Malta (7. diena) - Marsaxlokk

  • 3 min lasīšanai
  • 24 foto
16.10. Ja dienai būtu jādod nosaukums, šodiena būtu Romance. Bet viss notika tā.. Šorīt bijām nolēmušas celties 9.oo un beidzot pa visām reizēm iztaisīties laicīgi no mājas. Bet visa pasaule ir sadevusies rokās, lai tas nenotiktu. :) Lietus!!! Tā nu modinātājs stundiņu uz priekšu (vakar aizgāju gulēt ap 3.3o un modināja pārlikšana nāk pašā laikā). Kamēr tiekam galā ar ik rīta rituālu, arī lietus ir rimies. Izlemjam, ka jāiegādājas kāds lietusmētelītis (vēlāk gan veikalā noskaidrojas, ka lietus sezona vēl nav oficiāli atklāta (tas mūs iepriecina), tāpēc mētelīšus vēl īsti nevar dabūt (tas ne tik ļoti iepriecina)). Šīs dienas plānā apskatīt salas skaistāko zvejnieku ciematu un lielākās zvejas flotes ostu - Marksaxlokk (Marsašloku). Osta ar raibajām luzzu laiviņām, dzeltenajām smilšakmens fasādēm un baznīcu ar diviem kupoliem ir ierastais Maltas fotogrāfiju motīvs. Lai tur nokļūtu, jābrauc ar 2 busiem. Pirmais tradicionāli līdz Valletai (der busi Nr. 11,12 un 31) un no Valletas tālāk ar Nr. 81. Šodien tāds apcerīgs noskaņojums, tāpēc braucienu uz Valletu izmantoju lietderīgi - uzlieku pleijeri ar James Blunt "All the Lost Souls" albumu un nododos pārdomām par dzīvi... Pa ceļam uz Valletu neliels posms jābrauc pa tādu kā nelielu serpentīnu. Vispār auto te jābūt tādam "ar iekšām", jo ir gana daudz stāvu kalnu, kas tiem jāpievar un, ja tas jādara katru dienu... Pārbrauciena laikā vēlreiz papriecājos par lielajiem un dažādajiem kaktusiem, kas te uz katra stūra (Laura, tavas kolekcijas mazulīši tādi smilšu graudiņi vien ir, noliekot blakus šiem :) ). Vēl paspēju iedomāt, ka liekas gluži dabiski braukt pa ielas kreiso pusi un arī aplī pa kreisi.. patiesi, cilvēks ātri pie visa pierod. Meitenes atgādina, ka jāpiemin arī tankštelles (šo lielisko vārdu esmu aizguvusi no Sančo un Evichas un tulkojumā tās ir degvielas uzpildes stacijas.. :) ). Tās ir izvietotas ceļa malās (protams, ne visas) - tik ļoti malās, ka nav pat nobrauktuves, vietām, arī tāpat ceļmalās, ir iespēja piepumpēt riepas. Vārdu sakot, par visu ir padomāts. Valletā dodamies uz savu tradicionālo vietu parciņā, kur parasti piesēžam un uztaisām rezumē par mūsu turpmāko likteni. Apspriedes laikā pienāk klāt vīrietis pusmūžā un angliski sāk izvaicāt par vietām, kuras vajadzētu apskatīt. Tā kā šajā jautājumā nu jau esam tādas kā lietprates, tad arī stāstam un rādām kartē, kas un kā (angļu mēlē). Kādā brīdī viņš apjautājas, no kurienes esam. Pavēstam, ka no Latvijas un viņš skaidrā krievu mēlē pasludina: "Aaaa, tagda vi gavariķe pa russki, da?" Atkal smiekli. Izrādās, ka šamam vecvecāki dzīvo Latvijā, bet pats peras pa Krieviju. Evicha atkal izpelnās komplimentus par savu lielisko angļu mēli (un ne tik lielisko krievu akcentu), savukārt Endija runājot, kā īstena krieviete.. :)) . Viņam verdikti ātri ir gatavi. Dodamies uz autoostu, kurā nu jau jūtamies kā zivis ūdenī. Tā kā vakardiena oficiāli pasludināta par pēdējo tūrisma sezonas dienu, tad ir mainīti autobusu saraksti. Mūsu runasvīrs Evicha dodas pie vietējā darbinieka noskaidrot, kas par štellītēm un, cikos tad īsti (vai vismaz, ik pa cik minūtēm) paredzēts atiet mūsu busam. Uzrunātais puisis esot tā stomījies un stostījies un savā valodā konsultējies ar kolēģiem, ka viņa piedāvājusi laikus uzrakstīt uz lapiņas. To nu nevajadzēja darīt - Evicha ar acu skatienu tiek nolīdzināta līdz ar zemi un puisis lepnā, bet aizvainotā balsī paziņo, ka protot runāt angliski. Ceļā no Valletas uz Marsašloku atkal muzikāla pauze un nebeidzu vien brīnīties par vietējo arhitektūru (un palmām un kaktusiem). Iebraucot pilsētiņā nosmejam, ka mums pie mājām stāv mašīnas, viņiem kuģi. Tik tiešām - pilsētas centrā bija tādi skati manāmi (nu labi jau labi, kuģu vietā laivas). Pati osta... elpu aizraujoša ainava.. Ir gadījies tā, ka skaties un netici savām acīm?? Man tā šodien gadījās.. Ostai gar malu tādā kā promenādīte, vienā pusē kafejnīcas cieši saspiedušās viena pie otras, otrā pusē tradicionālās laiviņas - raibas jo raibas uz zila fona. Šī ir vieta, kur varētu sēdēt stundām ilgi un vienkārši skatīties. Pat gaisā jaušams KAUT KAS.. garām pastaigas solī iet pārīši, sadevušies rokās, kāds laimīgais tētis ar divām meitiņām (bērni te kā lellītes - tumsnēji ar lielām acīm kafijas krāsā)... vēl pāris šādas dienas un sākšu runāt dzejā, goda vārds :) Romantiskai pastaigai te ir īstā vieta... brīžiem gan uzvēdī ne tik romantiska zivju smaka, bet tas iederas... Aizejam līdz vietējam augļu tirgotājam un iepērkam krietnu devu vīnogas un vēl šo to. Nu, tas jau nav jāpiemin, ka augļiem te cita garša.. Pasēžam restorānā un iedzeram kafiju/latti, ko nu katra un izmetam nelielu līkumu pa pašu pilsētiņu. Un tad jau arī jādodas atpakaļ uz Valletu, jo šodien vēl ieplānots apskatīt Upper Barrakka Gardens tumsā. Par tiem stāstīju dienā, kad bijām Valletā. Valleta tumsā patiesi iespaidīga. Gaismotājs te pastrādājis ne pa jokam. Paši dārzi un skats no terases uz pilsētu.. nu, tā, ka atkal trūkst vārdu... Un pilnai laimei kāds pianists spēlē manas mīļās klavieres.. man gandrīz siekala notek klausoties... nogaidu, kad viņš aizdodas prom (lai nekristu kaunā) un jau otro reizi pa šīm dienām tieku pie spēlēšanas... šīs dienas emocijas sit tik augstu vilni (augsti viļņi šodien arī Vidusjūrā, jo ir diezgan grandiozs vējš), ka pat saceru uz vietas tādu kā nelielu melodiju. Nākas, jo no galvas neko daudz nospēlēt nemāku, bet kāre spēlēt ir spēcīga.. Pēc dārziem nolemjam, ka vēlreiz jāapskata Palace Square (Pils laukums), šoreiz tumsā. Neviļamies.. un dienai liels punkts uz "i" tiek uzlikts, pēkšņi sākoties nelielam strūklaku šovam. Par šādu gājienu neko nebijām lasījušas, tāpēc vēl jo lielāka laime, ka ieradāmies tieši laikā uz "koncerta" sākumu. Strūklakas dejoja mūzikas pavadībā, kas skanēja pa visu laukumu. Neesmu liela klasiskās mūzikas pazinēja, bet tas, kas skanēja, noteikti bija kāds no Vīnes valšiem.. P.s. Šodien mums auksts - tikai 2o grādi. ;) Kā jums?


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais