Akmeņainā Pēterburga ...pārējās dienas

  • 5 min lasīšanai
  • 15 foto
2.diena Pavlovska - Puškina No paša rīta braucam uz Krievijas imperatoru ārpilsētas rezidenci Pavlovsku – Puškinu. Tā arī ir vēl viena grandioza pils, kurā var apskatīt ne tikai gleznas, skulptūras, bet pat imperatoru viesu krāšņos pēļus un carienes tualetes galdiņu. Vēl īpaša bija Francijas karalienes, nu jau neatceros, kuras, dāvinātā trauku servīze, kuru pati cariene nekad mūžā nebija lietojusi, bet novietojusi to zem stikla, tā teikt saglabāšanai. Stili pilī atkal dažnedažādi. Pilī izmantotas ēģiptiešu figūras un sienu raksti. Arī altāris atradies pils iekšpusē. Milzīgas pieņemšanas zāles. Plakani griesti, kuru raksti rada sajūtu, ka virs tevis atrodas kupols. Es 2 dienas skatot, visu to greznību, kurā dzīvoja imperatori, sāku novērtēt, to lietu vērtību, kas mums ir. To saglabāšanas nozīmīgumu. Un vispār vai pasaules miljonāri ir miljonāri? Viņu mājas varbūt arī maksā miljonus, bet vai tām vispār ir kāda mākslinieciskā vērtība? Sāku par to šaubīties. Šajās pilīs ir ielikti milzīgi līdzekļi un restauratoru pūles, jo pēc 2. pasaules kara, tās bija sabombardētas, izdegušas, vērtīgās skulptūras tikušas apraktas dārzā, vērtīgie koki nozāģēti. Pavlovskas pili ieskauj milzīgs parks, kurā tiek uzņemti daudzi Krievijas seriāli. Īzaka katedrāle Atrodas Pēterburgas centrā. Tās iespaidīgums jums liks sajusties mazam, mazam, nezinu, vai mūsdienās varētu uzcelt kaut ko tamlīdzīgu. Tādā augstumā un platumā, varbūt jā, bet vai pat sadarbojoties visiem pasaules māksliniekiem varētu radīt tik daudz mozaīku un gleznu, cik rotā šo katedrāli. Izrādās sākumā mozaīku šeit nav bijis tik daudz, taču, laikam ejot, gleznas sākušas bojāties un tās visas izlika ar sīciņiem mozaīkgabaliņiem. Var uzkāpt arī katedrāles tornī, no kura paveras brīnišķīgs skats uz pilsētu. Ja jūs zināt krievu valodu, un jums nav akcenta, uzskatiet, ka esat ietaupījis tikpat naudas cik izmaksā transporta izmaksas uz šejieni, jo ārzemniekiem, šeit cenas ir 10reizes dārgākas, nepārspīlēju. Vai vismaz paņemiet līdzi savā grupā kādu, kam ar krievu valodu nav problēmu. Tā kā mēs zinām krievu valodu, tad uzkāpšana tornī neizmaksāja ne santīma, jo pašiem Krievijas iedzīvotājiem ir iespēja reizi mēnesī bezmaksas, izmantot šo izdevību. Nu neesam mēs krievi, bet pasi parādīt neviens neprasīja, tā kā varējām tēlot uz nebēdu. Mūsu gide mūs visur pieteica, kā grupu no Krievijas Karīlijas apgabala, Petrozavodzkas pilsētas. Kā viņa mums paskaidroja, tas ir apgabals, kur ir daudz iebraucēju, kas runā krieviski, bet ar akcentu. Tas, lai mēs varētu uzdod jautājumus un mums nepiesietos, nu kurienes tad īsti esam. Pati netiku, bet Piterā ir vēl muzejs Kunstkāmera. Kā teica mans draugs, kas tur bija kādus 7 gadus atpakaļ, pats interesantākais, kas tur esot, ir cilvēki – kropļi, pataloģiju upuri teikt iemarinēti pudelēs. Bet tagad, esot daudz, kas pārdots no šīs ekspozīcijas. Vairāk var uzzināt: http://www.kunstkamera.ru/en/history/ Uzmeklējām Teātra kasi, kur iegādājāmies biļetes uz „Riekstkodi”. Teātru daudz, izrāžu vēl vairāk. Īstenībā bija vienalga uz kuru teātri doties, jo visi ir skaisti. Galu galā bijām Valsts Baleta un Operas teātrī. Kad nākamajā dienā prasījām ceļu uz teātri, vietējie iedzīvotāji pat nemācēja pateikt, kur tāds atrodas, te tādu esot daudz. Izstaigājām Gostinij dvor Ņevas prospektā .Tā ir sena tirgotāju vieta, bet pašlaik tur atrodas dažādu pasaules zīmolu veikali: D&G, Ninna Rici u.c. Tāda patīkama sajūta staigā pa veikaliem, un kaut kur aiz stūra spēlē klavieres. Kad līdz turienei nonākam, klavieru nekādu nav, bet sintezators gan. Bet vienalga patīkami. Nogurām izstaigājot milzīgās veikalu platības. Šis ir tikpat liels kā kāda Latvijas mazpilsēta kopumā. Vakarā nakts ekskursija pa pilsētu. Tās noslēgumā tiltu pacelšana. Ekskursijas laikā apskatījām daudzus pieminekļus – Pētera I vara jātnieku, sfinksas(uzmanīgi kāpiet pa pakāpieniem, jo uz apakšējiem no pavasara palikušas dūņas, uz kurām var paslīdēt. Tādā veidā es savu kāju jau paspēju Ņevā pamarinēt), pilis nakts gaismā. Ielās nav elektrības stabu, gaismu dod nedaudzās laternas un gaisma no māju logiem. To ko ir vērts redzēt – redzēsiet, tās ēkas tiek īpaši apgaismotas, bet ko nav – to noslēpj nakts tumsa. Noteikti zināt par Baltajām naktīm. Oficiālie pasākumi sākās 19.maijā, tajā pašā dienā, kad mēs aizbraucām, bet īstenībā, tās naktis, kuras mēs pavadījām Pēterburgā arī bija gaišas. Īsta tumsa tā pa īstam un neiestājās, bet krēslot sāk tikai ap 11 vakarā. Tas ir maijs!!! Apskatījām arī mazāko pieminekli Pēterburgā. Uz tā trenējāmies monētu mešanā un trāpīšanā uz 15x10 laukuma, no 2metru augstuma. Monētas par nožēlu paliek upes gultnē. Bet jūs tās varat salasīt, tikai paņemiet līdzi izturīgu virvi, ar kuras palīdzību nolaisties no tilta upē. Tur nav dziļš, bet nokļūšana tur iespējama gan tikai ar virves palīdzību, vai arī, noīrējiet laivu, bet tas laikam izmaksās dārgāk, nekā tās monētas, kuras savāksiet. Naktī īsi pirms plkst.1, uzmanieties uz ceļa, jo visi vadītāji steidzas nokļūt mājās, jo 1 paceļ tiltus, bet ja viņi nenokļūst laikā, tad paliek tajā upes krastā līdz pus5 rītā. Tilti tiek pacelti ļoti lēni, tāpēc vislabākie skati ir kad tas tik tikko sāk sadalīties 2daļās un kad jau ir pacelts. Tas ir tas brīdis, kad varat redzēt laternas, kas atrodas paralēli, nevis perpendikulāri ceļam. Naktī satiksme nav intensīva, tāpēc varat izmantot iespēju un apskatīt pilsētu arī zirgam mugurā. Lūk, tas skats, kad ielas ir tukšas un jāj tikai zirgs, tad patiešām, jūties nokļuvis visus 300 gadus atpakaļ. 3.diena Brauciens uz Pēterhofu Tā ir vēl vien imperatoru vasaras rezidence. Tikai daudz krāšņāka par Pavlovsku. Tā ir strūklaku karaļvalsts. Milzīgs parks, ar arhitektūras elementiem, skulptūrām , Mazo Ermitāžu, Dambretes kalnu. Tas viss ir izvietots Somu līča krastā, kas šai vietai piešķir pasaules nostūra auru. No pils uz līci izrakts kanāls. To visu skaistumu var apskatīt gan no augšas, gan apakšas, priekšas un sāna, gan pabūt pilī, gan jūras krastā, kur vien sirds kāro. Sajūtos kā Alise Brīnumzemē. Krievu teātris (pat ja nepatīk teātri vērts aiziet un apskatīt pašu teātri, kā arhitektūras formu) Krievijā ar jēdzienu teātris saprot pavisam ko citu nekā Latvijā. Latvijā teātri, izrādes, tērpi, nav tik krāšņi kā Krievijā. Tagad sapratu, kāpēc uz teātri iet kā uz svētkiem. Gan izskatā, gan ar svētku sajūtu sirdī. Laikam iedzīvotāji, kas apmeklē teātri sajustos kā tūristi, ja atnāktu ikdienas drēbēs. Man pat nevajadzēja sajusties, es biju tūrists.:) Teātris atrodas ēkā, kas no ārpuses līdzīga pilij. Bet tur jau visas ēkas tādas. Laikam daudzdzīvokļu mājās Pēterburgā arī kāpņutelpas ir ar pilastriem, statujām un gleznām. :D Patiešām krāšņa izrāde: balets, brīnišķīgi tērpi, dzīvā mūzika, lieliskas dekorācijas, pārdomāta izrāde līdz katram sīkumam. 4.diena Devāmies mājupceļā. Ar iegādātajiem suvenīriem, konfektēm, jaunajiem iespaidiem un spilgtām emocijām. Runājot par suvenīriem, salīdziniet cenas pat tajos veikaliņos, kuri atrodas 1m viens no otra, bet vislētākie suvenīri, bija Pleskavā Izborskā. Pečoru klosteris Pirms ej iekšā apsien lakatu. Gan ap galvu, gan ap gurniem, tāpēc vēlams jau tādus paņemt līdzi no mājām. Drošs paliek nedrošs. Apkārt klosterim mūris, kuram pāri redz tikai baznīcas torņus. Klosteris celts 16.gs. Tas ir ļoti labi redzams uz māju sienām. Tās ir tik grumbuļainas, izskatās tā, it kā tās celtu mazi bērni. Tāpat vien spēlējoties. Arī logi, piemēram, torņos ir vienkārši paņemti un uzzīmēti. Kā pasaku namiņi....Atcerieties, ka pareizticīgajiem, ja zvana zvani, tad tas ir uz ilgu. Daudziem mūsu grupas biedriem tie zvani apnika, tā, ka viņiem Pečoras atstāj tikai vienīgi negatīvu iespaidu. Tā, kā mana māte ir pareizticīgā, bet es pati esmu katoliete, tad man tīri labi šeit patika. Noteikti der apmeklēt. Pečoras ir daudz senāk izveidojusies vieta par pašu Pēterburgu. It kā jau tā pati krievu kultūra, bet šeit uz daudzām svētbildēm vēl tiek lietota slāvu valoda, arhitektūra arī cita. Kā nekā šeit jau vairāk ir lauki, nevis pilsēta. Atkal kādas krievu pasakas elementi, šie zili – zeltītie torņu kupoli, krāsainās ēkas, kurās dzīvo mūki. Pats klosteris atrodas pazeminājumā, kas šo mūri apkārt padara par tīri grandiozu aizsargvalni. Ir arī avota ūdens, kuru cilvēki ņēma līdzi, bet mēs to izdarījām Izborskā. Izborska Arī cietoksnis, stāvs kalns. Pareizāk sakot, daudzi kalni. No viena nokāp, kāp nākamajā...līdz kaut kur ejot pa koku aleju nonāc pie daudziem urdzošiem avotiņiem...galvenie kādi 7..viens gudrības, otrs veselības, cits skaistuma...kam kurš labāk der. Pirms braucat dzereit daudz ūdens. Esiet dabas draugi, saglabājiet pudeles..un tās uzpildiet šeit.Man līdzi no Latvijas bija 5litru bundulis, nu viena pati to ūdeni nedēļu dzēru. Suvenīrus iesaku pirkt tieši šeit, jo tie ir daudz lētāki...arī Pečorās un Pleskavā...šeit kaut kas līdzinās latviešu suvenīriem...lielas, māla krūkas.....


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais