Mazā paradīze uz zemes - Malta (1. un 2 diena)
|
Iveta Šteimane
|
Īsumā par Skavstā pavadīto laiku... Diemžēl laika apstākļi nebija mums draudzīgi un smidzināja lietus, tāpēc sākotnēji spriedām, ka jāsēž viesnīcā un jāpabauda līdzpaņemtais upeņu balzāms. Bet beigās tomēr veselais saprāts ņēma virsroku un teica - ja reiz esam te nokļuvušas, tad jāskata viss, ko var apskatīt. Tā nu devāmies braucienā uz tuvējo pilsētiņu - Nykoping. Pirmais pārbaudījums bija atrast pareizo autobusu, kas mūs varētu nogādāt uz 7 km attālo apskates objektu. Kad tas bija paveikts, sekoja otrais - pie autobusa šofera noskaidrot, cik tad īsti maksā biļete. Tanī brīdī vēl nezinājām, ka šofera angļu valodas zināšanas ir starp vājas un ļoti vājas un pēc viņa atbildes: "One, two, three", bijām šokā. Vai tiešām 123 seki???? Bet nē, izrādījās - 1 biļete maksā 23 seki.. :) Atvieglota nopūta un brauciens var sākties. Pati pilsētiņa kā jau pilsētiņa. Pastaigājām, papriecājāmies, pabildējāmies, vakariņas starptautiskajā restorānā - McDonalds un atpakaļ uz viesnīcu (Connect Hotels, ja kādam interese to aplūkot). Viesnīcā sekoja vakara jautrākā daļa. Upeņu balzāms darīja savu un mēs pavadījām visnotaļ jauku vakaru dāmu sarunās/smieklos (nospriedām, ka tas smieklu vitamīns, nu jau vairs neatceros - D vai C, būs uzņemts ilgam laikam), pa logu vērojot, kā nosēžas un paceļas lidmašīnas.. viss izgaismots mazās, krāsainās gaismiņās, patīkama skaņa lidmašīnai ieskrienoties, laba mūzika.. viss, kas sirdij vajadzīgs.. :)
11.10.2011. Rīts. Ne tik agrs, ap 8.30. Gaitenī jau sajūtama brokastu smarža un brokastis pieejamas tikai līdz 10.oo. Tā nu dāmas ir spiestas celties (man jau problēmu nav, esmu agrais putniņš. :) ). Lejā patīkams pārsteigums, izpētot viesnīcas brokastu piedāvājumu, kas iekļauts cenā. Tā kā lidostā cenas ir nedraudzīgākas par nedraudzīgām, izlemjam, ka nu jāpaēd tā kārtīgi pa visām reizēm.. :) Sacīts, darīts.. sakrāmējam kārtīgas zemnieku brokastis un lēnā garā tās arī notiesājam. Steigas nekādas. Viesnīca mums jāatstāj 12.oo, bet lidojums tikai 15.3o. Tā nu līdz 11.oo mierīgā garā brokastojam un aplūkojam viesnīcu vēlreiz dienasgaismā. Un vēlreiz nospriežam, cik tā jauki un gaumīgi un ļoti atbilstoši tam, ka tā atrodas pie lidostas, ir iekārtota. Bez steigas sakrāmējam čemodānus/somas un pavisam bez steigas dodamies ieņemt labākās vietas uz gaidīšanu, kas sākotnēji izrādījās dramatiska. Nonākot galā, iedomājāmies, ka varbūt ir iespēja uzreiz nodot lielo rokas bagāžu un kurš gan to zinātu labāk par lidostas darbinieku, kas sēž pie šim mērķim paredzētā galdiņa. Pēc mūsu jautājuma viņš mierīgi ieskatās savā zilajā ekrānā, pabola acis un tikpat mierīgi, skatoties mums tieši acīs, paziņo, ka tikko bijis "last call", kas nozīmē, ka varam doties, kur acis rāda.. Varu gan iztēloties, kā viņš sevī aiz sajūsmas spiedza un sita plaukstas, skatoties uz mūsu sejas izteiksmēm, kur krāsas mainījās no sniega baltas līdz zemeņu sarkanai.. :) Kā, kā, kā???? Mēs taču esam klāt 3,5 h ātrāk!!!!! Vai tiešām mainīts laiks??? Bet nē, izrādās, ka darbonim vienkārši garlaicīgi palicis sēžot un šis izdomājis pajokot... Ko lai saka - joks izdevās par visiem 200!!! Vēl labu laiku nespēju attapties, tāds kā vājums. :)) , jo nākamais reiss pēc divām dienām un cena ar vairs ne gluži draudzīga.. Turpmākās stundas sajūsminātais darbonis vēl mēģināja kaut ko izdomāt (piemēram, ka Maltā sācies lidostas darbinieku streiks un lidojums tiks atcelts.. kad jau smaidot mājām ar galvām un visādi izrādījāmies, ka viņa jociņi mūs vairs nesatrauc, viņš paziņoja, ka tūliņ sāksies darbinieku streiks tepat Skavstas lidostā). Bet viss beidzās labi, streiks nevienā lidostā nesākās, lidmašīna izlidoja tikai ar 25 minūšu nokavēšanos (galā gan bijām pat ātrāk nekā plānots, tāpēc nospriedām, ka esam pārkāpuši ātrumu), lidostā izbaudījām pirmo šoku, kad izbāžot degunu ārā, sagaidīja maigais dienvidu vējš un stipri daudz vairāk grādu kā Zviedrijā. Pati lidosta, kas no ārpuses izskatās pēc milzīga ķīniešu/japāņu (kā nu jums labpatīkas) namiņa, arī likās sajūsmas vērta (bet tanī brīdī jau vēl nezinājām, kāds skaistums mūs sagaida turpmākajās dienās). Mūs sagaidīja apartamentu saimnieks, ar kuru bija sarunāts, ka pa 20 eiro nogādās mūs drošībā, kā arī notika. Pa ceļam viņš mums apstāstīja visādas noderīgas lietas par Maltu, papriecājās par Evichas lieliskajām angļu valodas zināšanām (tanī brīdī viņš nezināja, ka viņa tulce :) ), pilnīgi sajūsminājās par mūsu lieliski veikto "research", jo viņam tika uzdoti ne vairs vispārīgi jautājumi par valsti, bet jau smalkas detaļas, kas info rakstos parasti īsti nav atrodamas, piemēram, kā viņi paši saprot, kur ir robeža starp pilsētiņām (neliels ieskats - Maltā pilsētiņas atrodas viena pie otras.. nu, tā kā mums Rīgā Ziepniekkalns, Imanta, Āgenskalns utt.. tātad noteiktu robežu nav.). Bet izrādās, ka arī viņi nav nekādi gudrinieki un nezin īsti tās robežas, pat valstiskās iestādēs, piem., policijā. Var gadīties, ka viens kantoris sūta pie otra un otrādi un neviens neuzņemas lietu.. :) Mūsu pagaidu dzīvesvieta uz 2 nedēļām būs Buggiba (izrunājam - Budžiba). Pa ceļam man personīgi likās, ka galva noskrūvēsies, jo skati bija pasakaini, tas tā maigi sakot.. beidzot dzīvē redzēju to, ko biju skatījusi bildēs.. Apartamentos viss o.k. Bez liekām greznībām, kā jau bija gaidīts. Saimnieks īsi un lietišķi visu apskaidroja, kas kā lietojams un pameta mūs likteņa varā.. :) Aši saorganizējāmies un devāmies izpētīt tuvējo "supermarket", kuru Latvijā varētu pielīdzināt nelielam saimniecības preču/pārtikas preču veikala apvienojumam, tā teikt "2 in 1". Bet tas nekas, visu nepieciešamo tur arī dabūnam, izņemot vīnu, jo Maltā šādas lietas iegādājamas tikai līdz 21.oo. Bet arī tas nekas. Vakaru pavadām izkrāmējot čemodānus, uzēdot pirmo maltīti te un sarunās uz balkona, kas ir eksotiskākā vakara daļa. Uzreiz saprotam, ka gaidāms koncerts visa vakara garumā. Tieši pāri ieliņai ir īru krogs, kurā džeki raujas kā māk, jo ir karaokes vakars (taisnības labad gan jāsaka, ka dažiem sanāca pat ļoti labi), un pa kreisi ieliņas sākumā ir angļu krogs, kurā šajā vakarā un līdz šim arī pārējos vakaros, viens vīrietis (pēc maniem novērojumiem), izmisīgi cenšas atdarināt Elvisu Presliju. Bet esam jau pie tā pieradušas un ar Sančo nospriežam, ka tas piedod vēl tādu īpašāku feeling.
