Briivaa Dalmaacija

Edviins Rozins 27.10.2011 9 min lasīšanai

Celjojums uz Horvaatiju nebija plaanots, taa bija spontaana izveele, neparedzeeti paliekot ilgaak Anglijaa domaaju, kaadeelj neaizbraukt uz kaadu zemi pa leeto,veel jo vairaak , ka jau esmu Anglijaa. Apskatot potenciaalos galameerkjus bija divas izveeles - Baleaaru salas Katalonijaa vai arii uz Zadaru Horvaatijaa. Par cik nebija nekaadas nojausmas kaada ir augu valsts Baleaaru salaas un nezinu spaanju valodu, tad izveele krita uz Horvaatiju. Pirms lidojuma divas nedeeljas pastudeeju Olega Polunina graamatu "Flowers of Greece and the Balkans", lai buutu vismaz kaada sajeega kaadus augus ieraudziishu shajaa zemee. Un taa 12. oktobrii sakraameeta soma, ar zhuuksni ar konvertiem prieksh seeklu savaakshanai.

Pirms lidojuma ir paaris stundu Stanstedas lidostaa, lai kaut kaa pavadiitu laiku graamatu stendaa atrodu Eyewitness traveler izdevnieciibas graamatu Croatia. Graamata sniedz neskaitaamus potenciaalus marshrutus, veesturisku vietu apmekleejumus. Ir arii specifiskaaki padomi, kaa celjot gejiem un lezbieteem un kas jaaieveero nuudistu pludmalees.

Ielidojot Zadaraa paarsteidz cik pasha lidosta ir mazinja. Peec briizha visus angliski runaajoshos pasazhierus savaac autobuss ar uzraxtu "Irish club". Dievs vien zina kaadas ir shii kluba aktivitaates. Pirmaa nakts man jaapavada lidostaa uz griidas. Redzu anglju profesoru, kush nav ticis uz konferenci Londonaa deelj bagaazhas parametriem.

Ideju kaa saakt celjumu sniedz izklaides helikopteru marshruta karte, kuraa redzu vieteejos celjus. Pirmaa vieta kur man jaanonaak ir Sukoshani. Taa agri no riita peec kaartiiga paargaajiena tumsaa esmu shai mazajaa pilseetinjaa. Gar ielaam aug oleandri, dateljpalmas. Aizeju liidz Adrijas juurai un tad atpaklaj uz shosejas.Tuvaakaa lielaa pilseeta ir ar sirdij tuvu nosaukumu Biograda, tur notiksies boat festival 20-23 oktobrii. Tajaa dienaa kad to plakaatu lasu temperatuura ir paari 25 graadiem, bet festivaala laikaa bija 12 graadi ar krietnaam lietusgaazeem. Iepeerku Lidl veikalaa pienu un baltmaizi, turpat celjmalaa arii ieturu savu pirmo maltiiti. Piens un baltmaize turpmaakaas 2 nedeeljas buus manas dieeetas pamats.Ap pulksten 4 esmu pie Splitas un kas to buutu domaajis, ka tur satiksme ir tik bliiva un intensiiva, ka nevar nostopeet nevienu mashiinu, taa arii nokaatoju gar celju paari par 20 km, Tommy lielveikalaa atkal iegadaajos pienu un baltmaizi. Taa kaa esmu uz stopeeshanas vilnja, tad nolemju ka nav veerts teereet laiku mekleejot hoteli, ja var paarnakshnjot turpat celja malaa. Pirmais nakshnjoshanas meegjinaajums ir neveixmiigs, jo esmu paaraak tuvu maajaam un sunji rej ljoti entuziastiski. Nekas, peec puskilometra ir piemeerots laukuminjsh kruumos. Nakts ir silta, var guleet t-kreklaa. Riits naak ar veiksmi, nonaaku pilseetaa Omish, samainu tur bankaa poundus pret kunaam. Mashiina ko nostopeeju brauc uz Pisec, vadiitaajs pastaasta par vieteejaa klimata iipatniibaam, jo puush negants veejsh kas vinjeejo valodaa saucaas burja. Taa vien liekas ka adriaatika ir paradiizes zemes virsuu, bet vinjsh paskaidro, ka ziemaa lai gan temperatuura ir plusos, puushot aukstajam veejam sajuuta ir taada ka ir miinus 10-20 graadi. Pie Pisecas mashiinas nestaajaas un nolemju kaatot ar kaajaam, tachu nonaakot kaada celja liikumaaa veejsh puush tik neganti, ka paarvietoties var tikai lienot uz veedera. Eju atpakalj un ir veiksme, peec paaris kilometriem esmu vietaa ar nosaukumu Makarska Rieviera. Paaris mashiinu un esmu pashaa Makarska. Stopeeshans iipatniiba ir taada, ka mashiinas brauc iisus gabalus, taadeelj dazhbriid paarvietoshanaas shaada veidaa ir problemaatiska. Makarskaa nostopeeju mashiinu ar franchu numuru, vadiitaajs saka, ja jau dziiviju tik taalu uz ziemeljiem, tad mees dzeram daudz vodkas. Saku ka dzeram gan, tachu daudz kas ir arii legjendas, nav taa ka mums vodka buutu ikdienas dzeeriens. Uzzinu, ka atbraukushie tuuristi nemaak dzert, alus, viins un citi drinki. Ja dzer, tad ir jaadzer tikai viena zorte. Un ja meitene dzer Coca cola un paliek no shii dzeeriena aizvien jautraaka, tad kola ir sajaukta ar spirtotaaku mantu..

Nakti pavadu miestaa ar nosaukumu Podgora, par cik guljvieta ir zem oliivkokiem, tad no riita pamanu ka uz guljammaisa ir paaris elljas traipu. Naktis ir veel aizvien siltas. No rita ir laba veiksme mashiina panjem liidz Opuzenjai, kas ir apmeeram 100 km. Panjem kaads vieteejais zemnieks, un piedaavaajot Anglijaa ekskluziivos griekju valriektu shkjirni 'Buccanerii" ar plaanu chaumalu vinjsh ar smaidu iespiezh man rokaas riekstus, kuri ir tikpat viegli atverami, tachu izmeeros 3x lielaaki. Esmu uz celju krustpunkta ir izveele braukt uz Dubrovniku vai arii doties uz Mostaru Bosnijaa. Izmeegjinot laimi Dubrovnikas virzienaa piestaaj smagaa mashiina kas dodaas liidz Melnkalnes robezhai. Barucot gar Dubrovniku redzu milziigos kruiiza kugjus, vienu ar nosaukumu 'Queen Elizabeth", kas laikam ir viens no pasaulee lielaakajiem pasazhieru kugjiem. Peec Dubrovnikas celju paceelumi paliek iipashi staavi. Skatos ka vadiitaajs sevi pieshaalee ar droshiibas jostu, un peec briizha saprotu kapeec, shvunka ir taada, ka bez droshiibas jostas buutu sen jau iemests prieksheejaa logaa.

Dienas viduu esmu Igalo, kas ir arii robezhpunkts, shkjeersojot robezhu pirmaa mashiina aizved liidz Kotoras liicim, vadiitaajs pastaasta, ka Horvaatija esot 7 vietaa peec valsts bankrota iespeejas. Pirmaa esot Griekjija. Ka attiistiito valstu prakse ruupnieciibu paarnest uz Aaziju, kur razhoshanas izmaxas ir zemaakas , beigaas radiis sociaala spraadzienu, jo aizejot razhoshanai aiziet arii darba vietas. Melnkalne atgaadina Latviju kaada taa bija 15 gadus atpakalj, haotiska un neorganizeeta tirdznieciiba gar ielu malaam. Man tikai tas patiik, cilveeku kustiiba saliidzinaajumaa ar Horvaatiju ir daudz lielaaka. Iepeerku pirmo pienu un baltmaizi Monte Negro lielveikalaa. Uz kreeslas iestaashanos esmu pie Cetinjes pilseetas. Veejsh ir tik negants un auksts, ka nakshnjoshana iedvesh shausmas. Veicaas un nostopeeju mashiinu liidz Podoricai, kas ir Melnkalnes galvaspilseeta. Tieku izlaists pilseetas nomalee, veejsh veel aizvien ir tikpat negants, tachu laiks mazliet siltaaks. gar celjmalu plosaas kuulas ugunsgreeks un iedomaajos ka guljot shaadi celjmalaa pastaav iespeeja arii uzgrillet pasham savu galju. Negribaas vilkties uz centru mekleet hoteli un nolemju nakshnjot turpat kalnos celjmalaa. Ielienu guljammaisaa, tachu veejsh ir tik negants, ka aiz aukstuma stebereeju augstaak kalnos ceriibaa atrast kaadu aizsargaataaku vietu. Un taadu arii atrodu. No riita pamostoties paveraas fantastisks skats - zied ciklamenas, krokusi. Nakshnjoshanas vieta ir tik ekselenta, ka nolemju turpmaakaas naktis turpat arii guleet. Taadai guleeshanai ir dazhas iipatniibas, aizmiegu iestaajoties tumsai ap pulksten 8, tachu aukstums pamodina pusnaktii un taa klabinu zobus liidz sauleektam, kad saules siltums ljauj paaris stundinjas paguleet. varbuut tas ir mazliet extreemi, tachu tik spozhas zvaigznes kalnos neesmu redzeejis Latvijaa. Un nodomaaju deelj taadaam zvaigzhnjotaam debesiim vien ir veerts paciest taadu neertiibu kaa aukstums.

Ir pienaakusi sveetdiena un ir lielais plans apmekleet botaanisko daarzu, tachu apklaushinot vieteejos iedziivotaajus uzzinu ka taada vinjiem neesot. Nu nekas kliistu apkaart, ievaacu seeklas. Apstaadiijumu galvenaas koku sugas ir ciprese - Cypresus smpervirens, ciedri Cedrus deodara, Cedrus atlantica, sudrabliepa Tilia tomentos, plataanas Platana x acerifolia un Platana . Pie maajaam nojumes ir noaudzeetas ar viinogaam vai aktiniidijaam. Teju vai pie katras maajas aug viigjes Ficus carica.

Sveetdien ir iespeeja visu nakti klausiities melnkalnieshu dziivo muuziku, jo nakshnjoshanas vieta ir tuvu restoraanam un tajaa tiek svineetas kaazas.

Pirmdien ir plaans doties uz Albaaniju. Peedejaa pilseeta pirms robezhas is Tuzi, taalaak peec 20 km robezha. Nostopeeju liidz remonteejamam celjam un uzzinu, ka pa sho celju liidz pulkset pieciem mashiinas nebrauc. Nu nekas 10 km nokaatoju liidz celjam kur saakaas kustiiba. Shkjeersoju robezhu un saaku stopeet Albaanijaa, panjem mashiina, kura ir paarpildiita. Liidzbrauceeji neizraisa simpaatijas, blakusseedeetaajs ar zhestiem raada ka shoferis ir zilais un njem mutee. Tieku liidz Shkoderai ar tumasas iestaashanos. Izkaapjot puishi prasa triis eiro par veshanu. Saku ka man nav eiro, un par maxaashanas liidzekli piedaavaaju poundus. Iespiezhu viiram rokaas triis poundu moneetas un ceru ka Albaanijaa poundu moneetas ir tikpat bezjeedziigs maksaashanas liidzeklis kaa Latvijaa. Albaanija kaut kaa neizraisa droshiibas sajuutu, ielas tumshas, katraa treshaa maajaa izkaartne ar internet cafe, valodu nezinu un nolemju nekaveejoties doties atpakalj uz Melnkalni. Tachu liidz robezhai ir 40 km. Par cik citu variantu nav, tad arii eju. Stunda peec stundas. Celjsh ir drausmiigaa staavoklii. jaacer ka tik slikts segums ir tapeec, ka tiek likts jauns asfalta segums. Vienaa remonteejamaa celju posmaa eju pa jaunuzbeerto celju, lai izvairiitos no mashiinaam un mazliet saiisinaatu celju. Kaut kaada nojausma liek peekshnji pastaaties un saprotu, ka kaads sargengjelis mani ir izglaabis, jo veel pussolis un buutu nokrtiis 10 m dziljumaa uz dzelcelja sliedeem. Nakts ir tik tumsha ka dur vai aci no pieres laukaa. 10 km no Melnkalnes robezhas mani panjem robezhsargi, kuri dodaas uz mainju. Taa liidz ar pusnakti shkjeersoju Melnkalnes robezhu. Pusnaktii mashiinu kustiiba ir nekaada un nez no kurienes uzrodaas klejojoshi sunji, kuri ir visai agresiivi noskanjoti. Ar paaris akmenju sviedieniem vinji ietur distanci, tachu rej vienalga pietiekami nervus bendeejoshi. Par laimi robezhu shkjeersojosha mashiina aized mani liidz Podgoricai. Izlaists atkal esmu nomalee, un tumsaa ir gruuti atrast savu zinaamo nakshnjoshanas vietu. Piestaaj policijas mashiina, paarbauda pasi un jautaa kuraa hotelii nakshnjoju. Saku ka hotel Jevropa un luudzu dievu lai policisti laipniibas peec mani tik tieshaam neaizved liidz shim hotelim. Esmu tik noguris, ka nolemju nakshnjot pirmajaa piemeerotaakaa vietaa. Taadu arii atrodu pie televiizijas tornja. No riita pamostoties esmu paarsalis un nav jau briinums, ir bijusi neliela salna. Pa dienas gaismu atrodu savu drosho apmeshanaas vietu, iepeerku pienu, maizi un sieru. Sieru iekljauju eedienkartee, jo kaloriju pateerinjsh ir liels un olbaltumvielas arii ir vajadziigas.

Atpakaljcelju uz Zadaru nolemju saakt ceturtdien un taa nu man nosaciitaa diikdieniibaa jaapavada paaris dienu Podgoricaa. Izstaigaaju tuvaako apkaartni vaacot visvisaadas seeklas. Pa dienu spiid sauliite un esmu pamaniijies kalnu saulee apdedzinaat seju.

Atpakaljcelja saakums ir gruuts viegli tieku liidz Nikshicei, peec tam liidz Bosnijas robezhai. Uz Bosnijas robezhas paraadaas platlapju koku sugas - Acer opulus, kura ir liidziiga kalnu kljavai Acer pseudoplatanus, vairtaaku veidu ozoli ar spalvainaam ziilju cepureem. Ar tumsas iestaashanos esmu pie Trebinjes pilseetas uz krustojuma, kas ved uz Dubrovniku. Tumsaa apstaajaas horvaatu mashiina, kas aizved liidz Dubrovnikai. Par cik ir celjsh maajup, tad nolemju pilseetaa neiet, bet iet gar celju. Tieku liidz kaut kaadam tiltam aiz kura ir viadukts kura nosaukums ir Lozica. Taa ir mana pirmaa nakshnjoshana dziivee zem tilta. Adriaatikas klimats ir daudz siltaaks un siltums dod taadu baudu... Tachu bauda nav ilga, uznaak peerkona negaiss un pamostos tad kad esmu izmircis un guljammaiss ir slapjsh. Stopeeshana iipashi neveicaas, tachu ap pulksten 11 esmu Opuzenjaa un peec stundas Plochee. Taalaaku stopeeshanu paartrauc pamatiigs lietus, laiks arii ir palicis nejeedziigi auksts un mekleeju hoteli, kur normaali izguleeties un sasildiities. Atrodu taadu maaju ar izkaartni, tachu saimnieks saka, ka neesot vietas. Lietu starplaikaa ejot pa Ploches pilseetu atrodu ka tajaa autostacija, praamju piestaatne ir vienuviet. Dzelzcelja stacija ir Tito laikmeta arhitektuuras shedevrs, ljoti augsti betona griesti, milziiga zaale ar ap 20 kreeslu vietaam un akustika kaa bazniicaa. Pajautaaju dezhurantam, vai nakts laikaa stacija netiek sleegta. Dezhurants atbild, ka kaa kuro nakti, tachu tuvaakaas 2 naktis stacija buus atveerta. Stacijas tualetes spogulii izbiistos pats no sava izskata - seja ir melna no saules apdegumiem un nozileejusi no aukstuma Zaales stuurii ir kravas rati ar deelju griidu un taa ir sveetlaime. Pavadu nakti cieshaa miegaa, un no riita ar atvieglojumu redzu ka seja ir pienjeemusi kaut cik cieshamu kraasas toni. Sestdien liist lietus un pieraduma peec pastopeeju. Nolemju ka tuvas distances nebraukshu, jo ir slapjsh un nemainiishu nezinaamu vietu pret dzelzcelja stacijas kravas ratu deeljiem. Redzu arii kaa tiek svineetas horvaatu kaazas. Interesanti, ka visi viesi oficiaalaas daljas sakumaa nodzied himnu. Tad lustiigas dziesmas akordeona pavadiijumaa.

Ap pulksten seshiem dzelcelja stacijaa uzrodaas paariitis puisis un meitene Vinjiem celjsh ir uz Mostaru. Puisis ir sajaucis pienaakosho un atejosho vilcienu sarakstu un peedeejo vilcienu uz Mostaru vinji ir palaidushi garaam. Veelaak iepaziistoties puisis ir francuuzis, bet meitene no Spaanijas. Pierunaaju vinjus palikt pa nakti, puisis runaa angliski un piedevaam taapat kaa es esmu biologs. Panjemam 2 litru alu un pavadam jaukaas profesionaalaas sarunaas laiku liidz 11. Jaasaka ka francuuzim ir daudz plashaaks intereshu loks nekaa man, ja es fanoju galvenokaart par augiem , tad vinjsh paziist arii dzivnieku sistemaatiskaas grupas - taurinjus, putnus

Pulksten 6 no riita sarunas biedri aizbrauc uz Mostaru, bet es jau 8 saaku stopeet. Ir sveetdiena un pirmdien man ir lidojums no Zadaras. Tieku liidz Splitai, kura jau no ieprieksheejaas pieredzes ir gruuta prieksh stopeehanas. Tomeer nostopeeju puishi saka ka brauc liidz Shibenikai. Tachu vinju galameerkjis ir 20 km no Shibenikas vieta kuras nosaukums ir Primoshten. Te saakaas mans peedeej nakts peedeejais nakts manevrs. Nokaatoju tos 20 km liidz Shibenikai un veel ir entuziastiska viizija nokljuut liidz Vodicei, kas ir 15 km aiz Shibenikas. Tachu nogurums un nakts dara savu, noluuztu kruumos 5 km aiz Shibenikas. No riita veel nostopeeju kaadus 15 km un tad saprotu vairs nevar aakstiities, jo savadaak lidmashiina aizlidos bez manis. Tikai autobusu nav, taa nervu stresaa vadu vienu stundas ceturksni aiz otra. Beidzot autobuss pienaak un esmu atkal Sukoshanos pulksten pusvienpadsmitos, bet lidojums ir divos. Liidz lidostai 10 km. Iepeerku peedeejo pienu un baltmaizi. Tomeer celjsh liidz lidostai sagaada veel paarsteigumu peekshnji izbeidzaas jebkuras noraades par lidostas virzienu, bet pagriezienu ir dafiga. Es vairs nevaru eksperimenteet ejot 5 km nepareizaa virzienaa. Par laimi uz celja ieraugu policijas mashiinu un ar ziimeem raadu lai taa apstaajaas. Policisti aizved liidz pareizajam lidostas pagriezienam. Sevis attaisnojumam biju jau uz pareizaa celja. Celjmalaa ieraugu viigjes koku un nolemju ka jaasavaac kaads maisinjsh ar viigjeem. No koka rautas taas ir daudz garshiigaakas nekaa veikalaa pirktaas.

Taalaak lidojums liidz Stanstedai ar nakshnjoshanu lidostaa. No riita seshos beidzot maajupceljss uz Latviju. Lidmashiinas pilots informee, ka laiks Riigaa ir auksts, tachu esot augsts atmosfeeras spiediens un diena buushot jauka.Tachu cilveeks domaa, dievs dara. Pie Riigas tiek pazinjots, ka miglas deelj nolaishanaas buus aizkaveejusies. Veel peec vairaak kaa pusstundas jau emocionaalaaks pilota pazinjojums - 'The weather in Riga is crap, we are landing at Kaunas". Un taa vel bonusaa ir celjujums ar autobusu cauri visai Lietuvai. Apeedu pa celjam visas viigjes, un beidzot esmu Riigaa, tiesa gan 8 stundas veelaak ....