Klasiskā Itālija

  • 4 min lasīšanai
  • 17 foto
Jau pagājušajā gadā atgriežoties no Spānijas un Portugāles tika izlemts, ka noteikti gribu turpināt ceļot tikai laba grupas vadītāja – gida sabiedrībā. Man laimējās tādu satikt. Februārī painteresējos vai manai gidei ir šogad kāds brauciens uz Itāliju. Ir ... jūlijā. Tajā mirklī nu nepavisam nepadomāju, ka tas ir viskarstākais laika periods, taču visu izšķīra programma. Un zinot Silviju, tad tas bija garants, ka šī programma patiesi ir laba un visa noteikti tiks izpildīta. Daudz nedomājot uzreiz pieteicos. Braucienu organizēja „Averoja” . Bija jau arī pārsteigums, ka uz Boloņu jālido vieniem ... autobuss ar daļu grupas jau ir ceļā. Taču tā ir milzīga priekšrocība, jo patiesi neredzu jēgu desmito reizi braukt cauri Lietuvai un Polijai. Un vēl, šoreiz pati vainīga, ka iepriekš nepapētīju iespējas, kā pavadīt 5 stundas Prāgas lidostā. Nebiju uz grupas sanāksmi pirms brauciena. Netiku redzējusi līdzbraucējus, kā arī nebija info apmaiņas. Taču vairāki pāri laiku Prāgā izmantoja lietderīgi. Pavisam vienkārši un lēti aizbrauca līdz vecpilsētai un ar lielu daļu tās iepazinās. Nakšņojām Boloņā, bet no rīta uzreiz devāmies uz Florenci. Domāju, ka nav vērts aprakstīt vēstures faktus, jo tos var atrast jebkurā informatīvajā materiālā. Itālijā mūsu gidiem nav atļauts pašiem vadīt ekskursijas, tikai vietējiem. Taču arī ar šo gidi mums paveicās, jo stāstīja patiesi interesanti un atraktīvi. Neskatoties uz lielo karstumu ( +37*) pastaiga pa pilsētu bija lieliska. Apskatīju arī slaveno Zelta tiltu .... Nu jā .... acis žilba .... bet vai man to vajag? Pavisam labi varu iztikt, taču aplūkot un papriecāties par skaistiem izstrādājumiem varu bez jebkādiem kreņķiem. Tālāk devāmies uz Pizu.. Pārsteigums. Dabā viss likās tik neliels. Neliels ansamblis ar baltām ēkām un milzīgi tūristu pūļi. Kaut gan nevaru beigt brīnīties par cilvēku spēju kaut ko tik skaistu radīt, turklāt tik ļoti sen. Roma. Vieta, kur aizraujas elpa. Sajūta, ka staigā pa atvērtas vēstures grāmatas lapaspusēm. Un visvairāk pārsteidza tas, ka šie zīmējumi vēstures grāmatās tieši tāpat arī izskatās dabā .... celtne pie celtnes, drupas pie drupām. Agrāk domāju, ka viss tik cieši sazīmēts, lai taupītu papīru un visu redzētu kopā, bet , ja dabā tas ir tieši tāpat ... Man likās prātam neaptverami, ka jau pirms Kristus dzimšanas ir radīti tik milzīgi šedevri kā Kolizejs, Romas forums, Panteons u.c. Tagad, kad tas ir aplūkots dabā vēl jo vairāk ieinteresēja Guseppe Gangi grāmata Roma vakar un šodien ar uzliekamajiem zīmējumiem un DVD. Nākošā diena tika veltīta Vatikāna muzejiem. Mēs varam būt patiesi laimīgi, jo mums ir dota iespēja šos dārgumus redzēt savām acīm. Un, ja ir interesants gids, kurš spēj ļoti daudz un interesanti pastāstīt par visu, tad patiesi neko vairāk nevajag. Protams, tika aplūkota arī Trevi strūklaka un pasēdēts tika uz Spāņu kāpnēm, kā arī iedzerta kafija kafejnīcā, kuru mīlēja El Greko ... Ļoti prātīga doma Romā ir ņemt transportam dienas biļeti, kura der gan metro, gan autobusos. Un vēl es izmantoju 24 stundu biļeti apskates autobusā, jo tā ir iespēja patiesi daudz redzēt pašai neatkarīgi no grupas kopējām vēlmēm. Lai cik nebūtu dīvaini, bet Romā praktiski nevienu veikalu tā arī neapmeklēju ... mani tas pilnīgi nesaistīja. Vienīgais, ko gribējās, tad tie bija augļi. Un diemžēl arī Itālijā, tāpat kā Spānijā to bija maz. Un tajās pāris vietās, kur tos redzēju cenas bija neadekvāti augstas. Persiki un nektarīni par 5 eiro kg un pie centrālās stacijas ēkas to cena bija 6,90 eiro. Lielveikalos cenas esot draudzīgākas, taču radās pārdomas par to, vai itāļi vispār ēd, jo pārtikas veikalus praktiski nekur neredzēju  Tālākais ceļš veda uz Sanmarino. Kaut kas tik fantastiski skaists uzcelts tik augstā kalnā! Vēl jo interesantāk šeit bija tāpēc, ka notika pilsētiņas svētki ar teatralizētiem uzvedumiem, kuros tika atspoguļota agrākās dzīves paražas. Un burvīgie suvenīru veikaliņi ... Mani savaldzināja darinājumi no Murano stikla. Tik dzidri , krāsaini un interesanti. Sanmarino ir laba vieta, kur var iepirkt ādas izstrādājumus. Piedāvājums patiesi ļoti daudzveidīgs, jebkurai gaumei un jebkurai rocībai. Vēl ir iespēja piedalīties liķieru un vīnu degustācijās. Taču ņemot vērā, ka es alkoholu vispār nelietoju, tad šo izklaidi pavisam noteikti ignorēju. Labāk sevi palutināju ar fantastiski garšīgu saldējumu. Un kā suvenīrus atvedu pavisam neparastas formas itāļu makaronus :). Draudzenes par šādu dāvanu bija sajūsmā :). Tālāk devāmies uz Lido di Jesolo. Fantastiska pludmale un burvīga kūrortpilsētiņa. Pirmajā vakarā pat nekur daudz laukā neizgāju, jo dienā bija veikts samērā liels pārbrauciens un bija jāuzkrāj spēki Venēcijai. Venēcija. Tā ir vieta, kas katram jāredz pašam. Ar vienu biļeti varēja izbraukāt Venēcijas lielo kanālu, kā arī tikt uz Punta Sabioni.. Neesmu tik liela snobe, lai maksātu ap 100 eiro par 40 minūšu garu braucienu ar gondolu pa pilsētas kanāliņiem. Pastaigājoties var priecāties un baudīt šo pilsētu. Un noteikti nepiekrītu visiem tiem, kuri nicīgi izsakās, ka Venēcija smird un kanāli ir netīri ... Muļķības. Mūsu Rīgas kanāls ir netīrāks un daudzas ieliņas vēl smirdīgākas.. Lai izjustu Venēcijas garšu ieturēju maltīti tradicionālā itāļu stilā nelielā vīna krodziņā pavisam netālu no Sv.Marka laukuma. Vispirms tika ēsta pasta, bet tad lasis , kurš sautēts dažādu piparu mērcītē ... ņammmīgi... un nobeigumā laba espresso kafija. Jā ... espresso Rīgā ir vāja atblāzma no tā, ko var baudīt Itālijā. Atgriezāmies Lido di Jesolo. Kaut kas līdzīgs Jūrmalai ar Jomas ielu, tikai 1000 kārt krāšņāk, bagātīgāk un interesantāk. Visa dzīve uz šīs iela sākas pēc 17. Veikali, bāri, kafejnīcas ir vaļā līdz 23:30 .... Ļaužu ne mazāk kā Barselonas La Ramblā ... Kolosāls pārvietošanās līdzeklis ir četrritenis, kuru min visi 4 braucēji un priekšā sēdošajiem stūre ir kā automobilim. Varēja redzēt, ka policija patiesi rūpējas par atpūtnieku labsajūtu un ērtībām, jo jebkuri pārkāpumi tika momentāni novērsti. Neatļautā vietā iebraukušās automašīnas tika uzreiz evakuētas. Nakts pastaiga bija tik iespaidīga, ka pamanījos apmaldīties uz vienas ielas ... Visā tajā krāšņumā pagāju 700m garām savai viesnīcai  Bet blondīnēm jau tas ir piedodams. Un, lai cik skumji nebūtu visi svētki reiz beidzas. Lidojām mājās Venēcija – Prāga – Rīga. Tā jau ir, ka dabai vajag līdzsvaru. Rīgas lidostā pamatīga šoka terapija – tikai +14* un pamatīgs negaiss ... Iesaku doties braucienos kopā ar labu gidu, jo tad ir patiesi daudz informācijas, ko ir vērts redzēt un kā to patiesi labāk izdarīt. Kā arī tiek dots priekšstats par to, kā kurā vietā ir pieņemts uzvesties, ko ir jādara un ko labāk nedarīt. Un vēl. Kad ir apskatīta kāda vieta, tad tikai rodas priekšstats par to, ko vēl gribētos redzēt. Un tad jau var atgriezties , lai šo vietu iemīlētu. Bet septembrī es lidošu iepazīt tuvāk Parīzi .....


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais