Korsika un Sardīnija – redzējumi, secinājumi, ieteikumi.

  • 4 min lasīšanai
Piedodiet, ka apraksts ievietots pie Itālijas, lai gan Korsika ir Francija. Pirmkārt, grūti šeit ko sadalīt, otrkārt, esot Korsikā visu laiku bija sajūta, ka atrodos Itālijā. Jūlijā kopā ar bērniem veicu ceļojumu uz Korsikas un Sardīnijas salām. Mūsu ceļojuma shēma: - lidojums ar Ryanair Rīga – Frankfurte-Hāna; - brauciens ar Hertz īrētu auto (VW Golf V 1,9D) Frankfurte-Hāna – Vācija – Šveice – Itālija – Livorno (1054 km); - Prāmis Livorno – Bastia (Korsika); - 4 dienas Korsikā; - Prāmis Bonifacio (Korsika) – Santa Teresa Gallura (Sardīnija); - 5 dienas Sardīnijā; - Prāmis Golfo Aranci (Sardīnija) – Livorno; - Brauciens atpakaļ uz Frankfurti-Hāni un lidojums uz Rīgu. Pirmo reizi izmantoju Ryanair. Pirms tam tiku biedēts, ka labāk nevajag, bet es esmu apmierināts. Nekāda vaina, tikai rūpīgi ir jāseko somu smagumam, labāk ja bagāžā nododamās somas svērs līdz 14 kg vienam cilvēkam (lidostas svari tad rādīs 15 kg). Prāmji. Izmantoju gan "Corsica Sardinia Ferries", gan "Moby Lines". Biļetes pasūtīju ~ 1,5 mēnesi iepriekš Internetā attiecīgo kompāniju mājas lapās (var sakombinēt arī dažādas atlaides). Arī nebija nekādu problēmu. Jārēķinās, ka ēšana uz prāmjiem ir stipri dārgāka nekā krastā. Ja gribat ietaupīt, ņemat līdz sviestmaizes. Tas pats attiecas uz alu vai citu alkoholu, arī bezalkoholiskie dzērieni dārgi. Ceļi. Faktiski visi ir asfaltēti gan Korsikā, gan Sardīnijā. Bedru nav, bedrītes gan ir. Tāpat uz kādu vientuļāku pludmalīti var gadīties grants vai smilšu ceļš. Iesaku pabraukāt pa mazajiem kalnu celiņiem (piemēram, Korsikā – D83, D69) – varēsiet pilnveidot savu prasmi līkumu „izņemšanā” ar 1. vai 2. ātrumu, dažreiz kā saldo ēdienu ieslēdzot 3. Bauda arī ir S125 no Dorgali līdz Baunei Sardīnijā. Papildus stresiņu rada tas, ka mazajiem celiņiem nav apmales uz nogāzes pusi. Ceļazīmes un virzienu rādītāji nekādas problēmas nerada, arī pilsētiņās. Korsikā absolūti lielākā daļa ceļazīmju ir sašautas. Dažreiz to var saredzēt arī Sardīnijā. Citi auto un vietējie braucēji. Vietējie kopumā ir diezgan korekti, bet ir dažas nianses: - palaišana pa priekšu neeksistē; - uz šauriem kalnu ceļiem satiekoties 2 auto vietējie nepiebremzē, īpaši jāuzmanās, ja satiekaties ar smago auto; - pagriezienu „uguņus” rāda reti; - no aizmugures mīl piebraukt klāt faktiski distanci neatstājot, es vienmēr teicu: „Atkal vietējais pakaļā iebraucis.”; - Korsikas vietējā autovadītāja pazīme – logs vaļā un roka izkārta ārā. Kopumā šķiet, ka vidējais Korsikas vai Sardīnijas autovadītājs ir sliktāks nekā Latvijas braucējs, domāju, ka Rīgā viņiem braukt būtu problemātiski. Degviela. Stipri dārgāka kā Latvijā (dīzelis 1,14 – 1,19 Eur/L, benzīns 1,27 – 1,33 Eur/L). Benzīntanku ir daudz, bet tie bieži darbojas pēc priekšapmaksas principa. Ja gribat lietot kredītkarti, labāk vispirms pajautāt vai pieņem. Sardīnijā degviela ir nedaudz lētāka. Viesnīcas. Biju nolēmis dzīvot tikai viesnīcās, bet ar kempingiem abās salās nav nekādu problēmu, to ir daudz, pat ar baseiniem. Viesnīcas iepriekš rezervēju booking.com vai hostelbookers.com. Viesnīcu brokastis ir klasiskās franču – itāļu: kruasāns, džems un kafija, i neceriet, ka iedos desas vai siera šķēlīti. Pludmales. To ir daudz. Tās ir fantastiskas. Parasti ar ceļazīmēm norādītas. Ir smilšainas, ir akmeņainas. Ir cilvēku pilnas, ir pilnīgi tukšas. Parasti tīras un sakoptas. Daudzām pludmalēm var piebraukt klāt ar auto. Ūdens ļoooti dzidrs, bet sāļš, kā jau dienvidu jūrās. Dienasvidū uz pludmali vēlams ņemt līdz lielu saulsargu un dēlīti uz kā stāvēt (smiltis ir karstas). Un baltie cilvēki – neaizmirstiet par sauļošanās krēmiem (vai vismaz krējumu). Alus. Abās salās garšīgs. Korsikāņu – Pietra, Sardīnijā – Ichnusa. Ir arī citi ali, bet tie bija negaršīgāki. Rēķināties, ka reti tiks piedāvāta lielāka glāze par 250 ml (īpaši Korsikā). Faktiski tikai vienreiz man uzreiz piedāvāja kārtīgu puslitra kausu. Sardīnijā alus ir lētāks. Vīns. Abas ir vīna zemes. To dzer daudz un visur. Es dzēru tikai vienreiz – korsikāņu „Vermentinu” – labs. Ja ārā ir liels karstums, man auksts alus tomēr patīk daudz labāk. (Starp citu vakar Maximā arī atradu vienu korsikāņu vīnu). Ēšana un ēdieni. Virtuve ir fantastiska. Var dabūt visādas ēdmaņas. Vērts ir nomēģināt vietējos ēdienus – labs ir korsikāņu kazas piena siers (patiks tiem, kam patīk Latvijas siers). Sardīnijā ēšana ir ievērojami lētāka, arī itāliešu – sardīniešu virtuve šķiet bagātāka. Tā kā man patīk itāļu ēdieni, es jutos labi. Augļi. Šajā laikā pamaz. Ir medaini saldas melones, sulīgi (vai labā sacīt – cukurūdeņaini) arbūzi, arī firziķi. Es šeit domāju vietējos. Lielveikalos, protams, ir viss pasaules augļu klāsts. Cenas tādas pašas kā pie mums. Veikali. Daudz, dažādi. Pārtiku un dzeramos izdevīgāk iepirkt lielveikalos, bet jārēķinās, ka tie strādā līdz 20.00. darbadienās un sestdienās, svētdienās pārsvarā nestrādā. Benzīntankos veikalu parasti nav. Atkal jāraksta frāze – Sardīnijā veikali ir lētāki. Ievērojiet - lielveikalos iepirkumu maisiņus nedod ! Vienā supermārketā pie Cagliari pirmo reizi redzēju, ka cenu šiltītes (uzrakstiņi) ir maziņi elektroniski tablo (kā kalkulatoriem) – pie tam cenas mainās, kad esi pie letes. Restorāni, kafe, traktieri, picērijas u.c. Ļoooti daudz. Kvalitāte un apkalpošana parasti labā līmenī. Cenas dažādas, bet pārsvarā demokrātiskas. Ārpus pilsētām un tālāk no pludmalēm ir lētāk. Viens cilvēks par 10 – 15 Eur var paēst ļoti labi. Pilsētas. Interesantas ir Bonifacio Korsikā un Cagliari Sardīnijā. Citas arī ir jaukas. Visās lielākajās pilsētās ir ekskursiju vilcieniņi, kas 1 – 1,5 h laikā izvadās pa pilsētas ievērojamākajām vietām, bet tas ir padārgi, parasti 7 – 10 Eur no purniņa. Visās pilsētās ir labas auto stāvvietas (protams, par maksu, parasti 1 – 2 Eur stundā, dārgākās ir Cagliari, tur par 4 h stāvēšanu nācās maksāt 5,50 Eur). Tālāk no pilsētu centriem var atrast arī bezmaksas stāvvietas. Pilsētās ir grūti uzturēties dienasvidū. Karsts. Iedzīvotāji. Visumā laipni, bet korsikāņi tomēr šķita tādi tumši, noslēgti, lai viņi man piedod. Sardīnieši liekas ir atsaucīgāki, kā sacīja mana meita – visi sardīniešu vīrieši ir kā „mūsu” Roberto – smaidīgi, omulīgi un ar nelielu vēderiņu. Valoda. Ar angļu vai vācu parasti galīgi garām. Pat ar vēlmi dabūt juice (angl. – sula) netiku saprasts. Sardīnijā varēju izlīdzināties ar nelielajām medicīniskās latīņu valodas zināšanām. Ja neesat franču vai itāļu valodu zinātājs, braucot uz turieni paķeriet līdz franču un itāļu valodu vārdnīciņas, varu derēt, ka noderēs. Noslēgumā gribu teikt, ka abas ir brīnišķīgas zemes. Nākošajā gadā labprāt brauktu atkal, ja pasaulē nebūtu vēl daudz ko skatīt. Savam ceļojumam desmit baļļu sistēmā dodu 10.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais