Ceļojums uz Portugāli ar dažām pieturvietām ;)

  • 10 min lasīšanai
Video manā albumā ;) Izbraukts cauri 10 valstīm, mēroti, apmēram, 10 000km Iegūti neaizmirstami iespaidi un daudz labu atmiņu ;)

Ceļojumu apraksts

04.07.11

Ap pusdeviņiem izbraucām no Rūjienas, braukšana bija paredzēta visas nakts garumā. Apstājāmies Bauskā un tad jau visu nakti braucām, ap rītu bijām netālu no Varšavas. Kad tikām ārā no Varšavas bija jau pusdienas laiks, pa dienu iebraucām Vācijā un pēcpusdienā apstājāmies Drēzdenē, tur nedaudz iepirkāmies un mūs ceļojumā pievienojās Rūtiņš, jeb vācu alus kaste, ko pa ceļam arī nedaudz nodegustējām :D

Dienas mērķis bija Frankfurt am main, ko sasniedzām naktī, tur arī cēlām telti pie viena no benzīna tankiem.

06.07.11

No rīta izrādījās, ka tankā ir duša, un kā jau latvieši iešmaucām dušā par vienu cenu, ak naivie vācieši :D Tālāk jau devāmies uz Parīzes pusi. Visa diena pagāja ceļā, paspējām arī izbraukt caur Luksemburgu, kur iepirkām benzīnu, kas bija krietni lētāks nekā LV, un caur Beļģiju, kur iepirkām ēdamo, kas arī bija lētāks nekā LV. Apmēram, ap sešiem vakarā bijām Parīzē. Kamēr vēl tikām līdz Parīzes centram un noparkojāmies, bija jau 8 vakarā. Secinājums, Parīzē ir ārkārtīgi daudz rolleristu un viņi ir ļoti pārgalvīgi un nekaunīgi, tur kur Latvijā normāli neizbrauktu pat viens rolleris tur laikam blakus pat izbrauc divi :D Par brīnumu pašā Parīzes centrā atradām kur noparkoties un tālāk jau gājām pastaigā, pa Parīzi, no sākuma aizgājām uz vienu no Parīzes lielākajiem parkiem, un apsvērām nakšņošanas iespējas tur :D diemžēl palikt tur nevarētu jo vārtus jau 23.00 slēdz ciet. Tālāk gājām gar Invalīdu namu, kurā atrodas arī Kara muzejs, un galamērķis bija sasniegts, bijām nonākuši pie Ēfeļa :) Mēs ar Inesi palikām lejā, jo vienu reizi jau bijām bijušas tornī un negribējām maksāt naudu, lai brauktu augšā otreiz, bet Iveta ar Normundu uzkāpa augšā tornī. Arī lejā bija interesanti, sanāca arī izmēģināt kaulēšanos, jo no sākuma no nosauktajiem 4 eiro par magnētiņu, dabūju divus par diviem eiro :D Tur ielu tirgotāji bija ārkārtīgi daudz un vienā brīdī, kad brauca policija, parks palika kā izslaucīts, visi tirgotāji, vienā lielā barā metās prom, bet kad policija aizgāja tad jau viņi bija atpakaļ. Bija skaisti skatīties uz Ēfeli jo bijām pie torņa saulrieta laikā, un kad nāca tumsa tornis tika izgaismots. Tālāk jau mēs gājām uz mašīnu, nedaudz iekodām un gājām uz Monmantru, pa ceļam apskatot Mulenrūža kabarē. Diemžēl Monmantrā bijām praktiski naktī, tā kā visi krodziņi un resturāni jau bija slēgti, tādēļ nebija iespējams izjust burvīgo bohēmisko atmosfēru, ko varēja izjust, šajā pašā vietā kad iepriekšējo reiz, pirms diviem gadiem, bijām Parīzē. Bet arī naktī pavērās fantastisks skats no Monmantras uz pilsētu. Pulkstens jau bija ap diviem naktī, kad tikām atpakaļ uz mašīnu mēs momentā aizmigām, bet Normunds jau bija ticis pie Orleānas, kad mēs pamodāmies lai ap 4 no rīta celtu telti. No rīta bija drausmīgs vējš un teltij ielūza daži mietiņi, bet vēlāk tos jau salabojām, tā nu pamodāmies, paēdām un devāmies tālāk.

07.07.11

Ap vieniem sanāca izbraukt no apmešanās vietas, un tālāk mūsu mērķis jau bija Andora, pa ceļam nedaudz apskatījāmies Orleānu, skaista pilsēta ar burvīgu katedrāli. No šīs pilsētas Žanna d’arka sāka savu karagājienu cīņā pret angļiem. Tālāk no Orleānas devāmies uz Tulūzu. Šai pilsētai izbraucām tikai cauri, jo bija jau vēls vakars, bet likās skaista un liela pilsēta ar milzīgu parku pilsētas sirdī. Tālāk jau devāmies kalnos uz Andoru. Tumsā bija vienkārši drausmīga braukšana, bija migla, tumsa, lietus un vēl asi pagriezieni, kas veda augšā serpentīnā. Nu beidzot piebraucām pie robežas, dodam pases un tad mums prasa apdrošināšanas karti, kaut gan tā nav jāvadā līdz un to var apskatīties internetā. Bet nē viņiem neesot internets (muldoņas, droši vien negribēja mūs vienkārši ielaist). Nu neko degviela mums ir maz, jo rēķinājāmies ar Andoru. Bet braucām lejā un jūtam sviluma smaku mašīnā, sāk kāpt temperatūra, šoferītis aptur mašīnu un sāk to remontēt, ajj tik bailīgi sen nebija bijis, Pireneju kalni, nakts, migla, lietus, un ceļa malā saplīsusi mašīna, no kuras vienīgā gaisma ir avārijas uguņi, kas sistemātiski mirgo, tas tiešām bija biedējoši. Bet par laimi mašīna tiek sataisīta un mēs varam turpināt ceļu lejā pa serpentīnu. Tiekam līdz mazam ciematiņam un pa tumsu slejam augšā telti. Ārā ir ļoti auksts, uzvelkam mugurā visas iespējamās drēbes, es pielieku gulēt mašīnā, bet pārējie aiziet uz telti. Iemigt ir grūti jo ir ļoti auksti.

08.07.11

No rīta atveru acis un priekšā tāds skats, viss apkārt kalni un zem mums strautiņš. Nomazgājamies, paēdam, Normunds salaboja mašīnu un mēs dodamies tālāk, uz Barselonas pusi, tuvākā benzīna tanka meklējumos.

Neticamā kārtā veiksmīgi tikām līdz Barselonai. Pie Spānijas robežas atradām tanku, un izrādījās, ka mums kāds viens litrs tik bākā bija palicis. Iebraukuši Barselonā pirmo sajūsmu izraisīja palmu aleja, vispār visapkārt bija palmas. :) Iebraukuši centrā veiksmīgi noparkojāmies, un vēl pie tam pa brīvu :) Bijām apstājušies tieši pie rotaslietu veikala, un tā neviļus sanāca iešopingot :D Tālāk jau gājām Barselonas izpētē. Šai pilsētai bija ideāli tas, ka viena galvenā gājēju iela ir savienota ar vecpilsētu un pilsētas prominādi. Šīs ielas galā ir arī osta, no kuras iziet kuģi tālāk Vidusjūrā un pie pašas ostas ir milzīgs piemineklis Kristoforam Kolumbam, tas ir vērsts ar skatu uz jūru. Šajā ielā bija milzum daudz dažādu suvenīru veikalu, ielu tirgotāji un dažādu mošķu un pasaku tēlu drānās ietērpti cilvēki, ar kuriem, iemetot dažas monētas, varēja arī nobildēties. Iegājām arī pilsētas tirgū, bet kā jau tūristu rajonā viss bija ļoti dārgs un vispār Spānijā pārsteidza augļu dārdzība. Tālāk pa ielu gājām līdz ostai, šajā pilsētā ir izveidota patiešām fantastiska krastmala, viscaur vijas palmu aleja un ostā ir redzamas daudz un dažādas jahtas. No ostas gājām tālāk uz vecpilsētu, apskatījām katedrāli un nobaudījām vietējo Sangriju. Tad jau lēnā garā gājām uz mašīnu, jo bija jāturpina ceļš uz Valensiju. Kad izbraucām bija jau tumšs. Braucām augšā serpentīnā, gar Vidusjūras piekrasti, skats jau bija fantastisks, bet tā kā biju nogurusi, iemigu, kad pamodos Normunds jau bija atradis telts vietu, uzcēlām telti un gājām gulēt.

09.07.11

No rīta secinājām, ka esam uzcēluši telti apelsīna un citronu plantācijas malā, diemžēl augļi vēl bija zaļi :D Sakrāmējām mantas un devāmies tālāk, izrādās, ka līdz Valensijai bija palikuši tikai 30km. Iebraucām Valensijā, un jā, kārtējā problēma, parkošanās. Šoreiz gan atradām stāvvietu par pus cenu, jo bija siestas laiks. Tā nu pastaigājām pa pilsētu, aizgājām līdz katedrālei un galvenajai iela, pastaigājām pa suvenīru veikaliņiem un tad jau piedzīvojām siestu :D pilsēta likās kā izmirusi, tikai daži resturāniņi un tirgus bija vaļā, viss pārējais slēgts. Pie tirgus aizgājām paēst. Diezgan interesantas pusdienas bija, es paņēmu makaronus ar jūras veltēm, Inese paņēma interesantu, pikantu gaļu, kura bija uzklāta uz zivs ādas. Pēc tam kārtīgi pastaigājām pa pilsētas mazajām ieliņām. Iegājām vēl kādā suvenīru veikaliņā, kas pa brīnumu bija vaļā, bet tur esošais spāņu onka siestas laikā darbojās tik lēni, ka liekas, ka viņš bija aizmidzis :D Pēc tam jau gājām atpakaļ uz mašīnu un mums gar Vidusjūras piekrasti, bija jāsāk mērot ceļš uz Gibraltāru. Sākām braukt, bet mums ļoti gribējās vēl Vidusjūrā nopeldēties. Tā nu uzticamajam Tom-Tomam, jeb Siliņam ievadam informāciju lai ved mūs uz tuvāko pieeju Vidusjūrai. Tā nu sekojot Siliņa komandām nonākam vienā no Vidusjūras kūrortpilsētām. Mēs ar Inesi nolemjam, ka nakšņosim pašā Vidusjūras krastā uz tur iekārtota galda un sola, bet Iveta un Normunds dodas meklēt telts vietu. Mums gan nesanāca nožēlot izvēli nakšņot Vidusjūras krastā, jo bija tā interesanti ierāpties guļammaisos sēdēt, skatīties jūrā, pļāpāt, dzert spāņu vīnu un klausīties spāņu repu, no turienes netālu esošajiem makšķerniekiem, diezgan idilliska sajūta bija :)

10.07.11

No rīta pamodāmies jau ap septiņiem, izgājām nopeldēties un izstaigājām nedaudz krastmalu, pie viena uzrīkojot fotosesiju. Tā laikam bija iecienīta sportošanas vieta jo visu laiku kāds vai nu ātri pasoļoja garām vai pabrauca garām ar riteni. Ūdens gan bija fantastisks, dzidrs, silts ,bet ļoti sāļš, līdz ar to bija vieglāk peldēt. Tad vēlāk jau arī piebrauca Iveta ar Normundu un mēs varējām paēst brokastis. Tālāk jau sākām ceļu caur Grenadu uz Gibraltāru. Sākām braukt, tad vēl karstums bija paciešams, bet uz pusdienas laiku, tādu karstumu nebiju piedzīvojusi, temperatūra ārā bija pāri 40C nerunājot par to kāds karstums valdīja mašīnā. Bet tomēr braucām uz Grenadu, ar mašīnu nedaudz pabraukājām par stāvajām Grenadas ielām un paskatījāmies uz pilsētu, kurā ik uz soļa bija jūtama Mauru laiku ietekme. Paēdām tradicionālās tapas ar dažādām jūras veltēm un tad jau devāmies tālāk, sīkākai Grenadas apskatei bija pārāk karsts. Tālāk ceļš jau atkal sanāca gar Vidusjūru un atradām publisku pludmali kur noparkoties. Šeit gan peldēt nebija tik patīkami jo cilvēku bija ļoti daudz, ūdens arī bija augsts un netīrs, bet ielīdām vien jo ārā svelme bija nepanesama. Tālāk ceļš mums gāja gar piekrastes kūrortpilsētām, kur kāda pilsēta sākas vai beidzas varēja pateikt tikai pēc nosaukumiem, jo visa piekraste bija pilnībā apbūvēta. Pievakarē beidzot nonācām Gibraltārā. Aizstaigājām līdz Eiropas galējam punktam, paēdām vakariņas un sākām domāt, kur lai ceļ telti. Pamatīgi izbraukājām Gibraltārā esošo kalnu, bet nevienu vietu tā arī neatradām atkal izbraucām ārā no valsts un piecus km aiz Gibraltāra robežas atradām beidzot vietu kur var uzcelt telti. Vieta nebija no patīkamākajām, bet vismaz bija zāles pleķītis.

11.07.11

No rīta pamodāmies un devāmies atpakaļ uz Gibraltāru. Šoreiz jau dienas gaismā aizgājām līdz Eiropas galējam punktam, paskatījāmies uz Āfriku un pastaigājām pa vietējo tirgu. Iegājām arī stikla pūtēju darbnīcā. Gibraltārā bija dīvaini vērot cik ļoti angliskā vide ir sajaukusies ar spānisko, jo pasta kastītes, formas tērpi, un pat valūta bija tāda pati kā Anglijā, bet cilvēki, kā Spānijā, kopumā diezgan patīkama zeme, kur cilvēki izskatās laimīgi un atpūtušies. Tālāk no Gibraltāra caur Sevilju devāmies uz Portugāli. Diena bija drausmīgi karsta, vēl karstāka nekā iepriekšējā diena un Seviljai tikai izbraucām cauri, bijām tik nomocīti ar karstumu, ka pat ārā neizkāpām. Tālāk jau no Seviljas devāmies uz Portugāli. Par laimi, kad tikām Portugālē, karstums jau bija atkāpies. Portugālē apstājāmies pie interesanta objekta, izskatījās pēc tāda kā lielgabalu muzeja jo dārzā bija izvietoti daudz un dažādi lielgabali, tos apskatījām, bet iekšā neriskējām iet, jo pie durvīm dežurēja karavīri, laikam jau šai ēkai bija kāda militāra nozīme :) Tālāk jau turpinājām ceļu uz Lisabonas pusi. Kad bijām netālu no Lisabonas, sākām meklēt guļvietu, beigu beigās palikām gulēt zem korķa koku audzes, diezgan mīkstā un salīdzinoši patīkamā vietā.

12.07.11

No rīta mēs ar Inesi pamodāmies pirmās, ārā bija pat patīkami vēss. Aizgājām papētīt apkārtni, apēdām dažus nogatavojušos vīnogu ķekarus no turpat esošā vīnogu lauka un izvairījāmies no vietējā fermera, kuram laikam piederēja vīnogas :D Kad visi bija pamodušies, tad jau paēdām brokastis, novācām telti un braucām uz Lisabonu. Tā kā Lisabona ir pārāk liela tad izvēlējāmies apskatīt vietu, kura pēc ceļveža likās pietiekami saistoša. Izvēlējāmies Alfamas rajonu, kurš lepojas ar vairākām ievērojamām katedrālēm, seno cietoksni, seno ieliņu labirintu un skatu laukumu no kura pavērās burvīgs skats uz pilsētas pārējo daļu. Aizgājām arī uz pilsētas slaveno krāmu tirgu, nu tirgus nosaukums tiešām atbilst patiesībai, daudz un dažādi padārgi krāmi, kuri pat īsti nav vajadzīgi. Pusdienās iegājām indiešu restorānā, no sākuma pasniedza maizītes ar dīvainām mērcēm, par kurām, protams, pēc tam piestādīja rēķinu. Bet ēdiens bija garšīgs. Tālāk jau gājām uz mašīnu lai sāktu mērot ceļu uz Porto. Lisabonā bija ļoti interesanti vērot māju fasādes, jo tās bija noklātas ar apgleznotām flīzēm, un paraža tās apgleznot vēl esot saglabājusies no Mauru laikiem. Ar mašīnu izbraucām arī pār vienu no slavenākajiem un garākajiem tiltiem pasaulē, no kura pavērās iespaidīgs skats uz Lisabonu. Pa ceļam uz Portu, mums ļoti gribējās redzēt un nopeldēties okeānā, tā nu atkal devām Siliņam komandu aizvest mūs uz okeāna piekrasti. Vest viņš mūs veda, par tādiem drebelīgiem un mežainiem ceļiem, ka sajūta bija, ka esam Latvijā :D Beigu beigās nonācām pie okeāna. Vējš un viļņi bija pamatīgi un ārā bija arī diezgan vēss, tā kā okeānā tikai pabradājāmies. Bet kopumā sanāca pie okeāna būt ideālā laikā jo bija saulriets un uz okeānu pavērās fantastisks skats :) Ejot uz mašīnu iegājām vietējā krodziņā paēst vakariņas. Pretī mums bija viesmīlīgs portugāļu onka, kas pāris frāzes zināja angliski. No sākuma atnesa mums maizītes ar sieru un tunci, par ko mums atkal pēc tam piestādīja rēķinu, tālāk mēs pasūtījām arī vīnu un vēlāk jau atnesa mums ēdienu, es paņēmu biezzupu, ēdiens bija tiešām fantastisks. Kad iznācām no kafejnīcas bija jau tumšs. Sākām braukt pie viena meklējot vietu kur pārlaist nakti. Beigās jau vēlā naktī, atradām vietu, vienā no benzīntankiem, kas bija netālu no Portu. No rīta smagās automašīnas šoferītis uzvārīja mums karsto ūdeni un pa ilgiem laikiem dabūju kafiju :) Tālāk jau turpinājām ceļu uz Portu.

13.07.11

Jau iebraucot, pilsēta likās skaista un grezna. Aizbraucām līdz pilsētas centram un atkal jau noparkošanās problēma, izskatījās, ka šajā pilsētā visi stāv kur pagadās, jo mašīnas bija neatļautās vietās. Mēs beigās apstājāmies pie pašas pilsētas galvenās katedrāles. No sākuma aizstaigājām līdz informācijas centram, paņēmām karti un izstaigājām tur pat esošo katedrāli. Tālāk aizgājām līdz dzelzceļa stacijai, kas bija ļoti grezna, izstaigājām arī tiltu no kura paveras skaists skats uz visu pilsētu. Secinājām, ka Portu centrs ir ļoti mazs un kompakts, jo visi galvenie apskates objekti atradās ļoti tuvu viens pie otra. Tālāk aizgājām uz krastmalu. Iveta un Normunds aizgāja braukt ar kuģīti pa Doras upi mēs ar Inesi palikām pastaigāties pa pilsētas šaurajām ieliņām, atradām arī mazu veikaliņu, kurā varēja nopirkt samērā lētus augļus. Vienkārši pasēdējām pēc tam krastmalā un pavērojām gan vietējos cilvēkus gan apkārtējo ainavu. Mājas Portu bija fantastiski greznas ar flīzētām un izgreznotām māju fasādēm. Izbrīnīja tas, ka pašā pilsētas centrā bija diezgan daudz pamestas mājas un ielas bija diezgan netīras. atceļā uz mašīnu mēs vēl iegājām vienā katedrālē, kas pēc ārpuses ir ļoti necila, bet iekšpuse ļoti grezna, visa iekšpuse bija no apzeltīta koka apdares. Tālāk jau aizgājām uz mašīnu un sākām ceļu ārā no pilsētas. Atkal devām komandu Siliņam, lai aizved mūs uz okeānu. Šoreiz jau pie okeāna tikām, pa patīkamākiem ceļiem. Arī šoreiz okeānā bija pamatīgi viļņi un augsts ūdens, tā kā varējām tikai pabradāties. Tā nu nedaudz pastāvējuši okeāna krastā un pabradājušies par veldzējošo ūdeni, gājām uz mašīnu lai sāktu garo mājupceļu. Pa ceļam bija vēl paredzētas divas pieturvietas, bijām paredzējuši tomēr mēģināt tikt Andorā, un vēl pašopingot Drēzdenē. Tā nu jau pievakarē šķērsojām Portugāles robežu un nakšņojām, nu jau Spānijā.

14.07.11

Pa nakti izrādījās, ka bijām gulējuši nomaļā parokošanās vietā, turpat netālu bija arī galdiņi un soli, uz kuriem arī ieturējām brokastis. Tā nu šoreiz mums visa diena pagāja ceļā, šķērsojot Spāniju ceļā uz Andoru. No Spānijas puses braukt uz šo valsti bija krietni patīkamāk, nekā iepriekšējo reizi no Francijas puses, jo bijām netālu no Andoras ap sešiem pēcpusdienā un ārā vēl bija gaišs, arī serpentīnā nebija tik stāvi jābrauc. Kad bijām pie Andoras robežas, bijām mazliet šokēti, par to, ka šoreiz mūs ne tikai ielaida bez problēmām, bet pat pases neprasīja. Tā kā beidzot bijām tikuši Andorā. Interesanta zeme, ļoti gara pundurvalstiņa, reāli viņa bija izstiepusies apmēram 30km garumā, un bija ļoti šaura. Šajā zemē ir vis lētākā degviela, ļoti lētas brendu preces, beznodokļu zona un iespēja kaulēties veikalā, ak, jā un ļoti lēts alkohols :D Mazliet pastaigājām pa Andoru, vispār radās iespaids, ka visi šajā zemē ir pārdevēji, cilvēki arī izskatījās, laimīgi un bezrūpīgi atpūtušies :) tālāk jau braucām ārā no šīs interesantās valsts, bija dīvaini, ka bijām mākonī, vis apkārt bija slapja migla un ārā tikai 8 grādi, bet tad jau devāmies lejā uz Francijas pusi, un tad ceļš veda tikai mājup, apstājāmies vēl tikai Drēzdenē un sapirkāmies apģērbu, un tad bez gulēšanas, braucām mājās :) Svētdienas rītā, noguruši, bet laimīgi ieripojām Rīgā :)



Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais