12.10.
Pirmā ĪSTĀ diena Maltā.. :) Kā jau kārtīgām dāmām pienākas, nevaram tā laicīgi iztaisīties no mājas, tā nu izkustam ap krietnu pusdienlaiku (kā tas notiks arī turpmākās dienās.. :) ). Pirms tam gan paspējam ievērtēt sauli, sēžot uz miniatūrā balkoniņa un ķerot pirmos pigmentus (pēc 10 minūtēm saulē konstatējam, ka tas ir izdevies visnotaļ veiksmīgi).
Dodamies izpētīt tuvējo apkārtni. Daži soļi un esam ieliņas galā, no kuras paveras brīnumains (drīz man šim vārdam būs vārdnīcā jāpaskatās sinonīmi, jo pārāk bieži nāksies to atkārtot) skats uz Vidusjūru.. Noejam līdz krastmalai un kā kārtīgi japāņi ķeramies pie ainavu iemūžināšanas.. Gribas fotografēt uz visām pusēm, skati burvīgi, burvīgi, burvīgi.. un vai gan varam iedomāties, ka ar katru soli tie kļūs labāki.. sajūtas brīnišķīgas.. smaids līdz ausīm visām četrām un pozējam, kā nu vien mākam.. :) (tā tas turpinās arī pārējās dienas, lai gan pirmais trakums ir mazliet pieplacis, tagad fotografējam katru trešo soli.. :) ). Nobrienu pa klinšaino krastu līdz jūrai un dabūnu vilni pa pusmuguru, bet ierastās kāda necenzēta vārda lietošanas vietā tikai spiedziens un labsajūta, jo grādu daudz un tāda viegla duša pašā laikā.. kleita tāpat izžūst pēc 5 minūtēm.
Izlemjam doties uz Qawra (Aura) pusi - tā ir viena no tām pilsētiņām bez robežām. Ceļojam gar krastmalu un ķeram kadrus. Īpaša vieta šodien veltīta mazām ķirzaciņām, kas skraidelē pa apmalītēm un pat pa sienām, bet viņas ir ļoti izveicīgas un nemaz nav kāras uz pozēšanu, tā nu samierināmies ar dažām bildītēm. Protams, nepieminēšu, ka uz visām pusēm skaisti, skaisti, skaisti.. Pa ceļam vēl saldējums un tad jau esam veiksmīgi sasniegušas vietiņu, kuru atzīstam par labu esam, lai nopeldētos. Maza problēma - kur pārģērbties? Apjautājam vietējo bāra puisi (onka uz gadiem 60), kurš norāda virzienu. Laimīgas dodamies uz norādīto debespusi un apsmejamies pašas par sevi, jo priekšā skaidri uzrakstīts WC -->. Viss beidzās ar to, ka sekojot šīm zīmēm, mēs apstaigājām mazu aplīti un nonācām sākumpunktā. Bet viss jau beidzās labi, jautājums tika atrisināts citādi. Nu, ko lai saka par pirmo peldi.. lie-lis-ki!! Ieiešana gan bija tāda lēna, jo ūdens likās mazliet vēsāks, kā gribētos, bet tas droši vien pārkaršanas dēļ.
Vakara pārējā daļa pa mierīgo. Mājās izdomājām iet pa citu ceļu un pilnīgi netīšam atdūrāmies pret saviem apartamentiem, jo brīdī, kad viņus ieraudzījām, domājām, ka esam vēl labu 10 minūšu gājiena attālumā (jā, vēl viena īpatnība - attālumu jaukie maltieši mēra nevis kilometros, bet laikā, tā darīšu arī es turpmākajos stāstiņos un vispār, ziniet, ka no Cēsīm līdz Rīgai ir stundas brauciens.. :) ). Prieks neviltots, jo tikko iekarots vietējais lielveikals un rokas pilnas ar pārtikas maisiņiem. Vakarā dienišķā vīna glāze, Elviss Preslijs no angļu krodziņa un jautrie īri no pretējā krodziņa.. Varētu teikt - viss kā parasti.. ;)
Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem
Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais