Pašu izplānots Norway road-trip

  • 3 min lasīšanai
Jāsak jau laikam ar to, ka Norvēģijā neviesojos pirmo reizi un jau bija nojauta par to, kas ir fjordi un kas ir kalni Norvēģijas kontekstā. Reiz jau biju pabijis tur un kopš tā laika vienmēr bijusi vēlēšanās turp aizceļot vēl (un vēl). Ideja par to, ka jābrauc radās visai laicīgi - vēl vasaras iesākumā par smieklu naudu tikai iegādātas AirBaltic biļetes un pamaazām varēja sākt domāt "ko un kā". Kā mēs to saplānojām? Visvienkāršāk izrādījās plānot ar GoogleEarth un GoogleMaps palīdzību. Pirmais mācēja uzrādīt skaistākās fotogrāfijas un vietas, bet otrs - atzīmēja ceļus un attālumus. Tas viss tika iebarots TomTom navigatoram un jāsaka, GPS navigācijas sistēma par 90% nepievīla visa ceļojuma gaitā. Pat no maksas ceļiem izsprukām. Noīrējām auto, kas rezultātā arī izrādījās gana lēts pasākums ņemot vērā Norvēģijas cenu līmeni. Arī ēdiens tika sapakots jau Latvijā, tāpēc vienīgās izmaksas ar ko saskārāmies, bija muzeji un naktsmītnes (arī nemeklējām iepriekš, bet gan vienkārši braucot pētījām šiltes uz ceļiem). Pirmā diena Ceļš no Oslo uz Lillehammeri un tālāk Jotunheimen dabas parka virzienā tikai pamazām atklāja kalnus, sniegotās cepures, kalnu upes un dabas pērles. Noteikti ir vērts iegriezties Gjovikā - te 1993. gadā tika uzbūvēta ledus halle klintī (līdzīgi kā veido tuneļus) un tur notika 1994. gada Olimpisko spēļu hokeja spēles. Ir interesanti pastaigāt un pavērot kalnu no iekšienes - sāļi un pat ūdens strauti caur klintīm iespiežas hallē. Lillehammerē izvēlējāmies neredzēt Olimpisko muzeju, bet gan uzkāpām tramplīnlēkšanas trases virsotnē un pavērojām čalīšus, kas pat vasarā neatmet roku tramplīnlēkšanai (arī tūristi te var izmēģināt tramplīnlēkšanu, bobsleja izbraucienu vai traplīnlēkšanas simulatoru). Pēc Lillehammeres pamazām ceļš kāpj augšup kalnos un paveras aizvien augstākas virsotnes, skaistāki kalnu strauti. Liela daļa teritorijas ir Jotunheimenes dabas parks - teritorija, kas nebeidz pārsteigt ar kalniem, ķērpjainām nogāzēm, sniegotām virsotnēm, kalnu ezeriem un trakojošām upēm. Nakts mītni te atrast ir viegli - ik pēc kilometra ir kāds kempings, kurā ir vieta teltij, mašīnai; var noīrēt pat namiņu 4 personām par 350NOK. Otrā diena Lai arī dabas apstākļi mūs nelutināja un kalnu virsotnes bija dūmakā tītas, atļāvāmies pietuvoties Galdhopiggen virsotnei - ausgtākajam kalnam (virs 2600m). Kalnā kāpēji var uzkāpt līdz pašai virsotnei gida pavadībā (jāšķērso liels ledājs), bet parastie tūristi var piebraukt kalnam līdz 1856m atzīmei un izbaudīt +6C grādu siltumu vasaras vidū. Ceļu turpinājām Feigesfossen virzienā - augstākais ūdenskritums (virs 200m). Kāpiens līdz pašā ūdenskrituma apskates vietai ilgst apmēram 20min vienā virzienā pa samērā dubļainu taciņu. Vai ir to vērts? Noteikti.. Dienas izskaņā apmeklējām Urnes stāvbaznīcu, kas ir samērā maza, bet tiek uzskatīta par vienu no senākajām un visvairāk izgreznotajām stāvbaznīcām Norvēģijā. Te pirmo reizi saskŗāmies ar norvēģu "modificētājām" avenēm - 20NOK par nelielu trauciņu ar avenēm krietna īkšķa lielumā. Tā kā šajā teritorijā jau ir fjords, tad arī prāmju satiksme ir nereti jāizmanto. Pat strap maziem ciemiem kursē prāmji; dārgs prieks (ap 150NOK par mašīnu ar 4 cilvēkiem), bet izvēles nav.. Teritorija ir kalnaina un kalnu avotu netrūkst, tāpēc nenākas sūkstīties par ūdens trūkumu vai dārgo veikalu ūdeni (apmēram Ls 1,50 par 1L).Vienīgais, par ko nācās sūkstīties šajā vakarā - par kempingu trūkumu Fjærland tuvumā. Lai arī izmirkuši, bet apmierināti par dienas laikā redzēto neslēdzam vakaru pie makaronu bļodas ar tūristu brokastīm :) Trešā diena Diena sākās ar Norvēģijas Ledāju muzeja īso apskati (ieej, apskaties suvenīru stendu, ieraugi ieejas maksu un izej) un Grāmatu pilsētiņas apciemojumu - 12 vecas mājeles ir pārpildītas ar second-hand grāmatām; pat grāmatas krievu valodā var atrast. Savukārt norvēģu uzticība ir apbrīnojama - izvēlies grāmatu kādā no mājelēm un tad ej un sameklē, pie kā un kur par to var samaksāt... Mazliet vēlāk uzmetām aci lielākā (Jostedal) ledāja atzaram un turpinājām pārbraucienu ar nedaudzām apstāšanās reizēm tūristu atpūtas vietās un skatu laukumos. Ievērības cienīgs bija fakts, ka vienubrīd ceļš aizvijās apmēram 1400m augstumā (augstākais kalnu ceļš Eiropā) un temperatūra turējās +9C grādu robežās, turklāt lija nepārtraukti (šķiet lietus mākoņi "ieķeras" kalnu virsotnēs). Tomēr lielākais pārsteigums bija Romantic Road, kuru būtu vērts pārdēvēt par Scary Road - viena josla un "kabatas", pie kurām var apmainīties pretīmbraucošie auto; vietām ceļa norobežojuma nav un braucot augšup rodas sajūta, ka ceļa gals ir klāt. Naktsmītni atrast nenācās grūti. Cenas tikai mazliet mainījās un dsaba turpināja pārsteigt - apmetāmies netālu no šaurākā fjorda (Naeroyfjord). Ceturtā diena Šo dienu bijām ieplānojuši pārbraucienam, jo nakamajā rītā jau bija jasēstas lidmašīnā, lai dotos atpakaļ uz Latviju. Daba (šķiet vienīgais, ko baudījām...) mazliet atkāpās ar savu varenumu, vien ik pa brīdim parādot kādu sniegotu kalnu virsotni vai kalnu upi. Oslo tuvumā bija palicis vien ceļš, ko vērot. Izvairoties no maksas ceļiem, riņķojām pa maziem ciemiem un konstatējām, ka Oslo tuvumā par tūristiem tiek domāts mazāk - apstāšanās vietu un kempingu izcili maz... Lai arī šīs dienas vakarā TomTom navigators saniķojās, kempingu atradām; te skaistu dabas skatu neesamība tika kompensēta ar papildus ērtībām - TV, bezmaksas duša (citviet 3minūtes izmaksā 5NOK) un batuts :) Arī laika apstākļi mainījās uz labo pusi un temperatūra peituvojās tai, kas šobrīd ir Latvijā.. Iespaidu ir gana daudz.. Asākās pārmaiņas, ko nācās izjust ierodoties atpakaļ mājas, bija citādā cilvēku mentalitāte un samērā raupji veidotā sabiedrība šeit..Lai gan - ko nu tur par to daudz raudāt - paši vien šo sabiedrību veidojam... Atvainojos par gramatikas kļūdām, spellchekers te nestrādā :)


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais