GRIEĶIJA – Kos sala 29.08.-05.09.2011.

  • 8 min lasīšanai
  • 8 foto

Vajag tikai kaut ko ļoti, ļoti vēlēties un TICiet man – sapņi piepildās!!! Ikdienas steigā ļoti maz domājam par Sevi– vienmēr jādomā par ikdienišķām lietām, lai iztiktu, lai mazajam viss būtu kārtībā, lai māja sakārtota, darbs un deju mēģinājumi un tā uz riņķi vien… Es jau nesaku, ka tas ir slikti vai nevajadzīgi, bet REIZēm ir vajadzīgs kas barojošs dvēselei, lai no jauna mestos savā ikdienas steigā, bet nu jau ar citu atdevi un enerģiju.

Tā nu šādu apsvērumu vadītas, divas latvju zeltenes nolēma atslēgties no darbiem un visa cita, dodoties burvīgā 7 dienu ceļojumā uz Grieķijas salu KOS!!! Mūsu ceļojums brieda jau vairāk kā pusgadu, bet ar Gitiņas neatlaidību, tas realizējās un 29.augusta plkst.2 ar jauko Fly Busiņu devāmies līdz Kauņai, lai turienes lidotu tieši uz KOS salu. Paldies jautrajiem pavadītājiem Osim ar Ievu un tikko no Krētas atlidojušajiem Rūdim ar Līgu – tagad tikai saprotu viņu sašutumu par auksto laiku Latvijā :D

Tā nu pirmais vakars jaunajās skaņās tuvojās izskaņai…. Piesēdos pie baltas papīra lapas ar zīmuli rokās un secināju, ka TIK daudz Pirmo reižu (hi hi hi) kā šogad neesmu vēl piedzīvojusi. Sēdējām ar Gitiņu savā SOfia Katras Studio numuriņā uz balkona, dzērām grieķu vīnu un bijām vienkārši laimīgas tajā vietā, tajā mirklī. Šis bija mans pirmais lidojums (ja neskaita lidojumu uz Anapu 4gadu cecumā), ko gaidīju ar satraukumu, ziņkāri un nepacietību – vairāk gan manas bažas bija par pašas lidostas procedūrām kā lidojumu, jo jutu ka patiks! Manas domas tā pat kā lidmašīna pacēlās augstāk par mākoņiem un zemi… vēroju visu notiekošo un baudīju visu redzamo J

Nolaižoties KOS salā mūs apņēma patīkams siltuma vilnis – mūsu džinsas un jakas šeit neiederējās. Tā nu mazliet izcepušās 2km soļojot no pieturas, līdz mūsu apartamentiem gar izžuvušām palmām, samēslotām ceļa malām, nokļuvām burvīgajā Tigaki pludmalē. Iegriezāmies Tūrisma informācijas centrā, lai noskaidrotu mūsu apmešanās vietas precīzu atrašanos- un liels bija mūsu pārsteigums, ka tas izrādījās tieši virs tā, ar lielu balkonu gan ar skatu uz jūru un centrālo laukumu ar strūklaku, gan uz Tigaki galveno ielu. Mūsu istabiņas numurs bija 6 ;)

Tā kā pulkstenis jau neizbēgami rādīja pusdienlaiku un mūsu pēdējā ēdienreize bija iepriekšējā vakara 21, tad pirmais kur devāmies bija ļoti viesmīlīgs restorāniņš pie pašas pludmales. Izradītā laipnība un viesmīlība pret katru klientu te ir cieņā – tā nu uzzinām, ka apkalpojošā vīrieša sieva ir no Limbažiem un arī pats esot divreiz bijis Latvijā. Nobaudām grieķu salātus – tanī brīdī liekas gardākais ko esam ēdušas, vienīgi olīvas ir ļoooooooti stipras. Vēlāk izpētot veikalu piedāvājumu, nopērkot vakaram vīnu un šo to brokastīm, bijām 100% gatavas doties iepazīties ar mūsu fantastisko pludmali. Lai gan par guļvietām bija jāmaksā dienas naudiņa, tas nesabojāja noķerto ārpus realitātes sajūtu :D

Nākamās dienas rīts mums sākās 8.40, kad bijām gatavas nezināmajam ceļojumam, iepazīstot trīs tuvākās salas. Pie mūsu tūrisma ‘’bodītes’’, zem mūsu logiem, satiekam šīs dienas gidi, kas izrādās 18 gadus Grieķijā dzīvojoša vāciete un visādi citādi interesanta persona. Ar autobusu mūs nogādā līdz Mastihari, kur iekāpjam ‘’kuģī-jahtā-laivā’’ ar smaidīgu apkalpi un jaukais ceļojums varēja sākties. Fantastiskas un neaprakstāmas sajūtas- zils ūdens, apkārt kalni, salas, debesis…- tas nekas, ka apkārt skan tikai vācu, itāļu un krievu valoda, to kompensē fonā uzliktā grieķu melodija.

Pirmā sala, kur piestājam, ir Kalymnos- šeit ir sūkļu fabrika, ko tās saimniece negribēja saukt par fabriku, jo viņasprāt viņi ir pārstrādes firma, bet ražotāja ir pati daba u zilā Egejas jūra. Te ir senākā sūkļu ieguves vieta, ar ļoti daudz nirējiem, kas gājuši bojā, kad nav veļ bijuši īpaši attīstīti specapģērbi un gaisa baloni. Šeit mums izrādīja kā notiek apstrādes process, kā atšķirt, kurš ir labākas sūklis un ilgāk lietojams. Kad jau devāmies prom no šīs salas, Žeņa (krievu tautības apkalpes puisis, kas pirms 14 gadiem aizlaidies no krievu armijas un 3 gadu strādā uz šī izbraukumu kuģīša) pastāstīja, ka visiespaidīgāk uz šīs salas ir atrasties Lieldienu laikā, kad no vienas salas klints uz otru tiek laists gaisā pārbagāts salūts, ko brauc skatīties visi Grieķijā esošie studenti un tūristi un svētki izvēršas iespaidīgi. Kādreiz šī sala bija ļoti iemīļota pirātiem – dārgumu slēpšanai un esot pat zināmi gadījumi, ka dārgumi vēl joprojām tiekot atrasti.

Mūsu skatam palika dažādas rūpnīcas un mēslu dedzinātavas, kas sākotnēji bija izskatījušās kā ugunsgrēks. Tad aizslīdējām garām Dorādu (zivju) audzētavai un mūsu gide bija pielipusi pie borta ar skatu jūrā, mēģinot saskatīt kādu delfīnu, kas vēl pirms pāris nedēļām bijis pavisam reāli, bet nesen tie esot izšauti- brrrrrrr-jo tie izpostījuši vietējās zivjaudzētavas. Tā nu palikām neredzot reāli lēkājošos delfīnus L

Otrs mūsu pieturas punkts bija skaistā PLATI salas lagūna- kristāldzidrs un balts ūdens. Šeit devāmies veldzēties ūdenī pie klintīm un baudīt burvīgo skatu 360 grādu leņķī tieši no laivas. Tepat arī ieturējām pusdienas, ko laipnā apkalpe jau bija sagatavojusi, kas izrādījās varen gardas- grilgaļiņa ar gardiem salātiem un maizīti- īsta paradīze zemes virsū.

Trešā sala, kur piestājām, bija PSERIMOs –šeit pludmale ir smilšainākā no tuvumā esošajām, pie tam visas ēkas šeit ir izteikti baltas ar zilu, kā vienmēr suvenīru tirgotāji un daži restorāniņi, ar neiztrūkstošo laipno viesmīļu aicināšanu ienākt tieši pie viņiem. Šajā burvīgajā skatā veroties, sakārojās svaigi spiesta apelsīnu sula, ko arī nobaudām, veroties tālēs zilajās…… Īsti šajā salā, izņemot peldēšanos, suvenīru iegādi un pusdienu ieturēšanu, darīt un redzēt īpaši nav ko. Vasaras periodā šeit dzīvojot kādi 40 vietējie, ziemas- tikai 20 iedzīvotāji!!!- tāds kārtējais tūrisma burbulis naudiņas pelnīšanas nolūkos.

Un tad jau mūsu ceļš viļņojās mājup uz TIGAKI pludmali. Bija mazliet palielinājies vējš un viļņi jūrā kļuvuši lielāki. Esmu atkal IEMĪlējusies – Man PATīk šūpoties jūras viļņos un sajust zilā ūdens šļakatas, kas spirdzina manas kājas! Diena bija fantastiska – jaunām izjūtām un patīkamiem piedzīvojumiem piepildīta J

Vakarpusē izstaigājām tuvējos suvenīru veikaliņus, nopētot ‘’vieglākos’’ līdzņemšanai. Iegādājoties augļus, dodamies sagaidīt mūsu otro saulrietu, kas nelīdzinās pirmajam un pēc saulrieta sākās otra dzīve pilsētiņā- ar iedegtām gaismām, mūziku un cilvēku čalu restorāniņos.

Gribēju pieminēt arīsatiksmi– kaut kas nereāls- nekādu noteikumu, galvenais turies savā pusē :D – visapkārt motorolleri, kvadracikli, riteņi, lielākoties mazas mašīnas, autobusi, bagi un suņi, zīmes daudz neredzēju, ielas maziņas. Daba ārpus tūristu redzesloka- ļoti izžuvuši lauku, zaļuma nekāda, piemēslots un netīrs, putekļains, aizaudzis un pamests…

Nākamo dienu bijām ieplānojušas pavadīt vienkārši laiskojoties un ķerot saules iedegumu mūsu burvīgajā Tigaki pludmalē, ko arī realizējām, atrodot kādu klusāku vietiņu savtīgos nolūkos ;) Atgriežoties viesnīcā, konstatējām savus daiļi iedegušos augumus – kā Gitiņa izteicās – pagaidām vēl piena šokolādes izskatā, bet mērķējām uz tumšo šokolādi!!! Kā jau katru vakaru sagaidījām saulrietu, kas parasti ilgst ne ilgāk kā ½ h, bet sniedz neaprakstāmu baudījumu. Tā kā manas un Gitiņas domas šajā ceļojumā bija uz viena viļņa, nolēmām šinī vakarā sevi palutināt un devāmies vakariņās uz ļoti burvīgu restorāniņu – MENI-viesmīlīgs, ar ļoti patīkamu auru, ar mutē kūstošo ēdienu un maigu mājās vīnu, patīkamas mūzikas un cilvēku čalu piepildīts… Gardu muti notiesājam zobenzivi un liellopu fileju grieķu gaumē, vīna mērcē- mmmmmmm Lieki pieminēt, ka ik uz soļa saņēmām komplimentus par jauko izskatu, bet gribu atzīmēt, ka nejutām uzmācīgu attieksmi.. ja nu vienīgi pārspīlētu laipnību ar aicināšanu apmeklēt tieši kādu konkrētu restorānu :D

1.septembrī pamodāmies nesteidzīgi, bez modinātāja – vairāk no mostošās pilsētiņas skaņām, jo NEBIJa saspringuma par lietām, kas jāpadara un jāredz konkrētos laikos…. Brokastis kā vienmēr ieturējām (pareizāk sakot man Gitiņa jāpierunā to darīt, lai pietiktu spēka pilnvērtīgi baudīt iecerēto) uz sava balkoniņa nesteidzoties un veroties zilās Egejas jūras tālēs J Pēc tam devāmies ar satiksmes autobusiņu uz Kos salas centrālo pilsētu KOS- kādi 12km no Tigaki. Izstaigājām Archaeological Site of the Harbour Quarter- Bronzas laikmeta izrakumi ar Afrodītes n Hērakla rezervātiem. Apskatījām Valdības ēku, senās pirtis, pastaigājām pašu pilsētu, ostu un pludmali, kas ne tuvu nav tik pievilcīga kā Tigaki pludmale….. Pilsēta paliek pilsēta, ar lielāku apdzīvotību, satiksmi un steigu- bijām nogurušas un ieturējām maltīti kādā no restorāniņiem, ko kā vienmēr nebija viegli izvēlēties daudzo ēstuvju labirintos.

Atgriežoties viesnīciņā atlaidāmies nelielā diendusā, lai vēlāk dotos (jau izveidojusies tradīcija) noskatīties mūsu nu jau 4to saulrietu šajā jaukajā zemes nostūrī. Šajā dienā bija neparasti vējains un viss gāja pa gaisu- bet saulriets pat ļoooti izteiksmīgs! Ieturot vakariņas, ko sastādīja liela jogurta porcija un nedaudz palasot līdzpaņemto lasāmvielu, aizmigām mierpilnā miegā.

Kad nu piektdienas rītā bijām labi izgulējušās un mundrā noskaņojumā, devāmies savas Tigaki pludmales virzienā. Šinī dienā izbaudījām patiesi vējaino laiku uz šīs salas- likās visi nepatīkamie piedzīvojumi un uzkrātās negatīvās emocijas izgaisa tikpat viegli kā vējš, atbrīvojot ceļu jaunām, radošām domām un plāniem. Tai pat laikā Egejas jūra bija fantastiska- lieli viļņi, silts ūdens, svaigs gaiss un tās saulrieti –izraisa sajūsmu- pie tam katrs savādāks kā mēs cilvēki, kā diena ko dzīvojam….. Mājupceļā aprunājamies ar nejauši satiktiem čehu tautības surferiem, kas 4 mēnešus pavada Kos salas Tigaki pludmalē un apmāca sērfot un kitot gribētājus- interesanti dzīvesstāsti- liek aizdomāties par dažādām vērtību sistēmām un stereotipiem par to kā jādzīvo un kā jāpavada sev atvēlētais laiks uz šīs skaistās planētas, ko saucam par savu zemīti.

Vakariņās nevarēju atteikties nobaudīt savu iemīļotu ēdienu tomātu zupu, savukārt Gitiņa izvēlējās paņemt grieķu plati – ar dažādiem grieķu tradicionālajiem ēdieniem. Mājupceļā iegriezāmies tik bieži aplūkotajā viesnīcas bāriņā turpat zem mūsu balkona logiem, lai iedzertu glāzi vīna un vienu mohito patīkamā atmosfērā, kur iepazīstamies ar bārmeņiem – meiteni un puisi no Polijas, kas šeit bija atbraukuši uz tūrisma sezonas laiku piepelnīties- viegli rast kontaktu ar šiem cilvēkiem- pasmējāmies, parunājāmies un devāmies mājup. Diena izvērtās pārdomām bagāta- visu dienu biju lasījusi no mammas paņemtu grāmatu ‘’Sirds skaņas’’, kas iederējās tieši tajā laikā un vietā... un neviļus atkal nācās secināt, ka pareizu atbilžu Nav nevienā jautājumā- viss atkarīgs no mūsu uztveres un lietu izpratnes …… un ticības! Kā dažreiz es velētos mainīt notikumus un lietas, kas ar mums notiekas, bet varam tikai tās pieņemt kādas tās ir un dzīvot mierīgi, vai nepārtraukti gausties, žēloties un ņemties par to, ko nevaram mainīt- Izvēle neapšaubāmi ir mūsu rokās J

Sestdienā kā jau sestdienā, piecēlāmies nedaudz vēlāk kā citas dienās un saimniece bija pārsteigta, ka nebijām vēl devušās projām, lai viņa varētu uzkopt mūsu istabiņu- jā, tieši tā – izskatījās, ka mūsu viesmīlīga Sofia nešķiro darāmos darbiņus un uzkopšanu veica arī pati! Pie tam ar to mūsu piedzīvojumi nebeidzās – dodoties uz pludmali, pārlūza durvju atslēdziņa, ko nācās atstāt saimniecei… Pie tam nācās piedzīvot vilšanos, ka nevarēsim izbaudīt grieķu vakaru kalnainajā ZIA pilsētā, jo iepriekš svētdienā paredzētais pasākums bija pārcelts uz pirmdienu, kad mūsu ceļš jau vīsies mājup…. Tā nu pavadām kārtējo burvīgo dienu pie jūras sauļojoties, peldoties un vērojot apkārtni un 6to burvīgo saulrietu. Ieturējām vakariņas grieķiskā stilā veidotā ēstuvītē, nobaudot cūkgaļas ribiņas un lielās garneles, ko nācās pailgi gaidīt, jo restorāniņš bija pārpildīts tūristiem un ēst gribētājiem! Es par savām ribiņām biju sajūsmā, bet Gitiņai nācās nedaudz vilties garneļu izvelē, jo tik ļoti mums gribējās ēst, ka priekšstati nesakrita ar realitāti. Bet mājas vīns- šoreiz sarkanais mazliet uzlaboja omu J Dodamies uz TIC, kur viens koordinators teicās painteresēties vēl par mūsu iespējām apmeklēt grieķu vakaru – saņēmām noliedzošu atbildi, lai gan viņš ļoti centās – pat piedāvāja savus paziņas, kas mūs izvadās un parādīs grieķu atpūtu un dejas :D – kopā gardi izjokojušās un pajokojušās, nogurušas devāmies mājup.

Pēdējā dienā Tigaki pavadām nemierīgu nakti- trokšņaina apkārtne. Piecēlāmies ātrāk kā parasti un uz sava balkoniņa vērojām kā mostas nelielā pilsētiņa….. kā viens pa vienam parādās veikalu pārdevēji, restorāna darbinieki…..un pēc 9 jau bijaām atkal pludmalē, ķerot pēdējās dienas salas spožos saules starus J Šajās 7 dienās iespēju izbaudīt savus mīļos ūdens un saules priekus, ko Latvijā šovasar nepaspēju izbaudīt pilnvērtīgi un tik cik gribētos. Pie tam šoreiz savu 7to Tigaki saulrietu sagaidām un paliekam pludmalē pārdomājot un pārrunājot iepriekšējās dienās piedzīvotu pie glāzes vīna un peldoties pa kluso, pa brīvo tumšajā Egejas jūrā veroties Turcijas apgaismotajā piekrastē….

Ceru, ka spēju nedaudz padalīties arī ar Jums savās sajūtās un uzburt nelielu ainiņu par to, kur biju, ko darīju, ko piedzīvoju!!! Lai katram mums ir lietas, kas dod spēku un enerģiju jauniem dzīves izaicinājumiem un galvenais ticību SEV!

Turpinājums noteikti sekos……

Noderīgas saites:

BILDES http://www.draugiem.lv/gallery/?aid=36291291

http://www.justkos.co.uk/

http://www.booking.com/hotel/gr/sofia-katras-studios.lv.html?aid=331511;label=sofia-katras-studios-ukg078d3lc9FukGjNOJWYQS7924534152;ws=

http://www.flybus.lv/

http://www.google.lv/imgres?imgurl=http://www.greekhotel.com/dodecane/kos/kos.gif&imgrefurl=http://www.greekhotel.com/dodecane/kos/home.htm&h=431&w=578&sz=42&tbnid=5B36mMIptjprlM:&tbnh=90&tbnw=121&prev=/search%3Fq%3Dgreece%2Bkos%2Bisland%26tbm%3Disch%26tbo%3Du&zoom=1&q=greece+kos+island&docid=akSV-5SbuXDTVM&hl=lv&sa=X&ei=K1dvTrTvMaeB4gTwlIiXCQ&sqi=2&ved=0CDwQ9QEwAw&dur=341



Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais