Tai-zemē
|
Dace Kalniņa
|
Tai-zeme... krāsas, smaržas, smakas, kustība un miers... Taizeme ir mikslis – ir viss, ko sirds kāro.
Viesošanās periods – septembris 2010 (lietus periods)
Ilgums – 15 dienas
Maršruts – Bangkoka – Chiang Mai – Bangkoka – Ao Nang (Krabi)
Bangkoka
Lidojam ar Etihad, patiesi viena no labākajām pasaules kompānijām – 3 ēdienu menu, vinčiks, jaunākās filmas, daudz vietas – viss pa grezno...
Bangkokā ierodamies vēlu vakarā, hops hops tiekam cauri pasu kontrolei un gaidām bagāžu pie orhideju ieskautas lentes, Turpat samērā lielos ekrānos redzams, kuri čemodāni nāk pirmie – hmm gana advancēti, nekur eiropā nekas tāds nav redzēts... Lidostas darbinieks smuki saliek čemodānus – lūdzu, ņemiet! Tiekam līdz public taxi, liekas, ka īpaši daudz mūs neapčakarē... Viena no mūsu Taizemes atziņām – ja varēs apčakarēt, tad tā arī izdarīs. Piedzīvojām vairākus mēģinājumus, tāpēc priecājāmies, ka pirms braukšanas bijam izstudējuši forumus par izmaksām utt. Tiekam līdz hotelītim – Pan Pacif Bangkok – neslikti, istaba 29. stāvā, skats – iespaidīgs, vēl nelīst.
Tā kā gribās izbaudīt Taizemes virtuvi, dodamies nakts tirdziņa virzienā turpat pie viesnīcas. Ping pong show, banana show... girls girls girls... bangkokas galvenais finašu rajons atrodas turpat blakus sarkano lukturu kvartālam – tur viss vienā – bāri, ēstuves, viltoto izstrādajumu veicīši... tiekam līdz nūdeļu bāram, jo uz ielas esošie rati kaut kā apetīti neizraisa.. turpat arī mazgā traukus... uz ielas... 5 bļodās un tad viss tīrs.
Nākamajā dienā esam saplānojuši tempļu apskati. Lai gan esam izdomājuši celties pēc iespējas agrāk, kaut kā nesanāk... esam arī pārvērtērjuši Bangkokas attālumus. Uz kartes izskatas tik tuvu – nieka 2 mero pieturas... bet jāiet 40 minūtes! Pa ceļam mūs kāds „projektu vadītājs” mēģina pārliecināt, ka ir brīvdiena, ka viss ir ciet un upe, kuru meklējam, izr uz citu pusi. Nu nē, mūs tā nepiemuļķosi!
Tiekam pie upes... paiet kāds laicinš kamēr saprotam, kā īsti darbojas upes transports... nu labi, labi, patiesībā nesaprotam, tiekam tūristu laivā, kas mūs aizvizina, kur gribam, tikai biki vairāk samaksājam. Ejot uz Grand Palace, vairāki „skolotāji” un „projektu vadītāji” mēģina mūs kaut kur ievilināt. Saprotam, ka tomēr vajadzēja celties tā agrāk, krāsas žilbinošas, ornomenti, lotusa ziedi, vīraks... un kāds tūkstotis tūristu... mēģinam atrast nostūrus, kur neviena nav, tas arī izdodas. Īsts kasrtums. Dodamies uz Wat Po... super, neviena nav, sēžam un soliņa, vērojam porcelāna plātnītes, ornomentus, miers... Bet cik tad ilgi tā sēdēsi? Jāmeklē 46m garais buda! Atrodam – jā iespaidīgi... mani gan vairāk vilina savādas skaņas – it kā kā kāds kaut kur spēlētu 46 m garu trijstūri... nez, kas tas ir? Atrodam! Bet tā arī nesaprotam, kāda tam visam doma... Atkal sēžam un soliņa. Pienāk klāt mūks ar bariņu jauniešu, kam rokās smartphoni un jatā manam ceļa biedram jautājumus par viņa piersingiem, tetovējumiem. Mūks atbildes iztulko skolniekiem – viņi nez kāpēc smejas un visu filmē, fotogrāfē... hm... Pēc tam pievēršas arī man. Kaut kur lasīju, ka sieviets nedrīks pieskarties mūkiem... liekas, ka arī nevar pirmās uzrunāt vai kā tamlīdzīgi. Mūks ir dzirdējis par Latviju – forši. Tad viņš liek manam ceļabiedram pateikt man, ka mīlēs mani visu mūžu... Loģika? Nekāda! Bet tāpat forši! Kaut kur lasīju, ka mūki labprāt runā ar sveišiem cilvēkiem, lai praktizētu valodu un varbūt arī kaut ko iemācītos jaunu. Vēl mūsu „must see” listē ir Wat Arun – forši uzkāpt pa trepītēm, turpat notiek arī reliģiska ceremonija – visi skaļruņi kaut ko bļauj – izrādās kaut ko par sektām... Ak jā, lai iekļūtu tempļos, jābūt apģērbam zem ceļa un ar piedurknēm. Es ar gudru ziņu esmu paķērusi līdzi vēl vienu krekliņu, kuru ik pa laikam uzvelku, kad aplūkojam kādu templi.
Nākamā pietura Dusit Palace ar Weinemart pili. Parks jauks, gribam redzēt tradicionālās dejas (kā pieminēts grāmatā). Tiekam ierauti tūristu grupā, kur ir stingras drošības normas – nekādas kurpes, foto kameras, ūdens pudeles – nekas! Nodomāju, ka jokaini gan, ka nedrīks dejas fotogrāfēt. Pēc 10 min mūs visus iestumj kādā skaistā tajiešu stila mājā – ahā izrādās šī ir karaļa kādreizējā mītne, kā arī mūsdienās telpas tiek izmantotas karaļa pieņemšanām. Karalis Rāma 5 šeit ēda, sēdēja, uzņēma viesus... lūk porcelāna servīze no Ķīnas... lūk porcelāna servīze no Nīderlandes... šeit no Vācijas.. porcelāna krūze... pēc 10. teikuma par porcelāna servīzi saprotam, ka esam iekļuvuši ne tur... izskatās, ka arī pārējie apmulsumā smaida un māj ar galvu... nez kuram interesē servīzes??? Tajiešu cieņa/mīlestība pret karali ir apbrīnojama... man gan mazliet tas atgādina tādu vieglu totalitārismu, bet nu neko skaļi neizsakamies, negribam pavadīt savu dzīvi taizemes cietumā... J
Runājot par cietumiem, par narkotiku pārdošanu draud nāvessods, bet par pedofīliju... nekas! Taizeme ir pilna ar perversiem veciem eiropas izcelsmes večiem, kas pastaigājas rociņās ar jauniem puisīšiem, bērniem... Fui!!!
Pārējās dienas laiskojamies pie hoteļa baseiniņa 24. stāvā, visu pienes, visu atnes... Pastaigājam pa kvartāliņu apkārt – apbrīnojam 3-stāvīgo satiksmi: iela, gājēju tiltts, skytrain... betons betona galaa... Izdaram secinaajumu, ka vislabaak paeest ir shoppinga centros, ievērtējam visas iestādes pēc kārtas. Vietējie ēd visu ko, arī fast food pieprasīts – atvērts 24 h. Tiekam kaut kādā food market, nogaršojam sacukurotu žāvētu cūkgaļu...hmm...
Chiang Mai
Braucam ar nakts vilcienu – nieka 20 h brauciens...+/- 600 km Braucam 2aja klasē.Sākumā gan mazliet bail, bet izrādās ir vēl daudz tādu, kam nesanāca vieta 1. klasē, nekas, kopā jautrāk. Man atmiņā uzliesmo vilciens Rīga – Valga – kupejnieks, kur smalkas kundzītes stumj rati ņus un bērniem izdala cukurgraudus kubiku formā... un tās sarkanās kušetes... nostaļģija. Taizemes nakts vilciena serviss patīkami pārsteidz – gultas tiek saklātas, viss tīrs, svaigs, neviens nevienm netraucē, pa skaisto! Naktī gan izlien pa kādam prusakam, bet tā ir norma J Vienreiz pat tiek izslaucīta grīda – o! Chiang Mai esam sarunājuši palikt Tomman homestay, mūs sagaida stacijā – kāda laime, ka nav jālaužas cauri uzbāzīgajiem aģentiem.
Ziemeļos mūsu galvenais mērkis ir redzēt ziloņus. Un ne tikai redzēt, bet arī barot, tīrīt, un sēdēt ziloņa mugurā. Esam noskatījuši Patara elephant farm. Pēc atsauksmēt tripadvisor liekas, ka šī ir viena no retajām tāda veida ferma/ īpašums. Fermas galvenais uzdevums ir audzēt ziloņus, lai novērstu viņu izmiršanu. Lai iegūtu fiansējumu, tiek organizētas info dienas tūristiem, kur jebkurš uz vienu dienu var kļūt par ziloņa saimnieku. Taizemē ir ļoti daudz ziloņu, kurus izmanto cirkam, pret kuriem slikti izturās... mūs tas neinteresē, gribam redzēt priecīgus un labi koptus dzīvnieciņus. Un tos arī ieraugam... MILZĪGUS!!! Jau domās saceru tekstu, ka uz ziloņa nesēdēšu, ka man paliek slikti utt... Mums izstāsta pazīmes, kā noteikt, vai zilonis ir vesels. Pirmkārt, zilonim ir jākustina ausis, tad vinš ir apmierināts. Otrkārt, jāskatās, vai zilonis ir labi gulējis, vai labi svīst... kur zilonis svīst? Pie nagiem!!! Vēl jāpārbauda, vai zilonis pietieši daudz dzer – jāsaspiež ziloņa s... un jāraugās, lai iztek ūdens... Un... pārējos jau aizmirsu. Un tad pienāk brīdis, kad jāsēžas zilonim mugurā. Kā? Var rāpties pa kāju, cerot, ka zlonis nav slinks un pacels kāju gana augstu. Vēl var rāpties pār galvu, kad tā noliekta, bet var lidot arī pāri snuķim. Man piermais variants liekas labākais. Un esmu laimīga, ka varu uzrāpties arī bez dibena stumšanas no aizmugures. Pēc novērotā uz ziloņiem var uzrāpties jebkurš, un ja arī pats nevarēs, tad uzstums vesela kompānija J Un tad sākas pastaiga... ā āāāāāāāā liekas, ka tūliņ, tūliņ nokritīšu, bet nekā, mans Puchangs ir gana paklausīgs un braši soļo pa dubļiem, pa kalniņiem, pa tādiem džungļiem, ka liekas, ka tūliņ, tūliņ visi kaut kur iekritīsim, bet nekā... visi laimīgietiek atpakaļ. Pirms pusdienām var arī paspēlēties ar ziloņiem ūdenkritumā, sākumā pasākums izskatās baismīgs, jo ziloņi nirst zem ūdens, sprauslo ūdeni, rīvējās viens gar otru, bet beigās sadūšojamies aši ieskriet ūdenī, uzrāpties zilonim, nofotografēties un žviks ārā. Pēc pusdienām vēl viena pastaiga ziloņa mugurā, ciemošanās pie mazajiem zilonīšiem un tad jau ir dienas beigas...
Nākamajā dienā esam sadomājuši aibraukt uz Taizemes augstāko punktu. Aizbraucam... tur viss miglā J Labi, ja ne tā, tad vismaz tiekam pie 4 lieliskiem ūdenskritumiem, kas ir viens par otru iespaidīgāki. Sāk līt, negaiss, romantika... nav neviena tūrista, viss ir tikai mums, izbaudam lietiņu un raugoties uz tukšajiem tirgoņu laukumiņiem domājam, kādas tūristu masas šeit ir sezonas laikā.
Nu lūk, pienācis jau laiks doties atpakaļ uz Bangkoku, atpūsties un doties uz pludmalēm.
Ao Nang (Krabi)
Labāko pludmali Taizemē ir grūti izvēlēties. Beigās nolemjam par labu An Nang, jo tur ir vēl neredzētie kaļķakmens veidojumi jūrā, kā arī ir balto smilšu pludmales. Savu izvēli nenožēlojam nevienu reizi, jo no Ao Nang var nokļūt visur, kur sirds kāro, kā arī mazajā ciematiņā ir viss, kas vajadzīgs, kaut vai Mc Donals J
Pirmajā dienā dzīvojamies pa pludmali, izbaudam masāžas un sarunājam izbraucienu ar laivu uz nākamo dienu. Savā prāta esam izdomājuši, ka galvenā lavu piestātne ir 15 min gājienā no mūsu hoteļa, tur arī sarunājam tikšanos no rīta ar Hanss. Pirms plkst 9.00 jautrā prāta soļojam uz laivu piestātni, pēkšņi skatamies, ka Hanss mūs gaida turpat pie hoteļa... Hm... Viņs mums saka, ka varbūt labāk ir ņemt taksi un braukt uz laivu piestātni, bet mēs nesaprotam, kāda velna pēc vajadzētu braukt ar taksi, ja jāiet tilkai 15 min... mēs sakām, ka tomēr iesim ar kājām... Labi, Hanss aizbrauc ar savu mocīti. Pēc pāris minūtēm atgriežas ar savādu paštaisīto moci ar blakusvāģi... ahā, laivu piestātne ir nevis 15 min gājienā, bet gan 5 km attālumā pavisam citā ciematiņā! Izrādās, ka Hanss ir diki attapīgs! Pēc laiciņa Hanss mums saka, ka tomēr ar mums nebraukšot...Ko???? Viņam sieva jāvedot uz slimnīcu, bet viņa draugs gan mūs varot aizvest... Nu labi, var arī tā. Mums gan ticība draugam nav nekāda lielā, arī angļu valoda viņam nekāda... Aizbraucam uz pretī esošajām saliņām, ļoti jauki un skaisti... baltas smiltis, skaidrs ūdens, zivtiņas... cenšamies noslēpties no pārējiem tūristiem, kas ir ieradušies grupās... Apbraucam visas saliņas – Chicken island, Poda island, kopā kādas 4. Vēl apskatamies Railey... kas it kā ir izsmalcinātāka nekā Ao Nang, bet saprotam, ka esam pareizi izvēlējušies un palikuši Ao Nang. Railey liekas pārbāzts ar cilvēkiem, pludmalīte maza, pilns ar krievvalodīgajiem, kas mērkaķīšiem bāž ģīmī super kamers un tik knipsē, un tik knipē ar zibspuldzi!!! Man riktīgi uznāk dusmas, bet nevau izdomāt, kā ir „zibspuldze” krieviski un tā arī neko nepasaku... Domājam , kā ātrāk tikt atpakaļ. Pludmalē mums atkal piemetās masieres- draudzenes. Visām viens un tas pats stāst – no kurienes nākat, vai cik skaista, iedot auglīšus un, protams, uzaicina uz savu masāžas salonu. Ao Nang pludmales galā tādi ir veseli 17!!! Kamēr mēs tur esam, novēŗojam tikai dažus klientus, kārtējo reizi iedomājamies, kā būtu, ja būtu tūristu sezona...
Mums ļoti paveicās ar laiku, lija tikai vienu pēcpusdienu. Nākamajā dienā braucam uz Phi Phi salām, šoreiz braucam kopā ar citiem tūristiem. Atkal ir baltās smiltis, tirkīzzils ūdens, apskatam pludmali, kur tika uzņemta „The Beach”, apskatam burvīgu lagūnu ar smaragdzaļu ūdeni, pasnorkelējam, redzam arī kādu barakudu – forši!!! Un diena jau beigusies...
Ao Nang atklājam arī superīgu restorāniņu – kokčiki, apcepts salējums, mmmm...
Redzam arī dievīgu saulrietu. Sākumā sajūtas pusnotīs (kā jau te kāds rakstīja), bet tad aiziet uz mf un fff!!! Super, esam mēmi, jo tādu saulrietu nekad un nekur neesam redzējuši...krāsas mainās, kļūst spilgtākas un plaiek... vērojam debesis kādu stundu. Burvīgi.
Un tad pienācis laiks lidot atpakaļ uz Bangkoku. Lidojam ar airasia, kas ir kaut kas līdzīgs rayanair, bet nevar salīdzināt ne servisu, ne attieksmi. Ne par velti airaisia tika nominēta kā labākā low cost kompānoja 2009. g.
Bangkokā pēdējā dienā pašopingojam pa vietējo kvartālņu, tiekam pie Lacostes naudas maciņa un tējas servīzes. Taksis mūs godīgi aived uz lidostu par 300 naudiņām.
Un tagad home sweet, home!
- Taizemē blackberry ir vairak redzams nekā iphone
- Daudziem ir izteikta akne un sejas produktus tirgo uz katra stūra
- Kaķi nez kāpēc ir noplukuši un ar nocirstām astītēm!
- Nez kur glītās tajietes palikušas?
- Izslavinētais Taizemes shoppings – nekāds, viss ir tikai xxs izmēros...
- Karalis un karaliene gandrīz nekad nesmaida
- Izstādītas ir tikai karalienes jaunības bildes bet dāmai jau sen kā nav 18 :)