Apvienojot lietderīgo ar patīkamo - Frankfurt am Main

  • 3 min lasīšanai
  • 39 foto
Ar nepacietību gaidīju šo braucienu, kaut arī zināju, ka neba izklaides tūrē došos... Lidoju caur Prāgu – ar Czech airlines (CSA), neskatoties uz to, ka lidaparāts diezgan strauji svārstījās te uz vienu, te otru pusi (pacelšanās un nolaišanās laikā), lidojums bija ļoti labs. Stjuartes jaukas, pasniegtais ēdiens (pat ekonomiskajā klasē!) patiešām garšīgs un vēl man tieši līdzās sēdošais, saulē iedegušais vīrietis, kura skaistums nepaslēpās pat aiz pamatīgi piepampušās kājas – laikam kāds florbolists, ņemot vērā rokas bagāžā līdzpaņemto nūju... ai, ku’ žēl, ka viena no tām valodām, kuru zinu, tomēr nav čehu... ;) Prāgas lidosta tāda samērā neliela, kompakta, bet labi, jo vajadzēja tieši tik daudz laika, lai paspētu aiziet līdz otrai lidmašīnai, pa ceļam vēl iegādājoties kārtējo piespraudīti somai... Iekāpjot lidaparātā, tiešām mute gandrīz palika vaļā - tik modernā, tik jaunā lidmašīnā es nekad iepriekš nebiju lidojusi... Laikam jau tādēļ lidmašīnas vietējā laikrakstā izlasīju, ka Czech airlines arī 2006. gadā tika atzīta par labāko (vairākās kategorijās!) aviosabiedrību... Prieks par čehiem! :) Nu, jā... un tad jau veiksmīga nolaišanās Vāczemē. Veiksmīga rindas izstāvēšana līdz muitnieka kungam... un pēc tam jau apmēram 20 minūtes ilga sēdēšana lidostas policijas iecirknī.... un iemesls gluži vienkāršs – manas pases numurs sakrīt ar kāda vīrieša pases numuru, kura arī ir reģistrēta Latvijā. Pāris neziņas pilnas minūtes, pāris dīvaini jautājumi un tik pat dīvainas atbildes no manas puses, un es varēju doties tālāk savās gaitās... Protams, pirmais, kurš plati smaidīja un izpalīdzīgi centās par visām varītēm iedabūt gan manu somu, gan mani pašu (jāteic gan, ka pieklājīgā veidā) savā bēšajā taxi, bija turks... ak, kur tad bez viņiem!!! :) ...bet pagāju garām, līdz pat savai autobusa pieturai... hmm... savukārt tur bija kas neredzēts – plakāts ar viesnīcām un telefona numuriem. Jāpiezvana un jāpaziņo, ka esi veiksmīgi ieradies un gaidi pēc busiņa... Tik vienkārši! Vien man, kura tikko pametusi policijas iecirkni, čarkstošajā telefonā paziņo – „Madam, ar jūsu vārdu nav rezervēta neviena istabiņa, bet brauciet droši, gan jau kāda brīva vieta atradīsies.” ...nu, un ko man darīt – braucu arī... ;) WOW! Apmēram tāds bija mans izsauciens, kad pavērās 340. istabiņas durvis „manā 5* viesnīcā”... Nākamajā rītā pāris stundas cītīga mācīšanās kopā ar kolēģiem no citām Eiropas valstīm... un tad jau visnotaļ jauks brauciens kopā ar dāņu sievieti uz pašu Frankfurti... Skaista pilsēta ar pavisam nelielu centriņu un vecpilsētu. Viennozīmīgi tā ir liels finanšu centrs – bankas un ne tikai, ik uz soļa, milzīgi debesskrāpji tāpat... Vienā pabiju – 241metri. Skaisti! Ja vēlas redzēt visu apkārtni, tad tur vienkārši ir jāuzbrauc augšā... Nedaudz sasmīdināja viņu shopping street – Zeil ... Biju iedomājusies kaut ko līdzīgu Oxford street Londonā... bet... pietika vien ar kādām 15 minūtēm, lai tai izstaigātu cauri... un atrastos gandrīz vai otrā Frankfurtes centra galā... :) Biju sajūsmā par Römer laukumu... Vienkārši skaists! Lieki piebilst, ka pilsēta ir tīra, pat ļoti, lai gan nekur tā īsti nemanīju ne atkritumu urnas, ne savācējmašīnas... Laikam jau arī šeit izpaužas tas vācu pedantiskums ;) Domājams, ka šis vispār bija tāds veiksmīgi izvēlēts laiks braukšanai, jo saulīte vien pa debesu virsmu ripoja, lai gan Sky news visas iepriekšējās dienas to vien darīja, kā stāstīja par milzu lietus mākoņiem virs Centrāleiropas... kā arī atlaižu laiks – varbūt ne pats maximums, bet gandrīz ik bodītē vai dārgā ateljē pa kādiem 50% lētāk gan... ;) Arī nākamās dienas novakare tika pavadīta Frankfurtes sirdī... No vietējiem uzzināju, ka otrpus Mainai ir brīnišķīgs krodziņu kvartāls, tad nu gāju izlūkos... lai arī šaurās vecpilsētas ieliņas bija patukšas, redzēt tur bija ko... likās interesanti, ka krodziņš pie krodziņa, ka tie it kā līdzīgi un tajā pašā laikā tik dažādi, tik dažādām gaumēm un stiliem... Hmm... tikai, atgriežoties frankfurtes pašā centrā, sapratu, kādēļ it visur cilvēku tā pamaz... – liekas gandrīz visi kā viens „tusējas” tirgū...jā, jā!!! Blakus kastēm ar salātiem, lokiem un sīpoliem, nemaz jau nerunājot par kastēm āboliem un gurķiem, viņi draudzīgās kompānijās sēž vai stāv un iemalko pa alus glāzei... tie, kuri uzvalkos vai kostīmiņos - pa vīna glāzei... un tomēr - tirgū... tas nu dien’ mani izbrīnīja un varen’ uzjautrināja :) Aizbraukšanas dienā viss noritēja gludi, ja vien neskaita to nelielo naudas daudzumiņu, kuru, krāmējot viesnīcas istabiņā somu, aizmirsu uz gultas vai grīdas... :( Jā, viss bija brīnišķīgi līdz mirklim, kad, gandrīz jau ardievas sakot skaistajai pilsētai, piegāju pie pasu kontroles punkta lodziņa... tur kāds vīrietis labākajos gados ar DIKTI nopietnu sejas izteiksmi atkal sāka pētīt manu pasi... un – pateica, ka tai ir beidzies derīguma termiņš... ai, ai, ai... nodomāja ILZITE un izsaucās – kā???!!! Un pēc tam man ai’ cik grūti nācās iegalvot muitniekam, ka manas vīzas derīguma termiņam dzīvošanai Norvēģijā nav nekāda sakara ar manas pases derīguma termiņu... bet vīrietis nelikās to dzirdam... sapratusi, ka līdz lidmašīnas iekāpšanai daudz vairs nav palicis, diezgan skaļā balsī liku pasaukt kādu kompetentāku cilvēku, kurš zinās, ko nozīmē vīza... un re’ dzirdīgas ausis mani uzklausīja! ;) Kad laimīga sēdēju savā lidmašīnā atcerējos pēdējo dienu notikumus un priecājos, ka esmu ŠEIT bijusi, ka pilsēta patika, ka laiks bija brīnišķīgs, ka sastapu jaukus cilvēkus un ka beidzot lidoju mājup... uz Dzimteni pie savējiem... :) p.s. diemžēl laika trūkuma dēļ atmiņas neizdevās uzskricelēt uz papīra uzreiz, kad tas vēl bija svaigas, emociju pārpilnas... taču – ņemiet par labu to, kas ir ;)


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais