Taizeme - sajūtās un emocijās

  • 3 min lasīšanai
  • 73 foto
Pagājusi nedēļa kopš atgriezāmies no ceļojuma pa Taizemi. Neaprakstīšu ceļojuma maršrutu, objektus, to garumu, platumu un vecumu, tas jau vairākkārt ir minēts iepriekšējos aprakstos. Gribu nedaudz parunāt par to kādas sajūtas un emocijas radās ceļojot pa šo valsti.Vispirms pateikšu, ka braucām organizētā grupas braucienā uz Taizemes ziemeļiem.Šāds brauciens, manuprāt, ir ļoti atkarīgs ne tikai no firmas, kas to organizē, bet arī no Latvijas un Taizemes gidu personībām, un mums šai ziņā laimējās ar ļoti saskanīgu duetu, kas strādāja precīzi un ar atdevi. Nepatīkamākais ceļojuma mirklis ir vairāk kā desmit stundu garais lidojums ar nosēšanos Taškentas lidostā, un atpakaļceļā vairāk kā septiņu stundu nīkšana šai ceļotājiem nepiemērotajā lidostā.Bet tomēr tas viss ir paciešams, lai rezultātā redzētu visu to, ko redzējām mēs. Pirmais iespaids par Taizemi - plašā Bangkokas lidosta un karstais un mitrais gaiss. Protams, mūs apbūra Bangkokas krāšņie un bagātīgie tempļi, Grand Palace, Zelta Buda un Gulošais Buda, bet tos vairāk vai mazāk bijām redzējuši iemūžinātus filmās un citu piedzīvotos fotomirkļos ,un arī realitātē tie patiešām ir brīnišķīgi. Pirmās spilgtākās sajūtas un emocijas, ceļojot tālāk pa valsti , radās vairāk kā 40 minūšu ilgajā peldē peldvestēs pa Kvai upes straumi.Silti iesaku visiem, kam dzīve dod tādu iespēju, to izmantot, jo pēc šīs peldes sajūsmā bija pat tie, kas ar ūdeni ir uz Jūs.Interesanta bija arī džungļu viesnīca, kur elektrības vietā ir tikai petrolejas lampiņas. Emocionāls mirklis bija saulrieta sagaidīšana uz kādas no Ajutajas, Taizemes senās galvaspilsētas, tempļu terases. Savdabīga atrakcija - nakts pārbrauciens uz valsts ziemeļiem vilciena guļamvagonā, kur iestājoties krēslai, pavadonis saklāj baltiem palagiem katram braucējam ar aiskariņu norobežotu guļvietu. Taizemes ziemeļi mūs sagaidīja ar Latvijas tūristam ļoti piemērotu temperatūru kādiem + 25 grādiem un ,ja nebūtu apkārtnē plaši izplatīto ugunsgrēku rezultātā radusies migla, tad laika apstākļi būtu ideāli. Tas gan netraucēja mūs apbrīnot bagātīgo Doi Suthep templi un baudīt piknika pusdienas krāšņa ūdenskrituma pakājē.Intanona kalna, Taizemes augstākās virsotnes ,apkārtnes baudīšana gan šī iemesla dēļ bija stipri apgrūtināta. Neaizmirstama bija izjāde ar ziloņiem. No savas pieredzes varu teikt, ka brauciens ar ziloni ir daudz patīkamāks kā pārvietošanās ar kamieli.Smieklu un jautrības pavadīta bija ziloņu uzpilde ar banāniem, jo citādi šis transporta līdzeklis uz priekšu neiet, tā tas ir iemācīts. Piedzīvojums bija arī Birmas apmeklējums ar motorikšām vairāku stundu garumā,pases atstājot uz robežas robežsargiem, un pārcelšanās pa Mekongas upi uz Laosu. Emocijām bagāts mirklis - garkaklu sieviešu kārenu cilts ciema apciemojums. No vienas puses bija žēl šo sieviešu, no otras - tā ir viņu dzīve, viņu izpratne par skaistumu un iztikas nodrošināšanu.Un nemaz jau tik nelaimīgas viņas neizskatījās. Un tad jau atpakaļ uz dienvidiem, kur mūs pārņēma karstums un sajūsma par drosmīgajiem krokodilu un kobru dresētājiem, prieks par krāšņajām orhidejām (ļoti iesaku tās nopirkt Bangkokas lidostā, jo tas prieks nemaz nav tik dārgs,bet siltas atmiņas būs vēl ilgi, jo šie ziedi lieliski pacieš lidojumu)un daļēja neizpratne un pārsteigums par to ,ko cilvēks var izdarīt ar savu ķermeni Alcazar šovā.Un kur nu vēl pelde piena siltajā jūrā ( to gan labāk darīt pie salām, jo tur ir tīrāks)un gozēšanās karstajā saulītē, kas dažu no mums samīļoja par daudz(pāris solārija apmeklējumi pirms brauciena bija ļoti noderīgi). Runājot par sajūtām un emocijām nevaru nepieminēt divus braucienus : vienu ar tuk - tuku pa Bangkokas naksnīgajām ielām, lielā ātrumā apdzenot vieglās automašīnas pa pretējo joslu (protams, Taizemes izpratnē)un otru - ar ātrgaitas kuteri uz Koraļļu salu Pataijā. Un , protams, mana dzimšanas diena ar grupas dāvāto karaļa krekliņu un tajiešu šofera agri no rīta sarūpēto brīnišķīgo puķu pušķi un kur nu vēl sagaidīšana viesnīcā ar dziesmām un speciāli man gādāto torti. Ja tēma ir par sajūtām un emocijām , tad , protams, nevar nepieminēt cilvēkus.Mūsu ceļojuma nosaukums bija Smaidu zeme Taizeme, un jau pirmajās dienās es tā pieradu pie smaidīšanas, ka man šķita, ka nemaz jau tik ļoti viņi nesmaida. Šad un tad uz ielas, veikalā vai pludmalē varēja vērot arī rūpju un pārdomu pārņemtas sejas, bet tiklīdz viņu skatiens satikās ar manējo, tā viņi uzsmaidīja.Ceļojuma nosaukumu pa īstam sapratu pirmajā pusstundā pēc atgriešanās Rīgā, kad Rīgas lidostā man ejot garām muitas darbiniekam, tam ar plašu smaidu sakot Labrīt!, atņemot sveicienu bargā ,nopietnības pārņemtā seja neizmainījās ne uz mirkli,un taksista , kuram par desmit minūšu braucienu vīrs samaksāja vairāk kā latu vairāk kā norādīja skaitītājs un novēlēja veiksmīgu dienu, nopietnā sejas izteiksme nemainīgi palika nopietna.Sapratu, cik ļoti gan mēs paši sevi apdalām nemākot dāvāt smaidu citiem.Un nav jau viņiem tur tā dzīve vieglāka, nav, tās ir tikai atrunas. Novēlu Jums visiem izjust to siltumu, krāšņumu un bagātību dabā un cilvēkos, ko izjutām mēs! P.s. Pie sajūtām noteikti pieder arī garšas sajūta - ananāsi un mango tur ir dievīgi lēti un garšīgi!


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais