Malta (5.diena) - Mdina *** Rabata *** Dingli Cliffs

  • 3 min lasīšanai
  • 35 foto
14.10. Ziniet, šī bija jaukākā diena par visām.. tīri emociju ziņā. Pēc maniem "matemātiķa" aprēķiniem C vitamīnam (noskaidroju, ka šis rodas no kārtīgas smieklu devas) vajadzētu pietikt visai ziemai. Rīts dienišķais. Dāmu, dāmu, dāmu lietas.. čammmājamies pēc sirds patikas. Bet laimīgā kārtā pienāk brīdis, kad esam gatavas un dodamies uz autobusu. Šīs dienas mērķis - apskatīt Maltas seno galvaspilsētu Mdinu un Dingli Cliffs (Dingli klintis). Mdina atrodas plus/mīnus 3o minūšu brauciena attālumā, bet apkārt tik daudz, ko skatīt, ka laiks paiet nemanot. Izkāpjot no autobusa, nonākam mazā parciņā un jau par ieradumu kļuvis pirms gājiena piesēst un apdomāt maršrutu. Uz netālā blakus soliņa sēž +/- vietējie puiši, kuriem mūsu četrotne liekas visnotaļ interesanta, bet nekas vairāk par pieklājīgiem smaidiem viņiem netiek veltīts.. :) Dodamies iekšā Mdinā.. kārtējā lielā arka un esam iekšā. Daile visapkārt, bet tā novērtējama safilmētajos klipiņos un kādā bildē. Esmu pilnībā sapratusi, ka bildēs nav iespējams atklāt to, kas atklājas acīm, tomēr mēģināšu ielikt pēc laika kādus albumiņus. Slinkākajiem tūristiem ir iespēja izbraukt ar zirgu pajūgiem, bet mēs esam no čaklajām, tāpēc visu izlemjam izstaigāt ar kājām. Šauras ieliņas, balkoni apaudzēti ar ziediem (kā Džuljetai), skatu terases ar elpu aizraujošu skatu uz apkārtni, baznīcas un tā tālāk.. nesākšu smalku aprakstu, jo nav manos spēkos to izstāstīt (būs bildes). Pēc Mdinas ir nolemts doties uz Dingli klintīm, jo 1) tās ir tuvu (2o minūšu attālumā) un 2) būtu grēks neizmantot iespēju un plānot atsevišķu braucienu, lai tās apskatītu. Domāts, darīts. Jauki, ka domāts... autobusu gaidām apmēram stundu, kuras laikā paspēju safotografēt visu pieturas apkārtni, visus interesantos garāmbraucošos pārvietošanās līdzekļus, paēst launagu, kas sākotnēji plānots pie klintīm (bet izsalkums ņem virsroku) un vēl uzmest lūpu par galīgu grafika neievērošanu (pa šo laiku bija jābūt vismaz 3 autobusiem uz mūsu noskatīto galamērķi). Pacietībai beidzoties, dodamies pie cita maršruta autobusa šofera (Nr. 201) apjautāties, kas par lietām. Izrādās sastrēgumi Valletā, tāpēc sabremzējusies visa satiksme. Šī info mūs apmierina un pacietīgi gaidām tālāk. Pacietība vainagojas panākumiem un pienāk ilgi gaidītais autobuss (Nr. 52). Vai es jau pieminēju, ka šo autobusu gaidām no pilsētiņas - Rabatas? :) Tieši tā, kārtējais maltiešu jociņš ar blakus esošām pilsētiņām - Mdina un Rabata viena no otras atrodas apmēram 30 m attālumā (ja skatāmies pieturu perspektīvā). Bet visa pasaule sadevusies rokās (tas jau kļuvis par mūsu vietējo jociņu), lai mums palīdzētu un veiksmīgi nokļūstam noskatītajā galapunktā. Sākotnējā sajūta - esam Nekurzemē. Apkārt izmirusi pilsētiņa un priekšā kaktusu audzes un kaļķakmens veidojumi. Dodamies pa vienīgo ceļu uz priekšu ar cēlu mērķi - apskatīt varenās klintis. Mērķis tiek piepildīts, vienīgā problēma, ka redzamais atšķīrās no tā, kas bij' redzēts bukletos.. :) Augstums iespaidīgs (http://www.google.lv/search?hl=lv&sugexp=kjrmc&cp=10&gs_id=12&xhr=t&q=dingli+cliffs+malta+map&gs_sm=&gs_upl=&bav=on.2,or.r_gc.r_pw.,cf.osb&biw=1024&bih=437&um=1&ie=UTF-8&tbm=isch&source=og&sa=N&tab=wi), augstākajā vietā apmēram 250 m virs jūras līmeņa. Mēs gan tik augstu netrāpījām, bet tāpat skats bija ļoti baudāms. Protams, kārtējie japāņu jociņi ar bildēšanu uz visām debess pusēm, gājiens līdz vienīgajam krodziņam (kas izrādījās slēgts) un ainavas baudīšana no terases. Pa ceļam sastapāmies ar kaktusiem, kuru lapas sasniedza (mums saprotamā valodā runājot) A4 formātu, lielgabarīta dillēm ceļmalā un akmeņiem, akmeņiem, akmeņiem... Pamanījāmies aizdoties arī līdz radaram (ieturētā stilā uzslieta celtne), no kura pavērās pavisam brīnišķīgs skats un klintīm. Maza atkāpe - kamēr sēdējām uz klintīm un baudījām skatu, garām pabrauca autobuss Nr. 201, kura šoferis jau mūs atpazina un atraktīvi māja ar roku. Šaubu nav - maltieši ir sirsnīga tauta. Ap šo laiku saule jau krietni iegrimusi jūrā, kas nozīmē to, ka strauji tuvojas tumsa (tā ap plkst. 19.oo). Laikus attopamies un dodamies atpakaļceļā uz pieturu, kas atrodas apm. 15 min. gājienā. Pa ceļam ienāk prātā doma, ka skats ir gana labs, lai uztaisītu kādu kopbildi.......... Laba doma.. bet ne visas labās domas ir viegli realizējamas. Pirmā bilde, kurā svarīgi "dodamies" uz pieturu sanāk baudāma, bet ieraugot, cik laba sanākusi pirmā bilde, savajagas arī otro, trešo un ceturto.. :) Un vairs jau ne vienkāršu, bet lēcienā... rezultātā lēkājam reizes 20 (vismaz krietni sasildāmies) un tā arī neiegūstam savā īpašumā perfektā lēciena bildi (nospriežam, ka galīgas nepieciešamības gadījumā iespējams izmantot photoshop un dodamies tālāk). Un tad, kā jau kārtīgām latvju meitenēm pienākas, laika īsināšanai, sadomājam uzdziedāt... Repertuārā tiek izmantotas visas populārās latviešu dziesmas (galvenokārt vispārzināmie piedziedājumi un dziesmu pirmās rindiņas, bet tas sajūsmu par dziedāt prasmi nemazina). Šī gan laikam būs vienīgā dziedāšanas reize, jo tik neapdzīvotā vietā diez vai vēlreiz iegadīsimies.. Bet katrā ziņā emociju buķete neaprakstāma un pāris garām ejošo maltiešu smaidi sirsnīgi. Rezultātā pieejam pie krustojuma vienlaicīgi ar autobusu (Nr. 52) un laimīgas braucam uz pārsēšanās punktu (vēlreiz pārliecināmies par maltiešu laipnību, jo brīdī, kad pamanām autobusu, katra aiz laimes skrienam savā virzienā, bet ar roku rādām uz autobusu, jo: "Mūsu numurs!"... un pietura ir labu 100 m attālumā, bet šoferītis pēc mūsu sejām saprot, kas par lietām un piestāj.)


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais