Nu tā... es jau šeit esmu nepilnas divas nedēļas, un jau pamazām satieku aizvien vairāk dažādus erasmusiešus no, praktiski, visas Eiropas un Turcijas. Es dzīvoju vienā istabā kopā ar krievieti, kura mācās Polijā, kaimiņos man dzīvo itāliete, kura šeit pārvākusies uz dzīvi jau pāris gadus, un vienk īrē VIP nummuriņu 1. stāvā, tālāk dzīvo džezmens- tusētājs-itālis, ar kaimiņieni somieti, topošo aktrisi, tad seko ungārs ar kaimiņu istabā dzīvojošu bulgārieti, tad vietējais lietuvietis no absolūti nemuzikālas akadēmijas, kuram arī patīk ekstras un visbeidzot- čehs, topošais diriģents, kurš labi orientējās gan notīs, gan izpildītājmaksliniekos, un piestrādā par asistentu kādā Čehijas opernamā. Kad Nedēļas nogalēs mēs izejam ārpus mājas (Kaut kā jau sanācis katras nedēļas beigās, bet es apsolos ka nākamo nedēļas nogali nekur nevazāšos), satiekam vēl vismaz 2 latvietes, kuras ir uzmetušās pārējiem par tādiem kā bosiem, rēķinvežiem un auklēm, kuras saorganizē mājās nokļūšanu neizturīgākajiem, un pavairāk ieķērušiem, spānietēm, kuras tīri omolīgi jūtās tarkšot savā mēlē, no viņām neatpaliek viņu vīriešu kārtas tautieši, slovākam, kuram garšo labi daudz alus, pasīku vācieti, kura mainās pilnīgi diametrāli pretēji pēc pirmā kausa, no pilnīgi pelēkas peles uz absolūtu čirku un jautrības radītāju, vēl mums barā ir francis, kuram patīk uzpīpēt zāli, kādiem 5 turkiem, un veselu duci itāļu džentlmeņiem, kuri katrs sakās ka katrs runājot savā dialektā, bet es labi ja saprotu par ko viņi kārtējo reizi nenormālā ātrumā triec. Un kur nu vēl Franču un itāļu savstarpējā "mīlestība" jo šīs abas tautas viena otru neieredzot, tāpat kā letiņi nevisai ieredz krievus, vai poļi čehus, bet tajos vakaros visi omulīgi sēž ap galdu, tomēr itāļi šausmās ieplēš acis, kad francūzis "cūkojās" ap sambuku (Kaut kāds dikti stiprs padzēriens, kuru var pat aizdedzināt, bet kurš nu galīgi tā neesot jādzerot, pēc itāļu modes, tomēr daži itāļi arī gribēja ar ugunsdziru paspēlēties). Stapcitu- sanāca netīšām viens ekscess, jo es satiekot kārtējo reizi kārtējo jauno ERASMUSIETi un novērojot viņa ārējo izskatu nosaucu viņu par Franci- viņam seja apgriezās otrādi, jo izrādījās, ka viņš ir itālis, un tas itāļiem ir baigais apvainojums, bet pa manam visi dienvidnieki ir vienādi. Bet ar mani šeit vietējie runā lietuviski... savējā, un es tik palēnām spēju nojēgt ko no manis grib...
Bet ko es ar visu šito gala beigās gribu pateikt... mēs visi vairāk vai mazāk runājam angliski, bet patiesībā- valodai nav nozīmes, mēs visi esam cilvēki, un viss, ko mēs viens par otru domājam ir absolūts bleķis, pie tā galda- pirmām kārtām mēs esam cilvēki, kuri apmainās ar domām, un jebkādiem stereotipiem par nācijām nākas izbirt no galvas.
p.s. Ir pilnīgi vienalga, ar kādas nacionalitātes pusi Tu dejo- viņi visi uzķerās uz vienām un tām pašām frāzēm... :)
Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem
Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais