Apkārt Gruzijai oktobrī.

Alans Utinans 13.11.2011 11 min lasīšanai

4 cilvēku kompānija (3 puiši un 1 meitene). 2 nedēļas. Bez iepriekšējas pieredzes uz Gruziju. Kad? Oktobra vidū un līdz novembrim. Un tev, dārgo lasītāj, ir iespēja mazlietiņ ieskatīties šajā ceļojumā. Kā saka, es pats savām acīm Tbilisi raudzīju un vīnu malkoju, un Hačipūrī baudīju.

Lidmašīna izlido astoņos vakarā. Lidojums jautrs un ātrs, jo mēs taču lidojam uz Gruziju, pirmo reizi baudīt šo valsti. Zināšanas tikai tādas, cik nu ir sanācis palasīt citu ceļotāju aprakstus. Hostelis rezervēts līdz ar to problēmu nekādu. Tbilisi Lidostā nolaižamies pus vienos naktī, mūs sagaida mašīna. Uz jautras nots pirmie dabonam savas somas, lidostas bankomātā tiek izņemtas pirmās 100 viņu naudiņās un dodamies uz Irīnas hosteli, ko ieteica viena no Gruzijas ceļojumu aprakstu autorēm. Naktī Tbilisi izskatās jauki – viss apgaismots, tornis un panorāmas rats zibsnī un vizuļo. Izbrīnu izraisa patiešām liels policijas auto daudzums Tbilisi ielās. Tāda sajūta, ka šie ir uz katra stūra, braukā visur ar ieslēgtām bākugunīm. Hostelī iekārtojamies otrajā stāvā. Gultas vietas, dušas, tualetes, virtuve. Viss ir. Esam praktiski vieni. Uzzinām, kur atrodas nakts veikals un drusku pamaldoties un taujājot pareizo virzienu, to izdodas atrast, no hosteļa kādu 7 min gājienā. Iepērkam šo to uzēst brokastīm, vīnu, uzkodas un lustīgi nosvinam savu atbraukšanu līdz 4 rītā, okupējot hosteļa 2. stāva virtuvīti.

1.diena Tbilisī

Pamostamies ap 11. Pabrokastojam, uzvārot naktī nopirktos pelmeņus, citiem hosteļa iemītniekiem par izbrīnu, kas tas tāds... uzzinām no Irīnas mammas – hosteļa saimnieces info par Tbilisi un ar kājām dodamies centra virzienā. Pus stundas gājiens. Pa ceļam malkojot alu, priecājoties par pirmajām sajūtām un iespaidiem. Nokļūstam līdz krāmju tirdziņam uz tilta, papētām dažādas vecas lietas, kaut kas līdzīgs Latgalītes tirdziņam Rīgā un dodamies virzienā uz lielo katedrāli, mazas ieliņas, vecas mājeles,balkoniņi, interesanti un skaisti. Laiks ir vējains un apmācies. Pēc katedrāles apmeklējuma seko pirmās pusdienas/vakariņas restorāniņā. Tiek ieprovēti hinkāļi, hačipūrī (3-šajā dienā uz šiem jau vairs negribējās pat skatīties) , šašliks (visa ceļojuma laikā tā arī netika atrasts patiešām labs, un no kurienes ir radies mīts, ka tur tādam obligāti ir jābūt), tiek malkots vietējais alus un dzerts izlejamais vīns (kas arī nebūt visur ir labs). Pēc labi pavadīta laika, jautrā prātā vēl tiek paklaiņots pa Tbilisi veco pilsētiņu, un vakarpusē hostelī tiek turpināta ballīte ar cerību, ka rīt laiks būs labāks.

2.diena, Tbilisi

Pamostamies, pabrokastojam un ar metro dodamies uz centru. Šodienas plāni ir aizdoties līdz mātei Gruzijai un apskatīt cietoksni. Izkāpjot metro stacijā un dodoties cietokšņa virzienā beigu beigās nokļūstam līdz gājēju taciņai un trepītēm, kas uzved mūs līdz pašam televīzijas tornim un panorāmas ratam. Tur augšā ir atrakciju parks, kas acīmredzot darbojas tikai vasarā. Pievarēti daudz pakāpienu, kāpiens patiešām pamatīgs, bet ir tā vērts, skati pa ceļam lieliski. Visa Tbilisī un tās apkārtne ar plaukstu sasniedzama. Lejā dodamies pa citām kāpnēm. Atkal tiek skatīta kārtējā pareizticīgā baznīciņa – to šeit ir liels daudzums. Vakariņas restorāniņā ar 2 milzīgiem hačipūrī un daudz ko citu, vēderi netika apbižoti un paēduši jutās līdz pat nākamās dienas rītam. Vakarā ar Irīnas mammu tika sakārtots mūsu tālākais Gruzijas ceļojums. Ja rīt no rīta dabūsim biļetes uz nakts vilcienu tas ir, savu kupeju, tad dodamies uz Zugdidī, ja nē, tad uz Kohētiju. Ļaujam liktenim izlemt.

3.diena

No rīta ar metro uz dzelzceļa staciju. Uz šovakaru kupejas nav, tāpēc vilciena biļeti nopērkam uz nākamo vakaru. Tātad, šodien dodamies uz Signagī Kohētijā. Kohētija ir Gruzijas vīna reģions. Atgriežamies hostelī, paņemam visu nepieciešamo. Irīnas mamma norāda, no kurienes dodas mikriks, kā arī iedod koordinātes, kurp mums jāpaliek pa nakti. Dodamies ceļā. Brauciens ap 2 h. Cena 6 lari. Laiks saulains un jauks, kādi 20 grādi. Nonākam pasakaini skaistā ciemā ar garu cietokšņa mūri, kas velkas 5 km garumā, tornīšiem un pasakainu skatu uz kalniem pāri plašajai stepei. Mikriņa gala pieturā sagaida bariņš, kas vilina palikt pie šiem pa nakti. Sākam runāties ar vienu puisi - Dāvids, šis dod savu vizītkarti un skatos, ka tā ir tā pati, ko iedeva Irīnas mamma. Sakām, ka paliksim pie viņa. Viņš ar savu auto aizvizina līdz viesu namiņam (viņu pašu vecāku māja, kura nu jau ir nedaudz pārbūvēta, biznesam attīstoties, un tajā ir ierīkots viesu nams). Mūs jauki sagaida, visu izrāda, iekārto numuriņos, parāda, kur tiek gatavots vīns, tiek piedāvāts pacienāties ar sieru un vēl šo to, kas ir uz plašas viesistabas galda. Arī tiek pajautās, vai nevēlamies pagaršot viņu pašu darināto vīnu? Mūsu smaids sejā pats par sevi jau liecina par apstiprinošu atbildi. Uzreiz tiek salieti divi vīna veidi lielajos stikla kausos un saliets pa mazajām glāzītēm. Mūsu daiļā dzimuma pārstāve ieminas, ka redz veikalos nevarot nopirkt gruzīnu slaveno čaču, par ko tūlīt pat tiek piedāvāts šo noprovēt. Kāda runa. Dāvids dikti jautrs un pozitīvs cilvēks, smejas, joko, tiek izteikti pirmie tosti. Mēs iemināmies, ka, kamēr vēl var iet, jāiet apskatīt arī pilsētiņa. Tiek pajautāts, vai vēlamies vakariņas un piekodināts, ka septiņos vakarā uz šīm jābūt atpakaļ. Vispār, lai aprakstītu Signagī iespaidus un apskatīto, pietiktu ar veselām 2 lapām. Īsumā: pasakaini skati no tornīšiem, nocietinājuma mūriem – stepe, tālumā lielie sniegotie kalni, pati pilsētiņa. Gājiens līdz svētajiem avotiem, klostera pakājē, saulains laiks...Vakariņas dikti plašas un gardas. Liels daudzums vīna un tostu. Ar Dāvida draugiem turpinām baļļuku līdz pat 1 naktī vakarā staigājot pa Signagī ielām, pļāpājot un apciemojot citus viņa draugus.

4.diena

No rīta, neskatoties uz lielo vīna izdzerto daudzumu, sajūtas ir gana labas. Kā teica Dāvids, ja ir labs vīns, tad no rīta sajūtām ir jābūt labām, neatkarīgi no izdzertā daudzuma. Tiek ieturētas brokastis un Dāvids paziņo, ka dodas uz Tbilisi un, vai nevēlamies doties kopā ar šo, piekrītam. (Par naktsmītnēm, vakariņām un brokastīm katrs samaksājam 35 laras). Ar bembīti nesamies pa līkumainajiem ceļiem bremzējot un apdzenot šur tur sasniedzot pat 140 km ātrumu. Dāvids ieminas, ka šitik lēni šis braucot tikai dēļ tā, ka vakar tika daudz izdzerts un negribot, lai apstādina policija. Parasti šis braucot virs 160. Arī mašīnai kaut kas ar bremzēm nav gana kārtībā, tāpēc arī neieskrienas kā parasti. Nu ko, vismaz Tbilisi nokļūstam ļoti ātri. Pateicamies Dāvidam, iedodam šādu tādu naudiņu par vešanu un dodamies atkal Tbilisi skatīt. Šoreiz gan aizdodamies līdz mātei Gruzijai (liela sieviešu statuja ar kausu un zobenu). Blakus izstaigājam cietoksni. Skati uz Tbilisi lieliski. Aizdodamies turpat aiz cietokšņa esošajā botāniskajā dārzā. Vēlāk pavakariņojam kafejnīcā pastaigājamies pa centrālajām ieliņām, jauno gājēju tiltiņu, jauno parku un lēnā garā ar kājām dodamies uz hosteli pēc somām. 22:15 mums ir vilciens uz Zugdidī. Pašiem sava kupeja. No cilvēka brauciens izmaksā 11 laras (apm. 3,60 Ls)

5.diena

7:10 esam Zugdidī stacijā. Dodamies uz mikriku turpat aiz stacijas, kas izrādās 7-tiņvietīgs minivens. Mūs un vēl 2 ceļotājus aizvizina līdz galamērķim – Mestiai Svanetijas reģionā netālu no Abhāzijas robežas. Brauciens aizņem 3,5 h. Izmaksā 25 laras katram. Serpantīna ceļš. Dikti skaisti skati, kalni, ielejas, upes. Mestias ciemā paliekam Irinas mammas ieteiktajā vietiņā, kas beigās tomēr nelikās gana laba, jo par 1 nakti brokastīm un vakariņām te atstājam 40 laras katrs un to nebūt nevarēja salīdzināt ar Signagī piedzīvoto. Lai nu kā palikšanas iespējas šajā ciemā ir gana daudz. Arī visur notiek baigie būvdarbi, attīstība. Uz katra stūra kaut ko ceļ. Pa ielām brīvi staigā govis, cūkas. Esam agri no rīta, diena saulaina, veikalā iepērkam aliņu un dodamies augšā kalnos uz krustu. Riktīgs kāpiens 2,5 h garumā, bet tie skati, tie skati...it kā būtu nokļuvis Alpos. Saulīte patīkami silda un pa ceļam arī baudām sauļošanās priekus. Kopumā diena lieliski pavadīta. Sarunājam ar saimnieci mikriku uz Zugdidī, kas 6 jau būs klāt un no rīta dodamies ceļā uz Batumī.

6. un 7. diena

Atkal 3 h garš ceļš atpakaļ uz Zugdidī pa serpantīnu un no turienes vēl 2,5 h līdz Batumī. Daba ir zaļāka un tropiskāka. Pirmais iespaids par Batumi, izkāpjot mikriku stacijā – traki skaļi, netīri un nepatīkami. Dodamies mums ierādītajā naktsmītņu virzienā, noaprkojamies pa 20 lariem par nakti. Nolemjam te palikt 2 naktis. Un dodamies uz jūru, kas ir 10 min gājienā no mūsu mājām. Daudzi ceļi ir pārrakti, šie acīmredzot tos remontē, bet diez ko nemanījām ka kāds to darītu, daudzviet arī notiek būvdarbi. Pa ceļam ieturam maltīti kafejnīcā, iemalkojam alu un nu jau prāts ir jautrāks. Jūrā nopeldamies, dabonam izbaudīt arī šādus tādus saules starus. Laiks kaut arī bija saulains bet ne no tiem siltākajiem. Vakarpusē izstaigājam visu Batumī piejūras gājēju celiņu dziedošo strūklaku virzienā. Piejūrā tiek būvētas varenas viesnīcas. Skaisti un interesanti, palmas, jūra. Otrā diena vairs nav tik patīkama, kā pirmā. Ir diezgan pavēss un mākoņains. Dodamies atkal pie jūras, pagulšņājam drusku un pēc tad uz veco pilsētiņu, kas ir sakopta un atjaunota. Turpat arī ieturam maltīti vienā no restorāniņiem. Vakarpusē dodamies nelielā pastaigā uz dziedošajām strūklakām, jo tās darbojas tikai tumsai uznākot, uzkāpjam tornīti, skats brīnišķīgs, jūrā zibeņo zibeņi, uznāk pamatīgs gāziens un sanāk salīt no galvas līdz kājām. No rīta mums sarunāja mikriņu, kas aizvizinās mūs līdz vietai no kuras tālāk tiksim uz mūsu nākamo ceļojuma punktu Vardžiju.

8.un9. diena

Lietus lija visu nakti un arī vēl no rīta turpina līt. Mikriks piebrauc pie pašām mūsu mājas durvīm. Uz jumta pilns ar dažādiem koferiem, kastēm, savējās somas ņemam klēpī un mēģinām kaut kā ērtāk iekārtoties, jo brauciens gaida pamatīgs, veselas 6 h. Ielās valda haoss, pilns ar mašīnām, visur viss pludo. Par laimi lielāko ceļa daļu pavadu snaužot un brauciens beidzas gana ātri, vismaz priekš manis. Mikrika galapunktā pārsēžamies citā mikrikā un ar to 1 h laikā esam Vardžijā – senā alu pilsētā. Šis pat nav ciems bet gan tikai apskates objekts ar 2-vām mājām pakājē un veikaliņu/kafejnīcu. Paliekam hotelītī turpat pretī kalnu pilsētai. Tā kā ieradāmies te vēlu vakarā, nolemjam palikt 2 naktis, lai apskatītu gan alu pilsētu, gan veiktu kādu trekinga maršrutiņu. Numuriņa cena uz diviem 40 lari, katrā ir tualete un duša. Saimniece patīkama, viesmīlīga un laipna, uzkūra mums kamīniņu un dabūjām izžāvēt Batumī izlijušās drēbes. Maltīti ieturam blakus esošajā ēstuvē. No rīta atkal saulīte, laiks patīkams, dodamies skatīt alu pilsētu – interesants un iespaidīgs komplekss vairākos stāvos kā arī darbojošs klosteris. Pēc alu pilsētas apskates dodamies iepretim esošajā kalnā. Mērķis ir tā virsotne. Atkal interesants un ilgs kāpiens ar brīnišķīgiem skatiem. Visa ceļa garumā mūs pavada 2 suņuki. Augšā kalnā atklājam, ka tur ir vesels ciems, kā arī diezgan netālu ir sniegotas virsotnes. Un jā, līdz Turcijas robežai esot vien 7 km. Vietas te ir interesantas gan trekinga, gan klinskāpšanas entuziastiem, lieli kalnu plašumi, daudz neatklātu un neizpētītu alu. Nokāpjot lejā nolemjam vēl aizdoties līdz sieviešu klosterim 3,5 km attālumā. Pa ceļam pamanām valriekstu koku un pieēdamies valriekstus, kas mētājas apkārt gluži kā veikalā. Atgriežoties atpakaļ, paspējam vēl aizdoties uz silto minerālo baseinu. No ārpuses izskatās pēc šķūņa ar skārda jumtu bez logiem. Iekšpusē liels akmenī izkalts baseins ar siltu minerālo ūdeni, tiešām baudāmi un eksotiski. Ārā jau tumšs un baseina saimnieks iededzina mums svecītes. Esi šķūnī bez logiem, sveču gaismā, bet siltā minerālā baseinā. Kur vēl ko šādu var izbaudīt?

10.diena

No rīta dodamies uz Boržomī 2,5 h un esam slavenā minerālūdens pilsētā. Veikaliņā taujājot pēc naktsmītnēm tiekam ļoti labā vietiņā pie Marinas tantes. Nakts no cilvēka 20 lari. Sezonas laikā cenas esot lielākas, jo pieprasījums pēc naktsmītnēm esot pamatīgs. Forša tantiņa, žiperīga un ar ķērienu. Parunājamies, viņas vīrs piesakās mūs aizvest uz parku, jo ar kājām esot gabaliņš jāiet. Arī uzzinām, ka parka beigās, kādi 2,5 km esot baseins atklātā dabā, kur arī esot silts minerālais ūdens. Mums ilgi nav jāstāsta – peldēsimies. Viņiem bija dikti liels prieks, ka esam no Latvijas un it īpaši, kad vēl ieminējāmies, ka Jūrmalas. Ar glaunu džipu mūs aizvizina līdz parka ieejai. Izrādās Boržomī viņi esot diezgan atpazīstami cilvēki, pazīstot daudz svarīgu personu un arī Krievu laikos Marinas tantes vīrs esot bijis ļoti svarīga un bagāta persona, lai nu kā, mums ir prieks, ka tikām tik labā vietiņā pie interesantiem cilvēkiem. Parks skaists, pagaršojam īsto Boržomī, kas ir silts un diezgan specifisks. Izpeldamies baseinā, atpakaļceļā izbaudām vakariņās kafejnīcā. Nopērkam šo to vakara pasēdēšanai, zoles un pokera spēlēšanai un jauki pavadām laiku gan parunājoties ar saimniekiem gan pēc, paliekot vieniem savos apartamentos, jo viņi paši dzīvo stāvu augstāk.

11.diena

No rīta mūs sagaida jaukas brokastis, kas no katra maksā pa 5 larām, pirms tam Marinas tante noskaidroja, ko īsti mēs vēlamies. Pēc brokastīm Marinas vīrs mūs aizvizina līdz dzelzceļa stacijai, jo izlemjam doties ar šaursliežu bānīti uz Bakuriani – Gruzijas kalnu kūrortu. Otra iespēja bija doties kāpienā uz vietējo virsotni, no kuras pat ir redzams Elbruss, bet kāpiens prasa divas dienas, jo vienā virzienā tas aizņem 6 h. Ir firmas, kas ar to nodarbojas, tiek organizētas naktsmītnes zirgi, mašīnas...tā īsti nemaz nenoskaidrojām. Vilcieniņš uz Bakuriani dodas no rīta plkst 11. Šie šo sauc par kukušku. Ceļojums ar vilcieniņu ilgst 2,5 h. Maksā 2 laras. Man personīgi nelikās nekas dikti īpašs. Arī skati nebija nekādi iespaidīgie. Pats Bakuriani ciems no sevis neko neizsaka, nekā acīm tīkama tur nav, dabūjām izbaudīt arī pamatīgo ziemeļu vēju un aukstumu. Netālu sniegotie kalni un virsotnes, sniegs tur ir jau tagad. Pēc stundas ar mikriku jau dodamies atpakaļ uz Tbilisi. Vakarā esam Tbilisi. Ar metro aizvizināmies līdz mūsu hosteļa pieturai un jau pēc 15 min varam iegulties gultā, aizdodamies paēst uz restorānu, atpakaļceļā nopērkam vīnu, ko iemalkot pirms gulētiešanas.

12.diena

Šodienas mērķis ir iepirkšanās, suvenīri, vīni. Dodamies atkal uz krāmju tirdziņu. Lejā zem krāmju tirdziņa tilta (televīzijas torņa pusē) pāri ceļam atrodam varen jauku vīna veikalu, cenas diezgan zemas, izvēle plaša, un izlejamais vīns pats gardākais, kāds vien jebkur citur tika baudīts, drusku nožēlojam, ka nezinājām ātrāk, būtu pirkuši tikai te. Blakus atpakaļ pāri ceļam ir arī suvenīri, tiek nopirktas cepurītes, magnētiņi un vēl šis tas. Aizdodamies uz hosteli nolikt smagos ar vīnu piestūķētos maisus, drusku nosnaužamies un laižam uz gruzīnu pirtīm, kas atrodas cietokšņa pakājē. Kopējā pirts maksā 3 laras no cilvēka, bet tā kā ar mums ir arī meitene, nolemjam īrēt savu numuriņu ar baseinu, maksā 30 laras stundā. Neko no sevis diži neizsaka, baseins ar karsto minerālo ūdeni, duša un vieta, kur veikt procedūras. Pasūtām arī tradicionālo skrubja procedūru, izmaksā 20 laras no cilvēka. Pēc manām domām jau tā kā padārgi par to īso laiku, ko meistars atvēl katram, bet vienreiz jau pamēģināt var. Esam nomazgājušies un dodamies ieturēt maltīti turpat netālu esošajā kafejnīcā. Alus un šašliks, tādas ir mūsu pēdējās vakariņas Gruzijā. No rīta astoņos mums ir lidmašīna.

No rīta ar taksi uz Lidostu. Reģistrācija, gribēja vēl piešūt, ka mums ir jāmaksā par somām, labi, ka bija izprintēti un līdzpaņemti visi papīri, kas apliecināja, ka par somām jau ir samaksāts, drusku pakutina nervus, vēlāk, stāvot rindā tax free veikalā, noskaidrojām, ka vienam no mūsu puišiem ir tāda pati biļete, kā mūsu meitenei, atkal nepatīkami, bet tai pat laikā arī smieklīgi, kā puisis vispār varēja tikt iekšā zonā ar biļeti uz kuras virsū ir sievietes vārds. Lidostā tax free zonā vēl tiek iepirkts konjaciņš un vīniņš, visu iepako speciālā maisiņā un uzlīmē virsū atbilstošo preču izrakstu. Cenas tādas pašas kā pilsētā, tāpēc droši var izmantot iespēju vēl piepirkt klāt pāris pudeles. Latvijā nekādu problēmu nebija.

Kopīgās ceļojuma izmaksas ar visiem suvenīriem un mājās atvesto vīnu 465 Ls. No tiem 160 izmaksāja aviobiļete. Katru dienu tika baudītas vakariņas restorāniņos. Vīns un alus arī tika baudīts gana daudz.

Noderīga info:

Ņemot ārā naudu ar karti no bankomātiem ir jārēķinās gandrīz ar 9% lielu komisiju. Nez kāpēc vējš bija atnesis, ka komisija ir tikai 1% bet apskatot mājās konta izrakstu, pārliecinājos par ko citu. Iekšlietu sistēma Gruzijā ir sakārtota gana labi. Tūristi var justies diezgan droši. Mūsu Rīgas ielās vakara stundās ir daudz bīstamāk. Vietējā valūta ir lari. Viens lars ir apm. 30 sant.Mikroautobusu cena ir pārsvarā no 5 – 20 lariem. 20 lari par gariem pārbraucieniem 6 un 7 h garumā. Vidējā mikriku cena ap 12 – 15 lariem. Ceļojuma maršrutu labāk plānot ar zinošu cilvēku (mūsu gadījumā tā bija hosteļa īpašniece, visi mūsu pārbraucieni iekrita agrās stundās, kas pēc deva mums pilnu dienu vietā, kur nonācām), jo pārbrauciens var aizņemt pusi dienas, ja tiek veikts pa kalnaino apvidu, kaut arī pēc kartes var šķist savādāk. Beigu beigās lielākais laiks tiek pavadīts tieši ceļā. Degvielas cenas ir gana augstas, litrs degvielas ap 0,70 Ls. Par auto īri neko teikt nemācēšu, bet šāda iespēja pastāv. Tbilisi apkārtnē ir iespēja gana ātri tikt uz Kazbegi, Kahetiju, Borjomi. (no 2 – 3,5 h) līdz ar to Tbilisi var izmantot kā bāzes staciju šo vietu apskatei, atstājot lielās mantas hostelī. Uz citurieni tas prasa jau pamatīgāku laiku. Pārvietošanās ir gana haotiska, taurēšana ir neatņemama sastāvdaļa. Ēšana un dzeršana kafejnīcās un restorānos ir iespējama līdz 15 lariem, nojautai, hačipūrī vidēji ap 6 lariem, šašliks ap 8 lariem, hinkāļi (lielie pelmeņi) gabalā 0,6 (10 apēst jau ir varoņdarbs!), kartupelīši kā piedeva 3 lari (tie gan visur bija dikti gardi), citi ēdieni ap 6 lari, izlejamais vīns 5 lari litrā, alus 2 – 2,5 lari.

Vietas, kur var palikt pa nakti:

Tbilisi: Irinas place http://www.irinesplace.com/

Signaghi Kohētijā, lieliska vieta kur palikt ir Zandarashvili family hotel, iesaku, nenožēlosiet, lieliska attieksme, fantastiskas vakariņas, vīns un vieta arī jauka. Te būs kontakti: Zandarashvili family hotel. David Zandarashvili, mob: +995599750510

Guram Zandarashvili, Mob: +995558000353, adrese Nr. 11. Giorgi str. Signaghi. E-pasts: davidzandarashvili@yahoo.com

Viesnīca Vardžijā: http://www.davisvenot.ge/?lang_id=ENG&sec_id=807&info_id=7756

Batumī palikām šeit: http://www.facebook.com/pages/Gulnasis-Guesthouse/224731387542041?sk=info