu iet pils iekšienē? Tur apskatāmas gleznas, gobelēni ar reliģiskiem motīviem. Vienā no telpām pie griestiem ir pielipinātās cilvēku galvas (izgatavotas no koka :)), kas izskatās diezgan spocīgi (tieši viņu sejas izteiksmes), šīs galvas gan pie griestiem tā nav atradušās visu laiku, agrāk tās bija citur, un kad kara laikā pili izpostīja, kāda muižniece tās pārveda uz savām mājām un ļoti lepojās ar tām, tagad tās ir atpakaļ pilī. Kādā gadījumā tev labāk palikt ārā? Ja viss augstāk minētais tev uzdzen žāvas. Starp citu, visu pils kompleksu var apskatīt no ārpuses nemaksājot ne zlotu, un fotografēt cik vien vieta pietiek atmiņas kartē. Vēl ir jāievēro, ka pilī un vēl šur tur nav atļauts ieiet ar lielām somām, tās ir jāatstāj speciālā somu novietnē, nelielas rokassomiņas ir o.k. Pēc tam tajā pašā dienā mēs braucām prom no Polijas uz Slovākiju.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais