Ekskursija uz Ronju salu

  • 4 min lasīšanai
  • 26 foto
Pateicoties Agritai, kura noorganizeeja sho celjojumu, 21.juulijaa agri no riita devaamies celjaa no Riigas uz Roju. Cilveeku skaits grupaa bija ierobezhots, jo mazais kuteriitis, kas paarvadaa tuuristus no Rojas uz Ronju salu, uznjem parasti tikai 12 cilveekus. Noteiktajaa laikaa Rojaa jau gaidiija kapteinis ar savu kuteriiti vaardaa "Lasis" brauceejus. (Zinoshas personas zinaaja staastiit, ka agraak shis kuteriitis piedereejis Liepaajas lashu zvejas flotei. Taa saucamais SChS- Severnij Chernomorskii Sejner) brauceejus. Kapteinis noskatiijaas uz atnaaceejiem „skjiibi“, jo ieraudziija, ka muusu pulcinjaa ir mazi beerni un suns. Tad pateica stingrus vaardus, ka nevienu beernu un nekaadu suni liidzi uz kugja vinjsh nenjems. Juura bija mieriiga, taa atpuutaas, kaa jau peec stipra veeja. Pamatojums bija, ka suni nelaidiis (ar visu sunja pasi) igaunju salaa, tam vajadzeeshot uztureeties karantiinaa.. Beerni neiztureeshot braucienu, jo lielajos viljnjos arii pieaugushie nevarot nostaaveet kaajaas. Peec iisas sarunas tomeer visi pasazhieri driiksteeja ienjemt klaaju. Tad ieradaas robezhsargs un paarbaudiija pases. Viss bija O.K. Riits juuraa bija veess, tika sagjeerbts viss, kas nu kuram bija panjemts liidzi. Veejsh un viljnji no malas shuupoja mazo kuteriiti, kursh drosmiigi devaas uz savu meerkji. Un tur jau arii taalumaa paraadiijaas sala ar savu ieveerojamo Eifelja baaku (celta 1877 gadaa peec Eifelja projekta). Lepna taa taalumaa staaveeja uz metaala kaajaam uz salas augstaakaa paugura (27 m augsta). Tuvojoties salai, pazuda gan viljnji, gan veejsh. Muus sagaidiija saulaina, bet acij nenoveerteejama vieta. Atnaaca robezhsargs, paarbaudiija pases un driiz jau visi vareeja kaapt paari bortam..arii suns. Muus sagaidiija peleeks mikroautobusinsh..nezinaama laika razhojuma, bet laikam vismodernaakais uz salas, jo citas modernaakas mashiinas neredzeeju. Shoferis reizee bija arii gids, kursh ljoti labi runaaja krievu valodaa. No ostinjas devaamies garaam mazam lidlaukam centra virzienaa. (Lidmashiinu paarvadaajumi visrosiigaakie esot ziemaa, jo tad trauceeta kugju satiksme). Pirmaa pietura..kaadaa koka lauku maajaa ar veiksmiigi iekaartotu eedamistabu..veco laiku stilaa. Eedamais jau bija uzklaats uz galda..viss tikko kaa silts. Laikam bija nozinjots, ka mees jau braucam. Skatoties uz uzklaato galdu, apetiite dariija savu. Likaas, ka buutu muuzhiibu pavadiijushi uz kuteriisha. Vispirms garshiigaa kaapostu zupa, tad kartupelji ar falsho zakji, tad bulcinja ar kafiju vai mineraaluudeni. Viss garshoja ljoti labi. Peec pusdienaam apskatiijaam apkaartni..lauku maajaa bija paaris istabas kuraas bija izvietoti senie maajsaimnieciibas un citi darba riiki. Iists muzejs! Arii apkaartnee koka maajas, novietne roku mazgaashanai. Peec pusdienaam devaamies uz netaalo veikalinju. Gribeeju izdot naudu, kuru jau pirms tam biju Latvijaa samainiijusi. Prechu plauktus veiksmiigi piepildiija n-taas igaunju alus shkjirnes, tad limonaades, tad saldumi, tad cigaretes..tad jau arii vairs tur nekaa iipasha nebija. Savus samainiitos 5 latus izdevaas atstaat veikalinjaa. Uz salas bija veerojami daudz jaunieshi..moderni gjeerbti. Blakus lapenee pie veikala jaunieshi dziedaaja igaunju dziesmas un dzeera alu. Netaalu no veikalinja bija zalja pljavinja-pagalms. (Ne laukumi, ne celji nav ieriikoti, ne asvalteeti, zaales, it sevinhshkji naatres gar maaju seetaam aug cilveeka augumaa..). Apkaart tam dazhaadas koka maajeles ar salmu jumtiem. Driiksteejaam uzreiz izmantot ieriiciibas. Taaas bija necili mazas koka maajinjas vai piebuuviites, kuraas atradaas sausaas labieriiciibas. Viss tiirs. Ne jau uz naglinjas karaajaas tualetes rullis, taalaak telpaa izlietne ar uudens kraanu, kur nomazgaat rokas un tiirs dvieliitis). Taalaak gids mums paraadiija pashas viesu maajas..vareejaam ieiet un apluukot 5* viesniicas numurus peec salas tradiicijaam un eksotikas liimenja. Viss ekologjiski tiirs...svaigs gaiss un miers.. Kopumaa varot uznjem 25 cilveekus..pa vasaru, jo ziemaa ir auksti. Un nav jau arii par eksotiku daudz jaamaksaa..10 ls dienaa. Dziivoklji un maajas netiekot aizsleegtas..zaglju neesot..taatad arii kriminalitaates. Nav ne policista..ne vieteejaa cietuma. Peedeejais tika likvideets pagaajushaa gadsimta beigaas. Laikam cilveeku savstarpeejaa uzticiiba ir ljoti liela. Ja nu vieniigi tuuristi..apskatiis un panjems kaut ko par „suveniiru“. Taapeec arii viena viesu maaja bija sleegta. Pusdienas varot pasuutiit jau mineetajaa eedniicaa. Par sho piedaavaajumu radaas interese arii muusu grupaa.., bet pasuutiit shiis istabinjas neesot nemaz tik vienkaarshi..Tas jaadara ljoti savlaiciigi..igaunjiem taas ir iecieniitas.. Taalaak no viesu maajaam gaajaam ekskursijaa pa salas centru. Zemes iipashumi esot paarsvaraa atdoti vecajiem iipashniekiem no Zviedrijas. (Zemes vairums - 60% piederot Zviedriem, 30% bazniicai, 10% vieteejiem igaunjiem.) Zviedri necenshas zemi iekaartot vai citaadi izmantot. Tas raksturo visu. Labaak visu atstaat eksotikai. Apmekleejaam vieteejo muzeju, noklausiijaamies interesanto muusu gida-muzeja vadiitaaja salas hronikas staastu. Izraadaas, ka 2 pasaules kara laikaa pat nebija nekaadu ciinju uz salas par taas „atbriivoshanu“ un netika pat noslepkavots neviens Padomju kareivis. Bet Padomju laikaa tika shim kareivim atbriivotaajam pat uzsstaadiits piemineklis uz salas!Taalaak celjsh veda gar lauku maajaam. Celja malaa staaveeja divas aizveesturiska laika mashiinas..esot laikam 50-to gadu..viena kurbuleejama priekshaa, esot veel braukshanas kaartiibaa, jo pedaalji ir, bremzes ir un braukshanai vajag veel tikai benziinu. Tehniskaa apskate uz salas netiek veikta. Kur tad veel taadu inspektora amatu izveidot un no valsts kases algot. Veel redzeejaam celja malaa atstaatu sniega shkjuureejamo mashiinu, kura ievesta no Zviedrijas.. No 65, uz salas dziivojoshiem iedziivotaajiem, lielaakaa dalja straadaa valsts darbos- muitaa, skolaa, veikalaa, u.c. un tiek algoti no shiis kases. Tomeer iedziivotaaji nodarbojas arii ar lauksaimnieciibu..audzee govis, cuukas un maajputnus. Pashu paartikai. Vislielaakaa eksotika salaa tomeer bija tad, kad salaa iemaldiijaas bruunais laacis..esot pagaajusho gadu paarpeldeejis no Latvijas, laikam mekleedams iistos zvejaas laukus. Visi cilveeki uz papeezhiem.., bet tad pazudis..kaa naacis. Taalaak celsh veda uz Dievnamu. Galvenais ieveeriibas cieniijamajais objekts laikam uz shiis salas ir 1644 gadaa celtaa koka baznicinja-visvecaakaa Baltijaa. Blakus tai –stalti sasleejusies jaunaa. Moderna, gaisha un briiva. Jaunajaa bazniicaa ieriikota siltuma truba..nekad nebija piesleegta un darbojusies. Salas iedziivotaaji ir uzstaajushi jaunas bazniicas celtnieciibai..un tikai blakus vecajai..citaadi neieshot..Izvietojaamies solos, kur gribeejaam apseesties. Kaa nekaa nenaacaam uz Dievkalpojumu. Jebkura vieta bija laba. Izejot no shiis jaukaas eekas, gids muus veda uz blakus esosho mazo jauko sveetaas Magdaleenas koka bazniicinju. Ieejot tajaa, tika stingri pateikts- sievietes pa kreisi, viirieshi-pa labi! Te taa ir pienjemts. Ieveerojaam noraadiito..bet ak, Kungs, sievieshu pusee tikko kaa iespraucaamies solaa..vieta uz 30 cm, soli shauri..sievieteem uz 40 kg! Citas tika noshtraafeetas! Bet laikam agraakos laikos sievietes uz salas bija vaaji saskataamas. Toties labaa-viirieshu puse-ljoti briiva. Laikam vinjiem vajadzeeja atpuusties peec smagaa darba. Vecaas bazniicas logus rotaa 17 gs. freskas ar iemuuzhinaatiem cieniihjamo cilcveeku vaardiem un atteeliem. No grieztiem karaajas kugja makets. Pie sienas liela 16 gs. Kurzemes Hercoga bilde, jo sala shajaa laikaa piedereeja Kurzemes Hercogistei.. (shii bilde tika iznomaata Rundaales pilij sveetku laikaa). Abas bazniicas darbojas..vecaa-sestdienas vakaros..jaunaa-sveetdienas riitos..Viss ir atrisinaats. Bet jaapiebilst, ka restaureejot griidas klaaju vecaja bazniicaa, zem taas tika atrastas daudzas senas moneetas no dazhaadiem gs..cilveeki meta naudu labaak zem griidas, kaa ziedoja maaciitaajam.. Vecaa lieciiba atstaaja uz mani nenoveerteejamu iespaidu..Liekas, ka tik vecas koka bazniicas ir saglabaajushaas vairs tikai muzejos. Uz salas redzeejaam daudzas atpuutnieces, kuras devaas maajup no mieriigaas un jaukaas pludmales, tad jaunieshu barinjus..liekas dziive te nav mieriiga, bet spraiga..kaa jau visur Latvijaa. Domaaju, ka sala kaut kad paliks par ieveeriibas cieniigu tuuristu objektu. Bet varbuut vinji (salas iedziivotaaji) pashi to negrib, lai sho idilli trauceetu? Atpakaljceljsh ar “Lasi” bija mieriigs un saulains..triis stundas, kuraas pamatiigi apdegu uz juuras. Roja gaidiija..bet tas ir cits staasts..


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais