Roma (15. diena)
|
Iveta Šteimane
|
24.10.
Šorīt tā ap pulksten 8.oo atskan četri modinātāji. Vakar vakarā aiztaisījām logam slēģus, tāpēc liekas, ka ārā vēl dziļa nakts. Bet tos attaisot, top gaisma un diena var sākties. Brokastis ir iekļautas cenā, tāpēc dodamies pētīt, ko nu piedāvās. Ir ok - maizītes, sieriņi, gaļiņas, kruasāni, džemiņi.. un kafija. Es dzeru ļoti vāju kafiju ar daudz piena, bet šis pārspēja pat manus darinājumus. Es jau ar to varu samierināties, bet mūsu kafiomāni Evich un Sančo gan dikti pārdzīvo (jo īpaši pēc vakardienas, kad izmēģinātas visādas labas itāļu kafijas). Evich šo jociņu tā neatstāj un dodas skaidroties ar saimnieku Fabio, kas ir puisis pāris gadus vecāks par mums. Viņš ir izcili laipns un piedāvā uztaisīt normālu kafiju pēc savas gaumes un līdzības. Vēl pastāsta, ka citiem īrniekiem pat šis traukūdens liekoties par stipru.
Šodien dienas gaitas sākam ļoti laicīgi, jo gribas paspēt apraudzīt Romu visā godībā. Aizdodamies uz metro, iepērkam biļetītes (dienas biļete - 4 eiro) un braucam uz pieturu ar skaistu nosaukumu - Ottaviano San Pietro. Pa ceļam nenoturamies un nopērkam našķi - vietējo saldējumu. Izmēģinām dažādus - banānu, kafijas, ananāsu, īru liķiera, lazdu riekstu, meloņu un vēl šādus tādus. Pastaigu sākam ar Vatikānu (vismazāko valsti pasaulē) un tad pamazām apstaigājam pārējos smukumus. Ierodamies ap plkst. 11.oo, bet cilvēku jau nereāli daudz. Dažviet rinda kādus 200 m gara. Tā kā mēs nevienā objektā, izņemot Panteonu, iekšā nedodamies, tad rindas uz mums neattiecas. Apskatam krāšņumu un palasām līdzi paņemtos vēsturiskos faktus. Ieejot pagalmā, pretī izslējusies Sv. Pētera katedrāle (186 m gara) . Tās kupolu (136 m augsts) projektējis pats Mikelandželo. Tālāk dodamies uz Eņģeļu pili, kas vairāk ir kā cietoksnis. Eņģeļu bija daudz, tik ne uz pils, bet gan blakus esošā Eņģeļu tilta. Tilts patiesi skaists. Tālāk dodamies uz Navona laukumu. Tas ir kafejnīcu ieskauts laukums, kuru rotā trīs baroka stila strūklakas, tostarp četru upju strūklaka (Fontana dei Quattro Fiumi), kas ir viens no Džovanni Lorenco Bernīni skaistākajiem darbiem. Nākamais - Panteons (Pantheon). Tas tika uzcelts mūsu ēras 118. - 125. gadā. Šis skaitās īsts romiešu celtniecības prasmes brīnums un ir seno romiešu "visu dievu templis" - visneparastākā un vislabāk saglabājusies antīkā celtne. Tā patiesos mērogus un skaistumu var novērtēt tikai no iekšpuses. Gaisma templī ieplūst pa vienīgo atveri (oculus) kupola centrā. Panteona pagalmā ir skaista strūklaka, pie kuras arī piesēžam un uzjautrināmies par melnīgsnējajiem tirgoņiem. Izskatās, ka viņiem te aizliegts tirgoties, jo pa teritoriju visu laiku staigā policista kungs. Kad šamie redz viņu tuvojamies, savāc savas mantiņas (brilles, somas, maciņus) un tēlo nevainīgus jēriņus. Kamēr policists iet uz laukuma otru galu, šie jau paspēj atkal izklāt savu precīti. Kamēr mēs tur sēdējām, viens pamanījās izklāties un savākties vismaz reizes piecas. Pie viena Sančo mēģina nopirkt Pradas somiņu pa 5 eiro. Džeks galīgi aizvainots, jo īstā cena esot 45 eiro. Nākamo objektu gaidu ar patiesu ziņkāri - Trevi strūklaka (Fontana di Trevi). Ieraudzītais pārspēj visu iztēloto. Šis tas gadījums, kad atkal pašam jāredz (atgādinu, ka būs kādas bildes pēc laiciņa.. :) ). Ļaužu masas tikpat iespaidīgas, bet tomēr pamanos izlavīties cauri visiem skatītājiem un iemest strūklakas baseinā kapeiciņu - tas uz atgriešanos.. :) Tuvumā vēl neapskatīts palicis Spānijas laukums (Piazza di Spagna) un Spāņu kāpnes. Visu dienu (vasarā arī naktīs) te ir pilns ar cilvēkiem. Šis ir slavenākais laukums Romā. Biju iztēlojusies kaut ko iespaidīgāku.. var jau būt, ka tā arī būtu, ja vien tās nebūtu nosētas ar cilvēkiem tā, ka pašas kāpnes knapi saskatāmas. Arī mēs pasēdējām uz kāpnēm, tikām uzfilmētas kādam raidījumam (diemžēl nenoskaidrojām, kuram), izcīnījāmies ar vietējiem tirgoņiem (indusiem) - tie pa Romu tusē kā tādas, atvainojos, sū** mušas. Nenormāli uzmācīgi ar saviem lakatiņiem, silikonveidīgiem izstrādājumiem, ziediem utt., kas nu katram. Viens pat pamanījās savu izstrādājumu iebāzt Evichai sejā. Vienu Sančo atšuva, skaidrā latviešu valodā pasakot, ka viņai no viņa neko nevajag. Mūsu pēdējais apskates objekts šodienai - Popolo laukums (Piazza del Papolo). Ieejot laukumā, saprotam, ka pastaiga jābeidz, jo kājas jau liek par sevi manīt un, kas vēl svarīgāk, pirmā mirklī sajūta, ka esmu te jau bijusi.. Laikam vienai dienai par daudz arhitektūras.. :) Bet ir jau skaisti. Šis no visiem redzētajiem laukumiem man patīk vislabāk. Atkal esam uztrāpījušas uz koncertu - šoreiz uzstājas Maikls Džeksons. Kāds babulis, kas pa gabalu tiešām ir Džeksona kopija, samācījusies no klipiņiem deju soļus un palaidusi mūziku pa visu laukumu, kas nemaz ar nav mazs. Arī te uzmācīgie indieši. Staigā ar rozēm un mēģina tās iesmērēt lētticīgajiem tūristiem. Protams, par naudiņu. Ar Sančo viņš ļoti ieberzās. Dialogs un situācija apmēram šāda: indietis pienāk un jau stiepj rozi mūsu virzienā. Sančo izstiepj roku pretī un pasakās. Viņš paberzē rādītājpirkstu pret īkšķi, rādot, ka jāsamaksā. Sančo: "But I am a woman! You are a man!" Džeks aprāvās, veltīja mums neapmierinātu skatienu un aizdevās prom. Iespējams pārējiem saviem draugiem ar pieteica, lai pie šitām trakajām neiet, jo šodien neviens mūs vairs nepatraucēja.. :) Apmēram tāda īsumā mums diena. Mājās nākot, iegriezāmies savā piemājas ēstuvītē un iegādājām vakariņas, jo atkal visu dienu nav sanācis paēst, ja neskaita saldējumu. Mana lazaņja ir nevainojama, meiteņu makaroni ar gaļu, sēnēm un zirņiem arī esot lieliski. Mājās tāds nogurums, ka pēc vakariņām uz stundiņu aizmiegu un nedzirdu savas trīs trakās piedzīvotājas. Pamostoties sajūtu, ka kāds uzklājis dvielīti, lai nav auksti. Mīļi, nu! :) Rīt uz mājām!! (test) P.s. Bildē Panteons no priekšpuses.
