Malta (9. diena) - Comino (sala), Blue Lagoona (pludmale)

  • 3 min lasīšanai
  • 33 foto
18.10. Kā jūs domājat, cikos mēs iztaisījāmies no mājas? Pareizā atbilde - kā parasti.. :) Tā ap pusdienlaiku. Neatkarīgi no tā, cikos mostamies, ātrāk ārā netiekam (Bermudas trīsstūris).. Bet tas nieks, aizejam uz pieturu tieši brīdī, kad pienāk mums vajadzīgais autobuss (kurš atiet ik pēc 30 min.) un braucam uz Cirkewwa (Čirkeva) pilsētiņu, no kuras atiet visi prāmīši uz Maltas salām - Comino un Gozo (Komino un Gozo). Pa ceļam saprotu, ka šoferis mēģina pierādīt, ka arī Maltā iespējams piedzīvot amerikāņu kalniņus. Visu ceļu nesas kā nelabais - brīžiem sajūta, ka ietriekšos ar pieri kādā balkonā, jo ieliņa ir precīzi autobusa platumā, bet viss jau, saprotams, beidzas labi.. Tīri informācijai - ieliņas šauras un kalniņi apmēram 45 grādu leņķī (mums tas liekas gana ekstrēmi, bet viņiem jau laikam tik tādi zīdaiņa šļupsti.. ). Vispār šis brauciens gana atraktīvs - šoferītim apdzīt kravas auto, braucot kalnā augšup, liekas tīrais nieks.. nu, ko lai saka, cilvēks jau pierod pie visa.. Bet vispār, tā atklāti runājot, man liekas, ka vienai tādai saliņai tā skaistuma ir par daudz.. Šodien pamainījām maršrutu un pa ceļam atkal visādi smukumi.. mēģinu kaut ko pabildēt pa autobusa logu, bet tādi miglaini skati vien sanāk.. ātrums, ātrums.. Kaut kādā brīdī esam galapunktā un gaidām prāmīti uz Blue Lagoone (Zilo lagūnu). Gaidīšana nav ilga un laimīgi tiekam uz kuģīša. Interese par to, kur tad īsti ir tā Zilā lagūna ir patiesi liela, jo pēc kartes skatoties, mums to vajadzētu redzēt, bet kaut kā nemanām. Iznākums ir gaužām vienkāršs. Komino sala saplūst ar Gozo un no Maltas to nemaz tā ar neapbruņotu aci nevar saredzēt. Kad piebraucam tuvāk, pilnīgi skaidri saprotam, kura sala kur atrodas. Mūsu sākotnējās aizdomas apstiprinās - pa gabalu salas saplūst kopā. Uzminiet, kāds noslogojums ir fotoaparātiem.. :) Izstaigājam tuvējo taciņu un mēģinām cilvēku samērā piebāztajā teritorijā atrast kādu stūrīti mums četrām. Tas arī izdodas. Izklājam dvieļus uz jaukās akmeņainās virsmas (tā pat nav pludmale, uzkāpjam augstāk, lai nav jāmīcās starp ļaužu masām ) un aši noskaidrojam, kuras 2 būs tās laimīgās, kas pirmās dosies peldēt.. Tā kā esam pa šīm dienām jau krietni sadziedājušās, tad arī šajā jautājumā problēmu nav - aiziet Sančo un Evich. Uztaisu meitenēm bildes, bet atklāti sakot, zinot to, kādi laika apstākļi Latvijā, tās bildes pat kauns rādīt.. :) Pēc tam mana un Endijas kārta.. izpeldamies pēc sirds patikas.. jūtos kā sāls vannā.. skaistā vannā.. :) Šī it kā pa ilgiem laikiem ir diena, kad varētu visu dienu gulšņāt un ķert saulīti, bet ar Endiju izdomājam paieties un paskatīties, kas vēl labs uz tās salas. Lasījām, ka saliņa tik maza, ka uz tās atrodas viena viesnīca, viens policijas iecirknis un varbūt vēl pāris lietiņas (2 uzkodu tirgotāji un WC pilnīgi noteikti), vairāk gan neko mums neizdevās atrast. Aizklīdām līdz salas otram sānam, no kura pavērās superskaists skats uz klintīm un alām, no kurām viena pat izvijās cauri visai klintij un varēja saskatīt debesi. Pēc tam ar līkumu devāmies atpakaļ un vienā brīdī pat bija sajūta, ka atrodamies tuksnesī - iegājām ielejā, no kuras uz visām pusēm pavērās smiltis, akmeņi un sakaltuši kaktusi... :) Atgriežoties peldvietā atkal izbaudīju uz savas ādas tos izslavētos dienvidu zemju vīriešu uzmanības apliecinājumus. Uzkodu tirgotājs (vīrs ap gadiem 55), mums garām ejot vienā virzienā nenoturas: "Hello, ladies, do you enjoy your holidays?", mēs, protams, sirsnīgi mājam ar galvām un atbildam, ka patīk gan mums te. Atpakaļ nākot, viņš atkal nenoturas: "Veeeery beautiful girls!" :) Aizstaigājam atpakaļ un izdomājam, ka pirms mājās braukšanas vēl jānopeldas. Tas process ir pārāk patīkams, lai vēl vienu reizi nenobaudītu. Pēdējais prāmis šodien atiet plkst. 17.oo, tā kā vēl gandrīz stunda laiciņa. (Bildē es neesmu baseinā.. :) Tā tiešām ir Vidusjūra ar dzidru jo dzidru ūdeni..) Ūdens ir caurredzams arī lielā dziļumā, tāpēc brīžiem maldīgi liekas, ka ar kājām var tikt klāt zemei, bet nekā.. Ar Sančo palasām kādus akmentiņus un gliemežvākus un tad jau arī jādodas uz prāmīti. Tiekam vēl novestas garām skaistajām klintīm, kuras pirms tam aplūkojām no augšas. Skats tiešām pasakains. Kad tiekam atpakaļ līdz mūsu salai, jāgaida retais buss Nr. 11, bet mums atkal laimējas un buss pēc 10 minūtēm ir klāt. Šim gan nav numurs uzlicies, tāpēc vēl noskaidroju, vai tas tiešām ir Nr. 11 un vai tiešām dodas uz Budžibu, uz ko šoferis atbild, ka dodas uz Budžibu: ".. but if you want to go to Buggiba, you have to stay here!" un norāda uz vietiņu sev blakus. Es naivs cilvēks būdams vēl nesaprotu šos maltiešu jociņus un pajautāju: "Why?", pēc tam gan kā ar āmuru pa pieri attopos, ka patīk tak viņiem tie baltie babuļi.. :)) Mājās pirmo reizi esam tik laicīgi - ap 2o.oo. Pirmais uzdevums izlādēt bildes, kas no šodienas varētu būt burvelīgas, bet kā vienmēr, bildes ne tuvu nestāv klāt īstenībai. Pēc tam dienišķā vīna glāze un pasēdēšana uz balkona. Fonā atgriezies Elviss (vakar nez kāpēc no angļiem skanēja AC/DC un Robijs Viljams) un ir tāda laba sajūta. P.s. Šorīt taisījām lielo veļas dienu. Aizvakar ekoveikaliņā tak nopirkām ekoloģisko veļas mazgātāju. Vienā brīdī no vannas istabas iznāk smejošs Evich ar lielo veļas mazgāšanas līdzekļa pudeli, kas izrādās... trauku mazgāšanas līdzeklis.. :)) Nu, neko, turpmāk drēbes mazgāsim ar trauku mazgātāju.. vismaz dabīgs..


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais