Ceļojums pa Karpatiem un Tatriem

  • 4 min lasīšanai
Ceļojums pa Karpatiem un Tatriem Pirms doties ceļojumā, izplānojām maršrutu izmantojot internetu, atlasus un draugi.lv. 6.jūlijā agri no rīta(5.00) devāmies ceļā. Braucām ģimene(4) ar mašīnu Mazda626(1998), brauca tikai vīrs, jo pārējiem braukšanas prasmes nebija tik lielas. Bauska, Grenctāle, Paņeveža, Suvalki, Lomža,Varšava. Rīta pusē braucot, smagās fūras "atpūtas" benzīntankos un braukt bija patīkami. Varšavā iebraucām ap 15, lija lietus un mums izpalika Varšavas apskate. Par to daudz nesērojām, jo pa nakti palikām pie labiem draugiem un baudījām viņu viesmīlību. 7. jūlijs- brauciens pa Poliju, Slovākiju un pēcpusdienā nokļuvām galamērķi- Ukrainā. Uz Ukrainu iesaku braukt caur Slovākiju, jo nav jānīkst garajās rindās uz robežas. Esmu dzirdējusi no paziņām, ka šķērsojot Polijas-Ukrainas robežu nākas tur pavadīt 5-6 stundas, mēs to izdarījām nepilnā stundā. Aiz robežas uzreiz ir Užgoroda-Aizkarpatu galvaspilsēta, Ukrainas zelta vārti uz Eiropu. Pilsēta Užas upes krastos ar garāko(2km) liepu aleju Eirpā. Iekārtojāmies viesnīcā "Inturist-Zakarpatje". Viesnīca padomijas stilā, siltais ūdens noteiktās stundās, bet no loga pavērās burvīgs skats uz katedrāli. Vakarā devāmies apskatīt vecpilsētu. Ļoti skaista stacijas ēka, iegriezāmie vietējā krodziņā. Ēdieni ļooti garšīgi un lēti. 8.jūlijs-no rīta braucam uz Mukačevas pilsētu-apskatam vecpilsētu, Mukačevas pili un dodamies meklēt grāfa Šeborna pili- tajā ir 365 logi, 52 dūmeņi, 12 ieejas. Patreiz pilī ir sanatorija un pils izskatās diezgan nolaista. Tālāk mūsu ceļš ved uz Beregovas termālajiem baseiniem ciematā pie Ungārijas robežas. Ārstnieciskais termālais ūdens+36C nāk no 1080m dziļuma. Svētdienas pēcpusdienā cilvēku bija ļoti daudz, bet pats baseins, nu tā....Viens liels baseins ar siltu, brūnu ūdeni, ģērbtuvēs skapīši bez atslēgām, vērtīgas mantas varēja nodot lai pieskata, ģērbšanās aiz aizkariņa, dušas briesmīgas, bet ieejas biļetes arī bija lētas. Pēc peldes devāmies tālāk Aizkarpatos iekšā, lai nākamajā dienā „iekarotu” Ukrainas augstāko virsotni Goverlu. Braucot gar Tisas upi (otrā krastā Rumānija) vērojām skaistos Karpatu kalnus un nokļuvām Eiropas centrā Aizkarpatu kalnu masīva pakājē. Nakšņošana paredzēta Rahivas ciematā, viesnīcā vietu nav( atbrauca tūristu grupa no Latvijas), bet mums paveicās ar naktsmītnēm- atradām pie vietējiem, kuri izīrē dzīvojamo platību. Tas ir daudz lētāk un labāk. Varam ieteikt kur nakšņojām mob.t.+38 067 262 6856, parastais- +38 03132 36227,+38 03132 22858 Sljusarčuk Ganna, atsevišķas 2 istabas, siltais ūdens jebkurā laikā un vēl pierunāja nomazgāt mašīnu pēc kalnu brauciena. No rīta saimniece pārsteidz ar smaržīgu kafiju un ļooti garšīgām pankūkām. 9. jūlijs- dodamies „iekarot” Goverlu(2061). Braucam ar savu mašīnu un ceram tālāk aiziet kājām. Esam lasījuši, ka iespējams kalnā uzbraukt ar GAZ 66, bet cena likās pārāk liela (15LS) un arī tas braucamrīks uzticību neiedvesa. Braucam pa kalnu ceļu, kurš ir šaurs un diezgan aizdomīgs, vērojam skaistos kalnu skatus un gucuļu krāšņās mājas. Ceļš paliek šaurāks un sliktāks, domājam jau atstāt mašīnu un tālāk doties kājām, jo jāsaudzē mašīna, vēl noderēs. Atstājam mašīnu vietā, kur tā netraucēs pārējiem braucējiem un dodamies uz Goverlu kājām. Ir pirmdiena un tūristu ir maz, satiekam tikai vienu puisi, bet mēs aizsteidzamies. Esam gājuši kādu stundu, bet Goverlu vēl neredz, bet dzirdam braucot GAZiku. Esam ļoti pārsteigti, kad mašīna apstājas un uzaicina braukt kalnā ar viņiem, jo līdz Goverlai ir tāls ceļš. Mūs savā mašīna uzņēma studenti no Užgorodas, kuri brauca vākt augus. Ar mašīnu braucām vēl kādu stundu un tikai tad, kad mašīna vairs nevarēja tālāk braukt, sākās gājiens kalnā. Esam diezgan plāni saģērbušies un mūs brīdina, ka virsotnē būs ļoti auksti. Būs, būs, bet citu drēbju mums līdzi nav, jo lejā bija ļoti karsti. Kalnos kāpjot jāņem līdzi kaut kas siltāks ko uzvilkt. Līdz virsotnei vēl ejamas 1,5 stundas un tikpat atpakaļ. Sarunājam ar šoferi, ka atpakaļ arī brauksim ar viņiem Piedāvājam naudu par braukšanu, bet šoferis pat dzirdēt par to negrib, tomēr simboliski samaksājam un esam ļoti pārsteigti par vietējo cilvēku labvēlību pret tūristiem. Kāpjot virsotnē, tūristu kļūst vairāk, nāk no visām pusēm kārtīgi saģērbušies ar biezām šallēm un cimdos. Ir vējains, bet jūsmojam par kalniem un skaisto dabu. Esam veiksmīgi uzkāpuši Ukrainas augstākajā virsotnē un ne nosaluši, bet apdeguši gan. Veiksmīgi nobraucam lejā, mašīna tur pat kur atstājām. Ja nebūtu pa ceļam sastapuši GAZiku, tad ar„Goverlas” iekarošanu būtu pagrūtāk. 10. jūlijs- dodamies uz Truskovecu, Drogobičiem un Samboru. Atvadoties no Karpatiem, iepērkamies tautas amatnieku tirdziņā pie Jasinjas pilsētas. Truskovecā dzeram minerālūdeņus un vērojam stipru lietu un pērkonu. Izstaigājam Samboras pilsētu, ar kuru saistās jaunības atmiņas, padzeramies kvasu no mucas un braucam atpakaļ uz Užgorodu, lai nākamajā dienā varētu „iekarot ” Tatrus. Vēl iepērkamies lētajos veikalos-saldumi , cigaretes, alkohols. 11. jūlijs-robežu Ukraina-Slovākija šķērsojam 15 min un tāpēc vien ir vērts braukt caur Slovākiju. No rīta ierodamies „Slovākijas paradīzes” nacionālajā parkā . Levočas pilsētas apkārtnē atrodas Spišskas pilsdrupās, tūristu ļoti maz, tāpēc varam izstaigāt visu mierīgi, netraucēti, citādi kāpt pa šaurajām kāpnītēm būtu grūtu. Savulaik vareno pili izpostīja ugunsgrēks, tas netika atjaunots, bet pilsdrupas ir iespaidīgas. Slovākijas paradīze slavena ar savām alām, no kurām iecienītākā ir Dobšinas ledus ala, jāsaģērbjas tā siltāk, jo tā ir ledus ala un iekšā ir mitrs un auksts, viss redzētais ir iespaidīgs. Nakšņot dodamies uz reģiona lielāko pilsētu Popradu, vakariņas un pastaiga pa naksnīgo pilsētu. Pie viesnīcas saskaitām 5 busiņus no Latvijas. 12. jūlijs un braucam uz Pieninu kalnu nacionālo parku, kur mūs gaida 2 st. Brauciens ar plostiem pa Slovākijas-Polijas robežupi Dunajecu. Piecpadsmit km garumā mūs vadīja plostnieki, stāstīja par apkārtni. Ceļā pārvarējām krāces, vērojām Augstos Tatrus, barojām zivis, un jūsmojām par upes dzidrumu- tas vienkārši jāredz. Tālāk mūsu ceļš veda uz Liptovski Mikulaša, lai veldzētos termālajos baseinos Bešenovā. Tie bija īsti termālie baseini, viss kā nākās, jau stāvvietā nāca klāt vietējie un piedāvāja naktsmītnes. Atteicām, jo bijām izlēmuši nakšņot pie Demanovas alas. 13. jūlijs No rīta apmeklējam stalaktītu Demanovas alu, skaista, bet ne ar ko neatšķiras Ungārijā un citur redzēto. Saulīte ir pacēlusies augstāk, diena iesilusi un dodamies uz Zemo Tatru virsotni (2004m). Virsotnē paceļamies ar pacēlājiem, jo augstāk braucam, jo spēcīgāks vējš mūs sagaida, bet esam šoreiz saģērbušies, pa reizei arī uzlīst. Toties virsotne atalgo ar aizgrābjošu skatu: kalni, kalni, kalni, cik vien tālu sniedzas skats. Tālāk uz Krakovu Polijā. Atrodam viesnīcu Veličkā un braucam uz Krakovu. Tur mūs pārsteidza lietus un visu nepaspējām apskatīt, bet dzirdējām dzīvu taurētāju baznīcas zvanu tornī, apskatījām Vāveles pili, bet uz Krakovu būs jāatbrauc vēlreiz. 14. jūlijs viesnīcas īpašnieks piekodina uz Veličkas sāls raktuvēm doties ļoti agri, pirms 8 esam tur. Salasās 35 cilvēku grupa un dodamies pazemē-cilvēku rokām veidota pazemes sāls pilsēta, kur viss ir no sāls. Ekskursija ir poļu valodā, saprast var, bet līdz angļu ekskursijai bija jāgaida 2 st. Pēc 2st nokļūstam virszemē, lūpas sāļas, arī āda uz rokām sāļa. Pie ieejas sāls raktuvēs milzīgas cilvēku rindas, tagad saprotam, kāpēc mums teica ierasties no rīta agrāk. Nopērkam sāli, suvenīrus un tālāk mūsu ceļš ved uz Čestahovu-Jasna Gora svētvieta. Plkst.15 izbraucam uz Latviju un pēc 16 stundu brauciena esam Rīgā, ļoti līst un ceļš no Bauskas līdz Rīgai ir grūts. Kopumā nobraucām 3990.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais