Sen gribētais sapnis ir piepildījies- ROMA!

  • 5 min lasīšanai
Jau vairākus gadus sapņoju nokļūt Itālijā. Beidzot šis sapnis ir piepildījies.02.10.2011. ar mazu nokavēšanos pēc 21:00 gaisā paceļas Ryanair lidmašīna no Rīgas uz Ciampino lidostu 15km no Romas centra. Ielidojam laikā 23:00. No lidostas uz Romas centru 23:15 braucam ar Shuttlebus kompānijas autobusu, pa 4eiro, kaut gan blakus stāv Atral autobuss, kas piedāvā aizbraukt pa 3eiro katram. Šoreiz mums tas neder, jo ir ļoti vēls, bet priekšā stāv klejojumi pa Romas centru viesnīcas Hotel Atesia meklējumos. Galā nonākam aptuveni 20-30 minūšu laikā. Autobuss piestāj Termini dzelzceļa stacijā.Tālāk jau ejam ar kājām pa iepriekš izpētītu maršrutu uz viesnīcu. Ātri vien atrodam rezervēto viesnīcu. Tajā mūs sagaida, ierāda mūsu istabu, parāda Romas kartē apskatāmos objektus. Un varam doties pie miera. 03.10.2011. Pirmais rīts Romā ir pienācis, sagaidām, kad mums pasniedz brokastis ( kafija, sula, 2 sausmaizītes, 1 radziņš, maza burciņa zemeņu džema, kārbiņa šokolādes krēma un paldies Dievam ir arī vienkārši sviests) un dodamies klejojumos pa Romas apskates objektiem. Šodien ieplānots Vatikāns, Trevi strūklaka, Spāņu kāpnes, Panteons. Pirmais pārsteigumu sagādā Metro, ar kuru plānots nokļūt līdz Vatikānam- tas visu dienu ir slēgts. Tāpēc ejam uz Termini staciju meklēt autobusu ar kuru var nokļūt izvēlētajā galamērķī.Termini stacijas Info centrā noskaidrojam, ka tas ir 40.autobuss, sameklējam atiešanas pieturu, turpat arī ir automāts, kurā nopirkt biletes (vienam 1eiro), biļeti autobusā izlaižam cauri kompostrējamam aparātam un nenormāli piebāztā autobusā braucam uz Vatikānu. Pie Vatikāna mūs sagaida rinda uz apsargu kabīni, kurai jāiziet cauri atrādīt, ka ir apsegti pleci un ceļi, bez šīs prasības izpildījuma Vatikāna Svētā Pētera bazilikā neiekļūt. Pirmais, ko darām- nolemjam uzkāpt bazilikas kupolā un papriecēt acis ar Romas panorāmu. Tā nu izstāvam mazu rindu un iegādājamies biļetes 5eiro katram (lai brauktu ar liftu jāmaksā 7 eiro, šis nav diez ko izdevīgi, jo gabaliņš, ko uzbrauc ar liftu ir dikti mazs, lielākā daļa tāpat ir jākāpj) un sākam garo ceļu augšup. Labi, ka ik pa laikam ir vietas, kur var papriecēt acis uz interesantām lietām un vietām, līdz ar to pastāvot un atpūtinot kājas, jo augstais ceļš nav viegli pievārējams. Kad esam nonākuši augšā, kājas bišku trīc, bet skats ir ļoti pasakains. Nokāpjot lejā sākam bazilikas iekšpuses izpēti. Varenība, dižums, greznība- šie ir tie vārdi, kas raksturo šo ēku. Tālāk jau ceļš mūs ved uz Panteonu, turp ejam ar kājām. Pa ceļam iegriežamies kādā no Romas picērijām nobaudīt itāļu slavenās picas,jo vēders burkšķ jau kādas 2 stundas. Tā kā diezgan ilgu laiku esam pavadījuši meklējot transportu uz Vatikānu un pašā Vatikānā, tad esam nokavējuši brīdi, kad saule spīd iekšā Panteona ēkā, bet tik un tā ēka ir interesanta, atmosfēra Dievišķīga, mazliet to sabojāja naudas pelnītāji gladiatoru tērpos, uz kuriem uzķērāmies, līdz ar to nācās šķirties no 4eiro, par kuriem ieguvām savā fotoaparātā pāris bildes. Neļaujam sev sabēdāties un dodamies tālāk uz Trevi strūklaku. Trevi strūklaka protams ir ļaužu pilna, bet atrodam pat vietu, kur apsēsties un izbaudīt ūdens veldzi. Kādu brīdi atpūtinājuši kājas, noķēruši dažus kadrus ar vareno strūklaku bez svešu tūristu galvām, dodamies tālāk uz Spāņu kāpnēm, kuras diemžēl ar pirmo piegājienu neatrodam, jo kaut kā izejam citā krustojumā, kājas jau smeldz, tā kā nolemjam meklējumus turpināt citā dienā, dodamies viesnīcas virzienā. pa ceļam vienā picērijā paķeram līdzi vakariņām picu. Dzērienu veikalā nopērkam dzirkstošu vīnu, lai nosvinētu pirmo dienu Romā.04.10.2011. Otrais rīts, brokastīs tas pats, kas iepriekšējā dienā. Kad paēsts, dodamies ceļā. Šodien ieplānots Kolizejs, Romas Forums, Kapitolijs, Trastevere. Kolizejs atrodas aptuveni 10 minūšu gājiena attālumā no viesnīcas. Jāizstāv rinda, lai tiktu vērot šo vareno senlaiku celtni. Biļete maksā 12eiro katram, bet ar to tiek iekšā arī Romas Forumā. Un tā derīga 2 dienas. Izstaigājam Kolizeju, iztēlojoties kā senāk cilvēki te pulcējušies uz dažādām sanākšanām, tālāk jau dodamies uz Romas Forumu, kas no Kolizeja bija redzams, bet lai līdz tam nonāktu bija jāiet pietiekoši liels gabals, turklāt mazliet nomaldījāmies, jo nebija norādes, kā tad īsti tur nokļūt. Romas Forumā pavadām vislielāko laiku, jo lai to visu izstaigātu vajadzīga pus diena. Skati ir fantastiski, vairākās vietās var redzēt Romas panorāmu no augšas, jo ir lieli kalni. Labi, ka visapkārt bija bezmaksas ūdens krāni, jo laiks bija karsts, bet jāstaigā daudz. Tālāķ jau no Foruma dodamies uz turpat blakus esošo Kapitoliju, tā muzejus gan neapmeklējam, jo sirdī neesam muzeju piekritēji, papriecējam tik acis uz ēku skaistumu no ārpuses. Tā kā laiks skrien uz priekšu un lielākā dienas daļa jau pavadīta, nolemjam meklēt vietu, kur paēst. Ejot uz Trasteveri pa ceļam īsti nav nekādu vietu, tāpēc ēdam āra kafejnīcā Trasteverē. te tādu ir daudz. Izvēlamies vienu kafejnīcu, saimnieks jau atnes ēdienkartes, kad no blakus esošā galdiņa sieviete angļu valodā mūs pabrīdina, ka ēdiens nav diez ko labs, tāpēc ceļamies atkal kājās un meklējam nākamo vietu. Turpat blakus izvēlamies citu, kurā nolemjam pagaršot kārtējos Itāļu ēdienus- Pastas. Nu kad atnesa ēdienu jau nodomāju- būtu labāk pasūtījusi picu. Mani makaroni smirdēja jau pa gabalu- Itāļu slavenie sieri.Vīrs bija izvēlējies ēdienu, kas vismaz nesmirdēja un bija ēdams, bet nu otreiz vairs tādu nepasūtītu. Kad esam paēduši, dodamies izpētīt mazās Trasteveres ieliņas. Atpakaļceļā uz viesnīcu staigājam pa visādām Romas ielām- lielām, mazām, skaļām un klusām. Skaista jau tā Roma ir, tikai diemžēl smirdīga, viņi atkritumu konteinerus tur ielu malās, kas arī izplata dažādas smakas, bet nu ar katru dienu jau šīs smakas likās mazākas, tā, ka domāju viņi uz vietas to pat vairs nejūt.05.10.2011. Trešais rīts Romā. šodien ieplānots- Cristoforo Colombo pludmale, Spāņu kāpnes. Ar Metro B līniju jābrauc līdz Piramide stacijai, tālāk ar to pašu biļeti (biļete maksā 1eiro, ir derīga 75 minūtes un ja neiziet ārā no metro, tad var braukāt uz visām pusēm) jākāpj iekšā vilcienā (kas ir tas pats metro, tikai iet pa virszemi) uz Cristoforo Colombo, kas mūsu gadījumā kursēja no 3.perona. Jābrauc līdz galapunktam. Izkāpjam ārā pieturā Cristoforo Colombo, un ejam meklēt pludmali. Pirmā pludmale, ko ieraugām, ja pareizi atceros saucās Venezia, tur viss pa maksu (kaut gan sezona jau beigusies), mums prasa katram 10eiro, kuros ietilpst sauļošanās krēsls, numuriņš (koka četras sienas), WC, duša. Nu no šī piedāvājuma atsakamies un ejam tālāk, nākamajā pludmalē durvis vienkārši ir vaļā, ejam iekšā- neviena nekur nav, ne par ko nav jāmaksā, tā arī izklājam savus viesnīcas dvielīšus smiltīs un dodamies peldēt. Ūdens ir ļoti silts, mēs neesam vienīgie, kas peld, tā ka nejūtamies arī jukuši. Kādu brīdi pasauļojušies un izbaudījuši vasaru rudens laikā, dodamies atpakaļ uz Romu. Atkal ar vienu biļeti aizbraucam visu atpakaļceļu un vēl arī pāris pieturas ar metro A līniju, lai beidzot atrastu Spāņu kāpnes, kas arī izdodas, jo metro pietura Spagna izved tieši blakus Spāņu kāpnēm, kas ir ļaužu pilnas. Un pirmo reizi ceļojuma laikā dzirdam arī latviešu valodu. Augšpusē Spāņu kāpnēm esošajā baznīcā ieejam atveldzēties no karstuma un izbaudīt atmosfēru, diemžēl ilgi mums tas prieks nav dots, jo no altāra aizmugures izlien apsargs, kurš norāda, ka mums nav nosegti pleci un ceļgali, tātad baznīcā uzturēties nedrīkstam. No tā saprotu, ka Romā nevienā baznīcā nedrīkst iet ar kailiem pleciem un ceļiem. Diena jau ir otrā pusē, tāpēc dodamies atpakaļ uz viesnīcu, šoreiz atkal ar metro, jo tik daudz staigāt vairs nespējam.Termini stacijā atrodam vienīgos pārtikas veikalus Romā, kuri nav specializējušies uz konkrētām lietām, tas pielīdzināms mazākajām Maximām pie mums Latvijā. Nopērkam vakariņas un Itāļu vīnu un dodamies uz viesnīcu. Nosvinam pēdējo vakaru Romā un dodamies gulēt, lai jau nākamajā dienā atgrieztos rudenī Latvijā.06.10.2011. Pēdējais rīts Romā. Paēdam brokastis, sakravājam somas un dodamies ārā, vēl pēdējo reizi pastaigāt pa Romas ielām. Labu laiku pavadām Termini stacijā, meklēdami ar ko tad galu galā braukt līdz lidostai. Beigu beigās braucam ar to pašu Shuttlebus, ar kuru atbraucām no lidostas. Bet šis gan nav gudrākais solis, jo nu jau biļetes maksā katram 6eiro. Un līdz autobusa atiešanai jāgaida labs brītiņš. turklāt grūti bija atrast šīs kompānijas atiešanas vietu. Savukārt Terravision busi brauca uz lidostu ik pa 5 minūtēm pa tādu pašu naudu. Gudrāk būtu bijis izmantot 2 transporta līdzekļus- metro līdz Anagninas pieturai pa 1eiro katram + Atral firmas autobusu, kas atiet no Anagninas pieturas līdz lidostai pa 1,20eiro katram. Ciampino lidosta mums sagādā vilšanos ar mazo krēslu skaitu, nav īsti, kur apsēsties. Kad esam izkarojuši sev vietas, kur apsēsties nāk nākamā vilšanās- lidostā nav WiFi. Tā, ka līdz lidojumam nākas vienkārši sēdēt un sapņot par Romā piedzīvotajām dienām.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais