medusmēnesis Sicīlijā

  • 5 min lasīšanai

tieši 5 mēnešus pēc kāzām - 21.oktobrī - devāmies ilgi gaidītajā medusmēnesī. ceļojums sākās ar lidojumu uz Milānu (Bergamo). viss veiksmīgi, bez aizķeršanās. ielidojām un devāmies meklēt mūsu viesnīcu. karte mums bija, bet kaut kur tomēr pagriezāmies ne tur, kur vajadzētu. jūtam, ka nav labi. iegājām pastā ar domu, ka tā tomēr valsts iestāde un cilvēki noteikti pasaidros, kur mums jāiet. saskārāmies ar faktu, ka angliski tur nerunāja neviens. neviens pat necentās to darīt. ātrā itāļu valodā mums tika skaidrots ceļš, es nesapratu nevienu vārdu :D būtu kaut vai kartē parādījis, kur mums jāiet, bet nē, viņš tik runā un runā. es nezinu, kā, bet Kasparam tomēr izdevās saprast, ka mums vajag otro luksaforu pa kreisi. un tieši tā arī bija - otrajā luksaforā pa kreisi bija mūsu viesnīciņa :) vēl svarīgi būtu piebilst, ka ne uz vienas mājas nav plāksnītes ar ielu nosaukumu, tāpēc mums arī sanāca nomaldīties, jo nesapratām, kur esam.ielu nosaukumus viņi raksta tikai palielos krustojumos. bet nu viesnīca veiksmīgi atrasta. saimniece pat pāris vārdus runāja angliski. ļoti maza, jauka, mīlīga viesnīciņa ar vienu nummuriņu 1.stāvā, 2.stāvā dzīvo paši saimnieki. bija mums guļamistaba,kas apvienota ar virtuvi un vannas istaba. pēc viesnīcas galīgi neizskatījās - jutos kā mājās. nolikām mantas un devāmies baudīt pilsētu. no sākuma pusdienas - supergaršīga pica un pēctam pastaiga pa vecpilsētu. vakara noslēgumā superņammīgs tiramisu mazā restorāniņā.

2.diena

saimniece bija pagatavojusi brokastis,paēdām, pateicāmies par viesmīlību un lēnām devāmies uz autobusu un uz lidostu.sekoja lidojums uz Sicīliju, uz Palermo. dienas vidū bijām Palermo. pirmā sajūta, izkāpjot no lidmašīnas - siiiiiiiilti (sun) un visapkārt palmas. ar autobusu devāmies uz centru un meklējam viesnīcu, šoreiz bez starpgadījumiem, atradām pavisam ātri un vienkārši. nolikam mantas, uzvilkām plānākas drēbes un devāmies meklēt kafejnīcu, jo ļoti gribējās ēst. taču - nav jau kur! no plkst. 15:00 - 19:30 pilnīgi viss ir ciet. atvērti ir tikai pārtikas veikali un tādas ieskrietuves, kur var paņemt kafiju un siestmaizi. nu neko, nopirkām kaut ko ēdamu veikalā un staigājām pa pilsētu, gaidot, kamēr plkst. būs 19:30. iespaids par Palermo nav tas labākais - pilsēta drausmīgi netīra un smirdīga. ļoti daudz atgāzes no mašīnām un motorolleriem. motorolleristi braukā ar maskām uz sejas, jo vnk nav, ko elpot. pastaigājāmies un beidzot vakars arī klāt un dodamies paēst - itāļu virtuvei cepuri nost. viss garšo pasakaini (lick)

3.diena

pieceļamies un dodamies brokastīs. jāsaka, ka tās galīgi nebija labas. tikai vieni vienīgi saldumi. mums - tipiskajiem latviešiem gribējās vismaz sieru un dārzeņus, par šķiņķi vai olām pat laikam nav vērts sapņot... uz galda bija visāda veida kruasāni, džemi, bulciņas, baltmaize, brokastu pārslas, jogurts. tas arī viss. cilvēkam ar diabētu tur vnk nebūtu, ko ēst. tikai un vienīgi ogļhidrāti. pēc tam numuriņā ēdu vnk pliku sieru, kas bija vakar nopirkts veikalā :D pēc brokastīm devāmies kārtīgā pilsētas ekspedīcijā. vispār ļoti žēl par visu to, kas tur notiek. jo arhitektūra ir pasakini skaista, bet viņi jau neko nekopj - viss ir nolaists. pilsēta drausmīgi netīra, smirdīga (salīdzināšai - gaiss Brīvības ielā viskarstākajā sastrēgumu stundā ir supersvaigs un baudāms), nemīlīga. balkoni atgādija tos balkonus, kādi vērojami Liepājā karostā. satiksme - pilnīgs haoss. viņi brauc vispār neievērojot to, vai ir sarkans vai zaļš. visu laiku pīpina - kurš pirmais uzpīpina, tas pirmais brauc. līdz ar to ir nemitīgs troksnis. cieņā ir bamperpārkings. pilnīgi visas mašīnas ir apskrāpētas un iebuktētas, avārijas ir uz katra stūra, bet nav smagas. viņi sabuktējas, izkāpj ārā,izbļaustās un brauc tālāk. visas mašīnītes ir maziņas, ļoti daudz smartu. cieņā alfa romeo, fordi, audi, citroen, opel, fiat. visu šo dienu laikā uz ielas redzēju tikai vienu mazdu un vienu lexus. un pat džipi, kas tur ir, ir maziņi. un gājējiem pāriet ielu ir neiespējamā misija (giggle) bet mēs kaut kā iemanījāmies to izdarīt - galvenais ir iet vienmērīgi ātri un neapstāties vai nesākt skriet, viņi tevi savā braukšanas trajektorijā ierēķina. kopumā iespaids par pilsētu ir ļoti duāls - pilsēta ir skaista (vismaz tāda tā ir bijusi), bet itāļu nolaidības, nevīžības un slinkuma dēļ tā vairs nebūt nav skaista... tomēr ir pāris vietas pilsētā, kas ir burvīgas. pirmā no tām - parki. nepārspīlējot - tā ir vienīgā vieta pilsētā, kur var elpot. palmas, kaktusi, kaut kas baobabiem līdzīgs, strūklapas, mandarīni. vnk fantastiski. parki viņiem tiešām ir skaisti. otra vieta - botāniskais dārzs. iekšā laidējam es iepatikos un tikām iekšā par velti (giggle) tur iekšā bija tiešām superīgi. milzīgi kaktusi, palmas, alveja, daudz mandarīni, apelsīni, citroni,laimi, pamelo, greipfrūti un vēl miljons citi interesanti augi. nočiepām gigantisku čiekuru :D un mandarīnu, ko vēlāk gardu muti apēdām. vakarā devāmies uz viesnīcu un pārsteidza neparasti rosīgais 7dienas vakars. mums tomēr 7diena standartā ir ģimenes diena un 7dienas vakars vairāk vai mazāk tiek pavadīts mājās. bet viņiem gan nē - 7dienas vakars ir šopingvakars - visi veikali vaļā uz ielas nejēgā daudz cilvēku, mašīnām lielākās ielas ir slēgtas - visur pārvietojas tikai cilvēki. sajutos kā milzīgā masu pasākumā. bet tie viņiem ir tipiski 7dienu vakari.

4.diena

lejā uz brokastīm gājām ar savu šķiņķi un desu :D no sākuma apēdām to un tad tas saldais galds bija kā punktiņš uz i. šodienas mērķis - pludmale. pašā pilsētā pludmales nav, ir jādodas ārpus pilsētas. bet uz visām pludmalēm ved sabiedriskais transports. izvēlējāmies vienu galamērķi un braucām. gaisa temperatūra +22 grādi. izbraucot ārā no pilsētas, gaiss paliek arvien labāks, skati skaistāki un daba krāšņāka. piebraucot pie pludmales, smaids pa visu seju - saule, tirkīzzila jūra, palmas, smiltis, visapkārt burvīgas kalnu ainavas - nu īsta paradīze (sun) uzreiz pārģērbjamies, noklājam savus dvielīšus un ļaujamies saules peldēm. īsta svētlaime :) visā visumā pludmale ir tukša, ir apkārt daži tādi paši trakie tūristi kā mēs, bet arī - uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi. kāpēc trakie? tāpēc, ka vietējie visu laiku uz mums burtiski blenza neizpratnes pilniem skatieniem, jo viņiem ir rudens! visi ir siltajos zābakos, ādas jakās un šallēs, bet mēs peldkostīmos :D saule cepināja labi un jau pēc kādas stundas bija iesauļotas peldkostīma kontūras. bija doma arī peldēties, bet iebrienot ūdenī, secināju, ka labāk tomēr nē. principa pēc jau ieiet varētu, bet ūdens tomēr auksts... tā arī visa diena pagāja bezrūpībā, sauļojoties un laiskojoties pludmalē. vēlāk vakariņas pilsētā.

5.diena

vissiltākā no visām, ārā +24 (sun) šodien plānā kalni. viesnīcā no administratora noskaidrojam,ka kalnā iet viens vietējais pilsētas buss un pietura ir 5m no viesnīcas. lieliski. dodamies uz pieturu un tur kārtējās itāļu dīvainības. viņiem nav normāla saraksta, cikos kurš autobuss nāk. ir rakstīti tikai intervāli, pēc cik min. kursē. dažiem 6min, dažiem 10min, dažiem 20min., bet,protams, mūsu autobusam ir 100min :D un kā gan mēs varam zināt, cikos ir aizgājis iepriekšējais?!? beigās mēs atklājām fīču. ir uzrakstīts, cikos sāk kursēt pirmais buss un tad nu pats rēķini un liec klāt tās minūtes. sanāca,ka mūsējais ir aizgājis pirms 5min. :D Mērfija likums. as always. nu neko, gājām uz parku ēst saldējumu un gaidīt 95min. mūsu teorija izrādījās pareiza un tieši pēc 95min.autobuss bija klāt. sākais ilgais ceļš kāpās jeb kalnā. šoferi tur nenormāli ir visi, arī atobusa. stāvs serpentīna ceļš kalnā, bet viņš brauc vismaz ar 70 un katrā pagriezienā jacer, ka autobusa aste nepārkārsies pār ceļa malu... mazliet baisi. turklāt pirms pagriezieniem netiek bremzēts, vnk tiek skaļi pīpināts, lai pretīmbraucošie dzirdētu, ka nāk autobuss - tātad jāpiebremzē un jāpalaiž. kaut kā veiskmīgi tikām galapunktā. tālāk bija dažādas takas, pa kurām kāpelēt, uzkāpām līdz augstākajam punktam - 600m. šī kalnu diena laikam bija mana vismīļākā - pasakaini skati, svaigs gaiss un neaprakstāma brīvības sajūta. sanāca gan mums mazliet apmaldīties un uzskriet virsū aitu baram ar zvaniņiem kaklā, kuras ganīja vairāki suņi. bet paldies Dievam, ka suņiem interesēja aitas nevis mēs. kopumā nostaigājām ļooti daudz km, bet viss bija lieliski. mazliet tāda nerealitātes sajūta, likās, ka esam pāris gadsimtus atpakaļ un tūlīt kaut kur parādīsies jātnieks zirgā. ļoti skaisti bija. pēc tam sekoja pusdienas un tad jau devāmies lejā. tad uz viesnīcu pakaļ mantām un uz lidostu. vakarā lidojums uz Bergamo. tur mūs lidostā sagaidīja viesnīcas saimniece, kas runāja pārsteidzoši labā angļu valodā un aizveda mūs uz viesnīciņu.

6diena

paēdām brokastis, kurās paŗmaiņas pēc beidzot bija siers (test) bet lielākoties vienalga tika spiests uz saldumiem. un tad jau viesnīcas saimniece veda mūs uz lidotu. un tad jau lidojums uz Rīgu. bye, bye Italy...

šis bija pirmais ceļojums, no kura man tik ļoti negribējās braukt mājās. kopumā jāsaka, ka viss bija izdevies fantastiski. daudz, daudz mīlestības un saules (sun)

brīvdienas viennozīmīgi ir manas laimīgās dienas!



Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais