Elpa aizraujas, to skaistumu redzot...

  • 2 min lasīšanai
  • 11 foto
Uz Horvātiju braucu kopā ar savu deju kolektīvu. Tas bija jūlija vidū, un pašā Horvātijā mēs nodzīvojām 5 dienas. Mēs nakšņojām (kā nu kurš, cits gulēja, citam bija žēl kaut minūtītes, to noguļot) Vodicē, īrējamos apartamentos pašā centrā. Kā jau jauniem un trakiem pienākas, tad katru nakti gājām tusēties, bet pa dienu, braucot uz ekskursijām, atgāztām galvām gulējām busā. Vakaros, kad bijām iegājuši aukstā dušā un sapucējušies, mēs aizgājām uz klubu EXIT, un tas ir vienīgais klubs, kam 2.stāva zāle ir vaļā vēlāk par diviem naktī, jo tur 2:00 visa nakts dzīve apstājas. Ja pareizi sapratu, tas tā ir tāpēc, ka tur respektē vietējos iedzīvotājus. Un vispār, man kā dejotājai jāsaka, ka vietējie ir ļoti pasīvi dancotāji. Kad klubiņā, āra bāriņā vai kafejnīcā, kur atvēlēta vieta dejošanai, skan tik forša mūzika, ka man kāja sāk raustīties, tad viņi sēž vai stāv, labākajā gadījumā tirinās, bet nedejo. To mums toreiz bija nesaprast, tāpēc bijām tie, kas iekustina tautu - sākām dejot pie dzīvās spāņu/meksikāņu mūzikas kādā jaukā bārā, un vietējie daži sāka dejot līdzi, kā arī tika iesaistīti visi garāmgājēji. Lieki piebilst, ka mūs fotogrāfēja pat ar telefoniem. :D Ekskursija pa sāļo Adrijas jūru uz Korneti dabas parku bija superīga: ūdens tik zils, saulīte tā cepina, bet interesanti bija tas, ka tas iedegums, ko mēs tur dabūjām, jūtami atšķīrās no tā, ko iegūstam šeit - apdeguši sarkani, mēs ļoti ātri palikām brūni, un neviens neapdega. Protams, jāpiemin jūras ežus, kas māsai iedūrās kājā, kā dēļ viņa nevarēja iet uz Plitvices dabas parku. Ja jau reiz nopērkat tās čībiņas, tad neatstājiet tās busā. :) Bet man tie eži patika, tādi melni un mierīgi elpojoši. Vienu nakti gājām jūrā peldēties, pilnīgā tumsā un pilnīgi svešā vietā, tad uz ežiem pašas neuzdūrāmies, bet dažs cits gan. Ja brauciet uz Horvātiju, ņemat uz jūru līdzi pinceti, ar ko čakarēt to adatu ārā, kamēr nav iebakstīta vēl dziļāk iekšā! Un peldiet prātīgi, uz klintīm var itin viegli apsist ceļgalus vai jebkuru citu ķermeņa daļu, bet tas attiecas tikai uz peldēšanu tumsā. Pa gaismu peldot, var redzēt pilnīgi visu, kas ir zem tevis, arī ežus, tāpēc, ja nu to čībiņu nav līdzi, nu i pie velna tās čībiņas. :) Mums bija koncerts pašā centrālajā laukumā Vodicē, kur ir tāda liela tulpes skulptūra un amfiteātris blakus. Uz tā arī dejojām tajos 37 grādos vilnas svārkiem mugurā. Man šķiet, bet varbūt tā arī nebija, ka aiz mums tur palika peļķe. Viens mūsu puisis pat sāka jau vilkt uz ģībšanu, bet beidzās viss veiksmīgi. Mums nāca klāt vietējie, nesa ūdeni, fotogrāfējās, izteica simtiem komplimentu, un bija arī ielūgumi braukt uz Zagrebu, uz starptautisku deju festivālu, kas norisinās jūlija beigās, kā arī braukt uz Bosniju un Hercogovinu nākamvasar uzstāties. Sajūtas vienkārši lieliskas, vārdos neaprakstāmas. Visvairāk mums patika raftings – braukšana pa upi ar gumijas laivām. Braucām pa Cetinas upi, tur ir pasakaina daba, jautras krāces un arī ala, kurā ūdens ir 8 grādus „silts”, kuram 7 metrus jāizpeld cauri. To visu spiegšanu un kliegšanu filmē „paparaci”, no kuriem pēc tam diskus var nopirkt un jau mājupceļā pirmo reizi skatīties. Protams, jāpaslavē arī superjautrie un mazliet jau latviski runāt protošie instruktori, kas paši sāka dziedāt „Strauja, strauja upe tecēj`”, paraujot līdzi it visus, kam ir dziedamā balss (un kam nav). Jautrības to 5 stundu laikā netrūka, un vēl joprojām mēs visi savā starpā jokojot uzsaucam – Visi ūz priekšūūū!!! Pa labi uz priekšu, pa kreisi atpakaļ! Turbo, turbo! Šļakstīties!!!! :D Tagad, kad skatos bildes, zinu vienu lietu – gribu braukt vēlreiz uz skaistāko zemi pasaulē. Tas nav nesamērīgi dārgi, cenas līdzvērtīgas mūsu cenām, bet daba liek apstāties elpot un just, ka visas mūsu ikdienas problēmas ir nenozīmīgs sīkums kā varenāka priekšā. Ja TEV ir iespēja, aizbrauc. Tur katrs priekš sevis var atrast ko sirdij tuvu. PS: pāris bildes ir skatāmas manā galerijā. :)


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais