Tad nu doma bija nobriedusi, un nekas cits neatlika ka tur doties. Devos ar vienu savu draugu, lai nevienu neaizvainotu turpmāk sauksim viņu par Edgaru. Devamies ceļā no Tamperes, jo tieši uz turieni pa lēto var aizlidot no Rīgas, tālāk bijām ieplanojuši ceļot līdz Rovaniemi ar vilcienu, bet nu pilnu cenu jau protams nemaksās, bet LV studentu kartes ir tik pat vertas, ka padomju laiku kefīra korķīši, tad nu nācās improvizēt un mēģināt kaut ko iesmērēt vilciena kontrolierim. Pēc pusstundas ilgas māžošanās(jo paveicās, ka kontrolieris nerunaja angliski, kas FIN tomer ir parsteidzoši) viņam neizdevās mūs pārliecināt, ka ir jāpērk biļete par pilnu cenu un tā kā mēs bijām pietiekami apnicīgi viņš padevās un tad ceļojums varēja sākties..
Parasta nakts vilcienā un galā esam diezgan agri, tā kā par labierīcībam FIN visur ir jāmaksā, bet mēs pēc dabas nemaksātāji, gājām atpakaļ uz vilciena labierīcībām, es visu izdarījis pametu to, bet kad Edgars jau sāka darboties, pēkšņi arī vilciens izdomāja sākt darboties, tad nu nācās tēlot kaskadieri un lekt ārā no jau braucoša jo kā nekā visas mantas jau bija stacijā, un nebūtu izdevīgi tās atstāt vietējam župam, kurš mūsu ierašanos ar viltīgu un aizdomīgu smaidu sveica..
Pēcāk noskaidrojot, ka Rovaniemi nekā prātīga nav, devāmies apciemot Santu(to kas Klauss arī), kas gan atradās kādus 8,5km no centra, bet nu laiks daudz - aizčāpojām. Pa ceļam bija laba briežu ferma, kur pat dabūjam malku un vigmamu kur to kurināt un pirmā tušonka jau štovējās iekšā.. Tālāk Santas ciemats, kurš jau bija aizveries, un nekas neatlika kā gaidīt rītu, jo Santu jau jāsatiek bija. Pirms gulētiešanas vēl pamāžojāmies pie webcameras un, uzvilķuši mastā LV lielo karogu, taisījām joku mājniekiem, kas to vēroja.Tad nu tur pat atradām vienu vigmamu, kur ar veiklām rokas kustībām varēja atvērt brezentu un ielīst iekšā, tur uzmočījām telti un rīts jau bij klāt.
Ciemošanās pie Santas ieilga, jo mēs bijām vienīgie ciemiņi gandrīz, bet nu viņš tomēr nepārliecināja, būtu vismaz atbildes uz standarta jautājumiem sagatavojis, bet nē viņam jāstostās pie tādiem par sievu, briežiem, veselīgu uzturu, fiziskām un garīgām aktivitātēm, un vēl "miljonu" gribēja par to, ka nopirktu no viņa foto, un pat nedomāja kaut kadu skitku iedot par to, ka mēs mazu LV karodziņu šim uzdāvinājām, un jaunu riteni arī es domāju, ka man nākamajos z.sv neatsūtīs..
Tanī pašā dienā nostopējām auto, kas mūs aizveda 20km tālāk uz Hiking area, kura gan izrādijās perfekta - skaista taka pa mežu, atradām arī ragaviņas un nebija 20 kg bekpaks jānes uz muguras, un ik pa 3km tā saucamie lean-to, kur ir gan ugunskura vieta ar visiem statīviem grāpim, malku, cirvi, galdu, nu pasaka.. Daba jau arī protams rullē, jūties kā aiz polārā loka..
Stāsts pat vēl nav pusē, bet jau apnicis rakstīt, tad nu ja kāds grib dzirdēt turpinājumu(stopēšana atpakaļ, pirts Rovaniemi, pārtikas beigšanās, telts celšana fūrē un zem Lahti trampalīna, jautrs un izpalīdzigs tālsatiksmes šoferīts utt) šim nedēļu ilgajam ceļojumam, kurš katram no mums izmaksāja mazāk par 50 eur, tad lai sazinās ar mani, mosh izstāstīšu..
Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem
Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais