Papes Ķoņu ciemā

  • 2 min lasīšanai
  • 14 foto

Papes ĶOŅU ciems

Diena solās būt jauka un saulaina.

Līdz Papes Ķoņu ciemam labs gabals braucams, ar busu apmēram 4 stundas. Apstājoties aiz Saldus ceļmalas krodziņā uz nelielu kafijas garāmskrienotpauzi, debesis apmācas un nogāž tīri rudenīgs gāziens. Apkārt klaiņo baltpelēki gubu mākoņi un ļoti jau negribas ticēt, ka tālākā dienas daļa būs lietus sabojāta.

Taču par laimi tā nenotiek. Aiz Liepājas sparīgs jūras vējš izdzenā mākoņus un laiks kļūst saulaini patīkams.

Pie Papes ezera buss palēnina gaitu, jo nokļuvis uz grantēta ceļa seguma. Lēnām paripojam garām putnu vērošanas torņa krāsmatām, debesīs slejas skumīgi melni nodeguļi, nu kuram nelietim pacēlās roka ar sērkociņu vai šķiltavu....Lasīju, ka zinātāji teic, tur vairs neesot ko atjaunot. Kurš nu tagad cels jaunu?

Pagrieziens pa kreisi un pēc neliela ripojiena esam Ķoņu ciemā.

Tipisks mazs un jauks piejūras zvejniekciems, kādu Kurzemes piekrastē no Kolkas līdz pat leišmales robežai ne mazums. Vecas guļbūvītes, šķūnīši, palīgēkas. Un tas viss ieslīdzis ābeļu zaru smagumā. Skaisti un nedaudz tomēr smeldzīgi. Tas tāpēc, ka te valda pamestība un tukšums. Brīvdabas muzeja filiāles gide un saimniece mūs izvadā pa autentisku zvejnieksētas modeli un izstāsta, kā te tagad rit dzīve. Vēlāk satiekam vēl dažus vietējos takuziņus un tas priekšstats kļūst pilnīgāks.

Kā vietējie te palikuši daži, pamatā veci ļauži. Tā kā darba te nekāda, citi ļauži pametuši šo vietu labākas dzīves meklējumos. Sabiedriskā transporta un infrastruktūras tuvumā nekādas. Tuvākais veikals 9 km attālumā, uz kuru laipni aizvizinot pašvaldības sagādāts busiņš...Tur arī skola un laikam kāds dakterētājs sameklējams.

Situācija tādi pati, kā citos piekrastes zvejniekciemos. Atmiņā nez kāpēc ataust, ka mums pat vesela ministrija bijusi, kas nēsājusi reģionālās attīstības vārdu, bijuši solījumi un garas runas, bet realitāte skaudri spiež zemē vai stāvus... kā latvju pasakā milzis labo varoni.

Vasarā gan sabraucot atpūtnieki un jūras kārotāji, lietuviešu kā biezs. Tie sapirkuši ciemā zemi un bliež augšā piekāpās monstrīgus savrupnamus. Tas gan ne bez pašu bāleliņu palīdzības. Kāds takuzinis ironiski novelk – te par naudu pat kāpas jūrā iestums...

Bet lai nu paliek, ar alkatību jau sen nevienu nepārsteigsi.

Vienā no viesmīlīgajām ciema mājām notiek kopā sanākšana, kurā tiek vilktas vadlīnijas par vides saglabāšanu, nu jau ar Eiropas atbalstu. Bet vai līdzēs? Eiropa, tāpat kā kādreiz Maskava – tālu. Gaidīsim un pētīsim. Bet kaut kas jau ir jādara, nevar gluži samiernieciski salikt rokas klēpī un ļaut visu sapostīt.

Kamēr notiek draudzīgs burziņš, ātri aizeju izlūkekspedīcijai līdz Papes bākai.

Tā joprojām ir uz vietas, stāv un sargā krastu. Tikai jūra arī šeit nāk arvien tuvāk un tuvāk vāri nostiprinātajiem krastiem. Ja nekas netiks darīts, tā jau drīz skalos viļņus pie pašas bākas.

Spirgtais jūras vējš šurp atvilinājis vienu pūķburātāju, citādi pludmale tukša. Izklikšķinājis gana daudz fotokadru, dodos atpakaļceļā uz Ķoņciemu. Apmēram 2 km kājām, visapkārt neviena cilvēka, kluss un tukšs. Tikai aiz kāpām jūra sit bangas.

Burziņš tikām tuvojas beigām un pārgājis patīkamajā fāzē. Tiek smelta īsta lašu zupa no pamatīga sena katla – smaržo un garšo lieliski! Vēl sabraukušie ciemiņi tiek cienāti ar dūmotām butēm, arī tās ir labas! Nez kās tās ķēruši, jo šajā ciemā zveju sen vairs nav...

Kopumā atmiņā paliek jauka vieta ar savu īpatnējo seno auru, laika gara apņemtajām senajām zvejnieku sētām un kādreiz te kūsājošo dzīvi. Agrāk te ļaudis jūrā gāja, saimniekoja, sapņoja reiz par skaistu un pārtikušu dzīvi. Kā jau daudzviet Latvijā.

Skaista vieta pie jūras. Iesaku aizbraukt!



Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais