Viļņa uz savu roku ar “Simple express” 1. daļa

Jānis Freimanis 10.11.2011 6 min lasīšanai

Labprāt padalīšos domās un pieredzē, ko piedzīvoju šoruden Viļņā. Vairāk tas būs par praktisko un sadzīvisko pusi, jo objektu apraksti ir visai plaši pieejami citur.

Visu rudeni un arī vēl joprojām (akcija ir beztermiņa) autobusu kompānija “Simple express” piedāvā iespēju apceļot vairākas pilsētas, tā teikt “pa lēto”. Konkrēti runājot, par 2,10 Ls iespējams aizbraukt uz Viļņu, Tallinu, Varšavu vai Sankt-Pēterburgu. Šāda iespēja negadās bieži, tāpēc muļķīgi būtu to neizmantot.

Kādā sestdienas rīta plkst. 8.30 , visa ģimene triju cilvēku sastavā, sēžamies autobusā un plkst. 12.30, bez nevienas pieturas, autobuss mūs izlaiž Viļņas autoostā.Iepriekš esmu izstrādājis maršruta iespējas visām gaumēm un dvēseles noskaņojumiem. Parasti braucienos apvienojam ganstaigāšanu pa objektiem, gan arī ieskatāmies kādā veikalā vai tirgū (tas vairāk manām sievietēm). Tā jau saka, ka tautu un valsti vislabāk raksturo tirgus, baznīca un kapsēta.

Tā kā ir tieši pusdienlaiks, tad netālu no autoostas (apm. 10 minūšu gājiena attālumā), blakus Hales tirgum, Bazilijonu ielā 6 atrodas visai jauka kafejnīca “Budulia”, kurā nacionālos cepelīnus var nogaršot par 8 Lt (1,60 Ls) porcijā, kurā ir 2 vidēja lieluma “didžkukuļi”(cepelīnu otrs nosaukums). Tā pagaidām ir lētākā vieta, un nebūt ne tā sliktākā, kurā Viļņā būdams, esmu cepelīnus atradis. Būt Lietuvā un nepagaršot cepelīnus, žemaišu pankūkas, kartupeļu sacepumu “Plokštainis” vai “Kugelis” ir vienkārši grēks. Vēl viens jauks atradums, kas gan diez vai ir lietuviešu ēdiens, ir “Čenakas” – dārzeņu sautējums ar gaļu māla podiņā. Tā ir laba alternatīva tiem, kam pret cepelīniem ir tāda vai citāda veida alerģija. Arī aukstā zupa “Šaltibarščiai” Lietuvā tiek pasniegta savādāk nekā pie mums – uz atsevišķa šķīvīša klāt pienākas karsti vārīti kartupeļi, kas sezonas laikā apkaisīti ar dillēm. Ļoti labi sader kopā.

Kad pusdienas ieturētas, dodamies uz Aušras (Ausmas) vārtiem. Tie ir vienīgie vāti, kas saglabājušies no Viļņas aizsardzības mūrī kādreiz 10 esošajiem. To zvanu tornī pielūdzama Kristus mātes Marijas ikona ar brīnumdarītājas spējām. Šīs svētbildes priekšāsavas vizītes laikā 1993.gadā galvu noliecis arī pāvests Jānis Pāvils II.

Tālāk jau ceļš caur vecpilsētu virzās uz centra pusi, garām rātsnamam, garām neskaitāmajiem daiļamata tirgotājiem, garām otrai labai ēstuvei “Forto dvaras” (Pilies gatve 16) – cepelīni te dārgi, bet garšīgi 9 Lt par vienu lielu “didžkukuli”, ja ņem pusporciju.

Paša Viļņas sirdī – Katedrāle ar slaveno Sv. Kazimira kapelu, atsevišķi stāvošo astoņstūraino zvanu torni ar pulksteni, kuram ir tikai stundu rādītājs, bet katru stundas ceturksni ieskandina torņa zvanu skaņas. Līdzās arī brīnumainā plāksne “stebuklas”laukuma bruģī, no kuras 1989.g. iesākāsslavenais Baltijas ceļš. Šeit vajagot vairākas reizes apgriezties uz riņķi un iedomāties vēlēšanos. Blakus katedrālei arī kunigaiša Ģedimina (Viļņas dibinātāja) piemineklis ar leģendāro dzelzs vilku (tas gan tāds maziņš), kuru kņazs sapnī redzējis kalna galāgaudojam. Tā bijusi zīme, ka šeit jādibina pilsēta.

Svēts pienākums uzkāpt Ģedimina pils kalnā, bet vēl labāk pašā tornī (5.00 Lt), no kura paveras plaša pilsētas panorāma. Otrpus Viļņas upītes gravai, augsta kalna galā, trīs baltie krusti.

Centrā, pie Lietuvas nacionālā muzeja, skatāms arī vienīgā Lietuvas karaļa Mindauga piemineklis, kurš tika atklāts 2003. g. – karaļa kronēšanas 750. jubilejā. Mindaugs bija viens no sešpadsmit dižkunigaišiem (pats pirmais), kurš 1253. gada 6. jūlijā tika kronēts par Lietuvas karali. Šis datums Lietuvas vēsturē ierakstīts zelta burtiem un līdz ar to, tie ir Valsts svētki un izejamā diena.

Ja neesam vēl piekusuši, pārejot Mindauga tiltu, varam aizstaigāt līdz populārajam Enerģētikas un tehnikas muzejam (Rinktines gatve 2), kas no katedrāles ir tikai 5 minūšu gājiena attālumā. Paši gan tur nebijām, bet muzejs tiek reklamēts kā atraktīva un izzinoša darbība lieliem un maziem. Bērniem, un ne tikai, vislielākā jautrība sāksies telpā, kur var pārbaudīt gravitācijas spēku, nosvērties uz trīs dažādiem svariem vai no dīvaina eksponāta izdabūt interesantas melodijas. Der piebilst, ka sestdienas muzejā ir bērnu dienas un līdz 16 gadiem ieskaitot, tiem ieeja ir par brīvu (pieaugušajiem – 10Lt).

No centra objektiem vēl jāpiemin Prezidentes pils (S. Daukanta laukumā 3), Viļņas universitāte ar daudzajiem iekšpagalmiem, no kuriem viens itāliskā stilā ar arkādi trijos līmeņos, ap četrdesmit baznīcām, no kurām ārēji viskrāšņākā noteikti ir sarkanā Sv. Annas baznīca, barokālā Sv. Kazimira baznīca ar vēja zvaniem un iespaidīgo kroni torņa galā, kā arī attālāk esošā Sv. Pētera un Pāvila baznīca ar interesanto kroņlukturi kuģa formā un 2000 barokālām stuka figūriņām baznīcas interjerā.

Diena sāk sliekties uz otru pusi, kājas arī jūt savu. Manas dāmas sāk čīkstēt, ka objektu šai dienai pietiekot. Derētu kāds lielveikals vai ēstuve.

Kā reklāmā teikts, par visu ir padomāts.

Mājās esmu izpētījis Viļņas sabiedriskā transporta shēmu internetā www.vilniustransport.lt , lai būtu sajēga kur un ar ko var nokļūt. Sabiedriskā transporta vienreizējā biļete (vienkartinis biletas) kioskos maksā 2 Lt, pie vadītāja 2,50 Lt. Tā kā mūsu naudā tas ir 0,40 Ls – lētāk kā Rīga, var braukt uz nebēdu. Talons der kā autobusos tā trolejbusos, kas iekāpjot jākompostrē, kā bija pie mums vecos labos laikos.

Ierosinu aizbraukt uz slaveno “Akropoli”, kurā ir neskaitāmi veikali, lielā “Maxima”, un ēstuve, ko nosaucām par Dzirnavām (līdzīga kā mūsu “Lido”). Lai uz turieni nokļūtu, no katedrāles pa Ģedimina prospektu jāaiziet līdz Viļņas ielas (Vilniaus gatve) krustojumam (apm 300m), kur atrodas sabiedriskā transporta pietura –Vinco Kudirkos aikšte ( Vinca Kudirkas laukums). Laukums nosaukts Lietuvas himnas autora vardā (te arī viņa piemineklis ar iekaltu himnas tekstu). Tā teikt, mūsu Baumaņu Kārlis.

No šīs pieturas ar 53. autobusu jābrauc līdz pieturai Šeškines kalvos (Šeškīnes pakalni). Tā būs 8. pietura no iekāpšanas brīža.

Braucot ar autobusu, atkal varam apgūt pilsētas ģeogrāfiju. Šķērsojam slaveno 1952.g. būvēto“Zaļo tiltu” pār Neres upi, kam visos četros stūros atrodas leģendārās padomijas laika skulptūras (arī strādnieks un kolchozniece). Vēl nesen tika lauzti šķēpi vai šīs skulptūras saglabājamas vai demontējamas, taču nolemts tika kultūras mantojumu saglabāt.

Tālāk vēl viens praktiskas dabas objekts – Kalvāriju tirgus (lielākais tirgus Viļņā, ja neskaita slavenos Garjūnus). Šeit ierosinu atbraukt nākošajā dienā, kur suvenīram var nopirkt smaržīgo, auksti kupināto žāvētās cūkgaļas gabaliņu un saldā piena (!) plakano sieru (saldaus pieno varškes sūris). Šis siers, man personīgi, garšo labāk nekā tas baltais un drupanais. Šis, no saldā piena, ir nedaudz sīkstāks, ir viegli dzeltenīgā krāsā un nav tik drūpošs. Cena arī ļoti pieņemama – 13-15 Lt/kg (2,60-3,00 Ls/kg). Feins ciemakukulis pašam un Sašam.

“Akropolē” vispirms aizejam uz “Dzirnavām”, kur acis atkal meklē nacionālos ēdienus, jo karbonādes un šniceles varam ēst savās mājās. Sieva paņem “Žemaitenes” (Žemaičiu blynai), bet es kārtejo cepelīnu ar speķa skribuļiem. Te šis maksā 4,99 Lt par vienu lielu “didžkukuli”. Meita ņem pankūkas ar siera pildījumu. Pēc brīža katrs no savas porcijas gabaliņu iedodam otram, lai visi būtu pagaršojuši visu.

Ieejam “Maximā” nopirkt sīkumus vakariņām un brokastīm. Ir jau satumsis un laiks doties uz sarunāto naktsmītni, kurā esam solījušies ierasties ap 20.00.

Starp citu, par naktsmītni ir atsevišķs stāsts, tapēc to nepieminēju iepriekš, bet neuztraucieties, par visu ir padomāts! Interneta iespējas ir neierobežotas, ja vēl pārzina lietuviešu valodu (varu palielīties), tad vajag tik rakt.

Tālāk seko reklāmas pauze (mans tulkojums), kuru arī mēs konkrēti izmantojām.

Tiem, kas meklē pieticīgu naktsmītni Viļņas centrā, naktsmītne rodama šeit no 30 Lt/ pers.( 6 Ls) Reģistrācija I-VII līdz plkst. 20.00. REGVANGA aicina ceļotājus, tūristus, vai darba darīšanās Lietuvas galvaspilsētā Viļņā ieradušos, nosalušos un nogurušos…

Šeit Jūs atradīsiet mieru, atpūtu un naktsmāju.

REGVANGAI nav būtiski standarti, varēsiet pamielot acis ap senām lietām un piederumu kolekcijām. Mana māja ir vienkārša, bet tajā ir viss, kas cilvēkam nepieciešams: ērta nokļūšana, mājas miers, privāta drošība, tuvu pilsētas centram esošajā Naujamiestes rajonā. REGVANGA atrodas Vytenio gatvē 3 dz. 2, Vecā Vingio parka nomalē, kur no rītiem un vakaros varēsiet pastaigāties, pasportot un jauki atpūsties.

Jūs vienmēr esat mīļi gaidīti, dārgie viesi!!!

Netālu no REGVANGAS Jūs atradīsiet ne tikai ievērojamas celtnes vai muzejus, bet arī bārus, kafejnīcas, restorānus. Tepat līdzās izvietojušās Baltkrievijas, Rumānijas, Latvijas, Vācijas, Beļģijas, Japānas, ASV, Ķīnas un Turcijas republiku vēstniecības.

Par nelielu samaksu Jūsu ērtībām – apsargājamā autostāvvieta. Tiek piemērotas atlaides viesiem, kas apmetušies uz ilgāku laiku. Iespējams pieņemt nelielielu jauniešu grupu (četras divvietīgās, viena vienvietīgā gulta).

Dati par uzņēmumu

REGVANGA, īslaicīga dzīvokļa noma Vytenio g. 3, LT-03113, VILNIUS /Tel. 00 370 68357573 regina.vang7@gmail.com www.regvanga.com

Regvanga ir privāts dzīvoklis, kuru viesmīlīgā saimniece izīrē īslaicīgiem ceļotājiem. Bijām pie viņas jau divreiz un esam pilnībā apmierināti. Viss dzīvoklis (2 istabas) bija pilnīgā mūsu rīcībā. Neviens netraucēja, pašiem bija savas dzīvokļa atslēgas. Saimniece pati dzīvo citur, tikai atnāk norunātajā laikā nokārtot formalitātes. Pēc skata viņai starp 60 un 70 gadiem, bet ir visai žiperīga un enerģiska sieviete, kā pati teicās –pensionēta medmāsa, kas nedaudz nodarbojās ar veselīga dzīvesveida rakstu rakstīšanu vienam otram žurnālam. Pirmajā reizē bijām trijatā un par visiem (uz vienu nakti) samaksājām 100 Lt. Tātad, mūsu naudā 6,60Ls/cilv. Neviena viesnīca Viļņas centrā neko tik lētu nepiedāvā. Un nebūt tas nebija bomžu miteklis. Jā, padomjlaika (Staļina) dzīvoklis ar ļoti augstiem griestiem, bet gultas normālas, sanitārais mezgls darbojās, trauki un karstais ūdens pieejams, televizors gan ieklemmējies vienā kanālā (tas dēļ tiem stulbajiem dekoderiem). Džakuzi vannas gan nebija, bet mēs kaut kā bez tās veiksmīgi iztikām.

Nākošajā rītā saimniece atkal bija klāt norunātajā laikā. Apmainījāmies ar mazām dāvaniņām un laipniem vārdiem un solījāmies šo vietu neaizmirst un izmantot citai reizei.

Sekoja arī otrā reize. Tad braucām divatā un samaksājām 80 Lt par abiem, tātad 8,00 Ls/cilv. Arī tīri ciešami.

Saimniece skaidroja, jo lielāka kompānija, jo cena lētāka. Viss saprotams – sava veida bizness.

Ko darījām otrajā dienā varēsiet lasīt turpinājumā, kas sekos vēlāk.