Krēta 3 mēnešos

  • 10 min lasīšanai
  • 48 foto
Elunda- maza, kalniem un ūdens ieskauta pilsētiņa Krētas ziemeļos, apbur cilvēku prātus, tā vilina sevī pamazām un ir uzticīga katram tās viesim. Mazā pilsētiņa ir kūrortviesnīcu un restorānu paradīze. Elounda ir prestiža, eleganta un moderna kūrortpilsēta, šeit slejas desmitiem viesnīcu līča krastā, to nosaukumi nes sevī Eloundas vārdu, bet turpinās ar- Mare, Beach, Bay utt. nosaukumiem. Blakus viesnīcām lepni buras tur jahtas, ūdens motocikli šķeļ līča ūdeņus, laiski atpūtnieki bauda atvaļinājumu jūras krastā, bērnu acīs var redzēt neviltotu prieku, pusaudži sacenšas, kurš ilgāk noturēsies uz piepūšamā pūšļa aiz motorlaivas. Tāda ir Eloundas dzīve. Vakarā atpūtnieki pošas nakts dzīvei, apburošas dāmas un meitenes dodas pilsētas centra virzienā, viņām seko mīļotie cilvēki un draugi. Naktī Elounda atmostas otrreiz, bāri ver savas viesmīlīgās durvis, plūst kokteiļu kalni, visur pulsā dzīvība, skan cilvēku čalas un smiekli, fonā skan mūzika.

Par visu pamazām. Tātad trīs mēnešus pavadīju saulainajā Krētās salā, Grieķijā. Tie bija trīs saulaini vasaras mēneši. Dzīvoju Mirabello līča krastā, mazā Elundas pilsētiņā, netālu no Agios Nikolaos un 65km no salas galvaspilsētas Heraklionas.

Mazā Elounda ietver sevī neskaitāmas viesnīcas, apartamentus, restorānus, bārus, kafejnīcas, tavernas, suvenīru veikalus, elegantus un dārgus apģērbu un rotu veikalus, kā arī lētus Ķīnas ražojuma veikalus. Pilsētā bāri un restorāni ir cieši cits pie cits, tie cīnās par katru klientu. Cieši pie cita noenkurojušies arī vairāki kuģi, kas gaida tūristus un ved uz noslēpumanino un neapdzīvoto Spinalongas salu, kā arī Kolohitas burvīgo līci un pludmali. Tā ir viena no skaistākajām pludmalēm Krētā un smilšaina, smilšaina. Dienā tā ir pilna ar kaitinošiem angļu vai krievu tūristiem, kuri plūst no kuģiem uz pludmali. Nav ne kripatiņas no ptivātuma vai romantikas, bet atnāciet šeit naktī. Mēs atnācām un satikām tumšu jūru, netālu šūpojās mazs zvejnieku kuģītis, pret krastu triecās silti viļņi, bet pludmalē gulēja trīs vai četri ceļotāji. Tā nu nopeldējāmies un ar rīta saulīti pārnācām mājās. Elunda jau modās.

Uzbraucot augšā kalnā, var redzēt Elundu, pilsētu visā košumā, kā arī varenās viesnīcas. Īpašs skats te ir naktī, kad viesnīcas sadedz gaismas, izgaismo baseinus un no villām atspīd gaismas jūras ūdeņos. Tā varētu sēdēt visu nakti un lūkoties. Pārbraucot kalna otrā pusē, paveras skats uz Agios Nikolaos pilsētu, kas ir viena no lielākajām pilsētām Krētā. Katru reizi, braucot lejā uz Agios Nikolaos, esmu pieplakusi pie autobusa vai auto logiem un baudu skatus, pie manām kājām visa pilsēta, jūra, netālu esošie kalni. Agrā rītā vai naktī, braucot no Agios Nikolaos uz Elundu, esmu pārliecināta, ka šis ir viens no skaistākajiem ceļiem pasaulē.

Agios Nikolaos ir pilsēta ar viesnīcām, bāriem, restorāniem, kafejnīcām, klubiem, kas vilina iekšā nobaudīt kādu saldējumu vai frapi. Pilsēta ir liels tūristu pulcēšanās centrs. Ēdienu klāsts visai vienveidīgs- burgeri, crepes, picas, suvalki vai salāti. Mūsu soļi siltās naktīs veda uz Sorrento, Puerto un Alexandros bāriem- klubiņiem. Un tā līdz rīta gaismai, nekad tur neapnika....

Esot Krētā izbraucām trīs maršrutus. Ne gluži tipisku tūristu maršrutus, bet jauniešu „kur acis rāda” maršrutus.

1.Elunda- Irapetra- Herakliona- Hersonisa- Sitia- Vai pludmale

2.Elunda- Irapetra- Hersonisa

3.Elunda- Neapoli- Lasithi- Zeva ala- Pirna

Pirmais brauciens. Noīrējām Citroen C3 uz 3 dienām, bijām 4 cilvēki. 3 dienu auto īre izmaksāja 90 eiro, degviela 75 Eiro. Degviela Krētā maksā gandrīz 2 Eiro. Interesanti, ka te pašam nav jālej degviela. Iebraucot degvielas stacijā, atnāk darbinieks, paprasa cik vajag, ielej viņš, samaksā naudu un viss, pat no mašīnas nav jāizkāpj. Lielisks serviss.

1.diena. Pārnākuši no darba, ātri saģērbāmies, paķērām fotoaparātu un aiziet Krētā! Pirmais galapunkts 5km attālais ciemats Plaka. Ciemats mazs, viena galvenā iela, restorāni, pludmale, nemanot izbraucām cauri ciematam. Braucām augšā kalnā, mūsu „citrons” tomēr arī kalnā uzvelk.. Uzbraucām augšā kalnā, apstājāmies, protams, šķērsojot nepārtraukto līniju, tā visi te dara.. Ah, kas par skatu. Var redzēt Spinalongas salu, mazo Plaku un mūsu Elundu no augšas.

Tālāk turpinājām ceļu uz Irapetru, pilsētu Krētas dienvidos. Grāmata par Krētu vēsta, ka Irapetra ir pilsēta, kas atrodas vistālāk Eiropas dienvidos. Kā tur ir ar to taisnību- nezinu.. Bet pāri jūrai Āfrika. Ceļš līdz Irapetrai interesants, līkumots, gar jūru, skati burvīgi.

Pilsētu izstaigājām ātri, iela gar jūru skaista, arī cietoksnis iespaidīgs. Lielākie iespadi tika gūti..veikalā.. Jā, veikalā, jo tas bija tāda lieluma izmēra veikals, kādā pēdējā laikā bijām bijuši, likās, ka pārdod tik daudz interesanta, bet būtībā veikals kā mūsu Maxima ar 2x. Ha.

Atpakaļceļā uz Elundu bija jau satumsis (Krētā tumšs ir jau 9 vakarā), apstājamies ceļa malā, kur var redzēt izgaismoto Agios Nikolaos no attāluma. Neticu savām acīm.. Atliek vien to saglabāt savās atmiņās. Tālāk ceļš veda no Elundas uz Hersonisu, salas ballīšu pilsētu. Intriģējoši. Pilsēta ar ballītēm, lielu rosību, simtiem veikalu, pat mazliet pirms pusnakts te darbojas veikali, auto nomas. Izstaigājām šķietami labākos klubiņus. Eh, atkal visur sadzērušies britu tūristi. Viņi te var izklaidēties par samērā zemām cenām. Tas izbojā visu vietas noskaņu.

2.diena. No rīta mazliet aizgulējāmies, izbraucām tikai ap 12 no Elundas. Ceļš veda un Heraklionu, salas galvaspilsētu. Pa ceļam skaisti skati. Interesanta braukšana Krētā. Ir daudz fotoradaru, bet kā autobraucēji grieķi ir traki. Neeksistē novietotie ātruma ierobežojumi. Piemēram, vietā, kur atļautais braukšanas ātrums 50km/h, viņi brauc pāri 100km/h, tā nu mēs arī iekļāvāmies plūsmā, proti, 112km/h. Ja neiekļaujies plūsmā, dusmīgi skatieni garantēti, kā arī grieķi pīpina kā traki. Vēlāk uzzinājām, ka fotoradari nemaz nedarbojas..

Esam sasnieguši Heraklionu, auto novietojam centrālajā autostāvvietā. Piebraucām pie stāvvietas, no mums tika paņemtas auto atslēgtas un auto novietots. Man patīk šāds serviss.. Samaksājām vien pāris eiro. Heraklionā mums bija iepirkšanās diena. Ha, no lielās iepirkšanās sanāca vien jau ierastie Zara, Stradivarius, Mango, Bershka. Vienīgi viņiem ir super kurpju veikali, tik daudz skaistu kurpju neesmu nekur vienu viet redzējusi. Nobēdājušies par vājajiem guvumiem, braucām uz Hersonisu, uz Starbeach pludmali. Tā ir vieta, kur pamatīga jautrība visas dienas garumā, bāri, kafejnīcas, putu ballītes, baseini. Lieliska izklaide garantēta.

Vēlāk braucām mājās, lai gatavotos braukt atpkaļ uz Hersonisu.. Jau otro nakti baudīt nakts dzīvi. Atpakaļceļā pie „citrona” stūres sēdos es. Nu, nevarējām saprast kā grieķi spēj ar šādiem maziem auto braukt pa kalnu ceļiem. Pamatīgs darbs pie stūres.

3.diena. Pēdējā diena. „Citrons” mūs aizveda uz vietējo Elundas Kolohitas pludmali, pludmale jauka, smilšaina, izdauzījāmies un izpelējāmies. Vienīgais traucēklis tūristi, šādos brīžos es ienīstu masu tūrismu.

„Iesālīti” devāmies tālāk, proti, uz Vai palm beach. Pludmali, kur ir lielākā palmu audze Eiropā. Attālums līdz Vai 100km, bet braucām apmēram 2 stundas, jo ceļš līkumots, kā arī ātruma ierobežojumi.

Pa ceļam piestājām dažās skatu vietās, kur tiešām netici savām acīm, sēdi un vēro, tik laba sajūta, pie kājām jūra..

Iebraucot Vai, mūs sagaida neskaitāmas palmas, gluži kā Bounty reklāmās. Tiek iekasēta nauda par stāvvietu, kā arī jāmaksā par „sun bed” un lietussargiem. Mums tas nav vajadzīgs. Uzkāpjām augšā skatu laukumā. Ah un eh, šoreiz pie mūsu kājām, lielākā palmu audze un skaista, smilšaina pludmale.

Ūdens silts, bet tomēr ne tik silts kā mūsu mīļajā Elundā. Patīkama atpūta, atkal izpeldējāmies un izdauzījāmies.

Vienīgais nepatīkamais šajā visā ir „citrons”, kas jāatstāj pie mūsu viesnīcas jau 8 vakarā. Sākam ceļu mājup. Meklējot kādu jauku ēstuvīti, izbraukājām Sitijas centru. Jauka pilsēta. Žēl, ka mums nav laika.. Nekas, gan jau nākamo reizi. Perfektam dienas nobeigumam- vakariņas Elundas restorānā Paradisio. Mm, burvīgi tunča salāti un pica. Krētā arbūzu laiks, mūsu īpašumā tika 11kg smags arbūzs un diena ir beigusies. Paldies „citronam”. Nākamreiz ņemsim citu autiņu..

Otrais brauciens Krētā. Secināju, ka teicienu „nekad pēdējo brīdi neatstāj uz pēdējo brīdi” var neņemt galvā.. Man tika iedotas 2 brīvas dienas. Ar vienu draugu saplānojām, ka brauksim uz Agios Nikolaos īrēt mašīnu, lai jau vakarā ar vēl 2 cilvēkiem varam doties ceļā. Sākās mūsu neveiksmju sērija. Bijām domājuši līdz pilsētai braukt ar viesnīcas personāla autobusu, tomēr izrādījās, ka laikā, kad gribējām braukt autobuss tomēr nebrauca.. Nekas, kāpām kalnā uz sabiedriskā autobusa pieturu, tikmēr garām pabrauca viesnīcas personāla autobuss. Pieturā apskatījamies, ka nākamais autobuss ir vairāk kā pēc pusstundas. Lieliski. Aizgājām līdz degvielas stacijai, lai paglābtos no spēcīgās saules un tikmēr mums pabrauca garām sabiedriskais autobuss. Nesaprotu kā varējām sajaukt laikus vai arī grieķi kaut ko jauc.. Nākamos autobusu vairs gaidīt nevēlējāmies. Gājām atpakaļ uz viesnīcu, tikmēr draudzene atsūtīja sms ar tekstu- menedžeris ir atņēmis man vienu brīvdienu. No kā secinam, ka mašīnas īre nesanāks. Dusmīga par grieķu neizlēmību atnācu mājās, diena sabojāta.. Tomēr.. Ieraudzījusi, ka menedžeris dodās uz darbu, skrēju viņam pakaļ un jautāju- kāpēc man jādodas rīt strādāt. Tomēr grieķu raksturs šoreiz bija man par labu, viņš saprata manu situāciju un tomēr man neatņēma brīvdienu. Devāmies uz tuvējo Elundu meklēt auto, ko varētu izīrēt jau šajā vakarā. Gājām visās auto īrēs, ko redzējām. Jautājām- vai varam izīrēt kādu auto, šovakar, tagad? Visas atbildes- nē, nē, sezonas laiks, viss aizņemts. Nu kā tā var būt? Laiks bija mazliet pirms 8 vakarā, bijām zaudējuši jebkādas cerības. Ir brīvdienas, bet nav auto.. Iesēdāmies autobusā un aizbraucām uz netālo Agios Nikolaos pilsētu. Rīkojāmies tāpāt kā Elundā, bet nekādu cerību- high season. Bēdu sagrauti iegājām pēdējā auto nomā un nodomājām, ka tur jau nu nekas nebūs. Šeit nostrādāja „pēdējo brīdi atliec uz pēdējo”. Proti, mums piedāvāja izīrēt Peugot 307 cabrio, cena 70 eiro par diennkati, netika prasīta ne drošības nauda, ne vecums, vienīgais noteikums- esiet uzmanīgi. Ha, lieliski. Parastā cena šim auto ir 125 Eiro. Citās auto nomās, lai izīrētu šo auto jābūt 27 gadus vecam. Acīmredzot, tika izzīrēta mums par zemāku cenu, jo nav izdevīgi, ka mašīna nepelna. Bija jau satumsis, pilsēta košās gaismās, pie kanāla tika piebraukts mūsu kabrio. Vai tiešām?

Perfekta sajūta. Brauc lejā no Agios uz Elundu, lejā pilsēta gaismiņās, skan mūzika un braucam pa līkumotiem kalnu ceļiem ar kabrio.. Perfekts dienas nobeigums, bet vēl perfektākam – devāmies uz Hersonisu izklaidēties. Agrā rītā iebraucām mūsu Elundā, tā kā gribējām redzēt sauli lecam no jūras, braucam tālāk. Braucām augstāk kalnos, tomēr saule pie apvāršņa jau parādījusies. Nekas. Tomēr tik laba sajūta, šķiet, ka ceļamies augstāk pie debesīm kopā ar sauli, mēs braucam augšā kalnā, bet saule lec..

Iemaldījāmies nabadzīgos Krētas ciematos. Lūk, tā ir īstā Krēta. Vietas nosaukums- Vrouchas. Šeit šauras ieliņas, baltas mājiņas, kas izskatās pamestas, šur tur kāds auto vai ēzelītis. Agrā rītā pie namu durvīm sēž vecie grieķi tērpušies melnās drēbēs.

Braucam augstāk. Saule jau augšā. Tāds miers tur augšā, tūristu neskartā Krēta.

Atpakaļceļā paņēmām kādu tantiņu- stopētāju. Acīmredzot viņa steidzās uz dievkalpojumu. Otrā dienā sekoja plezīra brauciens, kur acis rāda. Lūk, tā bija laba sajūta- vējš matos un jūra blakus.

Trešai brauciens, lai tuvāk iepazītu Krētu, atkal sākās ar mokošu auto meklēšanu.. Pēdējā vakarā.. Divas brīvas dienas, esam vairāk par 5 cilvēkiem, kas dosies ceļā. Vēlējāmies izīrēt ww cady, taču kāda iespējams aprobežota auto īre, kas tādā veidā zaudē klientus, piedāvā šo auto klientam no 23 gadiem. Nu, nekas. Kāda cita kompānija mums piedāvāja atkal „citronu”, proti, Citroen Jumpy. Maksa 80 Eiro. Varam doties ceļā. Pirmā pieturvieta, nekas oriģināls, ballīte Hersonisā. Hersonisā iebraucām pirms 11 vakarā, kad ballīšulaiks vēl nav, tādēļ turpinājām ceļu uz Heraklionu, uz McDonald’s. Smieklīgi.

Esam atpakaļ Hersonisā, ballīte var sākties. Pirms izīrējām mašīnu, izlēmām, ka brauksim uz Samārijas aizu, tomēr auto īres pārstāvis salauza mūsu cerības.. Tas neesot iespējams vienas dienas laikā, proti, aiza ir 18km gara, kas jāmēro kājām, kā arī ceļš vairāk kā 200 km līdz aizai. Ātri tiek saplānots cits maršruts. No rīta pirmā pieturvieta, lai tiktu pie frapēm (aukstajām kafijām). Maršruts Elunda- Neapoli- Lasiti- Pirna- Agios Nikolaos. Izbraucam cauri Neapoli, kaut kas vidējs starp ciematu un pilsētu, tāda nomāktības sajūta pārņēma tur atrodoties. Vieta klusa, pelēka un šķietami aizmirsta. Ceļš mūs ved uz Lasiti zemieni, kas ir lielākā zemiene Krētā. Vieta slavena ar daudzajām vējdzirnavām, kas attēlotas gandrīz katrā suvenīrā šajā reģionā, kā arī ar daudzajām alām. Ceļš apmēram 1,5 stundu garš. Serpentīni, serpentīni.. Ceļš vietuļš. Kalni, kalni. Piestājam kādā nomaļā ēstuvītē, nopērkam ūdeni un mājās ražotu olīveļļu minerālūdens Ioli pudelē. Te arī ēzelītis gaida savus nākamos klientus. Grieķiem raksturīgie zilie krēsli, bet galdiņi atrodas ar skatu uz kalniem.

Braucam tālāk. Vairākās ceļa malās grieķu vecīši un vecenītes reklamē savas olīveļļas. Pamanām vējdzirnavas, tātad esam Lasiti. Šeit sajūtas divējādas- skaisti, tomēr tāda vientulības un pamestības sajūta.

Pirmais apskates objekts- Zeva ala. Saka, ka tur pats Zevs esot piedzimis. Lai nokļūtu līdz alai jākāpj 1km augstumā, saulīte cepina, ceļš nogurdinošs. Tomēr ātri to pieveicam. Studentiem, uzrādot ISIC karti, ieejas maksa brīva. Ala ved lejup, tā ir stalaktītu un stalagmītu. Tā kā iepriekš biju bijusi Postojnas alās Slovēnijā, kas ir milzīgas un ļoti, ļoti skaistas, šī nešķita tik iespaidīga. Zeva ala ir maza daļiņa, mazs ieskats no Postojnas alām. Mani ceļa biedri bija patīkami pārsteigti un iespaidoti.

Nākamais galamērķis Pirna, vieta, kur redzamas abas salas puses. Tā kā līdzi mums bija navigators, mēģinājām izšmaukt pa mazākiem ceļiem, lai ātrāk nokļūtu galamērķī. Meklējām ceļus, kurus norādīja navigators. Neveiksmīgi. Nostājām ceļa malā, jautājām pavecai omītei taisnāko ceļu. Mūsu ceļabiedrene ir no Kipras, saprot grieķiski. Omīte aicināja uz kafiju, tomēr ceļu pateica nepareizi. Vēlāk mums kāds pastāstīja, ka nevar klausīties, ko saka vecie grieķi.. Vēlreiz paklausām navigatoram, iebraucām milzīgā, aizaugušā laukā, kurā noteikti varētu uzņemt šausmu filmas. Tā tur izskatījās. Dažās vietās zāle līdz auto logiem.

Izbraucām uz ceļa.. Uz tā paša, no kura bijām nobraukuši. Ha, navigators mūs apmānīja. Apnika mums maldīties, tomēr nācās braukt pa garāko ceļu. Nonācām Pirnā, tomēr nu nekur nevar redzēt abas salas puses un abas jūras. Braucam vēl augstāk, kalnā redzama maza, balta baznīciņa. Pēc mirkļa jau tā pati baznīciņa ir zem mums. Beidzot esam sasnieguši cerēto. Tur augšā stiprs vējš. Jā, te nu var redzēt, ka patiešām esam uz salas, redzamas abas salas puses un abas jūras- labajā pusē Lībijas jūra un lejā Irapetra, bet kreisajā- Krētas jūra. Vējš gandrīz gāž no kājām nost. Priecīga sajūta. Diemžēl nevar iemūžināt abas salas puses vienā foto.

Tālāk ceļš turpinās līdz Agios Nikolaos, kur tika atdots mūsu „citrons”. Labi padarīta darba sajūta.

Domāju, ka nekad nebūtu spējusi iepazīt Krētu nedēļas laikā vai divu. Tas vienkārši nav iespējams. Man tas izdevās 3 mēnešu laikā. Būtībā jau nekā TĀDA tur nav. Divas jūras, pārsvarā akmeņainas pludmales, gadās arī smilšainas, neskaitāmi bāri. Bet tomēr tur ir kaut kas. Varbūt tie ir mūžam smaidīgie cilvēki (kas tomēr ir daļa no viņu biznesa)? Varbūt olīvkoki vai Ķīnas rozes? Kas to zin, varbūt Krētas karstā saule?

Ir dienas, kad Krēta netiek lutināta, pāri drāžas spēcīgs un karsts vējš no Āfrikas puses, arī saule citreiz pārlieku daudz lutina. Apbrīnoju augus, kuri brīvā dabā aug bez apūdeņošanas sistēmām. Tā trakā grieķu braukšana ar auto arī man nelikās forša.. Kā arī grieķu uzskati par tīrību restorānos un to virtuvēs nelikās pieņemami. Viņi smēķē visur un vienmēr. Un vēl daudz, daudz kas cits.. TOMĒR man patika. Man ļoti patika. Braukšu vēl, jo palika tik daudz neapskatītu vietu, ko redzēt un tik daudz neizdzertas frapes...

Ceru, ka uzķērāt to Krētas sajūtu.. :)


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais