Ziemeļitālija un ezeri

Sandra Rone 17.10.2011 3 min lasīšanai

Gribēju pateikties ikvienam, kas nepaslinko šeit atstāt savas ceļojuma piezīmes. Izmantoju citu ceļotāju aprakstus pirms ieplānotiem braucieniem, lai saprastu, ko vēlos un ko nē. Ļoti noderīgi ir dažādi ieteikumi, kas palīdz izvairīties no nepatīkamām situācijām.

Tātad stāstījums būs par Ziemeļitāliju, ezeriem un kalniem.

Ceļojums sākās no Bergamo lidostas, kur nolēmām izīrēt mašīnu. Iespējams, ka ir vērts to iepriekš rezervēt internetā, jo tiem,kas tā bija izdarījuši, viss gāja raitāk. Cenas visiem kantoriem ir stipri līdzīgas. Jāuzmanās ar apdrošināšanas polisi, nedrīkst ņemt lokālo apdrošināšanu, kas cenas ziņā visu padara daudz lētāku. Itālijas ceļiem tas būtu riskanti.

Mums blakus bija meitenes no Latvijas, kas nevarēja nokārtot mašīnas izīrēšanu, jo kredītkartē jābūt depozītam 600 EUR, kas tiek bloķēts uz ceļojuma laiku.Vispār bez kredītkartes nevar noīrēt mašīnu.

Par navigāciju nevaru neko ieteikt, jo bijām to aizmirsuši mājās, bet izīrēšana uz vietas ir dārgs pasākums, 70 EUR par 10 dienām. Izlīdzējāmies visu šo laiku ar smalku reģiona karti, ko iegādājāmies karšu veikalā Rīgā.

Tātad plāns bija apceļot Ziemeļitāliju, pastaigāt pa kalniem, apbraukt apkārt vairākiem ezeriem , un pabūt mazos kalnu ciematiņos, kur nebrauc organizētie tūristi. Pilsētas nebija mūsu galamērķi.

Jāsaka, ka dodoties kalnos, šoferītim vajadzētu būt ar lielu pieredzi. Ceļi ir diezgan piepildīti, un nav liela iespēja braukt tik lēni cik gribētos, lai izbaudītu dabas skaistumu. Kalnu ceļos vietām notiek īstas ātrumsacīkstes, daudz motociklistu, daudz vāciešu ar smalkām mašīnām, bet paši itāļi brauc ļoti ātri, apdzenot arī līkumos, un signalizējot, ja kāds kūļājas pa priekšu.

Tas ir mans sievietes skatījums, jo man vispār patīk lēna braukšana ar baudu. Vīriešiem būtu noteikti citi komentāri.

Kā jau sacīju, braucām bez navigācijas, tāpēc cītīgi sekojām ceļu norādēm. Pirmkārt, nekur netiek lietoti ceļu numuri, kas uzrādīti kartēs. Ir mistiski vietējie. Ļoti jākoncentrējas uz vietas nosaukumiem un virzieniem, jo ik pa laikam kāds lielākais vietas apzīmējums pazūd, tā vietā parādās tuvākā ciemata nosaukums uz milzīgas norādes, kas nojauc orientāciju. Viņiem uz katra ceļa ir ļoti daudz apļu, kur elementāri var apmaldīties, jo nevar vairs saprast, kur tad iet taisnais ceļš, bet gadās, ka no apļu izbrauktuvēm vairs nav nekādu norāžu.

Vienu brīdi domāju, ka mums ir uztveres problēmas, taču pārbraucot Šveices robežu, iestājās pilnīgs atslābums, jo norādes bija PERFEKTAS. Nu tas tā. Taču ceļu kvalitāte sliktāka nekā Itālijā. Grūti noticēt, bet fakts.

Itālijas ceļu segums ir nevainojams pat visaugstākajā kalnu ciematiņā. Itālijas ceļiemnav gājējiem paredzētās celiņu daļas ( par velosipēdistiem nerunāsim).Maza gabarīta mašīnas ir vienīgais veids, kā mēģināt samainīties kalnu celiņos.

Bijām saplānojuši savu ceļojumu ar naktsmājām vairākās vietās ( reģionos), iepriekš rezervējot dzīves vietas uz 2 – 3 naktīm, lai pa šīm dienām ērti var apskatīt apkārtni.

Gardas ezera krastā dzīvojām 3 dienas. Devāmies kalnu pastaigā, no kurienes paveras burvīgs skats uz visu apkārtni. Dzīvojām blakus pacēlājam pilsētā Malcesine, kas uzved 1750 m. Augstumā, un tālāk var doties, cik kuram spēka.

Tā ir paraplānistu paradīze, bet ezerā sērfotāji jau no 7 rītā darbojas. Pārsteidza, ka satikām kalnos arī itāļu skrējējus, kas trenējas skrienotpa takām, kurman likās jau uzkāpt nav viegli.

Itāļi ir ļoti sportiski .Otra lieta, kas raksturo viņu tautību ir ģimeniskums. Ne pārāk bieži Latvijā radzam, ka uz kafejnīcām( picērijām) vakaros dodas visa ģimene ar lieliem un maziem bērniem, lai vnk. Paēstu picas un iedzertu vīnu. Jā un vēl satiktu kaimiņus.

Trešā lieta, ko gribas pieminēt ir viņu dziedāšana. Piemēram mazā pilsētiņā, sestdienas vakarā visi pulcējas ezera krastā, lai noklausītos mākslinieku priekšnesumu tieši no jahtas, kas iebraukusi ostā.

Starp pārbraucienu uz Como ezera piekrasti , pabijām Tirano pilsētā, no kurienes kalnu vilciens Bernina Express ved caur kalniem, mežiem un šļūdoņiem uz Šveices pilsētuSt. Moricu. Tas ir UNESCO projekts, viens no pasaulē skaistākajiem augstkalnu maršrutiem, jo ved pavietām, kur nav ceļu ( vietām ceļi ir). To skaistumu un emocijas nevar aprakstīt, un bija žēl, ka šeit nebija ieplānotas dažas dienas nesteidzīgai pastaigai pa takām.

Ir vairāki veidi, kā var braukt – ar vaļēju vagonu ( bet vajag siltu apģērbu, jo augstākais punkts ir 2250m.), ar slēgtu vienkāršu vagonu, kas pietur visās stacijās, kā arī ar modernu vilcienu ar stiklotu jumtu ( līdz pusei), lai visu var fotografēt, un kuram gala pieturā puiši pulē stiklus, lai redzamība būtu nevainojama.

Como ezera piekraste ir blīvi apbūvēta, villas, parki, dārzi ( viss kā romantiskās vācu filmās).

Atrast pieņemamu cenu dzīvošanai var vienīgi paceļoties kāda kilometra augstumā pa serpentīniem. Taču tas ir tā vērts. No rīta paveras skats: ezers un kalni. Mūsu pieredze bija tāda, ka vakariņojām kalnos pie vietējiem, kas ēdienu gatavoja uz dzīvas uguns, un picērijas iekārtojums bija ļoti vienkāršs, bet garša nevainojama. Viņi cenšas un cīnās par katru atbraucēju, runā itāliski un ar žestiem visu izskaidro. Patīkami. Taču lejā pilsētā pie ezera par visu bija jāmaksā dārgi, un attieksme arī vienaldzīgāka, jo zināms. Ka cilvēki šeit brauks jebkurā gadījumā, un censties nav nepieciešams.

Interesanta lieta, ka naktīs noder ausu aizbāžņi, ja nav ciešs miegs, jo baznīcas zvana katru stundu, un vietām jau no 4 rītā. Un baznīcu ir ļoti daudz.

Par tēriņiem neko nerakstīšu, jo visu var darīt dažādi. Ja visu gatavo mājās un iepērkas lielveikalos, tad sanāk lētāk un garšīgāk nekā RīgāJ

Ja gribas izbaudīt vietējās picērijas un pabūt viņu sabiedrībā, tad sanāk dārgāk nekā Rīgā.

Ar dzīvošanu ir tāpat. Bez komforta – nav problēmu, pa lēto hosteļi ir pieejami. Apartamenti jāņem vismaz uz 3 dienām, jo citādi ieslēdzas tīrīšanas maksa. Viesnicas maksā tāpat kā Latvijā un nedaudz dārgāk, bet brokastis ir visur lieliskas un iekļautas cenā, tāpēc pusdienošanu var izlaist, jo negribas.

Priecāšos, ja kādam noderēs mans apraksts, kā arī paldies Santai Beitānei, viņas apraksts man palīdzēja ieplānot dažas lietas. Itālijas Alpi ir visskaistākie, dodaties tos apskatīt!