Malta (10. diena) - Gozo sala

  • 3 min lasīšanai
  • 42 foto
19.10. Labu rītu saka saule, labu rītu šalko vējš, labu rītu, labu rītu, visiem vēlam arī mēs.. :) Brīnums ir noticis - visas pamostamies 8.oo/9.oo un 11.oo jau esam autoostā, lai dotos uz Gozo salu. Bet pirms tam vēl man jāuzslavē Endija par nereāli garšīgo auzu putru (auzas no ekoveikaliņa.. :) ) ar, ja nemaldos, persiku džemu. Ideālās brokastis. Tātad šīs dienas plānā apmeklēt Maltas otru lielāko salu - Gozo. Ar busu Nr. 11 atkal aizdodamies līdz Čirkevai un atkal visa pasaule sadevusies rokās, jo 1) līdz prāmim atlikušas 10 min. (tas atiet reizi stundā) un 2) mūs pārķer kādas privātās firmiņas pārstāvis un nopārdod tūristu autobusa biļetes tikai par 5 eiro gabalā (parastā situācijā 15 eiro). Izrādās esam ieradušās ap to laiku, kad skaitās jau par vēlu (īsi pēc 12.oo) un var salu apceļot pa lēto.. :) Ja jums iegadās nokļūt Maltā, droši varat uzklausīt privātos cilvēkus, kas kaut ko piedāvā, jo cenas ziņā atšķirības faktiski nav un piedāvājumi neatšķiras no "oriģināliem". Sākumā laipni šos atšujam, jo pierasts, ka šādi mēģina kaut ko iesmērēt, bet uz šīs salas tā nebūt nav. Lēnā garā ar lielo prāmi aizvizināmies uz Gozo, pa ceļam tiek uzņemti daži īpaši labi kadri, par ko liels prieks.. :) Galā, kā solīts, mūs sagaida divstāvīgais buss un ceļojums var sākties. Pārliecināmies par to, ka šoferītis tiešām lieliski pārzina vietējos ceļus, jo šaurība nereāla, paskatoties uz leju brīžiem paveras klinšaina mala, bet vai tad nu tāda sīkuma dēļ kāds samazinās ātrumu... Ir brīži, kad notirpst gan kājas, gan rokas. Un ir brīži (braucot cauri kādai pilsētiņai), kad vienkārši liekas, ka atraušos ar kādu balkona malu pa pieri.. Bet, ja jau šo rakstu, tad viss beidzies laaaab.. :) Atkal lieliskie skati - baznīcas, katedrāles, meloņu lauki pilni ar gatavām dzeltenām melonēm, palmas, statujas un mazas statujiņas māju pagalmos utt. Statujiņas maltiešiem dikti patīk (man arī ļoooooti), katras otrās mājas pagalmā tādas gozējas.. Izbraucam cauri Gozo capital city Victoria un dodamies uz Azure Window. Nu, nobrauciens līdz tam ir visjautrākais - tiešām bail pamest aci uz leju, jo sēžot autobusa otrajā stāvā sajūtā kā augstā kabrioletā un kaut kur tālu lejā zeme.. Bet šoferītim arī šis tāds nieks vien ir. Mierīgi var pusceļā piestāt un papļāpāt ar pretim braucošā autobusa šoferi.. Azūra logs tiešām ļoti skaists. Dienišķā fotosesija pa gabalu un dodamies izpētīt dabas krāšņumu tuvplānā. Lai līdz tam nokļūtu jābūt diezgan izveicīgam. Izstaigājamies pa klints bluķiem, izbrienamies pa jūriņu (pilnu ar melliem jūras ežiem), vēlreiz izstaigājamies pa šķautņainu klintiņu un klāt jau arī esam. Vienā pusē pats krāšņums - Azūra logs, otrā pusē - Blue Hole. Ala jūras dzelmē, kas iecienīta daiveru vidū. Pasēžam un pavērojam viņus darbībā. Es laikam nekad dzīvē nesaņemtos iegrimt kaut kādā caurumā jūrā.. bet atzīstu, ka no malas tas izskatījās ļoooti iespaidīgi. Atpakaļceļā vēl uztaisām fotosesiju vietējam krabim, kas sadūšojies izbāzt degunu starp trakajiem tūristiem un dodamies papētīt, ko piedāvā vietējie tirgoņi. Iegādājos smuku atslēgas piekariņu Maltas tradicionālā krustiņa veidolā. Un tad jau arī klāt buss, lai vestu mūs uz nākamo apskates objektu. Par busu - šie ir "Hop On - Hop Off" busi, kas piestāj katrā objektā un, ja ir vēlme, var izkāpt un apskatīt attiecīgo punktu rūpīgāk. Pēc tam sagaidīt nākamo un braukt tālāk (tas par vienu cenu). Mūsu nākamais apskates objekts ir pilsēta Victoria. Diemžēl laika ir maz un tā uz ašo apstaigājam tuvējās ieliņas un iegriežamies mazajos veikaliņos. Nodegustējam dažādus džemiņus (granātābolu, kaktusu u. c.), šo to iepērkam (arī maltiešu darinātos vīnus - mandarīnu un tradicionālo) un skrienam tālāk. Neko vairāk šodien arī nesanāk apskatīt, bet sarunājam, ka te vēl atgriezīsimies, jo palikusi tāda nepabeigtības sajūta.. Atpakaļbrauciens ir vienkārši elegants. Izkāpjot no busa, mūs pārķer vietējais "taksists" (motorlaivas/kutera), kas piedāvā par to pašu cenu, bet ātrāk aizvest atpakaļ uz Maltu. Nolemjam, ka piedāvājums ir tīri labs un dodamies uz viņa kuģīti. Tā nu katra pa 5 eiro tiekam vizinātas mājup virzienā. Brauciens līdz Komino salai ir neticams - tikai mēs 4 un "šoferītis". Vēlreiz nobraucam gar Zilo lagūnu, vakardien aplūkotajām alām, bet šodien vēl viena tiek "pieķerta" klāt. Tāda liela, kurai augšējā daļā caurums un var redzēt debesi. Skaisti, skaisti, skaisti.. Sančo vienīgā galīgi nebauda braucienu - jūras slimība, bet mēs ar Evichu gan izstaigājamies un beigās nosēžamies laivas aizmugurē, no kuras paveras neatkārtojams skats uz viļņiem. Evicha ir tik pārņemta ar braucienu, ka sola šoferīti precēt nost un katru dienu vizināties starp saliņām.. :) Ā, viņš mums piedāvājas nākamreiz atkal izmantot viņa kuģīti, tad mums uzservēšot vīniņu.. vilinoši jau.. :) Mājās esam aizdomīgi/nepieklājīgi laicīgi, tāpēc nolemjam ar Endiju nedaudz apstaigāt apkārtni, kas līdz šim tā īsti nav izdevies. Sameklējam bankomātu, izstaigājam pāris suvenīru veikalus, noejam gar krastu un pēc pāris stundām esam atpakaļ mājās. Šodien taču degustāciju vakars! Pirmo reizi dzeru mandarīnu vīnu! Vienbalsīgi tiek pieņemts lēmums - labs!!! Fonā atkal Elvis.. nu jau šīs skaņas rada tādu kā mājas sajūtu.. :) Tā, plkst. ir 3.23.. laikam jātek čučēt. Laiks te skrien nemaņā...


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais