Malta (13. diena) - Bugibba

  • 1 min lasīšanai
22.10. No rīta dzīvoklītī tāds savāds miers. Pēdējā diena Maltā, tā kā mazliet žēl. Debess arī apmākusies, bēdājas kopā ar mums.. :) Gribējās jau šodien vēl kaut kur aizdoties, kaut ko apskatīties, bet laika apstākļi galīgi nav šādam pasākumam vilinoši. Tomēr agrā pēcpusdienā izbāžam degunus no mājas, jo vēl daži obligātie pirkumi (piem., Evichai čemodāns) un izmetam līkumiņu pa mūsu pilsētiņu - Budžibu. Tie, kas mani pazīst, zina, ka mana attieksme pret veikalu staigāšanu ir visnotaļ pozitīva, bet šodien ir tā, ka jau slikta dūša metas. Gribas jau aizvest kādus suvenīriņus, bet veikaliņi bāztin piebāzti ar visādiem štruntiem, un viss ir tik krāsains, ka gar acīm jau raibs metas. Atpakaļ nākam gar jūru. Ceļam vienā pusē palmu aleja. Ķeru vēl pēdējos kadrus (saņemot no draudzenēm ironiskas piezīmītes un smiekliņus, jo viņām mānija visu iemūžināt jau kādas dienas pārgājusi). Neko nevaru darīt, palmas ir vieni no maniem mīļākajiem kokiem. Šodien arī ieplānots aiziet uz maltiešu restorānu un nogaršot viņu tradicionālo ēdienu - trusi. Vakar visi galdiņi bija aizņemti vai norezervēti, tāpēc šodien dodamies tā laicīgāk. Paspējam, bet nu pēdējā brīdī, cilvēki aiz mums jau tiek laipni atraidīti. Uz letes uzraksts brīdina, ka visi ēdieni tiek gatavoti pēc pasūtījuma, tāpēc var būt kāds brīdis jāuzgaida. Pasūtam trusi vīna un ķiploku mērcē. Tā kā gluži badainas neesam, tad paņemam pa vīna glāzei un pacietīgi gaidām. Nopētām, ka apkārtējiem porcijas pasniedz diezgan iespaidīga izmēra un jau spriežam, ko darīsim, ja arī mūsējās būs tik pat grandiozas. Tā arī ir.. sajūta, ka uz šķīvja uzservēts pustrusis. Tādam vidējam latvietim pilnībā būtu pieticis arī ar pusporciju. Bet nu nospriežam, ka šovakar laiks nav nauda, steigas arī nav nekādas un varam lēnā garā baudīt trusi. Garša atgādina vistu. Ja kādam interesē manas domas, tad man vista garšo labāk. Bet tas ir ļoti subjektīvi un trusim tiešām nebija nekādas vainas. Tā nu puncītis pilns un cilvēciņš laimīgs. Šajā gadījumā gan puncītī ir mazliet par daudz, tāpēc izdomājam vēl sporta pēc noiet līdz jūriņai. Šobrīd krāmējam čemodānus (manējais jau sakrāmēts). Pārsteigumu pilns vakars. Izrādās, ka pieļaujamais svars mūsu čemodānam (mums ar Endiju viens kopējais nododamais čemodāns) ir pārsniegts. Tik ļoti pārsniegts, ka Evichas svariņi neiztur un atdod galus. Bet meitenes ir īstas draudzenes un sarunājam, ka mantas izkārtosim viņu brīvajos kilogramos. Nu, apmēram tāds ir mūsu brauciens uz Maltu. Rīt no rīta sarunāts, ka saimnieks aizvedīs uz lidostu. It kā jau varētu aizbraukt ar autobusu, bet sarunājam, ka sakārtosim lietas tā, lai iztiekam bez lieka stresa. Lidmašīna uz Romu 1o.oo un tas nozīmē, ka jāceļas ap 6.3o. Savukārt tas nozīmē, ka šovakar būtu vēlams aiziet laicīgi gulēt. Bet tā kā plkst. ir jau 23.21 un vēl šis tas darāms, tad... P.s. Elviss arī šovakar klusē.. :( P.s. Pajautrojamies par kādu britu puisi, kuram uzražotas čības "pēc pasūtījuma": http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/61950/britam-kludas-del-piegadata-divus-metrus-liela-ciba-foto


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais