Maiji, Tolteki, Acteki un citi cilvēkēdāji
|
Ansis Lielausis
|
Nekad agrāk netiku tik daudz domājis par tautas tradīcijām un tās folkloru, kā tad, kad biju Meksikā.
Meksikā reliģiskās tradīcijas, praktiski visās kultūrās, kas tur dzīvojušas, paredzēja cilvēku upurēšanu. Mainījās intensitāte, pamatojums un rituāli ar kuriem cilvēks tiek nogalināts - citur apcepināts, citur ierakts zemē, vai visparastāk ērtā guļamkrēslā izgrieza sirdi ar akmens (opsidiāna) nazi. Daudzās drupās bija pat 2 vai 3 upurējamās gultas. Pie tam acteku racions neizslēdza, vai pat paredzēja, cilvēku gaļas lietošanu svētku reizēs.
Pat sporta spēles beidzas ar to, ka zaudētājus upurēja dievam. Skarbi, bet ja padomā par to, ka Teotičlanā ap 1500ad bijis nenormāli zems laulības pārkāpšanu skaits vai dzeršanas apjoms, tad varbūt kopējā bilance sevi attaisnoja. Mums vairāk nomirst no dzeršanas - viņiem no upurēšanas. Kopējais skaits tur varbūt līdzīgs, ja ne labāks. Esot Mehiko tirgus laukumā un skatoties vietējās folkloras grupas, pilnīgi nenovēršami galvā saka raisīties domas par viņu reliģiju - un par to, kas ir kurš.... Mehiko dienā pazūd vidēji 3-4 tūristi. Lielākā daļa no tiem tiekot atrasti smagi sakropļoti. Par lielāko daļu arī nekad netiekot prasītas izpirkuma maksas. Un tikai 40,000 no 120,000 taksometru tur esot licencēti. Lieliska kombinācija tautas tradīciju izkopšanai. Tajos brīžos es domāju, cik labi ka mūsu, Latviešu vēsturiskā reliģija ir tik miermīlīga. Vairāk par šo tēmu - http://www.latinamericanstudies.org/aztecs/sacrifice.htm Toties drupas tur ir lieliskas - Čičenica - tempļi mežā, Teotihuana - dievu pilsēta,... Tuluna - ideāls okeāns, un daudz lielo ķirzaku. Cilvēki pilsētās godīgi un atsaucīgi - reiz, kad braucām ar vietējo satiksmes autobusu, tante blakus man baksta - paskatos - man tā nauda, ko izdeva šoferis, kabatā tikai līdz pusei ielikta un nākamajā vietā, kur es apsēdīšos, izkritīs. Ļoti godīga un neuzmācīga attieksme. Lieliska valsts un lieliski cilvēki, bet viens es varbūt tur arī nejutīšos tik ļoti komfortabli.