Una chica loca en Colombia! :)

  • 8 min lasīšanai
  • 22 foto
Kā jau Latvijā pierasts, studentiem parasti nākas apvienot mācības ar darbu. Šis būs stāsts par mani, latviešu studenti, kas mācību praksi iziet nevis tuvu mājām, bet tālā Latīņamerikas valstī Kolumbijā. Arī par sadzīvi, pieredzi un cilvēkiem… THE BEGINING... Lai cik arī dīvaini tas neizklausītos, iemīlējos Latīņamerikā, nereti skatoties ziepju operu KLONS, un izlēmu, ka agrāk vai vēlāk turp došos. Drīz vien caur AIESEC atradu prakses vietu mums samērā nepazīstamā valstī Kolumbijā. Patiesībā par šo zemeslodes vietu priekšstati Latvijā ir visai mazi. Tā ir kā tāla, aizspriedumu un priekšstatu plīvuriem aizklāta zeme. Tas bija izaicinājums - iznīcināt aizspriedumus, pārbaudīt sevi, aizceļot uz citu, radikāli atšķirīgu kontinentu un gūt savus iespaidus par to. DZĪVESSTILS Paralēles ar Latviju var vilkt daudz. Daudzveidīga mūzika, enerģiskas izklaides un dejas līdz rīta gaismai, kafija, sports- it sevišķi futbols- tās ir kolumbiešu kaislības. Bez sportiskas erotikas piesātinātās salsas, izveicīgās gurnu dejas merenges, seksa atdarinājuma regetona, iemīlējušos pārīšu romantiskajiem valjenatos (vallenatos-Sp.) te izdzīvot varētu retais vietējais. Mūzika te tiek ríbináta, tiklīdz tiek atvērtas acis. Vélák, ieēdot brokastīs dienišķo arepu (arepa-Sp.) ar sieru - no maltas kukurūzas pagatavotu gardu, uz plīts režģa grillétu plāceni - un piedzerot klāt karsto šokolādi vai kafiju - nesaprotamas izcelsmes un latvieša garšas kárpiņám necienīgu dzērienu ar krietnu cukura devu, ko te dévé par tinto ( tinto- Sp.), kolumbieši dodas savās ikdienas gaitās. Iekāpjot autobusá, jums diezgan skaļi ausís tiks zinģéta soferíšu míļáká mūzika, kas pársvará ir valjenatos – lēna un bezmérígi saldséríga mūzika. Bet tieši tāda ir Kolumbijas tipiská mūzika- lēna, vecmodīga, seriālu cienīgas poētikas pilna. Tad pēc darba, séžot pie tinto glázítes (já, nevis krúzítes) savās mājas vai kopā ar kaimiņiem ielas malā, parasti tiek risinátas sarunas par gaidámajiem futbola mačiem vai arī atrádíta tikko iegádátá vietējās futbola komandas atribūtika. Un tikai vakará, gulēt ejot, kolumbietis beidz klausíties mūziku un beidzot izslēdz savu radio vai CD atskaņotāju. Atvērtība un dzīvesprieks – tieši tādi ir pirmie iespaidi par Kolumbiju, un tiem ir visai attāla līdzība ar eiropieša priekšstatiem par šo valsti. Ar tīru sirdsapziņu varu sacīt, ka kokaīnu te uz ielām neviens netirgo, un valdība ir strikti pret narkotiku ražošanu un izplatīšanu. Ja tiec pieķerts sadarbojoties ar narkotiku izplatítájiem, tad dzīve no sabiedrības izolētās telpās, kur regulāri viesojas žurciņas (lasīt- cietumā), ir garantēta. Tajā pašā laikā sabiedriskos pasākumos diezgan bieži gadās situācija, kad kāds svešinieks pienāk klāt un piedává marihuānu vai kādu apreibinošu pulverīti. Ja arī ir kārdinājums, labāk šādus piedāvājumus nepieņemt, citádák abi - gan svešinieks, gan arí piedávájuma pieņēmējs var nokļūt pie pelēkajām draudzenēm uz mūžu, kur viņi nekad vairs neredzēs sauli un apžilbinoši skaisto Kolumbijas dabu. ŠIS TAS PAR ĢEOGRĀFIJU Kolumbija atrodas Dienvidamerikas augšgalā un robežojas ar Ekvadoru, Peru, Brazīliju, Venecuēlu un Panamu. Valsts sastāv no 29 reģioniem, kuros kopumā dzīvo apmēram 44 miljoni dažādas izcelsmes cilvēku, tāpēc šeit var izbaudīt gan kardināli atšķirīgus laika apstākļus, gan arí sastapt dažādu rasu pārstāvjus. Es dzīvoju nelielā pilsētiņā ar nosaukumu Manizalesa, kas atrodas Andu kalnos apmēram 2 km virs jūras līmeņa. Šis reģions ir galvenais kafijas audzēšanas industrijā, un pilsēta ir kafijas plantāciju ieskauta. Tik augstu kalnos gaisa temperatūra gada garumā ir samērā nemainīga, toties vienas dienas laikā tā var mainīties pilnīgi neparedzami - no siltas vasaras saules līdz Latvijas pavasara dzestrumam, tāpēc arī lietussargs un silta jaka lieti noder. Tā kā reģions atrodas tiešā ekvatora tuvumā, regulāri izbaudīju arī tropu lietu, kas varēja sākties jebkurá diennakts laiká. Un ja ir vēlme izbaudīt sniegu, arī tas ir iespējams! Netālu no Manizales pilsētas atrodas Nevado sniega kalns, kas ir ‘nieka’ 5 km virs jūras līmeņa. Lai uzkāptu šajā kalnā, nepieciešama laba fiziská sagatavotība, aukstuma un ‘augstumizturība’, kā arī daudz biezu drēbju. Tai pat laikā, lai tiktu līdz +32 grādu tveicei, atliek tikai iekāpt jau par tradicionālu transporta līdzekli kļuvušā antīkā džipā ar tikpat antīku vadītāju un pēc nepilnas stundas jau vari baudīt patīkamu tropu klimatu. KOLUMBIEŠU LAIKS Kolumbijas, tāpat kā jebkuras citas valsts laikrakstos regulāri tiek publicēta laika prognoze tuvákajám dienām. Tai pat laiká vienā dienā var nomainīties visi četri gadalaiki...Man ká latvietei ar racionālu prātu tas ir grūti saprotams- kádéļ játéré tinte, lai uzdrukātu pasaku? Tāpat arī ikdienā, satiekot draugus un paziņas, tiek runāts par brīvdienu plāniem, bet, pienākot nedēļas nogalei, vairumā gadījumu tiek braukts pavisam citur un ar pavisam citiem draugiem, jo pirmajiem plāni jau mainījušies, otriem par to aizmirstot paziņot. Es tajā pašā laikā prātoju, kas tad īsti notika, kādēļ plāni tika mainīti… Un, kad gaidu norunátajá tikšanās vietá, draugi ierodas vismaz 20 minūtes vélák, kā jau Kolumbijā ir pierasts, bet mani tas savukārt padara nervozu. Katru reizi prātoju, vai tiešām man bija jábút citá vietá vai arí esmu sajaukusi laikus. Latvijā ar mani tá gadās pa retam, bet tālajā Latīņamerikas valstī es biju precizitātes paraugs.. Tātad, viss , ko esat dzirdējuši par jēdzienu kolumbiešu laiks, tā ir balta patiesība un ar to šeit ir járéķinás. EKONOMIKA Valsts valūta ir Kolumbijas peso. Amerikas dolāra aptuvenā attiecība pret peso ir 1:2500. Pārrēķinot Latvijas cenās, ikdienā nepieciešamos pārtikas produktus, piemēram, maizi, pienu vai uzkodas iespējams iegādāties kopā par nepilnu latu. Toties tropisko augļu pārpilnība var apžilbināt pat vispieredzējušāko pircēju. Jārēķinās gan, ka, iepērkoties lielveikalā, augļi būs nedaudz dārgāki, toties no ielu tirgotājiem, ja spēj kaunu mest pie malas un sāc kaulēties, pie labām lietām var tikt par neparasti draudzīgām cenām. Piemēram, par tikko plūktu svaigu ananāsu, lielu un sulīgu papaiju vai visgatavāko avokado jūs samaksāsiet summu, kas reti kad būs lielāka par pārdesmit santīmiem. Ja ir vēlme kļūt par veģetārieti, Kolumbijā tas ir iespējams, ieguldot ēšanas paradumu maiņā minimālus līdzekļus. Un tagad iedomājieties, cik daudz tūkstošus jums vajadzētu, lai iepirktos? Sākumā ir ļoti grūti pierast pie daudzajām nullītēm. Bet toties kāds bērna prieks pārņem, kad, saņemot pirmo algu, saproti, ka esi kļuvis par miljonāru! PIRMIE IESPAIDI: BOGOTA Ielidojot Kolumbijas galvaspilsētas Bogotas El Dorado starptautiskajā lidostā, pirmais pārsteigums ir tas, ka neviens kolumbietis nerunā angļu valodā. Bet arī tā nav liela bēda - ja nezini spāņu valodu, var izlīdzēties ar žestu valodu un mīmiku, jo to Kolumbijā zina visi. Lai par to pārliecinātos, atliek tikai apskatīties kādu no latīņamerikāņu ziepju operām, kur rokas sarunas laikā tiek vicinātas uz visām pusēm! Drīz vien sāku pierast arī pie tā, ka neviens nezina, kur atrodas Latvija. Lidostā stāstot melnīgsnējam, smaidīgam pasu kontroles darbiniekam par to, no kādas valsts esmu, cenšos viņu informēt dažādās valodās un rakstībās, bet reakcijas nekādas… Pēc 30 minūšu runāšanas mani valstī gan ielaida, bet esmu pārliecināta, ka lielāka skaidrība viņiem neradās, kad viņi sev izteica varbūtību, ka Latvia varētu būt tas pats, kas Letonia. Bogotā sāku pierast pie jau minētajiem ielu tirgotājiem. To ir daudz, un pārsvarā tiek tirgota bižutērija, kas darināta no dabiskiem materiāliem - daudzkrāsainiem gliemežvākiem, dažādu tropisko augļu sēkliņām, koku mizām, kokosriekstiem, ādas un pavisam neizprotamas izcelsmes materiāliem. Galvaspilsētā arī ir mana pirmā ēdienreize- burkānu un jukas (Yuka- Sp.) - lielas koka saknes, kas garšo pēc kartupeļa un kastaņa savienojuma, zupa. Pie tās tiek likti klāt banāni un rīsi no atsevišķas bļodas. Kaut arī esmu tikai par jaunu ēdienu baudīšanu, sāļa zupa ar banāniem ir kaut kas ļoti neparasts. Ieradumi tiešām dara savu – jo Latvijā taču no banāniem taisa tikai saldos! MEDELJINAS METRO Ar ko mums asociējas Medeljina? Pirms braukt uz šo pilsētu, runāju ar kādu draugu no Latvijas. Viņš teica, ka labāk jau nebraukt uz šo kokaīna satiksmes centru… Tomēr tas ir maldīgs priekšstats, kas sakņojas 50 gadu ilgā pagātnē, kad Medeljinā valdīja narkotiku karalis Pablo Eskobārs (Pablo Escobar- Sp.). Tagad pilsēta ir viena no modernākajām valstī- augstceltnes, tirdzniecības un biznesa centri, kā arī metro. Medeljinā atrodas vienīgais metro tīkls Kolumbijā un visā Latīņamerikā. Grūti iedomāties, ka kāds šajā pilsētā kalnu vidū vēlētos ieguldīt naudu , lai izbūvētu pašu modernāko metro, kāds ir iespējams! Redz, bet vācieši to gribēja… esot investējuši kosmiskas summas. Metro celtniecība tika pabeigta tikai 10 gadus atpakaļ un vēl tagad, ieejot metro stacijas telpās, pretī plūst tikko pabeigta remonta smarža, un katrs stūris ir apkopēju roku izmazgāts. Es esmu ceļojusi diezgan daudz, bet tik tīru metro pat Eiropā neesmu redzējusi. SALSAS GALVASPILSĒTA KALI Kali pilsētu Andu kalnu ielejā visi pazīst kā salsas galvaspilsētu. Te pēc dejām izsalkušais var justies kā mājās –neskaitāmie salsas klubi spēj izdabāt jebkurai gaumei. Vakarā sabiedriskais transports ir piepildīts ar glīti ģērbtiem tumsnējiem cilvēkiem un gaisā jūtamas vakara gaidas un sasprindzinājums. Steidzoties pretī karstasinīgajām dejām, jāgatavojas uz to, ka pie kluba durvīm jūs neatkarīgi no dzimuma aptaustīs vietējais ārā metējs un iekšā sagaidīs traka tveice- saelpots, sasvīdušu augumu radīts aroms. Iejūkot dejotāju pūlī, apsēsties malā vairs nav iespējams. Kad uz deju aicina viens latīņu skaistulis pēc otra, tad gaisa kvalitāte jau šķiet pēdējais, par ko uztraukties - daudz svarīgāk ir spēt turēt līdzi vietējo puišu akrobātiskajiem deju soļiem. Ja vēlaties izbaudīt īsto salsas dejas burvību, Kali ir īstā vieta! KARĪBU PĒRLE KARTAHENA Kartahena ir vieta, uz kurieni katrs kolumbietis vismaz reiz savā mūžā brauks pavadīt neaizmirstamas brīvdienas. Kā citviet Karību jūras piekrastē, šeit gaisa temperatūra visu gadu ir +40C saulē. Viss tik jauns un nebijis - jūras viļņi cilvēka augumā, milzīga izvēle tropisko augļu kokteiļu, tumšādaini smaidoši cilvēki, latino mūzika, kas tā vien aicina laisties dejā, daudzkrāsaini nami un eksotisku koku un augu pilni parki, kur neviena netraucētas pārvietojas iguanas, lielākas un mazākas ķirzakas un citi Latvijā tikai zooloģiskajā dārzā sastopami radījumi! Vietējie iedzīvotāji te darbojas kā pārvietojamie ledusskapji un kioski vienlaicīgi. Tiek tirgots saldējums, jūras veltes, saulesbrilles plašā sortimentā, peldkostīmi, sudrablietas, pašdarināta bižutērija un kokosriekstu saldumi. Saldumu tirgotājas, tāpat kā augļu salātu pārdevējas, pārnēsā savu preci uz galvas. Tomēr jābūt ļoti uzmanīgam, lai šajā krāšņumā neapjuktu, pretējā gadījumā var iekulties nepatikšanās. Tā arī es kādu dienu laiskojos pludmalē, snauduļoju, ar cepuri galvu no saules aizsargādama. Te pēkšņi jūtu - kāds masē manu kreiso kāju… paskatos… tur kāda melnādaina sieviete ar rasta bizītēm apstrādā mani ar kautkādu zaļganu eļļainu masu. Es, zinot šo triku, viņai saku, ka naudas man nav un nevaru viņai par pakalpojumu samaksāt, bet viņa neatlaižas un pārliecina, ka viss esot par brīvu. Tā nu es izbaudu ķermeņa masāžu, domājot, ka šī ir viena no laimīgākajām dienām manā mūžā. Te mani pārtrauc melnās sievietes teiktais, ka masāža esot galā. Pieklājības pēc sniedzos pēc saviem pāris tūkstošiem peso un dodu viņai, bet viņa svētā sašutumā saka, ka pakalpojums maksā nevis 2, bet gan 20 tūkstošus!! Beigās norunājam, ka viņa manu piedāvāto naudu paņems un pārējo es viņai atnesīšu nākamreiz. Protams, ka es nekad vairs neatgriezos šajā pludmalē, lai izvairītos no bezmaksas masāžas piedāvātājas, kas uzskatīja mani par savu parādnieci. Faktiski pludmalē nav iespējams mierīgi pagulēt ne mirkli, jo ne tikai pārdevēji, bet arī vietējie atpūtnieki un tūristi no Kolumbijas kaimiņvalstīm ik pa laikam tevi uzrunā. Tādā veidā sanāca iepazīties gan ar biznesmeņiem no Panamas, gan glābēju, kas par sevi teica, ka esot no seriāla „Pludmales patruļa”, gan arī vietējo ziepju operas zvaigzni un modeli vienā personā. Vairākkārt tiku aicināta arī uz dažādiem pasākumiem, tomēr, par apbēdinājumu aicinātājiem, sevis drošības labad no lielākās daļas piedāvājumu gan nācās atteikties. EPILOGS Šis stāsts ir tikai daļa no manas pieredzes Kolumbijā. Ja vēlaties pārliecināties par manu vārdu patiesumu, noteikti dodaties uz Kolumbiju, lai izdzīvotu vēl brīnumainākas kultūras atšķirības. Jūs to nenožēlosiet, jo dzīve Kolumbijā tiešām ir kā ziepju operā, un tur ar jums var notikt neiedomājamas lietas. Un pēc brauciena Kolumbija kļūs arī par jūsu sapņu zemi! Uzziņai- strādāju par angļu valodas skolotāju Universidad Autonoma de Manizales, Instituto de Idiomas P.S. Saiisinaats publiceetas arii zhurnaalaa "Ieva" 26.02.2005


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais