Barselona novembrī!

  • 8 min lasīšanai

Mans atvaļinājums sākas 8.11.2011. ar došanos pie draugiem uz UK. Lidoju uz Stanstedas (Londona) lidostu. Tālāk man ar National Express autobusu jādodas uz Milton Keyenes. Viss norit bez problēmām līdz brīdim, kad saprotu, ka man draudzenīte iedevusi mazliet nepareizu tel.nr., uz kuru viņu sazvanīt, kad tuvošos. Nedaudz adrenalīna, taču viss nokārtojās.

Pēc pāris stundām satieku ilgi neredzētos. Prieks neaprakstāms. Un liekas, ka vēl vakar kopā mācījāmies, kopā kojās dzīvojām, lai arī jau vairāki gadi pagājuši.

Esmu izsalkusi kā vilks un dodamies uz fast food iestādi, kur apmierināt savas fizioloģiskās vajadzības. Tad ceļš uz mājām. Pļāpas, silta tēja un gatavošanās nākamajam rītam, kad ceļš turpinās visiem kopā uz BARSELONU.

Mostamies 4:00 no rīta un ar taxi dodamies uz Lutonas (Londona) lidostu. Laiks ir mitrs, miglains un drēgns. Mazliet nāk miegs, bet apziņa, ka dodies pretim skaistam piedzīvojumam neļauj iemigt.

No augšas elpu aizrauj skati uz kalniem ar sniegotām virsotnēm. Pilots noziņo, ka laiks Barselonā esot fine J Tā nu pēc ~2 h lidojuma piezemējamies Barselona (2. Termināls) lidostā. Ārā spīd saulīte, debesis zilas un skatam paveras graciozu palmu rinda. Sajūtas brīnišķīgas un piedzīvojumi var sākties...

1.diena.

Pēc nosēšanās turpat lidostā nopērkam Barselona card 4 dienām (38 Euro). Tā ietver sevī detalizētu karti, bukletu ar ļoti daudziem apskates objektiem, tai skaitā, objektiem, kuros ar šo karti ieeja ir bez maksas un daudzus citus, kuru apmeklējumam var saņemt atlaides (pa free var doties uz mākslas muzeju Espanya apkaimē, uzbraukt ar liftu Columbus piemineklī 60m augstumā, izbraukt ar kuģīti, doties apskatīt F1 trasi u.c) un sabiedriskā transporta (metro, autobusu, tramvaju, vilcienu) kartiņu.

Tālāk dodamies uz autobusu L46, ar kuru aizbraucam līdz Espanya. Tālāk ar metro L1 braucam līdz Marina, kur ir mūsu viesnīca Melon District. Varu teikt tikai to labāko. Perfekta vieta. Uz visām pusēm ērta satiksme. Arī no lidostas pavisam tuvu ~20 km. Relatīvi tuvu grandiozākie apskates objekti. Dzīvojām viesnīcas 11.stāvā. 12.stāvs ir jumts, uz kura ir baseins. No jumta skati elpu aizraujoši: vienā pusē jūra, otrā - Tibidabo kalns, Saragda Familia, pāris minūšu attālumā slavenākais Barselonas naktsklubs RAZZMATAZZ. Maksa ~22 Euro par diennakti.

Veikli atrodam viesnīcu. Tur mēs varam iekārtoties 15:00. Tāpēc bagāžu atstājam recepcijā un ejam iepazīt savu rajonu. Iepērkam paiku brokastīm un, protams, Sangriu, lai remdētu slāpes un sajustos spāniski J. Šeit var dabūt vīnu arī par 0,50 Euro litrā. Esmu patīkami pārsteigta.

Pēcpusdienā, kad esam pārģērbušies ērtākos apavos, braucam ar metro skatīt Triumfa arku un tālāk uz Catalunya skatīt strūklakas, izstaigāt vietējo apkaimi. 1.diena laicīgi noslēdzas un mierīgi dodamies uz viesnīcu, jo jāsaplāno nākamā diena, lai rīta agrumā bez aizķeršanās varam doties ceļā. Vienojamies, ka dosimies uz Montsserrata kalniem, kuri atrodas stundas brauciena attālumā ar vilcienu.

2. diena.

Mostamies agri. Rīta duša, saullēkts aiz loga no jūras puses, brokastis un esam gatavi ceļam. Atkal ar L1 metro uz Espanya un tālāk ar R5 vilcienu līdz pat kalniem. Sabiedriskā transporta satiksme viņiem apbrīnojami saprotama, ērta. Visur ir norādes, kartes, krāsiņas, pat transportā viegli sekot tam, kur atrodies un kurp dodies. Apmaldīties neiespējami. 10:40 jau esam Montserrat Area. Tālāk ar gaisa vagoniņu ceļamies kalnā. Biļete augšup un lejup maksā 9 Euro. Atkal emociju gūzma, pārsteidzoši skati, iespaidīgs augstums un neaprakstāms skaistums zemes virsū. Un ir silts. Šeit apskatam La Capilla de la Santa Cueva, aizstaigājam līdz krustam kalna malā un sajūsmināmies ik uz soļa. Grandiozi! Laiks skrien nemanot. Tuvojas pēcpusdiena un jādodas tālāk, lai paspētu redzēt arī ko citu, lai arī šeit var pavadīt veselu dienu (ir ko darīt, ir ko redzēt).

Braucam atpakaļ – šoreiz izkāpjam Catalunya un meklējam galveno gājēju ielu La Rambla. Kad iela atrasta, steigšus iekožam un dodamies baudīt, ko tā piedāvā. Arī te ik uz soļa var aizkavēties. Ir tik daudz interesanta: kioskiņi, ielu mākslinieki, karikatūristi utt.. Ievērtējam suvenīrus. Izskrienam cauri arī slavenajam, krāšņajam un aktīvajam Mercat de la Boqueria tirgum. Te ir it viss pārsteidzošos kvantumos. Acis žilbst. Te var kaulēties.

Tālāk la Rambla iela noslēdzas ar de Colom pieminekli, aiz kura paveras skats uz jahtu piestātni. Šeit arī paspējam uz pēdējo šīs dienas izbraucienu ar kuģīti plkst. 17:15. 35 min pavadam uz tā, vērojot apkārtni, jūru. Nemanot satumst un pie debesīm spoži rotājas apaļš mēness. Kļūst vēsāks un jūras vējš velk cauri kauliem.

Pēc izbraukuma nolemjam pacelties de Colom piemineklī lai pavērotu apkārtni tumsas un ielu, namu apgaismojuma skāvienos. Romantika, lai arī skatu laukumiņš šaurs un neērts. Lai iemūžinātu skatus, nākas karināt ārā rokas pa nelielajām logu spraugām. Tas mazliet apgrūtina un slāpē iespaidu.

Turpinājumā dodamies atpakaļ pa la Rambla ielu uz metro un nogaršojam pirmās saldējuma bumbas vafelē. Fantastisks saldējums. Noteikti iesaku pagaršot.

Laiks doties mājās atpūtināt kājas, saposties un braukt atpakaļ baudīt, ko piedāvā nakts dzīve. Tā arī darām. Vēlāk ap 21:00 ar jauniem spēkiem dodamies ielās. Atpakaļ uz Catalunya. Atrodam krodziņu, kur spēlē vietējā, dzīvā mūzika. Šeit baudām atmosfēru, sangriu no māla krūkas un tekilu, kas nāk bonusā. Vakars uz urrā! Mūsu diena beidzas pēc 1:00 naktī.

Nākamās dienas plāns iekarot Saragda Familia, Estadi del Futbol Club, Tibidabo kalna virsotni, Vidusjūru, redzēt Espnya strūklaku, gaismu un skaņu šovu un ievērtēt Barselonas slavenākā nakts kluba RAZZMATAZZ auru.

3.diena.

Atkal agrais rīts, saullēkts, brokastis un aiziet! Ar kājām dodamies Saragda Familia virzienā. ~15 min un esam klāt. Cilvēki jau drūzmējas pie ieejas un apjūsmo celtnes vērienu, mēs tai skaitā. Ieeja maksā 12 Euro. Veikli apskatam un dodamies tālāk uz FC Barselona stadionu. Meklējot vārtus, pa kuriem tikt iekšā, apejam riņķī visam milzīgajam stadionam. Izrādās tas veras vaļā 10:00. Mēs par agru ieradāmies. Bet, kamēr gājām riņķī, bija jau arī atvēršanās laiks. Šeit, lai varētu apskatīt stadionu jāmaksā 22 Euro – diezgan sālīts apskates objekts.

Tālāk virzāmies uz priekšu un meklējam kā tikt Tibidabo kalna tuvumā. Ar aci jau manām skatu torni. Sameklējam S1 vilcienu un braucam. Šodien pavisam silts, es pat teiktu karsts – vilcienā rāda, ka gaisa temperatūra ir +24 C. Super! Vasara novembrī J Ir dīvaini. Mēs puspliki, bet vietējie, jakās, biksēs un garos zābakos. Jābrīnās, kā viņi to iztur.

Pēc brīža esam klāt un tālāk ar funikulieri (vilcieniņš, kas ved augšup kalnā) braucam augšā. Galapunktā izkāpjam un turpat ir vietējā autobusiņa Nr.111 pietura, no kuras ik pa 15 min tas ved tālāk līdz pat kalna galam. Lecam laukā un tveram mirkļus. Vārdos nav ietērpjamas sajūtas, kas pārņem: saule, vējš, brīvība un mēs teju esam debesīs. Jāpiebilst, ka Barselona card pie visiem apskates objektiem ir pievienoti nelieli aprakstiņi un veids, kā līdz tiem nokļūt, kā arī darba laiki. Tas ļoti, ļoti atvieglo orientēšanos un ietaupa laiku.

Katrā vietā, kur uzkāpjam, uzbraucam Barselona un tās vietas, kur jau esam bijuši, ir mums zem kājām.

Pēc kalna iekarošanas braucam uz Catalunya, lai dotos uz Barselonas pludmali. Atkal ceļš pa la Rambla ielu, tālāk gar ostu, caur palmu aleju līdz pludmalei. Drosmīgie peldas. Man pa aukstu un neriskēju, lai nesaslimtu. Lai atveldzētos no karstuma, priekšroku dodu vietējam, super gardajam saldējumam. Kājas gan pamērcēju, lai jau atkal sajustu Vidusjūru un man ar to gana.

Lēnām virzāmies uz Espnya pusi. Šeit izstaigājam mākslas muzeju, aizdodamies apskatīt olimpisko lāpu. Un jau atkal satumst. Brīnišķīgs saulriets Montjuic kalna virsotnē.

Pēc tam laiks baudīt strūklaku šovu, kas rudens sezonā norisinās piektdienās, sestdienās un svētdienās no plkst.19:00 – 21:00. Kaut kas neredzēts! Tik krāšņi! Ūdens šaltis ārdās un veido pārsteidzošas formas. Tam visam pa vidu gaismu un skaņu spēle. Šeit ir īstā vieta, kur baudīt romantiskus mirkļus, sajust skaistumu, ko radījis cilvēks un kas acīm liek mirdzēt un elpai aiz sajūsmas aizrauties.

Dodoties prom vēl papriecājamies par ielu māksliniekiem, kuri taisa milzīgus ziepju burbuļus. Kā bērni tos ķeram un ķiķinām. Tik daudz prieka, laimes un sajūsmas tik īsā laikā sen nav gūts. Cik skaisti ir dzīvot...

Diena bijusi gara un esam izsalkuši. Šovakar laiks iemēģināt vietējo virtuvi. Nost no tūristu plūsmas vietām atrodam mazu krodziņu, kur vietējie pulcējas, lai skatītos futbolu. Šeit salīdzinot ar vietām, kur apgrozās lielās tūristu masas, cenas ir daudz draudzīgākas – teju par 40% zemākas. Nobaudam kaut ko no spāņu nacionālās virtuves – Paella. Tie ir rīsi ar dažādām jūras veltēm. Ļoti garšīgi.. Mmmmm.. Porcija, kuru vienam iespējams pievarēt vien tad, ja visu dienu nekas nav ēsts, izmaksā 7,50 Euro.

Kad punči pilni, laiks doties mājup. Pa ceļam ieskrienam vienā mazā veikaliņā, lai iepirktu padzerties – Sangriu J un vietējo aliņu. Jāatzīst, ka viņiem arī alus ir garšīgs ar bagātīgu, piesātinātu garšu buķeti. Un arī stiprs – vidēji no 5 – 7%, bet ir arī štengrāki. Tāpēc arī saprotams, ka pudeļu tilpumiņi kā kokčiņiem. Viens tāds vidēji maksā ~2 Euro. Vietējie iecienījuši Estrela šķirni. Mēs nogaršojām dažādas.

Viesnīcā atvelkam elpu, atsvaidzināmies, uzlabojam savu izskatu un pašsajūtu un ap pusnakti dodamies ielās uz RAZZMATAZZ. Tas no viesnīcas 3 min gājiena attālumā. Klubs veras vaļā tikai 1:00 naktī, tāpēc nākas paklīst pa vietējām, naksnīgajām ielām. Sastopam muzikantus no Valensijas. Viņiem ir tik skaisti, krāšņi tērpi. Un tā vienkārši klīst pa ielām spēlē un dzied. Arī mums tika šie prieki. Pirmo reizi man kāds uz ielas dziedāja. Dzīva serenāde acu priekšā. Sirds deg un sajūtas ārdās. Spāņu melodijas, degsme un uzmanība mulsina, aizrauj un pazudina realitātes izjūtas.

Pēc šī piedzīvojuma vēl ieskrienam vietējā krodziņā. Šeit kāds spāņu jaunietis pievēršas mūsu galdiņam un labprāt aprunājas par dzīvi. Nu gan laiks klubam. Jau esam aizsēdējušies.

Pirmo reizi biju tik dārgā klubā – ieeja maksāja 15 Euro. Bet, ja jau slavenākais, tad jāredz, kas tur īpašs. Klubā 3 dažādas angārveidīgas zāles. Nenormāls skaļums. Milzum daudz cilvēku. Reizēm pat nav kur soli spert. Un mūzika – kārtīgs klubņiks. Ne tuvu tam, ko piedāvā mūsējie. Nav nekāds European hitu radio repeat. Vienā no zālēm arī uzstājās grupa. Kāda – nepateikšu, bet kaut kas smags un indīgs – manai ausij un gaumei netipisks. Otrreiz uz šo vietu nedotos, bet sajust vienreiz var un vajag. Tuvojas rīts un jāsteidz atpūsties, jo priekšā vēl viena skaista diena Barselonā.

4.diena.

Šorīt vēlais rīts, kas arī saprotams. Mostamies ap 9:00 un saulīte jau uzlēkusi. Lai uzmundrinātu sevi, rīts jāsāk ar vēsu dušu. Acis līp ciet. Bet kafija krūze un pasēdēšana uz viesnīcas jumta pie baseina palīdz. Nesteidzīgi savācam visas savas mantiņas un atbrīvojam istabu. Mantas atstājam recepcijā un atkal dodamies ielās. Laiks iepirkt pēdējos suvenīrus un apskatīt Gaudi ēku rajoniņu un parku Catalunya tuvumā. Tā arī darām. Metro iekšā un braucam. Izstaigājamies starp ēku sienām (jo grūti tās nosaukt par ielām), izbaudām kultūru un apbrīnojamo arhitektūru. Nesaprotami, kā ko tādu iespējams dabūt gatavu. Pamatīgi vēstures šedevri. Un saprotams, kāpēc pasaulslaveni. Vēl pēdējo reizi dodamies pusdienot, lai nobaudītu kaut ko no spāņu virtuves. Pusdienas nav iedomājamas bez vīna vai vietējā miestiņa. Punči pilni un atkal klīstam ielās, vērojam cilvēkus, māksliniekus līdz mūsu laiks sāk iztecēt. Jādodas pakaļ mantām, lai postos uz lidostu.

Šeit gribētos atgriezties vēl kādu reizi. Ir tik skaisti, tik daudz ko redzēt un darīt. Tik tiešām vieta, par kuru runā, ka tā ir izmērs visiem: lieliem, maziem, jauniem, veciem..

Adiós de Barcelona!

Ap 19:00 lidojam atpakaļ uz UK. Pamatīgs nogurums, kājas lupatās (sāp un pēc neilgas pasēdēšanas pat grūti nostāties taisni), bet kad ielokās – viss kārtībā. Un tas ir to vērts...

Lidmašīna vēl nav pacēlusies, bet mēs jau aizmiguši. Pēc ~2 h nolaižamies Luton (London) lidostā. Te migla tāda, ka tālāk par 20 m grūti kaut ko saskatīt. Labi, ka nekāds draņķis nenāk no gaisa. Taxis mūs sagaida un dodamies uz Milton Keyenes. Silta tēja un vēlme pēc iespējas ātrāk atrasties horizontāli.

Nākamais rīts neparasts, jo arī šeit ir zilas debesis un spīd saulīte. Labi, ka tā – citādi man liktos, ka UK ir viena miglas zeme. Nesteidzīgi pabrokastojam, sapošamies un drīz arī mans laiks doties atpakaļ uz Stansted (London) lidostu, lai dotos mājup uz LV.

Būdama UK beidzot redzēju un sapratu, kā mūsējie tur dzīvo, kā izskatās tās fabrikas, kā mājiņas, kuras rindās gar ielu malām cieši viena otrai blakus. Un tā braukšana pa labo pusi mulsināja. Īpaši pie apļveida krustojumiem, kuru tur pa pilnam.

Atkal esmu uzlādējusi savas emociju baterijas: ar sauli pielējusi sirdi, ar atmiņām un iespaidiem bagātinājusi dvēseli un gatava jauniem tikpat un vēl skaistākiem, lielākiem izaicinājumiem!!!



Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais