Romas brīvdienas

14.10.2011
9 min lasīšanai
69 foto

Vēlme doties Romas brīvdienās mani nelika mierā jau kopš šī gada maija, kad Ryanair atklāja tiešo reisu no Rīgas uz šo seno, diženo un, kā daudzi to dēvē - „Mūžīgo pilsētu” - ROMU!

Biļetes ceļojumam uz Romu pašā oktobra sākumā iegādājāmies jau 3 mēnešus iepriekš un vienam cilvēkam turp-atpakaļ lidojums izmaksāja apmēram 30 latus. Kārtējo reizi nopriecājos par iespēju apceļot pasauli tik lēti!

Iekarot Itāliju un itāļu sirdis devāmies četras meitenes – es ar savu māsu un draudzene ar savu māsu. Tā kā viesnīcas mums likās dārgas, izmantojām jau iepriekš pārbaudītu vērtību – īrēt apartamentus jeb dzīvokli. Dzīvokli pie paša Vatikāna rezervējām caur Tripadvisor.co.uk, galvenokārt pamatojoties uz labajām atsauksmēm. Atsauksmes ar nosaukumiem: Perfect vacation, Great location and great host, Fantastic stay close to the Vatican... vienkārši nespēja atstāt mūs vienaldzīgas. Dzīvošana 4 cilvēkiem 4 dienas izmaksāja 400 eiro (30% priekšapmaksa). Dzīvokļa īpašnieks – itālis vārdā Massimo ir vienkārši fantastisks! Gaidīja mūs naktī, kad ieradīsimies, palīdzēja ar ieteikumiem ērtākai Romas apskatei, bija sarūpējis brokastis un gardu itāļu vīnu, kā arī 24 stundas diennaktī bija gatavs sniegt mums jebkādu palīdzību!

Tad nu par visu pēc kārtas...

4.oktobris. Ciao Roma!

Lidojums bija paredzēts plkst. 20:55, taču, kad visi lidot gribētāji jau bija sastājušies garajā rindā uz iekāpšanu, tika paziņots, ka lidmašīna kavēsies. Tomēr jau pēc nepilnas stundas bijām lidmašīnā un ceļā uz Romu (Chiampino lidostu, kas atrodas nepilnu 15 km attālumā no Romas).

Iepriekš ceļojumu aprakstos biju lasījusi, ka lidmašīna lidojot pāri visai Romai un tumsā varot saskatīt pat izgaismoto Kolizeju. Tad nu acis turējām vaļā un tik tiešām – redzējām arī Kolizeju!

Pēc nolaišanās steidzīgi rakstīju īsziņu Massimo, ka nedaudz kavēsimies un devāmies uz izeju. Tā kā bija jau nakts, vislabākā iespēja kā droši un bez raizēm nokļūt Romā, mums likās taksometrs. Iepriekš bijām izpētījušas, ka ir kāds apgabals Romā (ietver galvenokārt visu vecpilsētu un Vatikānu), kura ietvaros brauciens maksā 30 eiro, ieskaitot bagāžu un ne vairāk kā 4 pasažierus. Ja galamērķis ir cits, takša izmaksas aprēķina tajā esošais skaitītājs un papildus jāmaksā arī par bagāžu. Lai ietaupītu, izdomājām, ka sarunāsim, lai mūs aizved līdz Vatikānam un tālāk to nelielo attālumu līdz dzīvoklim aiziesim ar kājām.

Taču nevarējām ne iedomāties, ka taksometru vadītājiem varētu būt problēmas ar angļu valodu. Kad centāmies iestāstīt, ka mūs vajag aizvest līdz Vatikānam, viņi acīmredzot saprata, ka gribam lai mūs ved iekšā Vatikānā.

Un tad tik sākās tracis... karstasinīgie itāļu šoferi savās skaļajās balsīs sāka apspriesties un mēģināja viens otru par kaut ko pārliecināt! Kad sapratu, ka tas ne pie kāda rezultāta nenovedīs, ieraudzīju kartē, ka turpat blakus Vatikānam atrodas Gianicolo auto termināls. Kad iesaucos: Terminal Gianicolo, vairāk jautājumu nevienam nebija. Braucam!!!

Par itāļu braukšanas kultūru jau iepriekš biju dzirdējusi un lasījusi vairakkārt. Pie atļautajiem 30 km stundā taksis traucās ar ātrumu 100 km stundā un ieraugot blakus kādu citu taksi, tika pavērts logs, sekoja savstarpēja sasveicināšanās un sākās sacīkstes – kurš kuru! Tā nu līdz nokļūšanai Romā paspējām pirmo reizi izbaudīt gan itāļu braukšanas kultūru, gan sajust itāļu karstasinību.

Lai nokļūtu līdz dzīvoklim, nakts vidū vēl nedaudz maldījāmies, taču beigās savas noīrētās naktsmājas atradām un satikām Massimo...

Ciao! Iesaucās Massimo, sagaidīdams mūs pie atvērtām sava dzīvokļa durvīm!

Par Massimo viesmīlību jau rakstīju iepriekš, tāpēc neatkārtošos! Vien pieminēšu tikai to, ka dzīvoklis atrodas vienkārši ideālā vietā - Vatikāns atrodas vien 5 minūšu gājiena attālumā un arī visu pārējo Romu izstaigājām kājām.

5. oktobris. Pasaules mazākā valsts - Vatikāns.

Iepriekš biju lasījusi, ka, ja pāvests ir pilsētā, trešdienu rītos Vatikānā notiek pāvesta vispārējā audience. Bezmaksas biļetes esot ieteicams rezervēt iepriekš, taču pastāvot iespēja tās saņemt vēl arī trešdienas rītā pirms audiences. Mēs bijām izlēmušas par labu otrajam variantam.

Kad ap 9 rītā bijām pie Vatikāna, pie tā veidojās garas cilvēku rindas, kuriem rokās bija mazas zilas lapiņas. Nospriedām, ka tās laikam būs bezmaksas ieejas biļetes. Apstājāmies pie ieejas, lai saprastu, kur varam tādas saņemt, taču tad pavisam negaidot pie mums pienāca kāda sieviete, kura laipni jautāja vai mums gadījumā nevajag bezmaksas ieejas biļetes? Izrādās sieviete bija no kādas tūristu grupas un tieši 4 biļetes esot palikušas pāri.

Nopriecājāmies par cilvēku labsirdību un to kā mums paveicās, un jau pēc neilga brīža bijām izgājušas drošības kontroli un veiksmīgi ieņēmušas sēdvietas pāvesta Benedikta XVI sagaidīšanai. Kur dabūt ieejas biļetes, mēs tā arī nesapratām. Vienīgi zinu, ka rezervēt iepriekš tās var vai nu pa telefonu, faksu vai pastu.

Parādoties pāvestam, cilvēki priecājās, metās kājās un lēca uz krēsliem, lai tikai ar saviem fotoaparātiem un kamerām pāvestu iemūžinātu. Atzīšos, ka visu pāvesta runu gan nenoklausījāmies, bet tā vietā, lai izvairītos no garajām rindām, devāmies uz Vatikāna muzejiem.

Ieeja Vatikāna muzejos studentiem un bērniem līdz 18 gadiem maksā 8 eiro, pieaugušajiem 15 eiro.

Vatikāna muzeji ar saviem izcilo mākslinieku darbiem tiek uzskatīti par īstām pasaules mākslas šedevru krātuvēm. Tie lepojas gan ar Siksta kapelu un Rafaēla zālēm, gan ar vienu no pasaules ievērojamākajām mākslas kolekcijām. Pašlaik neskaitāmajās muzeju zālēs glabājas vairāk mākslas vērtību nekā jebkurā citā pasaules vietā.

Viens no galvenajiem iemesliem Vatikāna muzeju apmeklējumam bija vēlme savām acīm redzēt pasaulslaveno Siksta kapelu, kuras griestus 16.gadsimta sākumā apgleznoja Mikelandželo. Taču ceļš uz Siksta kapelu ir garš un ved cauri daudzām citām neskaitāmām mākslas darbu pārpildītām zālēm un ar apbrīnu var pētīt ikkatru no tām. Tāpēc noteikti iesaku apbruņoties ar pacietību un galvenais ieplānot pietiekami daudz laika muzeju apmeklējumam.

Pēc Vatikāna muzeju apskates bijām nolēmušas doties uz Sv. Pētera katedrāli. Taču rinda pie tās bija tik ļoti gara un dienas vidū laiks tik neciešami karsts, ka nolēmām atlikt šo apmeklējumu uz citu dienu un tad nākt jau laicīgi no rīta.

To, ka Vatikāns ir mazākā valsts pasaulē zina ikkatrs no mums. Bet vai zinājāt, ka Vatikānā dzīvo apmēram 500 cilvēku un ka tam ir arī savs pasts, bankas, sava valūta, tiesu sistēma, sava nacionālā himna, karogs un pat vietējā radiostacija, kas savus klausītājus uzrunā vairāk kā 20 pasaules valodās?!

Pēc Vatikāna apskates bijām nolēmušas doties uz Trasteveres rajonu. Tur apmeklējām Goanicolo kalna pakājē izvietoto Botānisko dārzu (ieejas maksa 6 eiro), kurā apskatāmas neskaitāmas augu šķirnes: dažādu veidu palmas un kaktusi, bambusu audze, mandarīnu un citronu koki u.c. Taču jāsaka, ka pēc iepriekš lasītā par šo botānisko dārzu biju labākās domās! Parks vairākās vietās bija aizaudzis, nekopts un netīrīts, taču kopumā pastaiga bija jauka.

Pēc botāniskā dārza apskates vēl pastaigājām pa šaurajām Trasteveres ieliņām un šeit pirmo reizi nogaršojām arī dievīgo itāļu saldējumu!!! Ak, tas tiešām bija neiedomājami garšīgs... un porcijas milzīgas! Iepriekš biju lasījusi, ka cenas par saldējumu svārstās sākot no 3 eiro līdz pat 15 eiro. Mēs neko tik dārgu neredzējām, pārsvarā našķojāmies ar saldējumu pa 3-4 eiro.

Vakara noslēgumā vēl aplūkojām krāšņo Romas panorāmu no Gianicolo pakalna un devāmies mājup.

6.oktobris. Drupas, drupas...

Zinot, ka pie Kolizeja vienmēr veidojas garas rindas, nolēmām, ka vismazākās tās varētu būt agri no rīta. Tāpēc šorīt cēlāmies agri un devāmies ceļā!

Iepriekš nebijām pamanījušas, bet mūsu ceļš līdz Kolizejam veda tieši gar ieeju Palatīnā, kur senāk dzīvojuši aristokrāti un imperatori, bet tagad saglabājušās dažādas drupas. Ieejot Palatīnā secinājām, ka rindas nav un kompleksās biļetes Kolizeja, Palatīna un Romas Foruma apmeklējumam varam nopirkt tepat. Ieeja līdz 18 gadiem ir bez maksas, jauniešiem no 18-24 gadiem 7,50 eiro.

Tā nu apbruņojušās ar biļetēm taisnā ceļā devāmies uz Kolizeju, kur pārliecinājāmies, ka biļešu iegāde Palatīnā ir bijis labākais, kas vien var būt, jo rinda pie Kolizeja jau bija ļoti gara. Taču tie, kuriem ir biļetes, pa atsevišķu celiņu uzreiz var doties iekšā.

Kolizejs ir vislielākais Romas impērijas laika amfiteātris, kurā imperatori un bagātie pilsoņi rīkojuši asiņainas gladiatoru cīņas savā starpā un ar zvēriem. Sākumā gladiatori esot bijuši karavīri, taču vēlāk, kad cīņas kļuva par izklaidi un izpriecām, tajās lika cīkstēties vergiem, karagūstekņiem un noziedzniekiem.

Kolizejs tik tiešām bija iespaidīgs un majestātisks! Pirms dažiem gadiem biju Horvātijā, kur Pulā atrodas trešais lielākais Romas impērijas laika amfiteātris. Jau tas man toreiz likās milzīgs, taču Kolizejs...

Pēc tam apskatījām arī Romas forumu, kas sākotnēji likās tikvien kā zālē ieaugušas drupas. Tāpēc bija diezgan grūti iztēloties, ka vairākus tūkstošus gadu šis forums ir bijis pilsoniskā lepnuma simbols un tam bijusi pat centrālā loma visas republikas dzīvē. Lēnām klejojot pa Romas forumu, nemanot nonācām arī atpakaļ Palatīnā. Pēc tam devāmies arī uz netālu esošo Maltas bruņinieku laukumu, lai savām acīm pa bronzas atslēgas caurumu paskatītos uz Sv. Pētera katedrāli.

Pēc šīs dienas maršruta kājas bija nogurušas pamatīgi un laikam visas savās domās jau tik ļoti gribējām atpakaļ dzīvoklī, ka, ejot cauri Trasteverei, apmaldījāmies. Uznāca tumsa, draudzenes GPS mobilajā telefonā atteicās ar mums sadarboties, līdz visbeidzot vēl iemaldījāmies kaut kādā milzu parkā... Iznākot no tā, secinājām, ka tālāk ceļš vēl vestu cauri tunelim, ja vien es nebūtu pret to iebildusi! Tā vietā turpat ceļa malā ieraudzījām municipālo policiju, kas mums palīdzēja izsaukt taksi un jau pēc 5 minūtēm bijām ceļā uz savu dzīvokli!

Buona notte!

7.oktobris. Pirmspēdējais rīts Romā...

Šorīt esam beidzot nolēmušas apmeklēt Sv.Pētera katedrāli, ko pirms divām dienām neizdarījām garās rindas dēļ. Un iecere attaisnojās – ap 9 no rīta rindas nebija vispār. Acīmredzot, lielākā daļa tūristu šai laikā vēl guļ un labi vien ir, ka guļ!

Vispirms nolēmām apskatīt Vatikāna un Romas panorāmu no katedrāles kupola. Līdz kupola virsotnei ved 537 pakāpieni. Ja vēlaties kāpt ar kājām, būs jāmaksā 5 eiro. Mēs izvēlējāmies 300 pakāpienus pārvarēt ar lifta palīdzību, bet pārējos – ar kājām (7 eiro). Jāsaka gan, ka kāpiens bija diezgan interesants – pa šaurām un stāvām spirālveida kāpnītēm un dažbrīd pa slīpu eju gar pašu kupola iekšpuses malu, taču tas noteikti bija tā vērts!

Pēc tam vēl apskatījām pašu Sv. Pētera katedrāli un devāmies Navona laukuma virzienā. Ak jā, ja esat nolēmuši doties uz Sv.Pētera katedrāli, piedomājiet pie sava apģērba! Ceļgaliem ir jābūt nosegtiem un pleciem – apsegtiem.

Navona laukumā beidzot bijām nolēmušas nogaršot īstu itāļu picu! Ar māsu apstaigājām visas laukumā esošās kafejnīcas, pētot piedāvājumu un cenas. Beigās izlēmām par labu krodziņam ar visai sarežģītu nosaukumu „Ai Tre Tarfuli”, kur cenas bija vispieņemamākās un viesmīlis vēl piesolīja katrai glāzi vīna dāvanā. Tagad rakstot ceļojuma aprakstu, aizdomājos par šī nosaukuma tulkojumu. Ņemot vērā, ka manas itāļu valodas zināšanas aprobežojas vien ar pašiem svarīgākajiem sarunvalodas vārdiem, nolēmu ielūkoties Google tulkotājā. „Trīs trifeles”!

Viesmīlis vārdā Valentino bija vienkārši nepārspējams! Ar savu uzmanību, viesmīlību, laipnību, jautrību un visu pārējo viņš ātri vien iemantoja mūsu visu neviltotas simpātijas! Otrs viesmīlis sākumā bija daudz atturīgāks, taču redzot kā Valentino apkalpo četras latviešu meitenes, arī viņš laikam nevarēja neiesaistīties un vienu brīdi pajautāja manai māsai: Are you single? Pēc tam vēl piemetinot: Valentino is single!

Krodziņā nogaršojām Margaritas picu (ap 10 eiro), picu ar sēnēm (12 eiro). Draudzene gan izvēlējās makaronus (13 eiro) un atliek vien piebilst, ka viss bija ļoti, ļoti gardi! Protams, jāsaka, ka šīs gan nebija lētākās cenas, ko redzējām Romā. Citviet lētākā pica maksāja jau sākot no 7 eiro.

Pēc pasēdēšanas krodziņā, angliski pajautāju Valentino atnest rēķinu. Taču viņš neatkāpās no galda, kamēr to pašu nepateicu itāliski. Tā nu vēl tagad atceros: Il conto per favore! Aizejot viņš vēl katrai no mums iedeva pastkartītes, kurai vienā pusē ir krodziņa kontaktinformācija, bet otrā pusē uzgleznots krodziņš un viesmīlis pie tā esot Valentino! :)

Tālāk mūsu ceļš veda uz Panteonu – vislabāk saglabājušos antīko templi, kura kupols, kā izrādās, ir lielākais Eiropā. Kupola centrā ir atvere, kurā ieplūst gan dienas gaisma, gan lietus laikā templī līst lietus... Tāpat apskatījām arī skaisto Trevi strūklaku, ap kuru nepārtraukti drūzmējas un cenšas nofotografēties tūristi. Mēdz teikt, ka stāvot pie tās, domās ir jāvēlas kaut kas pēc iespējas romantiskāks, un tāpat nedrīkstot aizmirst iemest strūklakā arī kādu monētu, jo tad noteikti būs lemts atgriezties Romā!

Viens no pēdējiem apskates objektiem, ko vēl gribējām Romā aplūkot, bija Spāņu kāpnes. Sākumā domāju, kāpēc tās izskatās tik drūmas, taču tad sapratu, ka trūkst krāšņo ziedu krūmu, kas bieži vien ir redzami Spāņu kāpņu fotogrāfijās. Izrādās, krāšņie ziedu krūmi esot acālijas un tās Romā zied maijā. Kāpjot lejā pa kāpnēm, nevarēju saprast, kur ir palikuši arī tik slavenie rožu vīriņi. Taču, apsēžoties lejā uz kāpnēm, atlika vien sākt skaitīt... un ja paņemsi rozi, būs jāmaksā! Mēs no rožu vīriņiem veiksmīgi izvairījāmies, taču noskatījāmies, kā ne viena vien sieviete tiek vispirms apdāvināta ar ziediem, bet pēc tam tiek pieprasīta nauda! Interesanti, ka rožu vīriņi nekautrējas dāvināt savas rozes arī sievietēm, kuras ir kopā ar saviem vīriešiem – uzdāvina sievietei rozes, bet naudu prasa vīrietim! (flower)

Mājupceļā vēl izgājām cauri Popolo laukumam un atkal gan Vatikānu devāmies mājup!

8.oktobris.

Šorīt vēl dodamies uz vietējo veikaliņu, lai sapirktu kādus našķus mājas vešanai un pēc tam jau jākrāmē čemodāni un jādodas ceļā.

Ar A līnijas metro (viens brauciens maksā 1 eiro) aizbraucām līdz Anagnina stacijai, kurā tālāk ir skaidri pamanāmas norādes uz autobusu, kas dodas tieši uz Chiampino lidostu (maksa 1,20 eiro) un pēc aptuveni pus stundas brauciena jau bijām lidostā. Taču ar izlidošanas laikiem mums šajā ceļojumā gan īpaši nepaveicās... ja turpceļā lidmašīna izlidoja par pus stundu vēlāk, tad šoreiz jau par stundu vēlāk, jo veiksmīgi nokavējām savu pacelšanās laiku un stundu dabūjām garlaikoties lidmašīnā uz zemes.

Lai vai kā, veiksmīgi atgriezāmies mājās un līdz ar to atgriezāmies arī pamatīgā rudenī...